Labvakar, manu mazo lasītāj! Klāstīšu tev aktuālu stāstu par aktualitāti, bet ne par Igora tusiņu kopā ar moci pie MK un arī ne par zvēru gatavošanos ziemas guļai. Pasoļojuši.
Esmu oficiāli tapis atzīts par bezdarbnieku, bet tas nebūt nenozīmē, ka es neko nedaru, tieši tāpat kā skriešana kailam pa ielu nenozīmē, ka skrējējam ir bumbiņas aiz rullīšiem aizgājušas. Manu (un jebkura bezdarbnieka) pienākumu saraksts ir pa A4 formāta lapu, tur ir tādi murgi sarakstīti, ka vājākas uzņēmības cilvēks skaļi kliedzot skries prom no tās iestādes un tādejādi ekonomēs valsts budžeta līdzekļus. Vispār es vāja rakstura un neuzņēmīgiem cilvēkiem ieteiktu nemaz netiekties pēc bezdarbnieka statusa - jūs pat vēl ne pusceļā salūzīsiet un raudot skriesiet kaili pa ielu, žēlā balsī saukdami mammu, es vairs tā nedarīšu.
Pirmais līmenis ir uzzināt bezdarbnieku kantora atrašanās vietu un darba laiku, jo, kā labi zināms, latvieši ir tendēti uz komunikāciju, bez tās nekur, tāpēc nevar paciest domu, ka kaut ko varētu izdarīt internetā, tāpēc nāksies vien vilkt savas kuslās miesas uz ragneša dēla un viņa mītnes vietas kopējā vārdā nosaukto ielu. Vēlams uz turieni doties kā tūrisma pārgājienā, jo reģistrējošās būtnes neizrāda sevišķu centību savā darbā, neies taču kaut kādu bezdarbnieku dēļ kustēties ātrāk par salūzušu tvaika veltni, tāpēc telts, guļammaiss un sausais pajoks vismaz trim dienām - šīm lietām būtu jābūt katra bezdarbnieka-iesācēja bruņojumā.
Kad nu beidzot ir tā laime tikt pie viņas majestātes reģistrētājas, tad sākas krustvārdu mīklu minēšana, jo, kā izrādās, valstī pastāv vairāki profesiju katalogi un mana nožēlojamā tur nemaz nav iekļauta, no kā izriet, ka vismaz ar kaut ko es esmu ekskluzīvs. Visa minēšanas procesa laikā ir iespēja vērties gudrības, nosvērtības un vieduma apdvestajā sievietes, kuras varā ir lemt par tavu likteni, sejā. Nu labi, patiesībā tur monitors atspīd. Bezgala grūtā un atbildīgā manu datu ievadīšanas procesa rezultātā man tiek izsniegtas divas lapiņas, no kurām viena saucas Individuālais darba meklēšanas plāns, bet otra man kaut kur pazuda, burvīgi briļļotās būtnes smaids (es tikai pēc krietna laika nonācu pie secinājuma, ka tas bija smaids) un veiksmes vēlējums, pie kam abi pēdējie bija diezgan imagināri.
Labi, tiku uz ielas un nedaudz atguvos, ievilku svaigo Rīgas gaisu nopīpētajās plaušās (kopā ar pāris nikotīna pilieniem - neesmu jau zirgs, man pajāt) un sakopoju tās dažas domas, kuras vēl bija saglabājušās un tagad lauztin lauzās ārā plašajās Centrāltirgus ārēs - prātīgākās no šīm domām vēstīja, ka jāņem cieši saujā tā lapiņu, kuru es tagad nevaru atrast, un jādodas uz nākamo kantori pieteikties bezdarbnieka pabalstam. Kādu brīdi gan es apsvēru iespēju pārdot bezdarbnieku kantorim ģeniālo ideju neizsniegt lapiņas, kuras mēdz nozaudēties, bet vienlaicīgi ar reģistrāciju bezdarbnieku rindās pierakstīt cilvēku uz pabalsta saņemšanu, bet tad sapratu, ka nē, nevajag, mani izsmies un notiesās uz sārta kā savulaik Koperniku. Un pofig, ka viņa griežas.
Ja jūs domājat, ka es pieteicos tam pabalstam, tad domājat tālāk, man vispirms lapiņa jāatrod. Ak jā, un rīt es dodos uz semināru Darba tiesības. Paredzu, ka kafija un zviedru galds nebūs. Nav viegli būt bezdarbniekam.
EOF
2009/12/07
2009/11/29
Nevaru izdomāt nosaukumu
Labrīt, labdien un labvakar! Lai gumijas zābaki ir ar tevi, manu jauko lasītāj! Tā kā nu jau ir vakars un antisociālā ekoloģija lēnām izsvīst un vēl visādi pamet manu organismu, tad pastāstīšu nelielu stāstiņu par karmu un navigāciju.
Vispirms par navigāciju: mans autopilots vēl arvien darbojas nevainojami un sestdien, nākot mājās, nopirka avīzi, kas pēc ieraduma tiek sestdienās iegādāta jau gadus deviņus vismaz. Avīzē bija rakstīts par jaunākajām tendencēm mazmazsuņu modē (par to izteicās viena kaza, uz kuru paskatījies es sapratu - ja tās būtnes foto noliktu putnubiedēkļa vietā, tad putni ne tikai nezagtu graudus, bet arī iepriekšējā gada ražu atnestu atpakaļ), par jaunāko Aqua disku un kaut kas par krīzi. Par krīzi bija apmēram tā, ka mēs esam ļoti bagāta tauta - mums ir tik līdz mārrutkam visādu tautas kalpu, ka ir tikai loģiski, ka no atlikušās naudas diez kāda dzīvošana nesanāk. Ar karmu tam saistība tāda, ka kaut ko līdzīgu es izmetu sarunas karstumā pāris dienas atpakaļ. Laikam mani noklausījās.
Šodien sagribējās vēl kādu humoristisku rindiņu izlasīt un atvēru ziņu portālu, vortālu, hrentālu vai, tautas mēlē, ziņu lapu. Kaut kas par adventi. Vai tiešām darbības ar svecīti un vainadziņu tikai man un ugunsdzēsējiem liekas uzjautrinošas? Šveicieši referendumā atbalstījuši minetu aizliegumu. Ūja, kas ta puikiem nepatika? Lasam vēlreiz. Ā, minaretu aizliegumu. Vah, tas jau ir labāk. Pareizi ir, gribat minaretu - uzblieziet katedrāli Teherānā. Bļaustīties no torņa grib visi, bet kā ķieģeļi jānes, tā nav neviena. Lasu tālāk: Krievija koriģē vilciena katastrofas upuru skaitu uz 25. Izklausās, ka tur morgam kvartāla beigas un plāns jāizpilda. Vecrīgā varēs vizināties zirgu pajūgā ar rūķiem. Aha, un ar baltām pelītēm, rozā kāmīšiem un baibaka izbāzeni arīdzan. Ķīnā ar cūku gripu saslimuši divi suņi. Super, tagad arī Dienvidkoreja būs bada pārņemta valsts. Nokļuvu līdz pat sporta sadaļai: spēlētajiem bija liela vēlēšanas uzvarēt. A ko, citreiz spēlētaji iziet uz laukuma ar lielu vēlēšanos zaudēt?
Labi, apnika, tas jau kļūst apnicīgi. Visu labu, lasītāj, un ēd ābolus.
EOF
Vispirms par navigāciju: mans autopilots vēl arvien darbojas nevainojami un sestdien, nākot mājās, nopirka avīzi, kas pēc ieraduma tiek sestdienās iegādāta jau gadus deviņus vismaz. Avīzē bija rakstīts par jaunākajām tendencēm mazmazsuņu modē (par to izteicās viena kaza, uz kuru paskatījies es sapratu - ja tās būtnes foto noliktu putnubiedēkļa vietā, tad putni ne tikai nezagtu graudus, bet arī iepriekšējā gada ražu atnestu atpakaļ), par jaunāko Aqua disku un kaut kas par krīzi. Par krīzi bija apmēram tā, ka mēs esam ļoti bagāta tauta - mums ir tik līdz mārrutkam visādu tautas kalpu, ka ir tikai loģiski, ka no atlikušās naudas diez kāda dzīvošana nesanāk. Ar karmu tam saistība tāda, ka kaut ko līdzīgu es izmetu sarunas karstumā pāris dienas atpakaļ. Laikam mani noklausījās.
Šodien sagribējās vēl kādu humoristisku rindiņu izlasīt un atvēru ziņu portālu, vortālu, hrentālu vai, tautas mēlē, ziņu lapu. Kaut kas par adventi. Vai tiešām darbības ar svecīti un vainadziņu tikai man un ugunsdzēsējiem liekas uzjautrinošas? Šveicieši referendumā atbalstījuši minetu aizliegumu. Ūja, kas ta puikiem nepatika? Lasam vēlreiz. Ā, minaretu aizliegumu. Vah, tas jau ir labāk. Pareizi ir, gribat minaretu - uzblieziet katedrāli Teherānā. Bļaustīties no torņa grib visi, bet kā ķieģeļi jānes, tā nav neviena. Lasu tālāk: Krievija koriģē vilciena katastrofas upuru skaitu uz 25. Izklausās, ka tur morgam kvartāla beigas un plāns jāizpilda. Vecrīgā varēs vizināties zirgu pajūgā ar rūķiem. Aha, un ar baltām pelītēm, rozā kāmīšiem un baibaka izbāzeni arīdzan. Ķīnā ar cūku gripu saslimuši divi suņi. Super, tagad arī Dienvidkoreja būs bada pārņemta valsts. Nokļuvu līdz pat sporta sadaļai: spēlētajiem bija liela vēlēšanas uzvarēt. A ko, citreiz spēlētaji iziet uz laukuma ar lielu vēlēšanos zaudēt?
Labi, apnika, tas jau kļūst apnicīgi. Visu labu, lasītāj, un ēd ābolus.
EOF
2009/11/21
Pa skarbo
Labvakar, cienītais lasītāj! Sagribējās ka nu man parakstīt un palamāties.
Kaut kur kaut kad plašajās interneta dzīlēs uzdūros viena ļautiņa jautājumam, kas un kā viņam būtu jāraksta savā blogā, lai viņu (autoru) lasītu. Tagad, pēc piecu minūšu sēdēšanas ar aizvērtām acīm, visiem topošajiem un esošajiem blogu rakstītājiem varu teikt tā - raksti visu, ko dvēsele kāro, bet ja tu, мудоёбище, kādreiz izdomāsi rakstīt ar baltiem burtiem uz melna fona, tad nebrīnies, пропидорашенный гандон, ka tevi neviens nelasa.
EOF
Kaut kur kaut kad plašajās interneta dzīlēs uzdūros viena ļautiņa jautājumam, kas un kā viņam būtu jāraksta savā blogā, lai viņu (autoru) lasītu. Tagad, pēc piecu minūšu sēdēšanas ar aizvērtām acīm, visiem topošajiem un esošajiem blogu rakstītājiem varu teikt tā - raksti visu, ko dvēsele kāro, bet ja tu, мудоёбище, kādreiz izdomāsi rakstīt ar baltiem burtiem uz melna fona, tad nebrīnies, пропидорашенный гандон, ka tevi neviens nelasa.
EOF
2009/11/10
Stāstiņi
Dzīvo zemes virsū tāds cilvēks-rakstītājs vārdā Stīvens Kings, interesantas tādas ne gluži bērnu grāmatiņas raksta, un vakar kaut kā nejauši atcerējos par viņu un pie reizes par savu vecmāmiņu. Nē, nav tā kā tu padomāji, lasītāj, vecmāmuļas man vēl abas dzīvas, saistība ar Kingu ir tikai vienai no viņām, saistība diezgan tieša: kaut kādos svētkos viena no viņām man uzdāvināja jauku un mīļu grāmatu, latviskajā tulkojumā saucas Zvēru kapiņi. Melni vāki, askētisks noformējums, kurā ietilpst melns un zaļacains kaķis. Jauki. Mīļi šādu grāmatu uzdāvināt, mazdēlam taču patīk kaķīši - tā gan jau ka padomāja vecā sieviete. Tā arī neesmu pajautājis, vai viņa maz zin, kādā stilistikā raksta krietnais Stīvens. Ak jā, te ir neliels ieskats, par ko tad ir šī grāmata.
P.S. Komplektā ar šo grāmatu der noskatīties Ravenous, pieejama arī Goblina tulkojumā.
EOF
2009/11/08
Get a life vai tomēr nē?
Labvakar, mans jaukais lasītāj! Veca ābolu sula lielos apmēros tomēr atstāj ietekmi uz veselību. Tiesa gan, to saka vecas kaktusu sulas tirgotāji.
Palasiet arī get a life aizsākumus.
Tad nu lūk, kaut kā tā sanāca, ka pa vidu starp pārgājieniem nācās krāmēt somu un izvilku es no tamās pavecu žurnālu, kuru tad nu pirms prommešanas pārlapoju. Žurnāls kā žurnāls, iepriecēja tas, ka tur bija minēts fakts, ka Triatel sāk piedāvāt push-to-talk pakalpojumus. Nu, tas bez komentāriem no manas puses, gan jau bijušie un esošie šīs lamām apvītās kompānijas klienti te paši parādīsies. Manu uzmanību piesaistīja raksts par blogiem un blogeriem, pats par sevi viduvējs raksts, ieturēts kā saruna ar tipa žurnālistes piedalīšanos, toties viens no sarunas dalībniekiem, Ģirts Slaviņš, toreiz vēl draugiem.lv direktors, izdeva šādu tekstu:
"... bet ārpus datora un blogiem rit īstā dzīve, kurā ir daudz citu vērtību un noderīgu darbu. Var kaut vai galdu saskrūvēt."
Idiots tu esi, Ģirt, un arī tas, kurš tev spogulī pretī skatās. Ja tev īstā dzīve ir skrūvēt galdu, tad kāda banāna pēc tu līdi par sociālā portāla direktoru, nevis gāji strādāt par Kombuļu desu ceha galdnieku? Kurš tev ir devis tiesības noteikt, kas ir dzīve, tu nelaimīgais lūzeri, kurš ģeogrāfijas olimpiādē dabūja atzinības rakstu, kamēr Laganovskis uzvarēja?
Es nezinu iemeslus, kāpēc tagad tam tur portālam ir cits direktors, bet zināma nojauta man ir - ja direktors uzskata, ka vispār viņa vadītais uzņēmums nodarbojasar huiņu ar nesvarīgām lietām, tad tā arī sanāks, ja santehniķis ar roku līdz plecam podā domās par baletu, tad pods tecēs mūžam, ja sētnieki un koristi vadīs valsti, tad ķirurgi sāks dziedāt operā.
Morāle? Kad mana draudzene Elizabete pārtrauks sūdzēties rītā vakarā, ka viņai nekas nesanāk - tajā brīdī visi pasaules redaktori noņems cepures un brīdi paklusēs. Kad es beigšu domāt par darbā darāmo - tas nozīmēs, ka es esmu atlaists. Kad visi pasaules cilvēki sāks domāt, ka dzīve ir kaut kas tāds, kas rit kaut kur citur - tad arī maiju kalendārā iekaltais pasaules gals būs klāt.
P.S. Bet tomēr garšīga tā vecā ābolu sula.
EOF
Palasiet arī get a life aizsākumus.
Tad nu lūk, kaut kā tā sanāca, ka pa vidu starp pārgājieniem nācās krāmēt somu un izvilku es no tamās pavecu žurnālu, kuru tad nu pirms prommešanas pārlapoju. Žurnāls kā žurnāls, iepriecēja tas, ka tur bija minēts fakts, ka Triatel sāk piedāvāt push-to-talk pakalpojumus. Nu, tas bez komentāriem no manas puses, gan jau bijušie un esošie šīs lamām apvītās kompānijas klienti te paši parādīsies. Manu uzmanību piesaistīja raksts par blogiem un blogeriem, pats par sevi viduvējs raksts, ieturēts kā saruna ar tipa žurnālistes piedalīšanos, toties viens no sarunas dalībniekiem, Ģirts Slaviņš, toreiz vēl draugiem.lv direktors, izdeva šādu tekstu:
"... bet ārpus datora un blogiem rit īstā dzīve, kurā ir daudz citu vērtību un noderīgu darbu. Var kaut vai galdu saskrūvēt."
Idiots tu esi, Ģirt, un arī tas, kurš tev spogulī pretī skatās. Ja tev īstā dzīve ir skrūvēt galdu, tad kāda banāna pēc tu līdi par sociālā portāla direktoru, nevis gāji strādāt par Kombuļu desu ceha galdnieku? Kurš tev ir devis tiesības noteikt, kas ir dzīve, tu nelaimīgais lūzeri, kurš ģeogrāfijas olimpiādē dabūja atzinības rakstu, kamēr Laganovskis uzvarēja?
Es nezinu iemeslus, kāpēc tagad tam tur portālam ir cits direktors, bet zināma nojauta man ir - ja direktors uzskata, ka vispār viņa vadītais uzņēmums nodarbojas
Morāle? Kad mana draudzene Elizabete pārtrauks sūdzēties rītā vakarā, ka viņai nekas nesanāk - tajā brīdī visi pasaules redaktori noņems cepures un brīdi paklusēs. Kad es beigšu domāt par darbā darāmo - tas nozīmēs, ka es esmu atlaists. Kad visi pasaules cilvēki sāks domāt, ka dzīve ir kaut kas tāds, kas rit kaut kur citur - tad arī maiju kalendārā iekaltais pasaules gals būs klāt.
P.S. Bet tomēr garšīga tā vecā ābolu sula.
EOF
2009/10/24
Ziloņa murgi
Sanācās atklāt, ka elektronu skaitļojamajā mašīnā maz vietas palicies, tādēļ vajadzētu kaut ko mest laukā, tikai ko? Tā, kas mums te ir... O, dakteris Māja, pie tam visas sezonas. Vai esmu visas noskatījies? Tātad noskatīšos.
Vispār jau seriāls ir slavas dziesma individualitātei, bet pie viena slavinot pūļa pārākumu. Tikai jo lielāks pūlis, jo stulbāks. Bet pūli tas uztrauc arvien mazāk. Šajā sakarā es tā arī nesaprotu, kas pasaulē tiek celts - komunisms vai kapitālisms, jo tikko pie apvāršņa parādās hokejs, futbols vai kāds cits tā sauktais komandas sporta veids, tā tiek sliets kapitālisms ar visu no tā izrietošo personības pielūgsmi, savukārt pārējā laikā lepni tiek plivināts komunisma karogs ar kolektivizācijas iezīmēm. Gribat teikt, ka globalizācija nav modificēta kolektivizācija? Sakiet, man pajāt.
Ir man viena paziņa, kurai reižu reizēm uznāk vēlme un organiska vajadzība izslēgt telefonu, neatbildēt uz e-pastiem un vispār nelikties ne zinis par pasaulē notiekošo - normāla tāda vēlme. Bet takš nē, viņas draudzene ir ieņēmusi galvā, ka ir personīgi atbildīga par meiteni un pierunājusi uz šādu domu vēl pāris draudzenes, līdz ar ko telefona pieslēgšana pārvēršas kaut kādā šovā ar darba nosaukumu "Izstāsti savu dzīvi", pie kam šova beigās tiek pieteikts nekad vairs tā nedarīt, jo "mēs taču uztraucamies". Vistu kolektivizācijas projekcija uz cilvēkiem. Lieki piebilst, ka meitukam uz šādiem aizrādījumiem ir pajāt.
Bieži tiek izteiktas tādas muļķības, ka dzīvot daudzdzīvokļu mājā ir drošāk kā privātmājā, jo vienmēr jau kāds kaimiņš būs mājās un zagļi nenāks. Piekāst! Man pagalmā ir apzagtas mašīnas un katrā mājā pa dzīvoklim, bet neviens neko nav redzējis. Nu tad kāda jēga? Otrkārt - visi normāli zagļi zin, ka ļautiņš privātmājā lielāko ienākumu daļu atdod par maksājumiem bankai, līdz ar to cerēt uz zeltu un briljantiem industriālos apjomos ir mazākais naivi (es nerunāju par zagļiem, kuri jau dzīvo privātpilīs), savukārt idiotu, kuri savu divistabu dzīvoklīti blokmājā ir piekrāmējuši līdz augšai ar bankai piederošām bagātībām, pie kam to visu nodrošinājuši ar super-puper-duperdrošām masveidā ražotām metāla imitācijas durvīm - tādu pietiek. Un mūsu mīļotais tautietis latvietis jau izsenis ir slavens ar to, ka uztraucas par kaimiņa labklājību - vai tik tam maitam neiet labāk.
