Pirmie metālisti

Supervaronis

Labrīt, mans ar kafiju pildītais lasītāj! Šodien atcerējos par šis pasaules varenajiem un arī varoņiem, par viņiem kaut ko arī uzklabināšu.

Visi atpazīst supermeni ar viņa zīda apenēm, betmeni pēc viņa lateksa ausīm, zirnekļmeni pēc viņa neesošajām astoņām acīm, kaķvumeni pēc viņas astoņiem bērniem un cūkmeni pēc piegānītā meža, bet arvien populārāks sakarā ar civilizācijas attīstību kļūst vienkāršs puisis, mūsu laika varonis un, nebaidos šī kalambūra, modernās globalizētās sabiedrības pozitīvā pilsoņa arhetips, svešās un nezināmās valodās saukts par Captain Obvious, Капитан Очевидность, Kapitein Overduidelijk un pat par Capitán Obvio. Lūk izvilkums no viņa karaklausības apliecības un pa labi viņš pats darba drānās:

Ņemot vērā to, ka Terminomurmoloģijas un apmēramtulkošanas katedrā licenci neesmu izņēmis, tad turpmāk dēvēsim viņu par kapteini Obana, pie kam derīgi izrunas varianti gan ar, gan bez izsaukuma zīmes beigās.

Heraldikas speciālisti apliecina, ka kapteiņa ģērbonis ar lielo burtu O ticis godā turēts jau no pasaules pirmsākumiem, par ko liecina titānu teiktais pirms iekrišanas Tartarā: Tur ir tumšs!
Par ieguldījumu ģērboņa rekonstrukcijā jāpasakās Elizabetei, jo viņa atšifrēja kapteiņa devīzi: What an amazing observation, kura tikai uzskatīta par zudušu kopš Noasa laikiem, kad cienītais patriarhs bija manāms pastaigājoties pa šķirstu ar plakātu Visapkārt ir tikai ūdens; šo situāciju ar VIA Eolika palīdzību pagājušajā gadsimtā mēģināja atkārtot Rēzeknes rajona ordeņotā un nedaudz karogotā kolhoza Ļeņina Strūžānu purva ceļš slaucēja-stahanoviete-stakanoviete Mirdza Pumpermiķele-Kostjuško, kura ieklīda zemeņu laukā un visu dienu aurēja Zemeņu lauks, viens vienīgs zemeņu lauks.
Klīda baumas, ka devīzi no jauna atklāja pazīstamais spāņu domātājs, mājamatnieks un oligarhs-pagrīdnieks Eifēmijs IV no beigām, bet 1481.gadā baumas noraka kaut kur Seviļā.

Mūsdienu pasaule nav iedomājama bez tādiem izciliem kapteiņa Obana un viņa daudzo protežē atklājumiem kā ekonomikai jābūt ekonomiskai; lietus laikā ceļš ir slapjš; dators nestrādā bez elektrības; uzasinot nazis kļūst ass; saulē ir siltāk kā ēnā; ilgtspējīga attīstība ir attīstība ilgā laika posmā; globālā pozicionēšanas sistēma ir sistēma, kura nosaka atrašanās vietu visā pasaulē; vasarā uz skolu nav jāiet. Kapteinis ir pazīstams arī ar saviem precīzajiem nākotnes pareģojumiem: nākamā gada laikā tu nopirksi jaunu kalendāru; rīt būs jauna diena; ar gadiem es kļūstu vecāks.

Reizēm kapteiņa atklājumi nepelnīti tiek pierakstīti senajai ķeltu dievietei Hūnijai, bet neļausimies apmānīties un neticēsim skaļajai dievietei, jo patiesais varonis un kautrais darbarūķis ir tieši kapteinis Obana, kura loma mūsu civilizācijas attīstībā kļūst jo dienas jo nozīmīgāka.

Šis rakstu zīmju sakopojums publicēts žurnālā Mans Ir mazais un atskaņots radio Caurule Caurums Caurule nekad nav un nevajag arī.


EOF

Pozitīvā loģika

Labvakar jaunajā mācību gadā! Stāstīšu ka nu stāstu par mazajiem, zaļajiem, pozitīvajiem, ne pārāk domājošajiem un savādu tarakānu pārņemtajiem radījumiem. Tā kā šīs radības mēdz baidīties pat no mana mēteļa, tad labi vien ir, ka maz es te pēdējā laikā rakstu, tā jau mirstība augsta.

Tātad uzstādījumi ir sekojoši:
1) Holandē viss ir labi un pareizi, jābrauc uz turieni, tur bērnam būs laimīga dzīve, paskaties, kādi viņiem bērnu pabalsti, bet vispār jādzīvo Latvijā, jāpārtiek no šī pabalsta un jāsūdzas par stulbo valdību;
2) tur viss ir labi un pareizi, tur šķiro atkritumus, jo tik daudz energoresursu un materiālu tiek tērēts jaunu mantu ražošanai, ka vienīgais glābiņš ir līdz pašam nevaru nolietot esošās un tad tās pārstrādāt, bet vispār jādzīvo Latvijā, jāpārtiek no holandiešu pabalsta, jo es taču atkritumus nešķirošu, man ir augstākā izglītība;
3) tur viss ir labi un