Ko es ar šito palagu gribēju teikt? Neko, tie takš murgi. Starp citu - ja sieviete guļ ar vīrieti tāpat vien, tad tā ir mīlestība. Ja sieviete guļ ar vīrieti par naudu, tad tā ir prostitūcija. Ja sieviete ar vīrieti neguļ, bet naudu savāc, tad tā ir maucība. Atceros šo katru reizi, kad ieraugu nokāsto nodokļu summu.
P.S. Meklēju darbu. Māku rakt un māku nerakt.
2009/09/29
Atnāca
Labdien, lietus ūdens aplaimotais lasītāj!
Atnācis ir beidzot tas gadalaiks, kurš man tā patīk - rudens. Ja kāds nezin, tad mums te Latvijā vispār ir viens gadalaiks, tas pats rudens, tikai ar variācijām - ir agrais rudens, parastais un vēlais rudens, kā arī parudens, saukts arī par pavasari. Tā kā daudziem cilvēkiem rudens nepatīk un lietus vēl mazāk, tad viņi lieto lietussargus, kaut gan es šaubos, vai tāpēc, lai izsargātos no tā nesasalušā ūdens - pēc vakardienas un šodienas rūgtās pieredzes sliecos domāt, ka lietus patiesībā ir ideāls aizsegs maniakiem, kuri tad nu laimīgām sejām deso pa ielām, bruņojušies ar visdažādāko kalibru lietussariem un mēģina izbakstīt garām- vai pretīmnācējam acis. Visticamāk, ka šie ļaudis savulaik nav uzņemti medicīnas institūta oftomoloģijas nodaļā un tagad savu slēpto naidu izgāž uz nevainīgām līdzcilvēku acīm, pie tam jo zemāka un platāka šī maniaka šasija, jo diametrā lielāks lietussargs tiek izmantots neslēptajam uzbrukumam redzokļiem.
Atnāca un nostiprinājās pārliecība, ka var pastāvēt draudzība starp sievieti un vīrieti. Jā, draudzība. Un nevajag uz mani tā dīvaini skatīties, paši jūs samaitāti. Kādreiz izvāciet to gultu, kas tur rēgojas fonā, skatoties uz da jebkuru sievieti un paskatieties vēlreiz. Nu ko, ir savādāks skats?
Atnāca doma, ka slavenajiem austrumu būvniekiem kārtējo reizi izrādījās taisnība - ja ārā ir silti, tad arī iekšā ir silti. Šī pārliecība ir tapusi divos siltos praķos.
Ieradās arī negaidīti izdevumi - ja aizmirst telefonā izslēgt visus skaipus un citus ziņotājus, tad telefons dara ko? Pareizi, ar tiem ziņotājiem sazinās caur maksas cauruli. Nav jau gluži tik dārgi kā gāzi no Dašavas abonierēt, bet nu tomēr.
Atvilkās sajūsma (jau kuro reizi) par to, līdz kurienei tehnika aizripojusi - sēdi ka nu tu kaut kur citur un darbojies pa mājās palikušo elektronu skaitļojamo mašīnu kā radinieks. Skaisti. Tikai reizēm nevajadzīgi.
P.S. Atkārtošos - interesanti, kad šogad atnāks ziemsvētku dāvanu cinga?
EOF
Atnācis ir beidzot tas gadalaiks, kurš man tā patīk - rudens. Ja kāds nezin, tad mums te Latvijā vispār ir viens gadalaiks, tas pats rudens, tikai ar variācijām - ir agrais rudens, parastais un vēlais rudens, kā arī parudens, saukts arī par pavasari. Tā kā daudziem cilvēkiem rudens nepatīk un lietus vēl mazāk, tad viņi lieto lietussargus, kaut gan es šaubos, vai tāpēc, lai izsargātos no tā nesasalušā ūdens - pēc vakardienas un šodienas rūgtās pieredzes sliecos domāt, ka lietus patiesībā ir ideāls aizsegs maniakiem, kuri tad nu laimīgām sejām deso pa ielām, bruņojušies ar visdažādāko kalibru lietussariem un mēģina izbakstīt garām- vai pretīmnācējam acis. Visticamāk, ka šie ļaudis savulaik nav uzņemti medicīnas institūta oftomoloģijas nodaļā un tagad savu slēpto naidu izgāž uz nevainīgām līdzcilvēku acīm, pie tam jo zemāka un platāka šī maniaka šasija, jo diametrā lielāks lietussargs tiek izmantots neslēptajam uzbrukumam redzokļiem.
Atnāca un nostiprinājās pārliecība, ka var pastāvēt draudzība starp sievieti un vīrieti. Jā, draudzība. Un nevajag uz mani tā dīvaini skatīties, paši jūs samaitāti. Kādreiz izvāciet to gultu, kas tur rēgojas fonā, skatoties uz da jebkuru sievieti un paskatieties vēlreiz. Nu ko, ir savādāks skats?
Atnāca doma, ka slavenajiem austrumu būvniekiem kārtējo reizi izrādījās taisnība - ja ārā ir silti, tad arī iekšā ir silti. Šī pārliecība ir tapusi divos siltos praķos.
Ieradās arī negaidīti izdevumi - ja aizmirst telefonā izslēgt visus skaipus un citus ziņotājus, tad telefons dara ko? Pareizi, ar tiem ziņotājiem sazinās caur maksas cauruli. Nav jau gluži tik dārgi kā gāzi no Dašavas abonierēt, bet nu tomēr.
Atvilkās sajūsma (jau kuro reizi) par to, līdz kurienei tehnika aizripojusi - sēdi ka nu tu kaut kur citur un darbojies pa mājās palikušo elektronu skaitļojamo mašīnu kā radinieks. Skaisti. Tikai reizēm nevajadzīgi.
P.S. Atkārtošos - interesanti, kad šogad atnāks ziemsvētku dāvanu cinga?
EOF
2009/09/18
Meklējumos
Labvakar, manu mazo draudziņ! Lai spēks ar tevi un visiem taviem gaismas zobeniem!
Pastāstīšu ka nu tev pasaku - dzīvoja reiz kāds skolnieks mazs, kurš bieži gāja uz skolu... mmm... nu tobiš divas nedēļas gāja uz skolu, jo pēc pirmā septembra kā reizi uz divām nedēļām iestājās eiforija, jo visu vasaru nebija apspļaudīts Egons un aiz bizēm raustīta Mudīte, nebija mērīts ar gailīšiem havajā un telefoniem gaitenī. Bet - ak sāpe! - jau otrās nedēļas beigās tas bija apnicis, učuki arī lohi, tāpēc jāpaliek mājās, tikai jāizdomā, ko senčiem ieborēt. Hmm... vakar ēdu sēnes... saindējos... jāpameklē gūglā...
Tā nu šis kāds smadzeņu mazspējas laimīgais īpašnieks ierakstīja meklētājā latviešu ēdamās sēnes un nonāca manā blogā, lai es varētu par viņu paņirgāties. Un es vēl domāju, ka augstākais cilvēces sasniegums ir Rēzeknes rajona globuss vai staigājošie igauņu jāņogkrūmi. Ak es naivais.
P.S. Un kad, блять, tu, datorlietotāj, iemācīsies lasīt angliski un veikt bezmaksas update??? Nākas citēt biedri drunk_lizard: cоздайте еще более понятный интерфейс и мир создаст еще более тупого юзера.
EOF
Pastāstīšu ka nu tev pasaku - dzīvoja reiz kāds skolnieks mazs, kurš bieži gāja uz skolu... mmm... nu tobiš divas nedēļas gāja uz skolu, jo pēc pirmā septembra kā reizi uz divām nedēļām iestājās eiforija, jo visu vasaru nebija apspļaudīts Egons un aiz bizēm raustīta Mudīte, nebija mērīts ar gailīšiem havajā un telefoniem gaitenī. Bet - ak sāpe! - jau otrās nedēļas beigās tas bija apnicis, učuki arī lohi, tāpēc jāpaliek mājās, tikai jāizdomā, ko senčiem ieborēt. Hmm... vakar ēdu sēnes... saindējos... jāpameklē gūglā...
Tā nu šis kāds smadzeņu mazspējas laimīgais īpašnieks ierakstīja meklētājā latviešu ēdamās sēnes un nonāca manā blogā, lai es varētu par viņu paņirgāties. Un es vēl domāju, ka augstākais cilvēces sasniegums ir Rēzeknes rajona globuss vai staigājošie igauņu jāņogkrūmi. Ak es naivais.
P.S. Un kad, блять, tu, datorlietotāj, iemācīsies lasīt angliski un veikt bezmaksas update??? Nākas citēt biedri drunk_lizard: cоздайте еще более понятный интерфейс и мир создаст еще более тупого юзера.
EOF
2009/09/11
Īsais
Šodien biju Rock'n'Riga. Vienīgais skaistais bija Džeina.
P.S. Pārējais skaistais ir mājās.
EOF
P.S. Pārējais skaistais ir mājās.
EOF
2009/09/07
Neraža
Labvakar, mans lasītāj! Stāstīšu ka nu tev par neražu.
Atnācu ka nu es mājās (tā vēl nav neraža), apsēdos pie elektronizētā drauga, kaut ko palasīju, gribēju iet ēst vakarā ēdamo, bet... sākās neraža.
Pēdējā laikā atkal atradu un klausos Big R Radio - 80s Metal, Big Hair, Big Riff. Un ko jūs domājat - pa dienu, kad es kvernu darbā, tur skan mani neuzrunājošas dziesmas, savukārt tagad, kad vēders saka, ka tūlīt aptīs zarnas ap mugurkaulu un izbeigsies, tad skan kas? Jā - Whitesnake, Motley Crue, Vixen, Killer Dwarfs, Europe, Slaughter, Enuff Z Nuff, Warrant, Twisted Sister, Faster Pussycat, L.A. Guns, Kiss, David Lee Roth, W.A.S.P., White Lion, Skid Row, Poison, Alice Cooper, Guns'n'Roses, Bon Jovi, Def Leppard and so forth. Un tie gabali, kuri mani aizķer un priecē. Vai nav neraža? Kad es tikšu ēst???
UPD
Ja Kickstart My Heart uzliek kā modinātāja signālu, tad no rīta ir iespēja tikt pie ekskluzīva sitiena pa ribām. Paklausieties paši.
EOF
Atnācu ka nu es mājās (tā vēl nav neraža), apsēdos pie elektronizētā drauga, kaut ko palasīju, gribēju iet ēst vakarā ēdamo, bet... sākās neraža.
Pēdējā laikā atkal atradu un klausos Big R Radio - 80s Metal, Big Hair, Big Riff. Un ko jūs domājat - pa dienu, kad es kvernu darbā, tur skan mani neuzrunājošas dziesmas, savukārt tagad, kad vēders saka, ka tūlīt aptīs zarnas ap mugurkaulu un izbeigsies, tad skan kas? Jā - Whitesnake, Motley Crue, Vixen, Killer Dwarfs, Europe, Slaughter, Enuff Z Nuff, Warrant, Twisted Sister, Faster Pussycat, L.A. Guns, Kiss, David Lee Roth, W.A.S.P., White Lion, Skid Row, Poison, Alice Cooper, Guns'n'Roses, Bon Jovi, Def Leppard and so forth. Un tie gabali, kuri mani aizķer un priecē. Vai nav neraža? Kad es tikšu ēst???
UPD
Ja Kickstart My Heart uzliek kā modinātāja signālu, tad no rīta ir iespēja tikt pie ekskluzīva sitiena pa ribām. Paklausieties paši.
EOF
2009/08/30
Komentāri
Labdien, manu mazo lasītāj! Lai tev rīt viegli!
Vakar te bišku krāmējos pa galdu un atradu tādu lietu kā Return Form - tādu tu kā kārtīgs amerikāņu pircējs saņem kopā ar nopirkto/uzdāvināto preci un mantas nepatikšanas gadījumā sūti atpakaļ, lai pārdevējs saprot, ko tu gribi - apmainīt mantu pret citu vai dabūt atpakaļ piķi. Ja nu gadienā mantu gribas samainīt, tad tur ir ieķeksējami iemesli, aiz ko tad tā, par tiem tad es arī sapriecājos. Tā kā nesen sanāca saruna par klientiem, tad šis ir jauks ilustrējošais materiāls. Ak jā, mani komentāri pielietojami tad, ja cilvēks pats to mantu pircis nevis saņēmis dāvanā no trešās sievas otrā vīra pirmās sievasmātes jaunākās meitas vecākā dēla.
Tātad - Return Reason:
Item Not As Described - a tev ko, naudu nav kur likt, ka pērc visādu herņu neskatoties?
Did Not Look Good On Me - bļin, Bryan Adams atradies...
Priced Too High - vot lohs. Ko ta, naudiņas alum aptrūkās?
Item Failed After Use (viens no labākajiem) - блять, cik ilgi tu vēl nesīsi tos prezervatīvus atpakaļ?!?
Excess Shrinkage - pie tam pašrocīgi vulkanizētos prezervatīvus.
Changed My Mind (best of) - un kur tādus kretīnus ražo... nākamreiz skaidrā nāc uz veikalu, OK?
Did Not Like Color - ej apsities pret sienu, daltoniķi!
Arrived Too Late - a ko, nākamgad neko mugurā nevilksi?
Inadequate Packaging - mhm... tātad kur tev tās hemoroidālās svecītes iepakot?
Un atcerieties - klientam nekad nav taisnība! Pagaidām šo saukli gan ievēro tikai valsts iestādes...
EOF
2009/08/13
Nu ļoti "gudrais blogs" divi
Sākums ir pie Elizabetes, es tikai sāku rakstīt komentāru, bet atkal aizrāvos.
Tātad sieviete ir ielikusi 93 faktus par sevi, bet man ļoti patīk komentēt. Pošogaļi.
...Так я взялась за ручку. Мне было 8 лет - jā, jā, un citi vēl tagad nezin, kas ir ручкa.
Я четко знаю свои цели и свое предназначение. Знала это лет с 15 - mmm... no kuras klases tevi izmeta?
Я пишу медленно, и это очень трудо- и энергоемкий процесс - tā gadās, ja ir ручкa, bet burtus vēl nepazīst.
Художественную литературу я читаю выборочно — либо классику, либо книгу с очень хорошими рекомендациями - pareizi ir, nav ko piesārņot galvu ar savām domām un uzskatiem.
Я бы хотела научиться рисовать, фотографировать и писать музыку на профессиональном уровне - a grīdu slaucīt tu jau māki?
Я уверена, что оставлю след в литературе - piedirsīsi bibliotēku?
Я очень упорна и всегда заканчиваю начатое. Это предмет моей гордости - točna bibliotēku.
Я не боюсь неудач. Упав, всегда поднимаюсь и начинаю заново - nelaidiet šito bābu bibliotēkā!!!
Доброта и ум — это главное в человеке - un ir vienalga, kādas krāsas lexusā viņš braukā.
Я феминистка - nu par to es nebrīnos.
Мне все равно, какая у человека национальность - превед медвед!
Демократические ценности значат для меня очень многое - ak tad tāpēc tu esi feministe...
Я космополит - ja pasaule pieņēma crocs, tad kāpēc lai tevi nepieņemtu.
Из всех пороков наихудшими считаю трусость... - jā, jā, es arī dienās MM pāršķirstīju.
Постоянное саморазвитие — в отношениях с близкими, в работе, в творчестве — это мой девиз, основа основ. Люди, которые придеживаются подобных взгядов, особенно мне интересны - savdabīgs aicinājums uz publisku masturbāciju?
Я не верю в гороскопы, гадания, карму, астрал, НЛО и прочие ужасы - toties tici laika ziņām, fenšujam, tantiņai tirgū un zmejam Goriničam?
У меня очень низкий IQ — второй с конца - значит до конца не сдурела... бывает.
Я все детство провела в обществе книг - vecāki ieslēdza grāmatskapī?
Я не курю и почти каждый день хожу в спортзал - a ko, sportzālē cigaretes nepārdod?
Я очень редко болею по-настоящему - а жаль...
Меня не пугает старость. Мудрые, красивые, остроумные старушки — это замечательно. Хочу быть такой - не светит.
Я очень люблю свою маму. Она мой друг - tātad grāmatskapī ieslēdza tēvs, izlaida māte.
Я не выкладываю подробности о своей семье в Интернете. Это личное - о какой еще семье?
Музеи, библиотеки и книжные магазины — моя страсть - āāā, nelaidiet viņu arī muzejos un grāmatveikalos!!!
Мне никогда не бывает скучно. У меня столько дел, что их не переделать за целую жизнь - jāāā, sniegu slaucīt Sibīrijā nav viegli.
Я терпеть не могу, когда меня погоняют - pie ikdienas jāpierod.
Если бы мне дали 300 миллионов долларов, я бы ничего не изменила в своем образе жизни. Разве что давала бы больше на благотворительность - а вот пиздеть не надо.
Лучшее из удовольствий — разговор с умным человеком - tā tu sūdzies, ka ar tevi neviens nerunā?
Я даю деньги на операции больным детям - lūdzu precīzu bērnu sarakstu. И непиздим.
Я проста... - tik vienkārša kā zeme, kā dubļi, kā Ļeņins.
Люди, которых я ценю и уважаю, как правило, отвечают мне взаимностью - un kā jums trijatā ir?
...Огнестрельное оружие тоже не люблю. Хотя у меня есть пистолет - bet sekss tev patīk, ja? Un tāpēc vajag pistoli?
Моя несбыточная мечта: хорошо бы в Америке говорили по-русски! - tātad ar angļu valodu ir nopietnas problēmas. Bet pie zema IQ tas nav pārmetums.
Я люблю лес и океан. От земли я подпитываюсь, как от розетки - tas ir kā? Iebāz galvu kurmja rakumā?
В Америке меня огорчает неумение вести внешнюю политику - un tad iznāku es: viss baltā.
Я люблю высоту — горы, высокие здания - pacieties, gan jau kāds pagrūdīs.
Я выгляжу лет на 8-10 моложе, чем есть на самом деле - ja vēl gudrāka izskatītos.
Я люблю свежепожаренные семечки - un tad piespļaudi visu dzīvokli?
Блять, no kurienes šitie aug?
P.S. Nu jā, tikko izlasīju identisku paola_maldini komentu.
EOF
Tātad sieviete ir ielikusi 93 faktus par sevi, bet man ļoti patīk komentēt. Pošogaļi.
...Так я взялась за ручку. Мне было 8 лет - jā, jā, un citi vēl tagad nezin, kas ir ручкa.
Я четко знаю свои цели и свое предназначение. Знала это лет с 15 - mmm... no kuras klases tevi izmeta?
Я пишу медленно, и это очень трудо- и энергоемкий процесс - tā gadās, ja ir ручкa, bet burtus vēl nepazīst.
Художественную литературу я читаю выборочно — либо классику, либо книгу с очень хорошими рекомендациями - pareizi ir, nav ko piesārņot galvu ar savām domām un uzskatiem.
Я бы хотела научиться рисовать, фотографировать и писать музыку на профессиональном уровне - a grīdu slaucīt tu jau māki?
Я уверена, что оставлю след в литературе - piedirsīsi bibliotēku?
Я очень упорна и всегда заканчиваю начатое. Это предмет моей гордости - točna bibliotēku.
Я не боюсь неудач. Упав, всегда поднимаюсь и начинаю заново - nelaidiet šito bābu bibliotēkā!!!
Доброта и ум — это главное в человеке - un ir vienalga, kādas krāsas lexusā viņš braukā.
Я феминистка - nu par to es nebrīnos.
Мне все равно, какая у человека национальность - превед медвед!
Демократические ценности значат для меня очень многое - ak tad tāpēc tu esi feministe...
Я космополит - ja pasaule pieņēma crocs, tad kāpēc lai tevi nepieņemtu.
Из всех пороков наихудшими считаю трусость... - jā, jā, es arī dienās MM pāršķirstīju.
Постоянное саморазвитие — в отношениях с близкими, в работе, в творчестве — это мой девиз, основа основ. Люди, которые придеживаются подобных взгядов, особенно мне интересны - savdabīgs aicinājums uz publisku masturbāciju?
Я не верю в гороскопы, гадания, карму, астрал, НЛО и прочие ужасы - toties tici laika ziņām, fenšujam, tantiņai tirgū un zmejam Goriničam?
У меня очень низкий IQ — второй с конца - значит до конца не сдурела... бывает.
Я все детство провела в обществе книг - vecāki ieslēdza grāmatskapī?
Я не курю и почти каждый день хожу в спортзал - a ko, sportzālē cigaretes nepārdod?
Я очень редко болею по-настоящему - а жаль...
Меня не пугает старость. Мудрые, красивые, остроумные старушки — это замечательно. Хочу быть такой - не светит.
Я очень люблю свою маму. Она мой друг - tātad grāmatskapī ieslēdza tēvs, izlaida māte.
Я не выкладываю подробности о своей семье в Интернете. Это личное - о какой еще семье?
Музеи, библиотеки и книжные магазины — моя страсть - āāā, nelaidiet viņu arī muzejos un grāmatveikalos!!!
Мне никогда не бывает скучно. У меня столько дел, что их не переделать за целую жизнь - jāāā, sniegu slaucīt Sibīrijā nav viegli.
Я терпеть не могу, когда меня погоняют - pie ikdienas jāpierod.
Если бы мне дали 300 миллионов долларов, я бы ничего не изменила в своем образе жизни. Разве что давала бы больше на благотворительность - а вот пиздеть не надо.
Лучшее из удовольствий — разговор с умным человеком - tā tu sūdzies, ka ar tevi neviens nerunā?
Я даю деньги на операции больным детям - lūdzu precīzu bērnu sarakstu. И непиздим.
Я проста... - tik vienkārša kā zeme, kā dubļi, kā Ļeņins.
Люди, которых я ценю и уважаю, как правило, отвечают мне взаимностью - un kā jums trijatā ir?
...Огнестрельное оружие тоже не люблю. Хотя у меня есть пистолет - bet sekss tev patīk, ja? Un tāpēc vajag pistoli?
Моя несбыточная мечта: хорошо бы в Америке говорили по-русски! - tātad ar angļu valodu ir nopietnas problēmas. Bet pie zema IQ tas nav pārmetums.
Я люблю лес и океан. От земли я подпитываюсь, как от розетки - tas ir kā? Iebāz galvu kurmja rakumā?
В Америке меня огорчает неумение вести внешнюю политику - un tad iznāku es: viss baltā.
Я люблю высоту — горы, высокие здания - pacieties, gan jau kāds pagrūdīs.
Я выгляжу лет на 8-10 моложе, чем есть на самом деле - ja vēl gudrāka izskatītos.
Я люблю свежепожаренные семечки - un tad piespļaudi visu dzīvokli?
Блять, no kurienes šitie aug?
P.S. Nu jā, tikko izlasīju identisku paola_maldini komentu.
EOF
Browser wars
Sveicināts, mans mazais draudziņ!
Sēdēju ka nu mājās, daudz lasīju un daudz eksperimentēju, līdz kamēr sapratu, ka datora drošība un izmantošanas ērtums ir divi ļoti grūti savienojami jēdzieni, kuros liela nozīme ir lietotāja aurai, fenšujam un vispārējai inteliģencei. Bet nu neieslīgšu profesionālajā kretīnismā, tas tāpat nevienu neinteresē.
Ir tāda lieta kā internet browser, latviski saukts interneta pārlūkprogramma, pazīstamākie pārstāvji ir Opera, Internet Explorer, Firefox, Safari, Chrome plus vēl kaudze visādu izstrādājumu. Tieši tāpat kā ir kaudze visādu automašīnu, kaudze visādu reliģiju, kaudze visādu sieviešu/vīriešu etc un par visām varītēm ir jāmēģina pierādīt, ka mana izvēle ir vislabākā. Ak tu lieto citu interneta pārlūku? Idiots tu esi. Ak tev ir cita reliģija? Idiots tu esi, es tevi tūlīt noduršu/sadedzināšu/uzspridzināšu. Tu ar citas firmas mašīnu braukā? Mudaks tu esi, es te vienīgais baltā. Un interesantākais ir tas, ka vairums pamatojumi ir no sērijas ābols ir sūds, jo tas nav apelsīns. Un cilvēkus, kas mēģina kaut ko konstuktīvu iebilst, neviens nedzird, jo kretīniskais vairākums по любому ir skaļāks.
Un ja kāds man mēģinās iestāstīt, ka cilvēks ir radības kronis, tad es vislabākajās civilizācijas tradīcijās atļaušos viņu nolamāt un iekraut ar cirvi pa galvu, lai pievērstu savai vispareizākajai ticībai ibo tolerance ir kaut kas līdzīgs Lohnesa nezvēram - visi ir dzirdējuši, bet neviens nav redzējis.
P.S. Tā bildīte ir ilustrācija iepriekšējam postam - tā ir jāizskatās desktopam.
P.S.S. Šeitan to arī ir interesanti aizpildīt.
EOF
2009/08/11
TTP
Labrīt šajā jaukajā dienā! Atcerieties - ja alu dzer pirmdienā, tad grūta diena ir otrdiena...
Piemīt man tāda īpašība kā braukt uz darbu, pie kam braukt ar transportu sabiedrisko, kas gan reizēm ir diezgan nesabiedrisks, bet ne par to šoreiz stāsts. Tā kā vakar likten's bij' lēmis, ka es nakšņošu kaut kur citur, tad šorīt es no turienes kaut kur citurienes braucu un blenzu pa logu, kā arī novērtēju cilvēku gaumi un stila izjūtu, jo šī ir viena no sabtransporta labajām īpašībām - iekāp tu tādā braucošā istabā un mierīgi studē psiholoģiju, modi un sazin ko vēl.
Tātad nu ir tā - vasaras sezonā vīriešu modes klasiska un nezūdoša vērtība ir melnas/brūnas sandales, kas uzvilktas uz melnām zeķēm, bišku augstāk ir īsbikses ar koda nosaukumu šorti, ansambli noslēdz īspiedurkņu krekls, reizēm pat gludināts. Ja vēl rokā trāpījies portfelis, tad paskats šādi staigājošam mūjābelim ir vienkārši graujošs - laikam uzvalka bikses līdz celim sabojājis, iebrienot Lubānas klānos, tāpēc ņēmis šķēres un bojāto daļu vienkārši nogriezis. Šajā modes grupā gan ir savi izlēcēji - ir redzēts vīrelis gludinātos šortos, gludinātā kreklā ar zīda šlipsi, brillīte zelta rāmī un (блять!) melnās zeķēs un sandalēs. Jop...
Sieviešu mode daudz neatpaliek - какова хрена pilni sieviešu žurnāli ar padomiem, kā nomaskēt to, kas ir par daudz/par maz, ja pa ielu slāj govis ar tauku krājumiem uz sevis tādiem, ka Āfrikas badacietēji bērni būtu paēduši visu gadu, iespīlējušas visu savu provīziju apģērbā, kas izskatās kā atņemts tam pašam āfrikāņu bērnam, nomālējušas to vietu virs kakla, kur parastiem cilvēkiem ir seja, ar tādu krāsas daudzumu un tādā kvalitātē, ka āfrikāņu cilšu šamaņi nomirtu aiz šausmām, aplējušās ar nezinu ko, bet 1925. gada Ženēvas konvencija par ķīmisko kaujas vielu neizmantošanu toč ir pārkāpta, un slāj tā, it kā būtu pasaules naba, zemes ass un galaktikas centrs vienlaicīgi. Un blakus viņai vīrelis, kurš atgādina ilgi tumšā vietā audzētu cūku pupas pāksti ar diloņslimas un aiz to vājprātīgas dzeguzes cienīgu skatienu. Protams, ka sandalēs un melnās zeķēs. Блять.
Braucošajā istabā sēž blonda vāvere. Laikam stilīga. Jo paņemt ķīniešu kedu, noraut augšu, to aizvietot ar kaut kādu siksniņu vijumu bišku virs potītes un nosaukt to par stilīgu var tikai garīgi nepilnvērtīgs pūces izbāzenis. Nēsāt arī. Tāpat kā iekarināt ausīs zelta krāsas plītsriņķus un regulāri atglaust savus ilgi ūdeņraža peroksīdā mērcētos matus, lai citi var redzēt šos metalurga murgus. Ideja par matu apgriešanu nerullē. Starp citu - pērciet Apple produkciju, tas ir spēks, jo šitā Frankenšteina radiniece tik ilgi grozīja rokās savu aipodu, kamēr atnāca ideja piezvanīt kaut kam un sākt apspriest sestdien gaidāmās vecmeitu ballītes plānu. No rīta. Trolejbusā. Regulāri izdodot neadekvātas un neartikulētas skaņas. Un es vakar dzēru alu. Блять.
Redzēju pilsētā daudz makšķernieku. Jo kāda cita iemesla dēļ lai šie cilvēki klīstu apkārt makšķernieku vestēs? Aiz iedzimta stulbuma taču nē. Redzēju arī vesti makšķerniekam-striptīzdejotājam. Principā ir tikai kabatas, pārējais darināts no tā caurspīdīgā palaga, kas Hamleta tēvu padara par rēgu un kas ir attāls radinieks kalgotkām. Somu iegādāties nerullē.
Stilīgi ir nēsāt somiņas pie siksnas, vēl stilīgāk ir uzvilkt maiku, kas izceļ burvīgi sasvīdušā vēdera apjomus (Āfrikas badacietēji bērni paēduši vēl vienu gadu), kuru sabāzt šortos, kurus apjozt ar siksnu, pie kuras piekarināt to somiņu. Un kājās uzvilkt melnas zeķes un sandales. Блять.
Tikko ieklīda viens kolēģis, kurš arī pārkāpj to Ženēvas konvenciju. Varbūt viņš mazgājas, bet nu ūdeni točna nemaina. Un tas pat nav блять, tas ir... nu labi, paši saprotat.
Viss, iešu pīpēt. Un beidziet smaidīt, tas kaitina.
EOF
Piemīt man tāda īpašība kā braukt uz darbu, pie kam braukt ar transportu sabiedrisko, kas gan reizēm ir diezgan nesabiedrisks, bet ne par to šoreiz stāsts. Tā kā vakar likten's bij' lēmis, ka es nakšņošu kaut kur citur, tad šorīt es no turienes kaut kur citurienes braucu un blenzu pa logu, kā arī novērtēju cilvēku gaumi un stila izjūtu, jo šī ir viena no sabtransporta labajām īpašībām - iekāp tu tādā braucošā istabā un mierīgi studē psiholoģiju, modi un sazin ko vēl.
Tātad nu ir tā - vasaras sezonā vīriešu modes klasiska un nezūdoša vērtība ir melnas/brūnas sandales, kas uzvilktas uz melnām zeķēm, bišku augstāk ir īsbikses ar koda nosaukumu šorti, ansambli noslēdz īspiedurkņu krekls, reizēm pat gludināts. Ja vēl rokā trāpījies portfelis, tad paskats šādi staigājošam mūjābelim ir vienkārši graujošs - laikam uzvalka bikses līdz celim sabojājis, iebrienot Lubānas klānos, tāpēc ņēmis šķēres un bojāto daļu vienkārši nogriezis. Šajā modes grupā gan ir savi izlēcēji - ir redzēts vīrelis gludinātos šortos, gludinātā kreklā ar zīda šlipsi, brillīte zelta rāmī un (блять!) melnās zeķēs un sandalēs. Jop...
Sieviešu mode daudz neatpaliek - какова хрена pilni sieviešu žurnāli ar padomiem, kā nomaskēt to, kas ir par daudz/par maz, ja pa ielu slāj govis ar tauku krājumiem uz sevis tādiem, ka Āfrikas badacietēji bērni būtu paēduši visu gadu, iespīlējušas visu savu provīziju apģērbā, kas izskatās kā atņemts tam pašam āfrikāņu bērnam, nomālējušas to vietu virs kakla, kur parastiem cilvēkiem ir seja, ar tādu krāsas daudzumu un tādā kvalitātē, ka āfrikāņu cilšu šamaņi nomirtu aiz šausmām, aplējušās ar nezinu ko, bet 1925. gada Ženēvas konvencija par ķīmisko kaujas vielu neizmantošanu toč ir pārkāpta, un slāj tā, it kā būtu pasaules naba, zemes ass un galaktikas centrs vienlaicīgi. Un blakus viņai vīrelis, kurš atgādina ilgi tumšā vietā audzētu cūku pupas pāksti ar diloņslimas un aiz to vājprātīgas dzeguzes cienīgu skatienu. Protams, ka sandalēs un melnās zeķēs. Блять.
Braucošajā istabā sēž blonda vāvere. Laikam stilīga. Jo paņemt ķīniešu kedu, noraut augšu, to aizvietot ar kaut kādu siksniņu vijumu bišku virs potītes un nosaukt to par stilīgu var tikai garīgi nepilnvērtīgs pūces izbāzenis. Nēsāt arī. Tāpat kā iekarināt ausīs zelta krāsas plītsriņķus un regulāri atglaust savus ilgi ūdeņraža peroksīdā mērcētos matus, lai citi var redzēt šos metalurga murgus. Ideja par matu apgriešanu nerullē. Starp citu - pērciet Apple produkciju, tas ir spēks, jo šitā Frankenšteina radiniece tik ilgi grozīja rokās savu aipodu, kamēr atnāca ideja piezvanīt kaut kam un sākt apspriest sestdien gaidāmās vecmeitu ballītes plānu. No rīta. Trolejbusā. Regulāri izdodot neadekvātas un neartikulētas skaņas. Un es vakar dzēru alu. Блять.
Redzēju pilsētā daudz makšķernieku. Jo kāda cita iemesla dēļ lai šie cilvēki klīstu apkārt makšķernieku vestēs? Aiz iedzimta stulbuma taču nē. Redzēju arī vesti makšķerniekam-striptīzdejotājam. Principā ir tikai kabatas, pārējais darināts no tā caurspīdīgā palaga, kas Hamleta tēvu padara par rēgu un kas ir attāls radinieks kalgotkām. Somu iegādāties nerullē.
Stilīgi ir nēsāt somiņas pie siksnas, vēl stilīgāk ir uzvilkt maiku, kas izceļ burvīgi sasvīdušā vēdera apjomus (Āfrikas badacietēji bērni paēduši vēl vienu gadu), kuru sabāzt šortos, kurus apjozt ar siksnu, pie kuras piekarināt to somiņu. Un kājās uzvilkt melnas zeķes un sandales. Блять.
Tikko ieklīda viens kolēģis, kurš arī pārkāpj to Ženēvas konvenciju. Varbūt viņš mazgājas, bet nu ūdeni točna nemaina. Un tas pat nav блять, tas ir... nu labi, paši saprotat.
Viss, iešu pīpēt. Un beidziet smaidīt, tas kaitina.
EOF
2009/08/06
Augustelis un reperi
Labrīt, manu mazo draudziņ! Lai tev smaids pa visu ģīmi!
Kā jau katru gadu, tad arī šogad dikti negaidīti ir sācies augusts - ar pazeminātu ūdens līmeni Rīgas hidrauliski elektroniskajā hesā, ar izsalkušiem dunduriem tālās un civilizāciju ar aizpampušu aci redzējušās vietās, ar lielu ogu un sēņu ražu, kā arī ar pilnīgu neziņu par jaungada sagaidīšanas vietu.
Bet ar reperiem bija tā - izrakām četras bedres, lai atrastu trīs tos pašus. Morāle? Reizēm labākais draugs ir nevis satelīts tur augstu augstu aiz daudziem kokiem, bet mērlente un pieticīgas matemātikas zināšanas tepat uz zemes. Toties tagad zinu, ko dzer Ķeguma (un gan jau ka ne tikai) iedzimtie: stiprināto balto augļu vīnu "Daina". 19 ātrumi iesprostoti 0.7 tilpuma butelītē. Komentāri lieki.
Apzināta arī vieta Latvijā, kur nepalīdz nedz ārējais satelīts, nedz iekšējais, gandrīz 20 gadus ar orientēšanos pulētais, kolēģa kompass. Kaut gan par to kompasa nestrādāšanu es pēc Barbaras mātes stāsta vairs nebrīnos. Nu nekas, trešo reizi gandrīz neapmaldījāmies, ar kādu desmito reizi jau atradīsim kā žīds gešafti.
Beidzot sapratu, ka latvju senējais parunis "solīts makā nekrīt" attiecas uz meteorologiem. Vai arī uz laika apstākļiem, īsti nezinu.
Bet lai nu kā - audzējiet gladiolas, tās īstās ir pusotrmetrīgās.
EOF
Kā jau katru gadu, tad arī šogad dikti negaidīti ir sācies augusts - ar pazeminātu ūdens līmeni Rīgas hidrauliski elektroniskajā hesā, ar izsalkušiem dunduriem tālās un civilizāciju ar aizpampušu aci redzējušās vietās, ar lielu ogu un sēņu ražu, kā arī ar pilnīgu neziņu par jaungada sagaidīšanas vietu.
Bet ar reperiem bija tā - izrakām četras bedres, lai atrastu trīs tos pašus. Morāle? Reizēm labākais draugs ir nevis satelīts tur augstu augstu aiz daudziem kokiem, bet mērlente un pieticīgas matemātikas zināšanas tepat uz zemes. Toties tagad zinu, ko dzer Ķeguma (un gan jau ka ne tikai) iedzimtie: stiprināto balto augļu vīnu "Daina". 19 ātrumi iesprostoti 0.7 tilpuma butelītē. Komentāri lieki.
Apzināta arī vieta Latvijā, kur nepalīdz nedz ārējais satelīts, nedz iekšējais, gandrīz 20 gadus ar orientēšanos pulētais, kolēģa kompass. Kaut gan par to kompasa nestrādāšanu es pēc Barbaras mātes stāsta vairs nebrīnos. Nu nekas, trešo reizi gandrīz neapmaldījāmies, ar kādu desmito reizi jau atradīsim kā žīds gešafti.
Beidzot sapratu, ka latvju senējais parunis "solīts makā nekrīt" attiecas uz meteorologiem. Vai arī uz laika apstākļiem, īsti nezinu.
Bet lai nu kā - audzējiet gladiolas, tās īstās ir pusotrmetrīgās.
EOF
2009/07/27
Matucis
Labrīt, manu mazo draudziņ! Lai tev jauka šī nedēļa un nesāp mugura!
Bija gadījums - piektdien, kad cilvēces apzinīgākā daļa devās uz Baltic Bitch Party un līdz turienei netikušie palikās Zvērā, es, kā jau cilvēces saprātīgākās daļas pārstāvis, devos satikties ar meituku tepat dižciemā. Un labi, ka tā.
Īsi par meituku - vispār jau mans spoguļattēls, tikai krietni skaistāka. Tā nu mēs sēdējām, kamēr meituks nosprieda, ka nav mani redzējusi bez matiem, ko varētu atrisināt, aplūkojot vecas fotogrāfijas, bet manam spoguļattēlam (tāpat kā man) ar to ir par maz, līdz ar to tagad esmu saistīts. Saistīts ar derībām.
Derības ir tādas: es apņemos savā 30 gadu jubilācijā būt ar 7 cm gariem matiem, savukārt meitene-zeltene apņemas negriezt matus no derību noslēgšanas dienas (piektdienas, 24. jūlija), tātad uz manu jubilāciju viņa varētu ierasties ar matiem līdz dibenam. Zaudējuma gadījumā es apņemos pusgadu iet balles deju kursos, savukārt viņa nedēļu staigās ar zaļiem matiem. Nu tā kaut kā...
Tajā pat vakarā atjaunoju citu norunu - ja meituks (jau cits) līdz 30 gadiem nebūs apprecējusies un es tāpat, tad precēsimies savā starpā.
Vispār jau es tajā un nākamajā sarunāju un sadarīju vēl visādas interesantas lietas, bet tas jau tāpat nevienu neinteresēs. Bet mugura sāp vēl šodien...
EOF
Bija gadījums - piektdien, kad cilvēces apzinīgākā daļa devās uz Baltic Bitch Party un līdz turienei netikušie palikās Zvērā, es, kā jau cilvēces saprātīgākās daļas pārstāvis, devos satikties ar meituku tepat dižciemā. Un labi, ka tā.
Īsi par meituku - vispār jau mans spoguļattēls, tikai krietni skaistāka. Tā nu mēs sēdējām, kamēr meituks nosprieda, ka nav mani redzējusi bez matiem, ko varētu atrisināt, aplūkojot vecas fotogrāfijas, bet manam spoguļattēlam (tāpat kā man) ar to ir par maz, līdz ar to tagad esmu saistīts. Saistīts ar derībām.
Derības ir tādas: es apņemos savā 30 gadu jubilācijā būt ar 7 cm gariem matiem, savukārt meitene-zeltene apņemas negriezt matus no derību noslēgšanas dienas (piektdienas, 24. jūlija), tātad uz manu jubilāciju viņa varētu ierasties ar matiem līdz dibenam. Zaudējuma gadījumā es apņemos pusgadu iet balles deju kursos, savukārt viņa nedēļu staigās ar zaļiem matiem. Nu tā kaut kā...
Tajā pat vakarā atjaunoju citu norunu - ja meituks (jau cits) līdz 30 gadiem nebūs apprecējusies un es tāpat, tad precēsimies savā starpā.
Vispār jau es tajā un nākamajā sarunāju un sadarīju vēl visādas interesantas lietas, bet tas jau tāpat nevienu neinteresēs. Bet mugura sāp vēl šodien...
EOF
2009/07/10
Atgriezums
Sveiks, manu mazo draudziņ! Biju izgais, bet ir apakaļam.
Ja nu kas, tad šis te iraid komentāru apkopojums par šeit lasāmajiem ierakstiem, svaigākajiem četriem skaitā, kā arī bišku kaut kas vēl.
Emmm... Ar to vadīšanu jau nu ir tā, ka tu vari piemēroties visām un visiem, tikai pastāv ļoti liela iespēja, ka pēc laika tu nevarēsi atrast pati/pats sevi ibo viss ir izšķiests sīknaudā. Kaut gan pilnīgi piekrītu viena paziņai, kura savulaik izteicās, ka sekss ir kā džeza un pieccīņas apvienojums - ja nebūs izturības, tad ar improvizāciju vien cauri netiksi un otrādi. Pieļauju, ka tas attiecas arī uz vadīšanu - katram ir savs izturības līmenis, kuru var censties atvietot ar improvizāciju, jautājums ir par to, vai konkrētajam partnerim šāds lietu izkārtojums un attiecība ir pa dvēselei vai nav.
Viens meituks, kura mani pietiekami labi pazīst, apvainojās uz mani par to, ka es viņu uz jāņu svinēšanu uzaicināju kā trešo (jā, jā, zinu, ka normāli ļaudis 23. no rīta jau zin savu svinēšanas vietu, taču tas man nekad nav traucējis pieņemt, ka viņi to nezin), taču tas viņai netraucē regulāri aizmirst manas dzīvesvietas lokāciju. Atšķirība tikai tā, ka es uz viņu par to slikti nedomāju.
Ir cilvēki, kuri stāsta skaļi par sevi un nesaprot, ja kāds nestāsta par sevi - novēroju to katru rītu, kad eju uz sabtransportu, pie tantukiem, kuras kā zvirbuļi satupušas piesaulītē. Īpašība novērojama arī pusaudžiem un cilvēkiem dzērumā. Ne visiem, bet daudziem. Varbūt tā ir īpašas draudzības izrādīšana, varbūt pieklājība, es gan to sauktu par nepieklājību un takta trūkumu, jo kāda man daļa gar to, ka tev nesen izoperēti hemoroīdi vai kas tev mainās no tā, ka man ir jauns seksodroms? Ja vajadzēs un būs lemts, tad mēs to tāpat laika gaitā uzzināsim, pretējā gadījumā tā ir lieka informācija, kas aizņem vietu, varbūt to vietu smadzenēs, kurā varētu iestūcīt augstāko matemātiku komplektā ar Bali-Bali salas iedzimto iniciācijas rituāla dejas soļiem.
Nu labi, īstenībā es te cepos, man ar šādu informāciju pilns pauris, tikai es reti ar to dalos, vairumā gadījumu es izplatu secinājumus, ko esmu izvedis no šīs informācijas. Jo informācija ir fakts, ka pusčetros notika randiņš. Secinājums ir tāds, ka sekss būs ātrs. Vai nebūs vispār. Vai arī kāds nokavēs darbu. Kā, vai tad man darbs nesākas desmitos? Dīvaini...
Savulaik kaut kur te, bet senāk rakstīju par to, ka gaidu ādas jaku no štatiem. Sagaidīju. Un principā nenovilku līdz vēlam pavasarim. Vispirms jau tāpēc, ka ādas, otrkārt tāpēc, ka tagad viņa (jā, jā, tieši viņa) ir simtkārt mana, jo piedurknes ir manu roku leņķi, jo smaržo pēc manis, jo šitais noskrambājums ir pret betona stabu Lietuvas pierobežā, šitais pret metāla trosi Baltkrievijas pierobežā, šito es nobrāzu Igaunijā, savukārt šitais ir pret asfaltu tepat Rīgā. Un pēc gadiem, kad veselais saprāts teiks, ka nu vajag pirkt jaunu, es šamo (saprātu) aizdzīšu pīpēt un jaku valkāšu tik ilgi, kamēr viņa sadalīsies uz manis.
Ieklīdu savulaik krogā, stāvēju, dzēru savu dzeramo, kamēr pamanīju sev pievērstu kāda jaunekļa skatienu. Un nē, es nebiju ne Purvā, ne XXL, bet čalis skatījās nevis uz mani, bet uz manu ādas mēteli, kuram ir gadi 14 un viss no tā izrietošais - vecuma patīna, apskrāpējumi un ieēdušās ieloces. Ja es būtu lietojis vairāk spirdzinošos dzērienus, tad būtu viņam pārdevis savu mēteli, jo čalis bija gatavs pirkt. Ir taču dīvaiņi pasaulē.
Sapratu arī to, ka esmu pietiekami pieklājīgs, taktisks un tolerants (tas viss gan vairumā gadījuma attiecas uz cilvēkiem, kuru viedoklis man kaut ko nozīmē), lai nevarētu meituku aizsūtīt labi tālu. Es saprotu, ka cilvēks jūtas apdalīts no citu uzmanības, ka viņai nav savas kompānijas, ka tas viss aiz zema pašvērtējuma, bet nu ka nepielec, ka ne jau es esmu tas īstenais un vienīgais pašnovērtējuma cēlājs.
Gribēju vēl kaut ko rakstīt, bet dikti sagribējās pīpēt. Rakstiet vēstules!
EOF
Ja nu kas, tad šis te iraid komentāru apkopojums par šeit lasāmajiem ierakstiem, svaigākajiem četriem skaitā, kā arī bišku kaut kas vēl.
Emmm... Ar to vadīšanu jau nu ir tā, ka tu vari piemēroties visām un visiem, tikai pastāv ļoti liela iespēja, ka pēc laika tu nevarēsi atrast pati/pats sevi ibo viss ir izšķiests sīknaudā. Kaut gan pilnīgi piekrītu viena paziņai, kura savulaik izteicās, ka sekss ir kā džeza un pieccīņas apvienojums - ja nebūs izturības, tad ar improvizāciju vien cauri netiksi un otrādi. Pieļauju, ka tas attiecas arī uz vadīšanu - katram ir savs izturības līmenis, kuru var censties atvietot ar improvizāciju, jautājums ir par to, vai konkrētajam partnerim šāds lietu izkārtojums un attiecība ir pa dvēselei vai nav.
Viens meituks, kura mani pietiekami labi pazīst, apvainojās uz mani par to, ka es viņu uz jāņu svinēšanu uzaicināju kā trešo (jā, jā, zinu, ka normāli ļaudis 23. no rīta jau zin savu svinēšanas vietu, taču tas man nekad nav traucējis pieņemt, ka viņi to nezin), taču tas viņai netraucē regulāri aizmirst manas dzīvesvietas lokāciju. Atšķirība tikai tā, ka es uz viņu par to slikti nedomāju.
Ir cilvēki, kuri stāsta skaļi par sevi un nesaprot, ja kāds nestāsta par sevi - novēroju to katru rītu, kad eju uz sabtransportu, pie tantukiem, kuras kā zvirbuļi satupušas piesaulītē. Īpašība novērojama arī pusaudžiem un cilvēkiem dzērumā. Ne visiem, bet daudziem. Varbūt tā ir īpašas draudzības izrādīšana, varbūt pieklājība, es gan to sauktu par nepieklājību un takta trūkumu, jo kāda man daļa gar to, ka tev nesen izoperēti hemoroīdi vai kas tev mainās no tā, ka man ir jauns seksodroms? Ja vajadzēs un būs lemts, tad mēs to tāpat laika gaitā uzzināsim, pretējā gadījumā tā ir lieka informācija, kas aizņem vietu, varbūt to vietu smadzenēs, kurā varētu iestūcīt augstāko matemātiku komplektā ar Bali-Bali salas iedzimto iniciācijas rituāla dejas soļiem.
Nu labi, īstenībā es te cepos, man ar šādu informāciju pilns pauris, tikai es reti ar to dalos, vairumā gadījumu es izplatu secinājumus, ko esmu izvedis no šīs informācijas. Jo informācija ir fakts, ka pusčetros notika randiņš. Secinājums ir tāds, ka sekss būs ātrs. Vai nebūs vispār. Vai arī kāds nokavēs darbu. Kā, vai tad man darbs nesākas desmitos? Dīvaini...
Savulaik kaut kur te, bet senāk rakstīju par to, ka gaidu ādas jaku no štatiem. Sagaidīju. Un principā nenovilku līdz vēlam pavasarim. Vispirms jau tāpēc, ka ādas, otrkārt tāpēc, ka tagad viņa (jā, jā, tieši viņa) ir simtkārt mana, jo piedurknes ir manu roku leņķi, jo smaržo pēc manis, jo šitais noskrambājums ir pret betona stabu Lietuvas pierobežā, šitais pret metāla trosi Baltkrievijas pierobežā, šito es nobrāzu Igaunijā, savukārt šitais ir pret asfaltu tepat Rīgā. Un pēc gadiem, kad veselais saprāts teiks, ka nu vajag pirkt jaunu, es šamo (saprātu) aizdzīšu pīpēt un jaku valkāšu tik ilgi, kamēr viņa sadalīsies uz manis.
Ieklīdu savulaik krogā, stāvēju, dzēru savu dzeramo, kamēr pamanīju sev pievērstu kāda jaunekļa skatienu. Un nē, es nebiju ne Purvā, ne XXL, bet čalis skatījās nevis uz mani, bet uz manu ādas mēteli, kuram ir gadi 14 un viss no tā izrietošais - vecuma patīna, apskrāpējumi un ieēdušās ieloces. Ja es būtu lietojis vairāk spirdzinošos dzērienus, tad būtu viņam pārdevis savu mēteli, jo čalis bija gatavs pirkt. Ir taču dīvaiņi pasaulē.
Sapratu arī to, ka esmu pietiekami pieklājīgs, taktisks un tolerants (tas viss gan vairumā gadījuma attiecas uz cilvēkiem, kuru viedoklis man kaut ko nozīmē), lai nevarētu meituku aizsūtīt labi tālu. Es saprotu, ka cilvēks jūtas apdalīts no citu uzmanības, ka viņai nav savas kompānijas, ka tas viss aiz zema pašvērtējuma, bet nu ka nepielec, ka ne jau es esmu tas īstenais un vienīgais pašnovērtējuma cēlājs.
Gribēju vēl kaut ko rakstīt, bet dikti sagribējās pīpēt. Rakstiet vēstules!
EOF
2009/06/08
Vēlējumi
Labas rītas, lasītāj ak tu, kas pamodies! Vēstīšu tev par seniem laikiem vēstījumu, manu mazo draudziņ!
Par tik seniem nemaz ar nē, bet par vēlēšanām gan. Pareizāk sakot ne par vēlēšanām, bet par humoristiem, kas priekšvēlēšanu reklāmas sacerēja. Un nesakiet man, ka latvju tautai nav humora izjūta - ir, ir. Par piemēru cilvēks-buldozers: milzīgs plakāts ar viņa bildi un tekstu Mani darbi ir man aiz muguras. Nu ko, ja aiz muguras, tad aiz muguras, bet vismaz fona bildi varēja sakarīgāku izvēlēties, jo diezvai viņa sieva bija priecīga, sevi tur neieraugot. Kaut gan varbūt kā reizi sapriecājās - tātad kāzu nakts vēl priekšā.
Šorīt ieraudzīju mistiskas partijas, kura startēja ar numuru 13, reklāmas plakātu: 13.janvāris ir revolūcija, 13.saraksts ir... mmm, neatceros. Es ceru, ka viņus neievēlēja, jo ievēlēšanas gadījumā domes mājai ne tuvumā nevarētu pieiet: bruģis izrakņāts, mašīnas apgāztas, veikali izdemolēti. Ja arī kāds iekļūtu domē, tā viņam hlibis ar ķieģeli pa galvu, iedotu lēto vermutu bez uzdzeramā un ārā ejot vēl menti pa nierēm uzšautu.
Bija vēl kaut kāds milzīgs puisis pa visu bijušās rūpnīcas Sarkanais kvadrāts sienu izvilkts. Jocīgs tāds cilvēks - ar trim rrr uzvārds. Ņemot vērā, ka savulaik tur karājās zelta zivtiņas reklāma, tad visticamāk, ka zelta jaunatne uzskatīja viņu par jauno seriāla dalībnieku un tā vietā, lai balsotu, aizgāja piedalīties SMS ātrrakstīšanas čempionātā.
Bija vēl visādi interesanti saukļi, bet nav man galva miskaste un pēc kaut kāda laika to visu varēs dzirdēt un lasīt atkal, bet vienu gan es zinu noteikti - pa swh rock skanošā princešu skolas reklāma mani kaitina vairāk par visu latvijai reklāmu, jo jaunie idioti sevi beidza slavināt līdz ar vēlēšanu noslēgumu, savukārt kad vēl tikai beigsies nauda tai manekenu skolai.
Ak jā, vēl ielūkojos kalendārā un tagad zinu, ka 22.jūnijā ir varoņu piemiņas diena. Kādu varoņu - nav teikts, bet datums nejēdzīgs ibo kā varoņus vajadzētu godināt tos, kuri 29.jūnijā ne tikai ieradīsies darbā, bet būs spējīgi arī pastrādāt.
EOF
2009/05/31
2009/05/18
Maijucis
Labrīt, lasītkārais lasītāj! Neprasi man, kur es biju un nedzirdēsi, kur būtu jābūt tev.
Šorīt tā sagadījās, ka pārmaiņas pēc brokastu ēdu virtuvē (kompis nosprādzis, cita nav, taisīt slinkums, varbūt šovakar) un pie reizes lasīju avīzi, kuru es kaut kad sestdien kopā ar cigaretēm nopirku, bet kāpēc - nezinu. Laikam vajadzēja. Tātad avīze sestdienas un pirmā lapā viedoklis par tautu, kura visādos veidos noliek Busuli un viņa dziesmu, bet fano par pašu eirodebilivīziju. Autore vai autors izteica klaju sašutumu par to, ka paši vispirms par dziesmu nobalso, bet pēčāk lamājas, savukārt es neesmu politkorekta avīze un pie kājas man abonenti, tāpēc paturpināšu domu.
Ir tā - ja pareizi atceros, tad mūsu dievzemītē par dziesmu, kura sūtāma uz dižkoncertu, balso skatītāji un profesionāla žūrija tur ko nosaka visai maz. Tā? Tātad sanāk, ka balsojušais skatītājs, lamājot Busuli, lamā pats sevi. Ak tu nebalsoji vispār un lamā? Tātad tu lamā savu balsojušo kaimiņu, kurš balsoja par Busuli. Tu balsoji par kādu citu, bet tāpat lamā Busuli? Tātad arī tu lamā kaimiņu, kurš balsoja par Busuli. Un tā nu pilns internets ar orālās nesatures un hroniskas dzimumnespējas mocītiem (kaut gan viņi nemokās, viņi to izbauda) ļautiņiem, kuri izgāž visus savus mēslus uz kaimiņa, kurš gan dara to pašu. Un nevienam neienāk prātā (muguras smadzenes arī var saukt par prātu) vecā anekdote par diviem kuiļiem sūdu bedrē, no kuriem augumā mazākais saka lielajam: Tu tikai nedirs! Jo tautai silti, jauki un vēl no augšas siltums krīt. Ляпота!
Pats konkrēto dziesmu esmu dzirdējis divreiz (man patika), nevienu no komentāriem lasījis neesmu, pasākuma laikā biju kaut kur citur.
Kaut kad ap to laiku notikās arī geju, lesbiešu un vēl visādu pidaru gājiens, pie kam vienlaicīgi ar antipidaru gājienu, kaut gan man kā garāmgājējam bija diezgan grūti pateikt, kurš ir lielāks tas pats.
Savukārt šī nedēļa iesākās ar apziņu, ka esmu grūtnieks (cilvēks, kam ir grūti (© Elizabete)), kas savulaik velk līdzi to, ka sulas da tējas ir garšīgi dzērieni. Varbūt arī sejas krāsa uzlabosies.
Salamat!
EOF
2009/05/11
Tulku lietas
Sveiks, lasītāj ak lasošais! Tikko te viens ambālis apjautājās, vai drīkst (sic!) uzlikt uz darba datora vienu mazu programmeli. Ieteicu viņam apdomāt, vai šādi reklamēta programma ir cienīga atrasties uz viņa datora, bet to, ka programma nestrādās dēļ strādājošas ugunssienas - to gan nepateicu.
Programmas reklāma tātad lasās šādi:
TVAnts будет популярной программой игрока multimedia p2p tv полагается на технологии BitTorrent (BT) для того чтобы поставить видео- содержание к телезрителям для того чтобы обеспечить высокое качество и ровное воспроизведение. Уникально характеристика TVAnts сравнивая к другим применениям P2PTV что TVAnts содержит серии каналов в реальном маштабе времени tv свободно-к-vozduxa, каналов кабеля, спутниковых каналов и kanala радиосвязи, включая paid подписанные наградные каналы.
TVants также приобретая славолюбие должное к наличию английской поверхности стыка потребителя. Большинств медиа-проигрывателей течь P2PTV such as PPLive, PPStream и другие начаты в Китае, с только поддержкой китайскийа язык. Английская поддержка позволяет потребителям в странах нон-Kita4 такие как Италия, Греция, Испания, другие страны europe, Таиланд, Корея, япония и больше передать и течь каналы tv от той страны. Это способствует до над 700 каналов имеющихся в TVants. Во время прямая телевизионная передача английской спички premier Леаге (EPL) soccer/footlball, it’s отсутствие сярприза, котор нужно увидеть которые больше чем пара каналов включая ESPN и CCTV-5 которое показывающ спичку, каждое в по-разному языках комментариев.
ВАЖНО: Вы читаете страницу переведенную машиной обеспечена "как" без гарантированности. Не похоже на людскому переводу, машинный перевод не понимает грамматику, семантику, синтаксис, идиоматизмы естественного языка, таким образом часто производит текст неточного и низкого качества который обманчив и непостижим. Таким образом, пожалуйста refer to первоначально английская статья когда в сомнении. Получите помощь или способствуйте концы или выходки на Мои Форумы.
Njā, tagad sāku saprast, kā radušies tādi teksti kā cienītās rakstnieces publiskai apskatei izliektie un ne tikai tie. Šitie vismaz godīgi cilvēki - tā arī ieliek, ka tulkojusi mašīna, nevis uzdod to par savu grūti sūri veikto veikumu.
P.S. Ir tāda filma kā We Were Soldiers, kur tulkotāju uzcītīgās darbības rezultātā frāze broken arrow bija pārvērtusies par божий огонь. Nojaucām filmas jēgu? Vai, atvainojiet, nav jau pirmā reize.
EOF
Programmas reklāma tātad lasās šādi:
TVAnts будет популярной программой игрока multimedia p2p tv полагается на технологии BitTorrent (BT) для того чтобы поставить видео- содержание к телезрителям для того чтобы обеспечить высокое качество и ровное воспроизведение. Уникально характеристика TVAnts сравнивая к другим применениям P2PTV что TVAnts содержит серии каналов в реальном маштабе времени tv свободно-к-vozduxa, каналов кабеля, спутниковых каналов и kanala радиосвязи, включая paid подписанные наградные каналы.
TVants также приобретая славолюбие должное к наличию английской поверхности стыка потребителя. Большинств медиа-проигрывателей течь P2PTV such as PPLive, PPStream и другие начаты в Китае, с только поддержкой китайскийа язык. Английская поддержка позволяет потребителям в странах нон-Kita4 такие как Италия, Греция, Испания, другие страны europe, Таиланд, Корея, япония и больше передать и течь каналы tv от той страны. Это способствует до над 700 каналов имеющихся в TVants. Во время прямая телевизионная передача английской спички premier Леаге (EPL) soccer/footlball, it’s отсутствие сярприза, котор нужно увидеть которые больше чем пара каналов включая ESPN и CCTV-5 которое показывающ спичку, каждое в по-разному языках комментариев.
ВАЖНО: Вы читаете страницу переведенную машиной обеспечена "как" без гарантированности. Не похоже на людскому переводу, машинный перевод не понимает грамматику, семантику, синтаксис, идиоматизмы естественного языка, таким образом часто производит текст неточного и низкого качества который обманчив и непостижим. Таким образом, пожалуйста refer to первоначально английская статья когда в сомнении. Получите помощь или способствуйте концы или выходки на Мои Форумы.
Njā, tagad sāku saprast, kā radušies tādi teksti kā cienītās rakstnieces publiskai apskatei izliektie un ne tikai tie. Šitie vismaz godīgi cilvēki - tā arī ieliek, ka tulkojusi mašīna, nevis uzdod to par savu grūti sūri veikto veikumu.
P.S. Ir tāda filma kā We Were Soldiers, kur tulkotāju uzcītīgās darbības rezultātā frāze broken arrow bija pārvērtusies par божий огонь. Nojaucām filmas jēgu? Vai, atvainojiet, nav jau pirmā reize.
EOF
2009/05/04
Nu tā
Cienītā!
Pirms kāda laika jūs izteicāt vēlmi aizpildīt vakanto personīgā asistenta vietu – pēc neilgām pārdomām piesakos uz šo atbildīgo amatu.
Mana līdzšinējā pieredze saistīta ar brīvprātīgu darbu kā tehniskajam konsultantam un izpildītājam – darba pienākumos ietilpst klienta vēlmju un prasību apzināšana, spēja momentāni mainīt darbības stilu, kā arī izdoma un atvērtība jaunām idejām. Tā kā uzskatu, ka jebkurā projektā viens no svarīgākajiem aspektiem ir tieši process, tad uzsvaru lieku uz to, lai atdeve uzstādīto mērķu sasniegšanā pārsniegtu patērēto laiku rezultāta sasniegšanai.
Es vēlētos ieņemt konkrēto amatu, jo darbs šādā amatā, kas saistīts ar lieliem izaicinājumiem, ir saistīts arī ar profesionālās izaugsmes iespējām, kā arī ar pilnvērtīgām manu tiešo prasmju un zināšanu pielietošanas iespējām.
Gaidīšu uzaicinājumu uz darba interviju un CV apspriešanu, lai sīkāk pārrunātu manas izredzes.
Ar cieņu, Mārcis
EOF
Pirms kāda laika jūs izteicāt vēlmi aizpildīt vakanto personīgā asistenta vietu – pēc neilgām pārdomām piesakos uz šo atbildīgo amatu.
Mana līdzšinējā pieredze saistīta ar brīvprātīgu darbu kā tehniskajam konsultantam un izpildītājam – darba pienākumos ietilpst klienta vēlmju un prasību apzināšana, spēja momentāni mainīt darbības stilu, kā arī izdoma un atvērtība jaunām idejām. Tā kā uzskatu, ka jebkurā projektā viens no svarīgākajiem aspektiem ir tieši process, tad uzsvaru lieku uz to, lai atdeve uzstādīto mērķu sasniegšanā pārsniegtu patērēto laiku rezultāta sasniegšanai.
Es vēlētos ieņemt konkrēto amatu, jo darbs šādā amatā, kas saistīts ar lieliem izaicinājumiem, ir saistīts arī ar profesionālās izaugsmes iespējām, kā arī ar pilnvērtīgām manu tiešo prasmju un zināšanu pielietošanas iespējām.
Gaidīšu uzaicinājumu uz darba interviju un CV apspriešanu, lai sīkāk pārrunātu manas izredzes.
Ar cieņu, Mārcis
EOF
2009/04/11
Karalis vai bomzis?
Labrīt, cienītie un citādi domājošie!
Sanācās vakar ieslēgt TV kasti un pat nedaudz paskatīties, jo uzdūros epohālajai filmai, triloģijas noslēdzošajai daļai Lord of the Rings: The Return of the King, plašāk pazīstamai kā Властелин колец: Возвращение бомжа. Nu... Izsaku savu apbrīnu visiem, kuri ir spējīgi šito trīs stundu šķaidījumu noskatīties ibo man diezgan garlaicīgi likās skatīties biedra Pučkina ierunāto versiju, kas tomēr ir krietni vien labāka par vakar redzēto - latvju tulkotājs un lasītājs atkal bija apvienojuši spēkus, lai pēc iespējas vairāk skatītāju aizbiedētu no redzi maitājošā ekrāna.
Uzreiz saku - grāmatu lasījis neesmu un oriģinālo filmu redzējis esmu tikai fragmentāri. Toties kā skatītājam labāk patika neoriģinālais tulkojums, kur man varētu nepiekrist daudzi Tolkiena fani un krievu/padomju kultūras un ne tikai notikumu nepārzinātāji, jo biedrs Pučkins visas trīs daļas ir pārpildījis ar citātiem un tekstiem, kas zvērinātam Holivudas kultūras fanam neizteiks neko, pie tam īpaši nemainot filmas jēgu.
Ja nepiekrītat - tās ir jūsu tiesības, bet vispirms tomēr noskatieties Goblina variantu. Un novērtējiet muzikālo noformējumu, kas ir galvastiesu pārāks par oriģinālu.
P.S. Я только Каштанку читал!
EOF
2009/04/10
А мне это надо?
Labdien, mans nedaudz mitrais (jo laukā migla) lasītāj! Šis ir kārtējais komentārs, kurš ir izaudzis par patstāvīgu ierakstu. So...
Jā, vajadzēja visu šito padarīšanu zem nosaukuma augstākā izglītība nokārtot gadus senāk, jo tagad es ar šito krāmēšos kā Noass ar šķirstu: tā kā vajag, tā kā negribās, bet beigās tāpat piedzērās. Vajag... Vajag kam? Elizabetei? Diezin vai, izlasiet paši. Man? Da priekš kam? Lai man par manu paša naudu klāstītu absolūtu sviestu? Maniem darba devējiem? Piekāst, mans primārais darba devējs pats nezin, kas ar viņu būs, savukārt pārējiem darba devējiem ir pie kājas mans papīrs, viņus interesē izdarītais darbs. Un atvainojiet, bet ar šādu attieksmi LU tālu nevelk uz garantu Latvijas attīstībai, kā stāv driķēts viņu mājas lapā - akadēmiskā izglītība šī vārda klasiskajā izpratnē nenozīmē, ka jau kursā otrajā tev jāsāk strādāt, lai pēc diviem gadiem tevi komplektā ar bakalaura diplomu vispār kādam vajadzētu. Zinu cilvēkus, kuri godīgi pavadījuši laiku alma mater sienās, nevis strādājot visādus darbeļus potenciālajā profesijā - māt, dzemdē mani atpakaļ, tiem ļautiņiem takš nav sajēgas par to, ko viņi ir studējuši un kur to pielietot, laipni lūgti mācīties visu no jauna.
Vajag... Ārprāts, divi gadi vējā, ārprāts, tik maz palicis... So what? Вы все такие умные, череп не жмёт? Es taču nesaku, ka jums gandrīz viss mūžs nodzīvots, vēl nedaudz palicis, nu taču saņemieties.
Tā kā es pats daudz runāju, tad zinu šīs nodarbes ieguldījumu tautsaimniecības attīstībā - tas tuvojas nullei. Ja to dara tāpat, tad viss bumbās, bet ja par to prasa naudu... Pie kam visu runāto pēčāk piegādā arī konspektu veidā... Un kam to vajag? Savukārt cilvēku, kurš runā krietnu bišķi mazāk un konkrētā diploma arī nav, bet toties dara par trijiem, neviens tā īpaši neievēro - dara tak dara.
Bet vispār jau nav tik traki - iedomājieties, cik garlaicīga būtu pasaule, ja visi būtu maģistri? Visi tik gudri, ka nebūtu ko pasūtīt.
P.S. Šeitan var atrast mājsaimnieču/mājsaimnieku dziesmu-himnu.
EOF
Jā, vajadzēja visu šito padarīšanu zem nosaukuma augstākā izglītība nokārtot gadus senāk, jo tagad es ar šito krāmēšos kā Noass ar šķirstu: tā kā vajag, tā kā negribās, bet beigās tāpat piedzērās. Vajag... Vajag kam? Elizabetei? Diezin vai, izlasiet paši. Man? Da priekš kam? Lai man par manu paša naudu klāstītu absolūtu sviestu? Maniem darba devējiem? Piekāst, mans primārais darba devējs pats nezin, kas ar viņu būs, savukārt pārējiem darba devējiem ir pie kājas mans papīrs, viņus interesē izdarītais darbs. Un atvainojiet, bet ar šādu attieksmi LU tālu nevelk uz garantu Latvijas attīstībai, kā stāv driķēts viņu mājas lapā - akadēmiskā izglītība šī vārda klasiskajā izpratnē nenozīmē, ka jau kursā otrajā tev jāsāk strādāt, lai pēc diviem gadiem tevi komplektā ar bakalaura diplomu vispār kādam vajadzētu. Zinu cilvēkus, kuri godīgi pavadījuši laiku alma mater sienās, nevis strādājot visādus darbeļus potenciālajā profesijā - māt, dzemdē mani atpakaļ, tiem ļautiņiem takš nav sajēgas par to, ko viņi ir studējuši un kur to pielietot, laipni lūgti mācīties visu no jauna.
Vajag... Ārprāts, divi gadi vējā, ārprāts, tik maz palicis... So what? Вы все такие умные, череп не жмёт? Es taču nesaku, ka jums gandrīz viss mūžs nodzīvots, vēl nedaudz palicis, nu taču saņemieties.
Tā kā es pats daudz runāju, tad zinu šīs nodarbes ieguldījumu tautsaimniecības attīstībā - tas tuvojas nullei. Ja to dara tāpat, tad viss bumbās, bet ja par to prasa naudu... Pie kam visu runāto pēčāk piegādā arī konspektu veidā... Un kam to vajag? Savukārt cilvēku, kurš runā krietnu bišķi mazāk un konkrētā diploma arī nav, bet toties dara par trijiem, neviens tā īpaši neievēro - dara tak dara.
Bet vispār jau nav tik traki - iedomājieties, cik garlaicīga būtu pasaule, ja visi būtu maģistri? Visi tik gudri, ka nebūtu ko pasūtīt.
P.S. Šeitan var atrast mājsaimnieču/mājsaimnieku dziesmu-himnu.
EOF
2009/03/29
Izsvīstais bērns
Labdien, mans jaukais lasītāj! Arī tad, ja tu neesi jauks - labdien!
Es gan šodien esmu jauks - sēžu jaunā krēslā, kurš atšķirībā no iepriekšējā ir kluss kā miris botāniķis, klausos Twisted Sister (kāds vispār tādus atceras?), sūcu veselīgu jāgeri ar neveselīgu spraitu un mēģinu vienoties pats ar sevi, vai ikgadējās marta beigas ir iemesls priecāties vai tomēr nē. It kā nebūtu par ko - tik vien kā vēlreiz esmu aplidojis saulei apkārt, bet tad izlasījās rindas par martu - sīkums, bet smaidīgi. Un tu, lasītāj, nemēģini man iestāstīt, ka tur nekādu rindu nav - kad tu beigsi blenzt uz fotogrāfiju labajā pusē zem ziemas dārza, tad arī tekstu ieraudzīsi.
P.S. Ir klāt. Ir klāt doma, ka par tikko sākušos dienu es nepriecājos. Kā jau to daru iepriekšējos desmit gadus.
Un neskatieties uz lejāk esošo laiku - īstenībā ir par stundu vēlāks.
EOF
Es gan šodien esmu jauks - sēžu jaunā krēslā, kurš atšķirībā no iepriekšējā ir kluss kā miris botāniķis, klausos Twisted Sister (kāds vispār tādus atceras?), sūcu veselīgu jāgeri ar neveselīgu spraitu un mēģinu vienoties pats ar sevi, vai ikgadējās marta beigas ir iemesls priecāties vai tomēr nē. It kā nebūtu par ko - tik vien kā vēlreiz esmu aplidojis saulei apkārt, bet tad izlasījās rindas par martu - sīkums, bet smaidīgi. Un tu, lasītāj, nemēģini man iestāstīt, ka tur nekādu rindu nav - kad tu beigsi blenzt uz fotogrāfiju labajā pusē zem ziemas dārza, tad arī tekstu ieraudzīsi.
P.S. Ir klāt. Ir klāt doma, ka par tikko sākušos dienu es nepriecājos. Kā jau to daru iepriekšējos desmit gadus.
Un neskatieties uz lejāk esošo laiku - īstenībā ir par stundu vēlāks.
EOF
2009/03/25
2009/03/17
Domu sajukums
Sveicināts, lasītāj! Ko tik visu var atrast, tīrot māju... Tātad veltījums visiem tiem, kas pēdējā pusgada laikā zem nosaukuma eksperts vai arī mājas kārtībā izteicis svaigu skatījumu uz pašreizējās ķezas celoņiem.
Tā runāja Zaratru... eee... tā rakstīja Māris Zanders tālajā 1999.gadā, žurnāla Klubs decembra numurā.
Gads tuvojas noslēgumam, mudinot ierasti izteikt vērtējumus un prognozes. Latvijas ekonomikai aizvadītais gads bijis nelabvēlīgs, savukārt kā grūtību cēlonis ar apbrīnojamu neatlaidību tiek minēta t.s. Krievijas krīze. Krievija, protams, ir vainojama visā, kas slikts noticis ar Latviju kopš 13. gadsimta, tomēr tikpat liela nozīme ir mūsu pašu slieksmei situāciju vērtēt pēc dažiem makroekonomiskiem rādītājiem, atsakoties no situācijas daudzpusīgas analīzes.
Iedomājieties, ka cilvēks sirgst ar asinsrites traucējumiem - viņa asinsvados ir izveidojušies trombi. Ir pilnīgi bezjēdzīgi mēģināt uzlabot šā cilvēka stāvokli, ievadot viņa organismā, teiksim, divus litrus asiņu. Asins daudzums cilvēka organismā ir konstants lielums, tāpēc asinsrites problēmas ir jārisina, likvidējot trombus. Konkrētās valsts ekonomikā var ieguldīt milzīgi daudz naudiņas (ārvalstu investīcijas, valsts liela mēroga pasūtījumi utt.), bet šīm pūlēm nebūs rezultātu, ja iepriekš nebūs likvidēti trombi: korupcija, reālo ienākumu un izdevumu slēpšana utt. Viens no šādiem trombiem ir situācijas neadekvāta izpratne, paslēpju spēlēšana pašiem ar sevi, ko turklāt vienlīdz aizrautīgi dara gan valsts, gan biznesa struktūras. Minēšu dažus piemērus.
Latvijas komercbankām nereti tiek pārmesta pārāk augstu kredītlikmju noteikšana, kas traucē privātpersonām un firmām aizņemties tām tik nepieciešamo naudu. No otras puses, socioloģiskās aptaujas ar apnicīgu konsekvenci fiksē līdzcilvēku vairākuma pesimistiskās prognozes par savu un valsts ekonomisko stāvokli, piedevām to iedzīvotāju, kuri tic situācijas uzlabošanās iespējai tuvākajā nākotnē, ir mazāk nekā skeptiski noskaņoto. Veidojas situācija, ko, mazliet primitivizējot, varētu aprakstīt tā - mēs labprāt ņemtu kredītus, bet par to, vai spēsim tos atdot, gan neesam īsti pārliecināti. Tērēt Rietumu līmenī esam iemācījušies, nopelnīt - nezinu, nezinu.
Šī loģika man atgādina Statistikas pārvaldes regulāri veikto uzņēmēju t.s. konfidences aptauju. Atbildot uz jautājumu "Kas visvairāk traucē jūsu biznesam?", respondenti kā būtiskākos kavēkļus min noieta tirgus trūkumu, vietējo pircēju mazo maksātspēju, finansiālās problēmas atbīdot ārpus pirmā trijnieka, turklāt ir vērojama tendence finansiālo problēmu pozīcijai kļūt mazāk aktuālai. Jautājums - ja finansiālās problēmas uzņēmējiem kļūst salīdzinoši arvien mazāk spiedīgas, tad kāpēc valstij tā neveicas ar nodokļu iekasēšanu? Acīmredzot nauda ir, bet kāpēc jāmaksā nodokļi, ja var nemaksāt un ietaupīto atlikt nebaltai dienai. Man jau, kungi, nav žēl, tikai tad nav vērts pašiem brīnīties, kāpēc no budžeta un personīgās kabatas tukšuma aptrakušie ierēdņi rīkojas tikpat neloģiski, kāpēc Latvijā trūkst ceļu, slimnīcu, normālas policijas utt.
Kā jau teicu, valsts neizceļas ar lielāku apdomīgumu.
Pat cilvēkiem, kuri par ekonomiku neinteresējas, ir zināms, ka Latvijā šogad samazinājušies rūpniecības apjomi, apstrādāto tranzītkravu apjomi utt. Tajā pašā laikā valdība priecīgi ziņo, ka bezdarba līmenis sācis pazemināties. Jautājums - kur palikuši darbu ieguvušie bezdarbnieki, ja jau tautsaimniecība ir tādā stagnācijā? Grūti noticēt, ka darbu zaudējušie rūpnīcu strādnieki strauji pārkvalificējušies par nekustamā īpašuma mākleriem. Ir divas iespējas. Varbūt viņi strādā nereģistrētās darba vietās un nemaksā nodokļus, kas, protams, ir slikti. Ir arī iespējams, ka viņi atraduši sev darbu (arī nereģistrētu) nozarēs, kas pagaidām strādā ar plusiem - tirdzniecībā, mežrūpniecībā un kokrūpniecībā, būvniecībā. Pilnīgi normāla parādība - darbaspēks pārceļo uz tiem sektoriem, kur ir pieprasījums. Problēma ir tā, ka darbaspēka papildu pieplūdums puslīdz veiksmīgajās nozarēs var apdraudēt darba efektivitāti šajās nozarēs (darbu apjomu x veic lielāks cilvēku skaits). Citiem vārdiem, darba apjomu pieaugums kādā nozarē ir lēnāks nekā strādājošo skaita pieaugums. Respektīvi, īslaicīgi palīdzot samazināt bezdarbu, nozare rada sev problēmas nākotnē. Šādā kontekstā valdība nedrīkst līksmot, ka bezdarbs samazinās un cerēt, ka bizness šo jautājumu nokārtos.
Valdība kā lielu panākumu min Latvijas komercbanku atgriešanos vietējā tirgū pēc Krievijas krīzes. Sak, tagad būs gan vairāk kredītu pašmāju uzņēmējiem, gan bankas būs vairāk pasargātas no šaušalīgā Krievijas tirgus perturbācijām. Tas, protams, ir jauki, tikai jāatceras, ka vienlaikus aug Latvijas banku atkarība no Latvijas ekonomikas iespējamām ķezām. Un kurš uzdrīkstēsies apgalvot, ka mūsu bāleliņi nav spējīgi bankām radīt līdzvērtīgas galvas sāpes? Gribu tikai teikt, ka nevajag no viena grāvja otrā.
Lielus jokus rada mūsu nevēlēšanās pašmāju ekonomikā notiekošo samērot ar līdzīgiem rādītājiem vai procesiem citās valstīs. Piemēram, pēdējā laikā plašu publicitāti ieguvušais uzņēmums Latvijas dzelzceļš arvien ir lepojies, ka tas nodarbina apmēram 18 000 cilvēku. Akcents tiek likts uz darbavietu skaitu un samaksātā (varbūt) sociālā nodokļa objektīvi lielo apjomu. Te prātā nāk fakts, ka Brazīlijas dzelzceļu sistēma nodarbina apmēram 25 000 cilvēku, bet, ja atmiņa neviļ, Brazīlija ir lielāka valsts nekā Latvija. Ja mēs uz minēto ciparu - 18 000 nodarbināto - paskatāmies šādā kontekstā, tad aktuālāks gan liekas jautājums par mūsu dzelzceļa sistēmā strādājošo darba ražīgumu. Piemērs no citas nozares. Latvijas Banka labprāt atgādina, ka tās rīcībā ir pietiekams ārvalstu valūtas daudzums, lai teorētiski varētu apmaksāt Latvijas importu trīs mēnešus. Nu, lata dzelžainā stabilitāte ir vispārzināma. Gribu tikai atgādināt, ka tādai jaunattīstības valstij kā Ēģiptei centrālās bankas valūtas rezerves sedz septiņu mēnešu importa apjomu. Kā redzam, skaitļus varam traktēt dažādi.
Ekonomisko rādītāju dažāda interpretācija ir neizbēgama, jo to skaidrotājiem visbiežāk it atšķirīgi mērķi. Svarīgi, lai mēs neaizmirstu arī mūsu pašsajūtai mazāk tīkamos interpretācijas variantus.
EOF
Tā runāja Zaratru... eee... tā rakstīja Māris Zanders tālajā 1999.gadā, žurnāla Klubs decembra numurā.
Gads tuvojas noslēgumam, mudinot ierasti izteikt vērtējumus un prognozes. Latvijas ekonomikai aizvadītais gads bijis nelabvēlīgs, savukārt kā grūtību cēlonis ar apbrīnojamu neatlaidību tiek minēta t.s. Krievijas krīze. Krievija, protams, ir vainojama visā, kas slikts noticis ar Latviju kopš 13. gadsimta, tomēr tikpat liela nozīme ir mūsu pašu slieksmei situāciju vērtēt pēc dažiem makroekonomiskiem rādītājiem, atsakoties no situācijas daudzpusīgas analīzes.
Iedomājieties, ka cilvēks sirgst ar asinsrites traucējumiem - viņa asinsvados ir izveidojušies trombi. Ir pilnīgi bezjēdzīgi mēģināt uzlabot šā cilvēka stāvokli, ievadot viņa organismā, teiksim, divus litrus asiņu. Asins daudzums cilvēka organismā ir konstants lielums, tāpēc asinsrites problēmas ir jārisina, likvidējot trombus. Konkrētās valsts ekonomikā var ieguldīt milzīgi daudz naudiņas (ārvalstu investīcijas, valsts liela mēroga pasūtījumi utt.), bet šīm pūlēm nebūs rezultātu, ja iepriekš nebūs likvidēti trombi: korupcija, reālo ienākumu un izdevumu slēpšana utt. Viens no šādiem trombiem ir situācijas neadekvāta izpratne, paslēpju spēlēšana pašiem ar sevi, ko turklāt vienlīdz aizrautīgi dara gan valsts, gan biznesa struktūras. Minēšu dažus piemērus.
Latvijas komercbankām nereti tiek pārmesta pārāk augstu kredītlikmju noteikšana, kas traucē privātpersonām un firmām aizņemties tām tik nepieciešamo naudu. No otras puses, socioloģiskās aptaujas ar apnicīgu konsekvenci fiksē līdzcilvēku vairākuma pesimistiskās prognozes par savu un valsts ekonomisko stāvokli, piedevām to iedzīvotāju, kuri tic situācijas uzlabošanās iespējai tuvākajā nākotnē, ir mazāk nekā skeptiski noskaņoto. Veidojas situācija, ko, mazliet primitivizējot, varētu aprakstīt tā - mēs labprāt ņemtu kredītus, bet par to, vai spēsim tos atdot, gan neesam īsti pārliecināti. Tērēt Rietumu līmenī esam iemācījušies, nopelnīt - nezinu, nezinu.
Šī loģika man atgādina Statistikas pārvaldes regulāri veikto uzņēmēju t.s. konfidences aptauju. Atbildot uz jautājumu "Kas visvairāk traucē jūsu biznesam?", respondenti kā būtiskākos kavēkļus min noieta tirgus trūkumu, vietējo pircēju mazo maksātspēju, finansiālās problēmas atbīdot ārpus pirmā trijnieka, turklāt ir vērojama tendence finansiālo problēmu pozīcijai kļūt mazāk aktuālai. Jautājums - ja finansiālās problēmas uzņēmējiem kļūst salīdzinoši arvien mazāk spiedīgas, tad kāpēc valstij tā neveicas ar nodokļu iekasēšanu? Acīmredzot nauda ir, bet kāpēc jāmaksā nodokļi, ja var nemaksāt un ietaupīto atlikt nebaltai dienai. Man jau, kungi, nav žēl, tikai tad nav vērts pašiem brīnīties, kāpēc no budžeta un personīgās kabatas tukšuma aptrakušie ierēdņi rīkojas tikpat neloģiski, kāpēc Latvijā trūkst ceļu, slimnīcu, normālas policijas utt.
Kā jau teicu, valsts neizceļas ar lielāku apdomīgumu.
Pat cilvēkiem, kuri par ekonomiku neinteresējas, ir zināms, ka Latvijā šogad samazinājušies rūpniecības apjomi, apstrādāto tranzītkravu apjomi utt. Tajā pašā laikā valdība priecīgi ziņo, ka bezdarba līmenis sācis pazemināties. Jautājums - kur palikuši darbu ieguvušie bezdarbnieki, ja jau tautsaimniecība ir tādā stagnācijā? Grūti noticēt, ka darbu zaudējušie rūpnīcu strādnieki strauji pārkvalificējušies par nekustamā īpašuma mākleriem. Ir divas iespējas. Varbūt viņi strādā nereģistrētās darba vietās un nemaksā nodokļus, kas, protams, ir slikti. Ir arī iespējams, ka viņi atraduši sev darbu (arī nereģistrētu) nozarēs, kas pagaidām strādā ar plusiem - tirdzniecībā, mežrūpniecībā un kokrūpniecībā, būvniecībā. Pilnīgi normāla parādība - darbaspēks pārceļo uz tiem sektoriem, kur ir pieprasījums. Problēma ir tā, ka darbaspēka papildu pieplūdums puslīdz veiksmīgajās nozarēs var apdraudēt darba efektivitāti šajās nozarēs (darbu apjomu x veic lielāks cilvēku skaits). Citiem vārdiem, darba apjomu pieaugums kādā nozarē ir lēnāks nekā strādājošo skaita pieaugums. Respektīvi, īslaicīgi palīdzot samazināt bezdarbu, nozare rada sev problēmas nākotnē. Šādā kontekstā valdība nedrīkst līksmot, ka bezdarbs samazinās un cerēt, ka bizness šo jautājumu nokārtos.
Valdība kā lielu panākumu min Latvijas komercbanku atgriešanos vietējā tirgū pēc Krievijas krīzes. Sak, tagad būs gan vairāk kredītu pašmāju uzņēmējiem, gan bankas būs vairāk pasargātas no šaušalīgā Krievijas tirgus perturbācijām. Tas, protams, ir jauki, tikai jāatceras, ka vienlaikus aug Latvijas banku atkarība no Latvijas ekonomikas iespējamām ķezām. Un kurš uzdrīkstēsies apgalvot, ka mūsu bāleliņi nav spējīgi bankām radīt līdzvērtīgas galvas sāpes? Gribu tikai teikt, ka nevajag no viena grāvja otrā.
Lielus jokus rada mūsu nevēlēšanās pašmāju ekonomikā notiekošo samērot ar līdzīgiem rādītājiem vai procesiem citās valstīs. Piemēram, pēdējā laikā plašu publicitāti ieguvušais uzņēmums Latvijas dzelzceļš arvien ir lepojies, ka tas nodarbina apmēram 18 000 cilvēku. Akcents tiek likts uz darbavietu skaitu un samaksātā (varbūt) sociālā nodokļa objektīvi lielo apjomu. Te prātā nāk fakts, ka Brazīlijas dzelzceļu sistēma nodarbina apmēram 25 000 cilvēku, bet, ja atmiņa neviļ, Brazīlija ir lielāka valsts nekā Latvija. Ja mēs uz minēto ciparu - 18 000 nodarbināto - paskatāmies šādā kontekstā, tad aktuālāks gan liekas jautājums par mūsu dzelzceļa sistēmā strādājošo darba ražīgumu. Piemērs no citas nozares. Latvijas Banka labprāt atgādina, ka tās rīcībā ir pietiekams ārvalstu valūtas daudzums, lai teorētiski varētu apmaksāt Latvijas importu trīs mēnešus. Nu, lata dzelžainā stabilitāte ir vispārzināma. Gribu tikai atgādināt, ka tādai jaunattīstības valstij kā Ēģiptei centrālās bankas valūtas rezerves sedz septiņu mēnešu importa apjomu. Kā redzam, skaitļus varam traktēt dažādi.
Ekonomisko rādītāju dažāda interpretācija ir neizbēgama, jo to skaidrotājiem visbiežāk it atšķirīgi mērķi. Svarīgi, lai mēs neaizmirstu arī mūsu pašsajūtai mazāk tīkamos interpretācijas variantus.
EOF
2009/03/02
Biroja šausmas
Labdien, cienītais lasītāj! Lai gards dzēriens tev vienmēr pie rokas!
Vispirms apsveicu visus, kuri strādā birojos un pie tam vēl telpā ar citiem vergiem - nu tiešām apsveicu. Ar izturību. Jo kolektīvs pāri visam. Sabiedrības intereses rulē, далой indivīdu. Kopējais stulbums uzvarēs, āmen. Gribi individuāli iznesties? Sāc strādāt par sētnieku un nāc piecos no rīta. Nepiedalies kopējos pasākumos? Ahā, izlēcējs, necieni kolektīvu, redīss tātad.
Un tad vēl tie mēsli, kas aizņem lielāko daļu iekšējā datortīkla kabeļa... Nē, es tiešām negribu redzēt piecdesmitdevīto kaķīti ar kārtējo padebīlajo mordu vai arī simtastoņpadsmito kāmīti ar astoņdesmito parakstu apakšā. Mani patiesi neinteresē arī nezināma idiota darba laikā (!) uztaisītais slaidšovs ar šiem te dolbanajiem kāmīšiem un citiem sprāgonīšiem.
Labprāt nodziedātu komisku dziesmiņu uz to siekalaino kretīnu māju krāsmatām, kuri domā, ka skaipa iespēja sūtīt failus ir jāizmanto, lai visus savus nožēlojamās dzīves laikā sakrātos audio- un videofailus sūtītu man. Es jums prasīju? Es jums kādreiz esmu kaut ko sūtījis?
Un ticiet - ja reiz es neesmu darbā, tas nozīmē, ka man ir iemesls nebūt darbā, bet tas nav iemesls, lai es no kāda neveiksmīga mākslīgās apaugļošanas upura turpinātu saņemt nejēdzīgu kvantumu нахер nevajadzīgu baitu.
Tāpat es negribu lasīt draudzīgus tekstus par vīrusiem, sievusiem un nabadzīgiem bērniem. Kad jūs mani pēdējo reizi redzējāt, man uz pleciem bija kas? Galva? Pareizi, atšķirībā no jūsu pumpas. Un lai kā es dzeru, bet veselo saprātu vēl neesmu nodzēris.
Ja kāds no līdzīgas herņas sūtītājiem šito lasa un apvainojas uz mani, tad ziniet - man похуй.
Paldies par uzmanību un atvainojos visiem tiem, kuri man nekad neko bez pieprasījuma nav sūtījuši.
P.S. Ja nu kādam ir, tad varat atsūtīt U96 Das Boot labā kvalitātē.
EOF
Vispirms apsveicu visus, kuri strādā birojos un pie tam vēl telpā ar citiem vergiem - nu tiešām apsveicu. Ar izturību. Jo kolektīvs pāri visam. Sabiedrības intereses rulē, далой indivīdu. Kopējais stulbums uzvarēs, āmen. Gribi individuāli iznesties? Sāc strādāt par sētnieku un nāc piecos no rīta. Nepiedalies kopējos pasākumos? Ahā, izlēcējs, necieni kolektīvu, redīss tātad.
Un tad vēl tie mēsli, kas aizņem lielāko daļu iekšējā datortīkla kabeļa... Nē, es tiešām negribu redzēt piecdesmitdevīto kaķīti ar kārtējo padebīlajo mordu vai arī simtastoņpadsmito kāmīti ar astoņdesmito parakstu apakšā. Mani patiesi neinteresē arī nezināma idiota darba laikā (!) uztaisītais slaidšovs ar šiem te dolbanajiem kāmīšiem un citiem sprāgonīšiem.
Labprāt nodziedātu komisku dziesmiņu uz to siekalaino kretīnu māju krāsmatām, kuri domā, ka skaipa iespēja sūtīt failus ir jāizmanto, lai visus savus nožēlojamās dzīves laikā sakrātos audio- un videofailus sūtītu man. Es jums prasīju? Es jums kādreiz esmu kaut ko sūtījis?
Un ticiet - ja reiz es neesmu darbā, tas nozīmē, ka man ir iemesls nebūt darbā, bet tas nav iemesls, lai es no kāda neveiksmīga mākslīgās apaugļošanas upura turpinātu saņemt nejēdzīgu kvantumu нахер nevajadzīgu baitu.
Tāpat es negribu lasīt draudzīgus tekstus par vīrusiem, sievusiem un nabadzīgiem bērniem. Kad jūs mani pēdējo reizi redzējāt, man uz pleciem bija kas? Galva? Pareizi, atšķirībā no jūsu pumpas. Un lai kā es dzeru, bet veselo saprātu vēl neesmu nodzēris.
Ja kāds no līdzīgas herņas sūtītājiem šito lasa un apvainojas uz mani, tad ziniet - man похуй.
Paldies par uzmanību un atvainojos visiem tiem, kuri man nekad neko bez pieprasījuma nav sūtījuši.
P.S. Ja nu kādam ir, tad varat atsūtīt U96 Das Boot labā kvalitātē.
EOF
2009/02/22
Neskuveklis
Labdien, manu jauko lasītāj! Lai tev viss labi un kājas siltumā!
Nesen (laikam aizvakar, bet labāk teikšu, ka šīs nedēļas laikā) sapratu, ka esmu tumsoņa un nedzīvoju XXI gadu simtenī un vispār esmu galīgi atpalicis. Bet hronoloģiski tas bija tā:
1) stāvēju uz balkona un pīpēju, savukārt lejā bērneļi (bērnudārza vecākie kursi vai sākumskola) sāka paskaļi diskutēt par to, kurš ir uzvarējis Cīņas klubā. Goda vārds, sagribējās vēlreiz noskatīties, lai redzētu, kurā vietā tur Nortons vai Pits dzied, bet tad man aizgāja, ka tas ir šovs un labi, ka es neesmu bērnelis - tik daudz vērtīgas informācijas mana smadzene neizturētu;
2) satiku paziņu, kura strādā mārrutks kādā tur reklāmas aģentūrā un nodarbojas ar to, ka liek reklāmas pa vidu filmām. Vai izvēlas filmas, kurās likt reklāmas. Vai izvēlas reklāmas, kuras likt filmās. Mārrutks. Un atcerējos, ka no televizora putekļi jānoslauka ibo nekādu prieku man nesagādā klausīties izcilu tulkotāju un izcilu lasītāju sajātās filmas. Ja nu viens no šiem elementiem gadījies sakarīgs, tad skatīties uz pilošām sievietēm ar sāpošu galvu vai neizgulējušamies večiem ar slapju priekšu man nav nekādas vēlmes, vieglāk uz datora pausi nospiest;
3) sarakstījos ar paziņu, kura tālu tālu mācās, kilometri divi ar pusi tūkstoši sanāks. Un lūk, viņa man itin nejauši pastāstīja, ka mums ir auksti un nav Ivara. To, ka ir auksti, es vēl zināju, mājās tomēr pa āru nācu, bet par Godmani man bija pārsteigums. Vismaz paspēja vīrs bungas ar Queen uzsist.
Tā nu par šito aizdomājos un izspriedu, ka toties es zinu, cik maksā 4. klases microSDHC karte ar 16GB uz borta un kas tas ir, protu forvardēt portus, kā arī vēl visādas nejēdzīgu nosaukumu lietas māku. Un tāpēc sāku skatīties Шерлок Холмс и доктор Ватсон. Gribu vēlreiz redzēt Holmsa izteikumus par kārtīgajiem bēniņiem.
P.S. Ļivanova balss man asociējas ar Karlsonu нежели ar Holmsu. Interesanta bērnības trauma.
EOF
Nesen (laikam aizvakar, bet labāk teikšu, ka šīs nedēļas laikā) sapratu, ka esmu tumsoņa un nedzīvoju XXI gadu simtenī un vispār esmu galīgi atpalicis. Bet hronoloģiski tas bija tā:
1) stāvēju uz balkona un pīpēju, savukārt lejā bērneļi (bērnudārza vecākie kursi vai sākumskola) sāka paskaļi diskutēt par to, kurš ir uzvarējis Cīņas klubā. Goda vārds, sagribējās vēlreiz noskatīties, lai redzētu, kurā vietā tur Nortons vai Pits dzied, bet tad man aizgāja, ka tas ir šovs un labi, ka es neesmu bērnelis - tik daudz vērtīgas informācijas mana smadzene neizturētu;
2) satiku paziņu, kura strādā mārrutks kādā tur reklāmas aģentūrā un nodarbojas ar to, ka liek reklāmas pa vidu filmām. Vai izvēlas filmas, kurās likt reklāmas. Vai izvēlas reklāmas, kuras likt filmās. Mārrutks. Un atcerējos, ka no televizora putekļi jānoslauka ibo nekādu prieku man nesagādā klausīties izcilu tulkotāju un izcilu lasītāju sajātās filmas. Ja nu viens no šiem elementiem gadījies sakarīgs, tad skatīties uz pilošām sievietēm ar sāpošu galvu vai neizgulējušamies večiem ar slapju priekšu man nav nekādas vēlmes, vieglāk uz datora pausi nospiest;
3) sarakstījos ar paziņu, kura tālu tālu mācās, kilometri divi ar pusi tūkstoši sanāks. Un lūk, viņa man itin nejauši pastāstīja, ka mums ir auksti un nav Ivara. To, ka ir auksti, es vēl zināju, mājās tomēr pa āru nācu, bet par Godmani man bija pārsteigums. Vismaz paspēja vīrs bungas ar Queen uzsist.
Tā nu par šito aizdomājos un izspriedu, ka toties es zinu, cik maksā 4. klases microSDHC karte ar 16GB uz borta un kas tas ir, protu forvardēt portus, kā arī vēl visādas nejēdzīgu nosaukumu lietas māku. Un tāpēc sāku skatīties Шерлок Холмс и доктор Ватсон. Gribu vēlreiz redzēt Holmsa izteikumus par kārtīgajiem bēniņiem.
P.S. Ļivanova balss man asociējas ar Karlsonu нежели ar Holmsu. Interesanta bērnības trauma.
EOF
2009/02/20
Par lietu sākumu
Генеральному директору Иегове
от начальника маркетингового отдела Гавриила
Исследования, проведенные нашим отделом в рамках проекта Genesis, показали, что наилучшие перспективы на рынке имеют системы следующей конфигурации:
Планета: 1 шт.
Радиус: 3000 км.
Сила тяжести: 0.5g.
Соотношение суша/вода: 1:1
Температура: +24.
Атмосфера: кислород.
Моря: пресн. вода.
Реки: молоко, мед.
Фауна: травоядная.
Периферия: светила 2 шт. (дн./ночн.), скорость: 0.0007 RPM (1 об/сут.)
“Направить в отдел стратегического планирования для подготовки ТЗ - Иегова”
- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -
Генеральному директору Иегове
от начальника отдела стратегического планирования Михаила
В целях снижения себестоимости системы предлагаю запитать оба светила
от одного источника энергии, а кислород заменить азотом.
“Хотя бы 50% кислорода надо оставить, а то пользователь задохнется - нач. отд. тестирования и техподдержки Рафаил”
“Хватит и 20% - Иегова”
- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -
Генеральному директору Иегове
от начальника отдела системотехники Люцифера
В ходе работ по проекту Genesis (стадия “Да будет свет”) выявлены следующие трудности: у нас отсутствует компактный источник бесперебойного свечения с распределителем на два светила. Предлагаю воспользоваться стандартным источником типа “красный карлик”, а в качестве ночного светила применить зеркало.
“Лучше “желтый карлик”. По себестоимости это не намного больше, а смотрится куда более внушительно - нач. маркет. отдела Гавриил”
“Это же серверный источник. Зачем он нужен пользователю одиночной планеты? - Люцифер”
“Что пользователю нужно, а что нет, ему объяснит отдел рекламы - Гавриил”
“Люцифер, занимайтесь вопросами вашей компетенции. Утверждаю “желтый карлик” - Иегова”
“Кстати, при той яркости, что дает желтый карлик, можно вместо зеркала поставить обычный планетоид - Михаил”
“Согласен - Иегова”
- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -
Генеральному директору Иегове
от начальника отдела системотехники Люцифера
После внесения изменений в ТЗ возникли следующие трудности: масса источника бесперебойного свечения намного превосходит массу планеты, вследствие чего источник отказывается вращаться вокруг планеты. Вместо этого планета вращается вокруг источника. Кроме того, из-за мощности источника наблюдается устойчивое превышение температуры над указанным в ТЗ (примерно на 2 порядка). Если увеличить расстояние до источника, существенно возрастут габариты системы.
“Габариты - это даже престижно, а вот вращение планеты вокруг периферийного устройства может вызвать у пользователя ощущение неполноценности. Может, поменяем гравитационную постоянную? - Гавриил”
“Если менять гравитационную постоянную, возникнут проблемы с совместимостью - Михаил”
“Да какая пользователю разница, что вокруг чего крутится? Пусть отдел рекламы придумает какую-нибудь теорию относительности - Иегова”
- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -
Генеральному директору Иегове
от начальника отдела системотехники Люцифера
После увеличения радиуса орбиты попытки разогнать планету до указанной в ТЗ скорости приводят к краху системы (планета улетает в космос). Кстати, с ночным светилом та же история.
“Неважно, что происходит в системе - важно, что видит пользователь. Почему бы не заставить планету вращаться вокруг своей оси? Тогда пользователю будет казаться, что источник и планетоид обращаются вокруг нее с указанной в ТЗ частотой - Гавриил”
“А пользователь нас не раскусит? - Иегова”
“Если и раскусит, проект к тому времени будет давно уже сдан - Гавриил”
“Согласен - Иегова”
- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -
Генеральному директору Иегове
от начальника отдела тестирования и техподдержки Рафаила
Первичное тестирование системы выявило следующие дефекты:
1) Наблюдается устойчивый перегрев.
2) Ось вращения отклонилась на 33 град. от вертикали, вследствие чего возникли цикличные температурные аномалии.
3) Пропускная способность рек не соответствует проектной.
4) Травоядная фауна отсутствует.
5) Орбита нестабильна, планета имеет тенденцию к падению на солнце.
- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -
Генеральному директору Иегове
от начальника отдела системотехники Люцифера
1) А что вы хотели при таком соотношении суша/вода? Для оптимального охлаждения нужно где-то 1:3 - 1:4.
2) Мы работаем над этим.
3) Потому что молоко скисает, а мед засахаривается.
4) Травоядной фауне трава нужна, а она не растет при такой жаре и без воды. Предлагаю пустить по рекам воду, это заодно поможет решить проблему 3.
5) В качестве гравитационного противовеса мы выведем на внешнюю орбиту еще одну планету.
“Сушу ужимать некуда, значит, придется увеличивать площадь морей. А это - рост объема и силы тяжести. Да еще лишняя планета… - Михаил”
“Ничего, пользователь стерпит. Лишнюю планету оформим, как фичу. А вот молоко и мед мы уже анонсировали. Хотя бы в самых заметных реках надо оставить - Гавриил”
“Напоминаю, что сроки поджимают, а у вас еще конь не валялся. Кстати, дизайнеры до сих пор не представили проект коня, все с динозаврами возятся. Кому нужны эти динозавры? - Иегова”
“Вообще-то пользователь динозавров любит - Гавриил”
“Ладно, но и конь чтоб был - Иегова”
- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -
Генеральному директору Иегове
от начальника отдела тестирования и техподдержки Рафаила
1) Помимо нерешенных проблем с осью, планета теперь имеет тенденцию к улету в космос.
2) Травоядной фауны опять нет.
- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -
Генеральному директору Иегове
от начальника отдела системотехники Люцифера
1) Сделаем еще один противовес, теперь на внутренней орбите.
2) А фауна размножилась, сожрала всю траву и передохла.
“Сколько всего противовесов вам надо? - Михаил”
“В общем, после калибровочных работ удалось стабилизировать систему на девяти - Люцифер”
“Я правильно понял? Вместо одной планеты пользователь получит 9?! - Иегова”
“Ну и что? 8 из них все равно непригодны для жизни - Люцифер”
“А размеры системы? - Иегова”
“А пользователю их и знать необязательно. Половину этих планет без телескопа и не увидишь. Предлагаю дополнить Руководство пользователя 11-й заповедью: “Не изобретай телескоп” - Гавриил”
“Не надо. Тогда они его точно изобретут - Иегова”
“Кстати, после увеличения радиуса орбиты яркость ночного светила упала ниже проектного минимума. Предлагаю инсталлировать вместо него зеркало - Рафаил”
“А где вы раньше были? Мы только-только уравновесили систему! Хотите все перенастраивать заново?! - Люцифер”
“Никаких заново! До сдачи проекта осталось шесть дней. Люцифер, или вы заставите все это работать, или я вас переведу с понижением! - Иегова”
- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -
Генеральному директору Иегове
от начальника отдела системотехники Люцифера
А я виноват, что мне сразу не дали нормального ТЗ? В общем, так. Наклон оси придется оставить, как есть. По крайней мере, в Эдемском саду +24 будет, а если пользователь полезет куда-то еще, это его проблемы. Динозавров мы доделать не успеваем, но коней сделаем.
С молоком и медом ничего не вышло, пустили по рекам воду, правда, она выносит в море соль. Чтобы травоядные не отжирали все ресурсы, мы выпустили патч в виде хищников, но поставить им программу отличения пользователя от добычи уже не успеваем. Ну а в общем, как-то работать будет.
“И это хорошо - Иегова”
EOF
2009/02/05
Latviskais kaifs
Sveiks, lasītāj! Pastāstīšu par to, kādā veidā tiek mazināta mana darba efektivitāte un nīcinātas smadzeņu šūnas.
Ir mums valstī cilvēki, kuriem nav ko darīt, bet ēst gribas. Daži iet slaucīt ielu, citi piedāvā pēc fenšui sakārtot jūsu pieliekamo, vēl citi vienkārši neēd, toties divkārši dzer. Ir arī tādi, kuri nedara neko no augstākminētā, jo domā. Domā par to, kur varētu dabūt uzpīpēt. Uzpīpēt zāli. Uzpīpēt daudz zāles. Nē, es nerunāju par biologiem-amatieriem, es runāju par Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas un Murguloģijas komisiju. Izcilos piemērus šeit nelikšu, ja vēlēsieties, tad google knows.
Šī pati aizdomīgā tendence attiecas arī uz softu - uzliec skaipu un mācies latviski, uzliec gūgļa zemi un latviski, gribi ieiet meklētājā - vo tev latviski, kiberpīlei vispār neatradu, kur valodu mainīt. Нахуя? Maziem bērniem tas vajadzīgs? Фиг! Mazie bērni jau dārziņā angliski runā labāk kā es krieviski. Veciem cilvēkiem tas vajadzīgs? Фиг! Vecie cilvēki dara to, ko viņiem parāda un pie kājas, kādā valodā tur kaut kas rakstīts. Man kā īstenam latvietim tas vajadzīgs? Фиг! Kāda banāna pēc man vajadzētu zīlēt, ko vakar ir lietojis kāds no augstākminētās komisijas īstenajiem locekļiem? Kāpēc nevar atstāt angliski to, kas ir radīts angliski?
Varbūt kaut kad nākotnē šie zinātnes prāti taps godā celti par latvju mēles glābšanu, bet pagaidām viņu darbības lietderības koeficients tiecas uz nulli.
EOF
Ir mums valstī cilvēki, kuriem nav ko darīt, bet ēst gribas. Daži iet slaucīt ielu, citi piedāvā pēc fenšui sakārtot jūsu pieliekamo, vēl citi vienkārši neēd, toties divkārši dzer. Ir arī tādi, kuri nedara neko no augstākminētā, jo domā. Domā par to, kur varētu dabūt uzpīpēt. Uzpīpēt zāli. Uzpīpēt daudz zāles. Nē, es nerunāju par biologiem-amatieriem, es runāju par Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas un Murguloģijas komisiju. Izcilos piemērus šeit nelikšu, ja vēlēsieties, tad google knows.
Šī pati aizdomīgā tendence attiecas arī uz softu - uzliec skaipu un mācies latviski, uzliec gūgļa zemi un latviski, gribi ieiet meklētājā - vo tev latviski, kiberpīlei vispār neatradu, kur valodu mainīt. Нахуя? Maziem bērniem tas vajadzīgs? Фиг! Mazie bērni jau dārziņā angliski runā labāk kā es krieviski. Veciem cilvēkiem tas vajadzīgs? Фиг! Vecie cilvēki dara to, ko viņiem parāda un pie kājas, kādā valodā tur kaut kas rakstīts. Man kā īstenam latvietim tas vajadzīgs? Фиг! Kāda banāna pēc man vajadzētu zīlēt, ko vakar ir lietojis kāds no augstākminētās komisijas īstenajiem locekļiem? Kāpēc nevar atstāt angliski to, kas ir radīts angliski?
Varbūt kaut kad nākotnē šie zinātnes prāti taps godā celti par latvju mēles glābšanu, bet pagaidām viņu darbības lietderības koeficients tiecas uz nulli.
EOF
Gella priekšautā
Labvakar no rīta, mans guļošais lasītāj! Tā kā jau no seniem laikiem turos pie uzskata, ka naktis ir domātas rosībai, tad šī nakts nav izņēmums.
Savulaik cienītā kaimiņiene Elizabete bija noskatījusies Bortko ekranizēto "Meistaru un Margaritu", par ko arī uzrakstīja stāstu. Ir pagājis kāds laiciņš un arī es esmu noskatījies "Meistaru un Margaritu", bet citu versiju - Jurija Karas 1994. gada versiju. Atradu nejauši, līdz ar to komentārus un daudzgalvainā skatītāju pūļa atsauksmes neesmu lasījis, bet vienu gan izlasīju - producentiem (kaut kādiem biezajiem) filma neesot likusies pabeigta, tāpēc ilgus gadus nostāvējusi plauktā nevienam nerādīta, tad vēl kaut kādas nesaskaņas ar Bulgakova radiniekiem, tad vēl kaut kas un vēl... Un pa tam laikam atnāca Bortko un uzblieza savu redzējumu.
Es savulaik izteicos, ka man nepatīk minētais Bortko ekranizējums. Tad ziniet - Karas ekranizējums man patīk vēl mazāk. Un šeit es nerunāju par specefektiem vai aktieru atbilstību, bet par to, ko savulaik jau pieminēju - režisora redzējumu. Varbūt vainīgs finansējums, nezinu, bet tik un tā šis tas ir nogriezts, šis tas ir sasteigts.
Valentīns Gafts kā Volands... hmm... Garmašs kā Bezpajumtnieks gan man patika. Toties kāpēc cienīts režisors ieslodzītā Ješua un Poncija Pilāta dialogā centies iemānīt kaut kādu savu domu, kuras romānā nav - nesaprotu. Ļihodejeva pamošanās aina - jopcik, kas tas tāds? Par Begemotu neizteikšos - bērndārza sarīkojuma stilā par kaķi nogrimēts aktieris. Korovjevs - viņu spēlē tas pats vīriņš, kurš Bortko variantā Azazello - nogrimēts par klaunu. Klauns un āksts viņš arī ir, bet aktieris nu tik ļoti pārcenties, ka sanākusi karikatūra par Fagotu. Margarita... nu... ēēē... Runāšu tikai par balli - ja Bortko variantā bija pretenzijas par viņa Margaritas balles tērpu, tad ko domāt par Kara iztēli - balles karaliene sadomazohistu cienīgā apģērbā. Oriģināli... Un kāpēc tikai ballē bija jāuzaicina piedalīties tādi cilvēki kā kardināls Rišeljē, Felikss Dzeržinskis, Ļeņins un Staļins?
Mmm... Nez kāpēc filmas laikā nepameta sajūta, ka lomas spēlē teātra fakultātē pat vēl neiestājušies aktieri. Vai arī - aktieris atnācis ar savu domu par lomu, režisoram ir cita doma, bet pie kopsaucēja viņi tā arī nav nonākuši, bet visu beigās savu roku pielicis montētājs, izgriežot laukā viņaprāt liekās pauzes.
Varbūt arī labi, ka filma daudzus gadus nogulējusi kaut kur un nav rādīta - lai guļ tālāk... Ja nu kādam ir vēlme redzēt, tad tīklā var atrast. Var saņemt arī pie manis, bet kvalitāte tāda, ka mazus bērnus gaišā dienas laikā baidīt. Kaut gan, ņemot vērā, ka tas nav asa sižeta trilleris...
P.S. Gella tiešām ir priekšautā un kurpēs. Vai zeltītās - nezinu. Bet toties Pilāta slepenā dienesta šefs Afrānijs ir gludi skūtu galvu - sīkums, bet patīkami.
EOF
Savulaik cienītā kaimiņiene Elizabete bija noskatījusies Bortko ekranizēto "Meistaru un Margaritu", par ko arī uzrakstīja stāstu. Ir pagājis kāds laiciņš un arī es esmu noskatījies "Meistaru un Margaritu", bet citu versiju - Jurija Karas 1994. gada versiju. Atradu nejauši, līdz ar to komentārus un daudzgalvainā skatītāju pūļa atsauksmes neesmu lasījis, bet vienu gan izlasīju - producentiem (kaut kādiem biezajiem) filma neesot likusies pabeigta, tāpēc ilgus gadus nostāvējusi plauktā nevienam nerādīta, tad vēl kaut kādas nesaskaņas ar Bulgakova radiniekiem, tad vēl kaut kas un vēl... Un pa tam laikam atnāca Bortko un uzblieza savu redzējumu.
Es savulaik izteicos, ka man nepatīk minētais Bortko ekranizējums. Tad ziniet - Karas ekranizējums man patīk vēl mazāk. Un šeit es nerunāju par specefektiem vai aktieru atbilstību, bet par to, ko savulaik jau pieminēju - režisora redzējumu. Varbūt vainīgs finansējums, nezinu, bet tik un tā šis tas ir nogriezts, šis tas ir sasteigts.
Valentīns Gafts kā Volands... hmm... Garmašs kā Bezpajumtnieks gan man patika. Toties kāpēc cienīts režisors ieslodzītā Ješua un Poncija Pilāta dialogā centies iemānīt kaut kādu savu domu, kuras romānā nav - nesaprotu. Ļihodejeva pamošanās aina - jopcik, kas tas tāds? Par Begemotu neizteikšos - bērndārza sarīkojuma stilā par kaķi nogrimēts aktieris. Korovjevs - viņu spēlē tas pats vīriņš, kurš Bortko variantā Azazello - nogrimēts par klaunu. Klauns un āksts viņš arī ir, bet aktieris nu tik ļoti pārcenties, ka sanākusi karikatūra par Fagotu. Margarita... nu... ēēē... Runāšu tikai par balli - ja Bortko variantā bija pretenzijas par viņa Margaritas balles tērpu, tad ko domāt par Kara iztēli - balles karaliene sadomazohistu cienīgā apģērbā. Oriģināli... Un kāpēc tikai ballē bija jāuzaicina piedalīties tādi cilvēki kā kardināls Rišeljē, Felikss Dzeržinskis, Ļeņins un Staļins?
Mmm... Nez kāpēc filmas laikā nepameta sajūta, ka lomas spēlē teātra fakultātē pat vēl neiestājušies aktieri. Vai arī - aktieris atnācis ar savu domu par lomu, režisoram ir cita doma, bet pie kopsaucēja viņi tā arī nav nonākuši, bet visu beigās savu roku pielicis montētājs, izgriežot laukā viņaprāt liekās pauzes.
Varbūt arī labi, ka filma daudzus gadus nogulējusi kaut kur un nav rādīta - lai guļ tālāk... Ja nu kādam ir vēlme redzēt, tad tīklā var atrast. Var saņemt arī pie manis, bet kvalitāte tāda, ka mazus bērnus gaišā dienas laikā baidīt. Kaut gan, ņemot vērā, ka tas nav asa sižeta trilleris...
P.S. Gella tiešām ir priekšautā un kurpēs. Vai zeltītās - nezinu. Bet toties Pilāta slepenā dienesta šefs Afrānijs ir gludi skūtu galvu - sīkums, bet patīkami.
EOF
2009/02/04
Nost ar cenzūru!
Labrīt šajā jaukajā vakarā! Aizveriet visi savus ledusskapjus, man uz krustiem velk!
Tātad - благородная девица Елизавета uzrakstīja, teiksim tā, dvēseles bļāvienu. Bļāviens sakarīgs, par to es nestrīdos. Bet, pirmkārt, ja tas tiek rakstīts zem etiķetes Diskutējot, tad nevajag aizliegt komentārus. Un otrkārt nevajag atklātā tekstā pavēstīt, ka komentēt nevar, jo lai arī es zinu, ka bullim sarkanā krāsa ir dziļi vienaldzīga, tomēr man tādi aizliegumi kā bullim sarkana lupata.
Man arī nepatīk nēģeri. Ne jau tāpēc, ka viņi ir nēģeri, bet tāpēc, ka svētās govis. Ja reiz fanojam par demokrātiju, tad fanojam, nevis paceļam vienu rasi augstāk tikai tāpēc, ka savulaik kāds apķērīgs biznesmenis ar baltu ādas krāsu izdomāja shēmu, kā samazināt cukura pašizmaksu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka šodien notiek tas pats, tikai nevis ķīniešus ved pie izejvielām, bet izejvielas pie ķīniešiem. Melns prezidents... Savulaik sievietēm nebija atļauts vēlēt, uzskatot viņas par zemākiem radījumiem.
Viltīgie baltie... Džeka Londona savulaik aprakstītie gan Aļaskas, gan Okeānijas iedzimtie balto cilvēku sauca par stulbu aiz iemesla, ka neviens normāls nēģeris nebrauktu uz banāns zin kur esošu Aļasku, lai meklētu smiltis nežēlīgā aukstumā, tāpat kā neviens normāls indiānis neirtos uz nepierasta klimata salām, lai tur uzblieztu savu karogu un liktu vietējiem stādīt palmas. Bija tāda anekdote par nēģeri, guļošu zem palmas un neko nedarošu, un balto cilvēku, kurš viņam stāsta, ka vajag strādāt, strādāt un strādāt, lai mūža galā varētu gulēt zem palmas un neko nedarīt. Ir arī tāda neanekdote: labie gudrie baltie cilvēki grib ieviest demokrātiju visā pasaulē. Un brīnās, ka Āfrikā klope, Irākā klope, Zemaustrumāzijas salās klope, Krievijā das pofig, Kolumbijā sociālisms. Kāpēc neviens neapmāca govi ķert, plosīt un ēst savvaļas lāčus? Kāpēc zoodārzā tīģerim ēst dod gaļu, nevis jogurtu ar riekstiem?
Kā savulaik filmā "Формула любви" teica Леонид Броневой, tad saruna ir vislabākais un nekaitīgākais ārstniecības līdzeklis. Un ja cilvēki tikai runā, bet vēl nesit, tad nav ko traucēt - diemžēl hronisku gara trulumu medīcīna vēl neārstē. Savulaik profilaksei ieteica ap kaklu apsiet horoskopa zīmei atbilstošas krāsas akmeni mēness ciklam atbilstošā svarā un doties peldēties, bet pēc sekojošiem ūdenslīdēju ģildes un ģeologu protestiem profilaktiskie pasākumi ir samazinājušies.
EOF
Tātad - благородная девица Елизавета uzrakstīja, teiksim tā, dvēseles bļāvienu. Bļāviens sakarīgs, par to es nestrīdos. Bet, pirmkārt, ja tas tiek rakstīts zem etiķetes Diskutējot, tad nevajag aizliegt komentārus. Un otrkārt nevajag atklātā tekstā pavēstīt, ka komentēt nevar, jo lai arī es zinu, ka bullim sarkanā krāsa ir dziļi vienaldzīga, tomēr man tādi aizliegumi kā bullim sarkana lupata.
Man arī nepatīk nēģeri. Ne jau tāpēc, ka viņi ir nēģeri, bet tāpēc, ka svētās govis. Ja reiz fanojam par demokrātiju, tad fanojam, nevis paceļam vienu rasi augstāk tikai tāpēc, ka savulaik kāds apķērīgs biznesmenis ar baltu ādas krāsu izdomāja shēmu, kā samazināt cukura pašizmaksu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka šodien notiek tas pats, tikai nevis ķīniešus ved pie izejvielām, bet izejvielas pie ķīniešiem. Melns prezidents... Savulaik sievietēm nebija atļauts vēlēt, uzskatot viņas par zemākiem radījumiem.
Viltīgie baltie... Džeka Londona savulaik aprakstītie gan Aļaskas, gan Okeānijas iedzimtie balto cilvēku sauca par stulbu aiz iemesla, ka neviens normāls nēģeris nebrauktu uz banāns zin kur esošu Aļasku, lai meklētu smiltis nežēlīgā aukstumā, tāpat kā neviens normāls indiānis neirtos uz nepierasta klimata salām, lai tur uzblieztu savu karogu un liktu vietējiem stādīt palmas. Bija tāda anekdote par nēģeri, guļošu zem palmas un neko nedarošu, un balto cilvēku, kurš viņam stāsta, ka vajag strādāt, strādāt un strādāt, lai mūža galā varētu gulēt zem palmas un neko nedarīt. Ir arī tāda neanekdote: labie gudrie baltie cilvēki grib ieviest demokrātiju visā pasaulē. Un brīnās, ka Āfrikā klope, Irākā klope, Zemaustrumāzijas salās klope, Krievijā das pofig, Kolumbijā sociālisms. Kāpēc neviens neapmāca govi ķert, plosīt un ēst savvaļas lāčus? Kāpēc zoodārzā tīģerim ēst dod gaļu, nevis jogurtu ar riekstiem?
Kā savulaik filmā "Формула любви" teica Леонид Броневой, tad saruna ir vislabākais un nekaitīgākais ārstniecības līdzeklis. Un ja cilvēki tikai runā, bet vēl nesit, tad nav ko traucēt - diemžēl hronisku gara trulumu medīcīna vēl neārstē. Savulaik profilaksei ieteica ap kaklu apsiet horoskopa zīmei atbilstošas krāsas akmeni mēness ciklam atbilstošā svarā un doties peldēties, bet pēc sekojošiem ūdenslīdēju ģildes un ģeologu protestiem profilaktiskie pasākumi ir samazinājušies.
EOF
2009/02/01
Stāsts
Labdien, dārgais, jaukais un bišku apsalušais lasītāj! Ja arī tu, līdzīgi kā es, jau otro dienu nevar saprast, kamdēļ gan uz ielas bez cepures salst, tad iesaku ciešāk ielūkoties termometra rādījumos, tas varētu viest nelielu skaidrību.
Bet ne jau par spirta fizikālajām īpašībām būs šis stāsts, tik vien kā par slinkumu. Manu slinkumu. Man ir slinkums regulāri stāstīt stāstu par to, kāpēc man nav matu. Kad šorīt man atkal tapa uzdots šis jautājums, es aizdomājos par to, vai tiešām tas ir vienīgais, kas interesē, skatoties manas istabas griestos, vai tas ir tik svarīgi un ko viņa atbildēs uz jautājumu, kāpēc šamai ir mati. Apnikuši. Apnikuši ar lielo Z.
Tātad sākums bija tā - radīju es debesis un zemi... ui, pa agru paņēmu... Tātad piedzimu es ar matiem, ne pārāk daudziem un pārāk bieziem, bet tomēr. Kā liecina kaut kur saglabājušās fotogrāfijas, tad pirmā dzīves gada laikā es no Sinead O'Connor tapu par kaut ko no Backstreet Boys, līdz pārvērtos par Jon Bon Jovi jaunībā. Ņemot vērā to, ka mati man bija vidējās statistiskās latvju zeltenes galvas rotas krāsā un blīvumā (pīt virvi gan nekad neesmu mēģinājis), tad visas mātes (varbūt arī tēva) draudzenes uzskatīja par savu pienākumu mani apčubināt, iecelt klēpī un paglaudīt pa spalvai. Tā nu man iepatikās...
Cik atceros skolas sākumu, tad tiku no mājas laists tikai saķemmēts, kārtīgs un ar celiņu. (Celiņš - ja nu kāds nezin - ir tāda abstrakta lieta starp kaut ko un kaut ko. Pirmais celiņu mēģināja izveidot Mozus. Ēģiptieši jums pastāstīs sīkāk.) Pateicoties tēva kārtības mīlestībai (ko citu no ārsta gaidīt), mana frizūra ilgus gadus tapa, uzliekot galvā bļodiņu un pa malām apgriežot. Sīkāku frizūras recepti jautāt frizierim. Tā kā toreiz mati man vēl bija taisni un paklausīgi (kā es), tad frizūras izveide bija elementāra kā žiguļa piekare.
Gāja gadi un mati sāka spuroties nē, krokoties nē, bet čirkoties/sprogoties/ondulēties gan, kā rezultātā procedūras pie friziera un šovs ar ķemmi sāka aizņemt aizvien vairāk laika, bet skapī parādījās tādas lietas kā matu laka un matu želeja. Tā kā John Travolta es iepazinu tikai tālajā 1994. gadā, tad breolīnu nelietoju. Šādā neveiksmīgā cīņā pagāja daudzi gadi, līdz kamēr kaut kad uz vidusskolas sākumu man apnika klope ar vējdzirnavām un es aprobežojos ar plaukstā iespiestas želejas iezieķēšanu matos ar mērķi pietuvināt tos galvai, izlaižot bezjēdzīgos un laikietilpīgos mēģinājumus salauzt ķemmi.
Apmēram ap to laiku es ievēroju, ka sāku augt cauri matiem, no kā secinājums, ka ģenētika ir spēcīga lieta - līdzīgi caur matiem ir izaudzis manas mātes brālis, līdz ar to liekas ir mana tēva aizdomas par stārķi no blakus dzīvokļa. Vienlaikus ar šo novērojumu es sev nosolījos, ka, turpinoties matu izkrišanai un kļūstot redzamai no pirmā skatiena, es sev izveidošu frizūru kā Andre Agassi, bet ne jau kā šamam jaunībā, kad puisietis vairāk atgādināja balinātu Slash spēka gados. Mani gan atrunāja (un vēl tagad mēģina pierunāt audzēt), pamatojot ar to, ka "tev tik skaisti mati", bet šeit nu mēs nonākam pie vispasaules bēdas - otram vienmēr ir labāk: otram ir garšīgāki āboli, auglīgāka zeme, smukāka sieva, kuplāki mati etc. Ticība gan otram nav labāka, bet par to citreiz. Tātad ap to laiku es vairs nereaģēju uz stāstiem par savu "ak cik skaisti" galvas rotu, akūtākos gadījumos piedāvājot mainīties, kā rezultātā tapu atstāts mierā. Neskatoties ne uz ko, taupības un maskēšanās nolūkā nolēmu tapt līdzīgs Brian May. Nesanāca.
Nesanāca vairāku iemeslu dēļ un ģitāras spēlēt nemācēšana nav tas galvenais. Tā kā guļu es diezgan aktīvi un matu tīkliņa nebija, tad no rīta (rīts ir tad, kad es pamostos) spoguļa lielāko daļu aizņēma siena gubai tilpumā līdzīgs veidojums. Par spīti spogulim, līdz pleciem tomēr izaudzēju, tad gan palika žēl izlietotā laika frizūras izveidei un izlietotās naudas izveidošanas palīglīdzekļiem.
Lai arī matu garums nekādi neietekmēja acīmredzamo to izkrišanu, tomēr pavisam atstāt frizierus bez darba vēl nebiju saņēmies ibo skaistais cirtainums pievilka zināmu sabiedrības daļu. Tomēr, dzejnieka vārdiem runājot, prieki beidzās tad, kad no aizvien lielākas šīs sabiedrības daļas pārstāvēm nešifrētā tekstā dzirdēju, ka kļūstu plikpauris. Kādu laiku gan atmētājos ar frāzēm, ka uz dimantiem sūnas neaug, stulbi mati pamet gudru galvu, bet cik var - pienāca brīdis, kad iesēdos friziera beņķī ar tekstu (vispār ar dibenu, tekstu es pateicu pēčāk), lai atbrīvo mani no šīm cirtām. Meituks uz brīdi tā kā apmulsa, tā kā nopauzēja, reizes trīs man pajautāja, vai es zinot, ko darot (pati kā nekā bija glaudījusi pa spalvai), bet tomēr ķērās pie mašīnītes, gan paziņojot, ka pavisam kailu viņa mani nedarīs. Nu ka ne, tad ne, par to pašiem milimetriem 3 paldies.
Šādi nostaigāju es kādus mēnešus trīs, kamēr reiz pienāca tas brīdis, kad nelielā alkohola un savstarpējas ķircināšanas gaisotnē radās ideja mani epilēt. Tā kā nezināmu iemeslu dēļ man mājās epilācijas štrumenti neatradās, tad palikām pie idejas padarīt mani kailu ar skuvekļa palīdzību. Un šeit vietā padoms asu izjūtu cienītājiem - idejai skūt galvu jānobriest tad, kad normāli skuvekļi mājās ir beigušies, toties ir žiletes, kad mājās ir brīnišķīga un nedaudz iereibusi būtne, kura nekad nevienam nav skuvusi galvu un kura procesa laikā mēdz iesmieties (iespurgties, ieķiķināties), kas nu nekādi nedara stingrāku roku.
Sekas? Es sāku ticēt skuvekļu reklāmām par peldošo galviņu nozīmi civilizācijas attīstībā. Tā kā mana āda nekad nav bijusi ideāli gluda, bet žilete, kas iestiprināta stanokā, atzīst tikai gludu virsmu, tad žiletes darbības rezultātā jebkura virsma bija kļuvusi gluda. Toties tad, kad sadzija, man iepatikās (ne jau žiletes darbība, bet rezultāts), toties tagad vienmēr laicīgi iepērku skuvekļus. Protams, ne vienmēr man sanāk laicīgi atjaunot galvas gludumu, bet uz aizrādījumiem es atbildu, ka tādejādi es pierādu, ka matu klātneesamība ir skūšanās, nevis radiācijas iedarbības sekas.
Ceru, ka ar šo es esmu pavēris noslēpumainības plīvuru, kas līdz šim apvija manu galvu kā vecs palags Hamleta tēvu. Ja ir vēl kādi jautājumi - rakstiet un komentējiet, mēģināšu neatbildēt.
EOF
Bet ne jau par spirta fizikālajām īpašībām būs šis stāsts, tik vien kā par slinkumu. Manu slinkumu. Man ir slinkums regulāri stāstīt stāstu par to, kāpēc man nav matu. Kad šorīt man atkal tapa uzdots šis jautājums, es aizdomājos par to, vai tiešām tas ir vienīgais, kas interesē, skatoties manas istabas griestos, vai tas ir tik svarīgi un ko viņa atbildēs uz jautājumu, kāpēc šamai ir mati. Apnikuši. Apnikuši ar lielo Z.
Tātad sākums bija tā - radīju es debesis un zemi... ui, pa agru paņēmu... Tātad piedzimu es ar matiem, ne pārāk daudziem un pārāk bieziem, bet tomēr. Kā liecina kaut kur saglabājušās fotogrāfijas, tad pirmā dzīves gada laikā es no Sinead O'Connor tapu par kaut ko no Backstreet Boys, līdz pārvērtos par Jon Bon Jovi jaunībā. Ņemot vērā to, ka mati man bija vidējās statistiskās latvju zeltenes galvas rotas krāsā un blīvumā (pīt virvi gan nekad neesmu mēģinājis), tad visas mātes (varbūt arī tēva) draudzenes uzskatīja par savu pienākumu mani apčubināt, iecelt klēpī un paglaudīt pa spalvai. Tā nu man iepatikās...
Cik atceros skolas sākumu, tad tiku no mājas laists tikai saķemmēts, kārtīgs un ar celiņu. (Celiņš - ja nu kāds nezin - ir tāda abstrakta lieta starp kaut ko un kaut ko. Pirmais celiņu mēģināja izveidot Mozus. Ēģiptieši jums pastāstīs sīkāk.) Pateicoties tēva kārtības mīlestībai (ko citu no ārsta gaidīt), mana frizūra ilgus gadus tapa, uzliekot galvā bļodiņu un pa malām apgriežot. Sīkāku frizūras recepti jautāt frizierim. Tā kā toreiz mati man vēl bija taisni un paklausīgi (kā es), tad frizūras izveide bija elementāra kā žiguļa piekare.
Gāja gadi un mati sāka spuroties nē, krokoties nē, bet čirkoties/sprogoties/ondulēties gan, kā rezultātā procedūras pie friziera un šovs ar ķemmi sāka aizņemt aizvien vairāk laika, bet skapī parādījās tādas lietas kā matu laka un matu želeja. Tā kā John Travolta es iepazinu tikai tālajā 1994. gadā, tad breolīnu nelietoju. Šādā neveiksmīgā cīņā pagāja daudzi gadi, līdz kamēr kaut kad uz vidusskolas sākumu man apnika klope ar vējdzirnavām un es aprobežojos ar plaukstā iespiestas želejas iezieķēšanu matos ar mērķi pietuvināt tos galvai, izlaižot bezjēdzīgos un laikietilpīgos mēģinājumus salauzt ķemmi.
Apmēram ap to laiku es ievēroju, ka sāku augt cauri matiem, no kā secinājums, ka ģenētika ir spēcīga lieta - līdzīgi caur matiem ir izaudzis manas mātes brālis, līdz ar to liekas ir mana tēva aizdomas par stārķi no blakus dzīvokļa. Vienlaikus ar šo novērojumu es sev nosolījos, ka, turpinoties matu izkrišanai un kļūstot redzamai no pirmā skatiena, es sev izveidošu frizūru kā Andre Agassi, bet ne jau kā šamam jaunībā, kad puisietis vairāk atgādināja balinātu Slash spēka gados. Mani gan atrunāja (un vēl tagad mēģina pierunāt audzēt), pamatojot ar to, ka "tev tik skaisti mati", bet šeit nu mēs nonākam pie vispasaules bēdas - otram vienmēr ir labāk: otram ir garšīgāki āboli, auglīgāka zeme, smukāka sieva, kuplāki mati etc. Ticība gan otram nav labāka, bet par to citreiz. Tātad ap to laiku es vairs nereaģēju uz stāstiem par savu "ak cik skaisti" galvas rotu, akūtākos gadījumos piedāvājot mainīties, kā rezultātā tapu atstāts mierā. Neskatoties ne uz ko, taupības un maskēšanās nolūkā nolēmu tapt līdzīgs Brian May. Nesanāca.
Nesanāca vairāku iemeslu dēļ un ģitāras spēlēt nemācēšana nav tas galvenais. Tā kā guļu es diezgan aktīvi un matu tīkliņa nebija, tad no rīta (rīts ir tad, kad es pamostos) spoguļa lielāko daļu aizņēma siena gubai tilpumā līdzīgs veidojums. Par spīti spogulim, līdz pleciem tomēr izaudzēju, tad gan palika žēl izlietotā laika frizūras izveidei un izlietotās naudas izveidošanas palīglīdzekļiem.
Lai arī matu garums nekādi neietekmēja acīmredzamo to izkrišanu, tomēr pavisam atstāt frizierus bez darba vēl nebiju saņēmies ibo skaistais cirtainums pievilka zināmu sabiedrības daļu. Tomēr, dzejnieka vārdiem runājot, prieki beidzās tad, kad no aizvien lielākas šīs sabiedrības daļas pārstāvēm nešifrētā tekstā dzirdēju, ka kļūstu plikpauris. Kādu laiku gan atmētājos ar frāzēm, ka uz dimantiem sūnas neaug, stulbi mati pamet gudru galvu, bet cik var - pienāca brīdis, kad iesēdos friziera beņķī ar tekstu (vispār ar dibenu, tekstu es pateicu pēčāk), lai atbrīvo mani no šīm cirtām. Meituks uz brīdi tā kā apmulsa, tā kā nopauzēja, reizes trīs man pajautāja, vai es zinot, ko darot (pati kā nekā bija glaudījusi pa spalvai), bet tomēr ķērās pie mašīnītes, gan paziņojot, ka pavisam kailu viņa mani nedarīs. Nu ka ne, tad ne, par to pašiem milimetriem 3 paldies.
Šādi nostaigāju es kādus mēnešus trīs, kamēr reiz pienāca tas brīdis, kad nelielā alkohola un savstarpējas ķircināšanas gaisotnē radās ideja mani epilēt. Tā kā nezināmu iemeslu dēļ man mājās epilācijas štrumenti neatradās, tad palikām pie idejas padarīt mani kailu ar skuvekļa palīdzību. Un šeit vietā padoms asu izjūtu cienītājiem - idejai skūt galvu jānobriest tad, kad normāli skuvekļi mājās ir beigušies, toties ir žiletes, kad mājās ir brīnišķīga un nedaudz iereibusi būtne, kura nekad nevienam nav skuvusi galvu un kura procesa laikā mēdz iesmieties (iespurgties, ieķiķināties), kas nu nekādi nedara stingrāku roku.
Sekas? Es sāku ticēt skuvekļu reklāmām par peldošo galviņu nozīmi civilizācijas attīstībā. Tā kā mana āda nekad nav bijusi ideāli gluda, bet žilete, kas iestiprināta stanokā, atzīst tikai gludu virsmu, tad žiletes darbības rezultātā jebkura virsma bija kļuvusi gluda. Toties tad, kad sadzija, man iepatikās (ne jau žiletes darbība, bet rezultāts), toties tagad vienmēr laicīgi iepērku skuvekļus. Protams, ne vienmēr man sanāk laicīgi atjaunot galvas gludumu, bet uz aizrādījumiem es atbildu, ka tādejādi es pierādu, ka matu klātneesamība ir skūšanās, nevis radiācijas iedarbības sekas.
Ceru, ka ar šo es esmu pavēris noslēpumainības plīvuru, kas līdz šim apvija manu galvu kā vecs palags Hamleta tēvu. Ja ir vēl kādi jautājumi - rakstiet un komentējiet, mēģināšu neatbildēt.
EOF
2009/01/29
Biju internetā. Atradu nejēdzīgas lietas...
2009/01/13
Sniega prieks
Labvakar, cienītais lasītāj! Uzreiz saku - tīrā etiķī mērcēti šampinjoni automātiski neskaitās marinēti... tas gadījumam, ja kāds taisās nodarboties ar šampinjonu marinēšanas biznesu.
Bet vispār stāstelis būs par ziemu, kā jau to varēja sagaidīt no virsraksta, manis un esošā datuma. Precīzāk - par ziemas sastāvdaļām, kas sevī ietver sniegu, ledu, slēpes, smiltis, sētniekus, aukstumu, sāli, mēles likšanu pie dzelzs kliņķa, ūdeni, slidas, bļitkotājus, kā arī pārsteiguma momentu. Pēdējais gan attiecas uz nacionālajām īpatnībām. Tad nu pēc kārtas:
sniegs - sastopams reizēm pat balts (šeit un turpmāk aprakstītās pazīmes attiecas uz galvaspilsētu, sauktu par Rīgu ibo man kā šī dižciema rezidentam būtu grūti un arī nekorekti aprakstīt to, kādas šīs pazīmes ir Strūžānos) un pūkains, pie tam jebkur pilsētā. Pēc laika kļūst pelēks vai pat melns, bet ne visur;
ledus - sastopams zem baltā un pūkainā sniega, zem un blakus pelēki melnajam sniegam, zem un virs ūdens, kā arī pats par sevi. Jebkurā gadījumā spējīgs nodrošināt ar emocijām, kas parasti pieejamas daiļslidotājiem;
slēpes - atkarībā no to darinājušās firmas pagarina vai saīsina lietotāja krānu. Nav obligāti ar tām pārvietoties, saistītām pie kājām - pietiek uzlikt uz jumta bagāžnieka. Mašīnas bagāžniekā ieliktas slēpes savu funkciju neveic. Daži ar tām mēdz slēpot - un tā viņiem vajag;
smiltis - liecība, ka tuvumā mitinās sētnieks vai jūs esat nonācis pie vecu ļaužu pansionāta. Savienojumā ar balto un pūkaino sniegu rada kājām tīkamu pludmales efektu, ļaujot bez maksas trenēt kāju un sēžas muskulatūru;
sētnieks - mītiska un reizēm arī arhaiska parādība. Draudzējas ar smiltīm, veciem ļaužiem un slotu (arī ziemā). Sastopams kaisām sāli un smiltis uz slapja asfalta un sniega čupā, bet baidās no lāpstas un ledus, tāpēc konkrētās divas lietas neaiztiek;
aukstums - pieejams saldētavā un nelielos daudzumos serveru telpā. Mēra pīpēšanas ātrumā - jo aukstāks, jo ātrāk pīpē;
sāls - iespēja uz ielas izveidoto pludmali papildināt ar ūdeni. Ja pārkāpsiet sāls pavēlnieka smagās automašīnas izskatā privāto telpu, viņš jums kādu kaudzīti sāls uzmetīs uz mašīnas gurķu skābēšanai, savukārt no apaviem un bikšu/svārku galiem ņemto sāli var izmantot nelielu brūču apkopšanai un deguna skalošanai. Lai gan asfalts un bruģis neskābējas, tomēr šis mīts regulāri tiek pārbaudīts;
mēles likšana pie kliņķa - sakarā ar globālo sasilšanu, Eiropas standartiem un virtuālajām izklaidēm tiek praktizēta tikai attālinātos un necivilizētos planētas nostūros;
ūdens - ledus parastais stāvoklis;
slidas - ar tām pārvietojas hokejisti. Sētniekus neviens vēl nav iepazīstinājis ar doktrīnu, ka tam ir nepieciešams gluds ledus bez sāls un smiltīm. Daudzi ir dzirdējuši tikai to, ka sāli un smiltis nevajag;
bļitkotāji - iesalušo gulbju apbrīnas objekts, līdz šim nezināmā veidā saistīti ar drīzu ledus parādīšanos virs ūdens. Nekad neko nav dzirdējuši par nāvi, kur nu vēl par ēnu. Blaumani uzskata par ledlauža izgudrotāju;
pārsteiguma moments - lieta, ko sētniekiem, ceļu tīrītājiem un pārējiem Ivana Halturina garīgajiem pēctečiem nekādi nevar atņemt.
Salamat!
EOF
Subscribe to:
Posts (Atom)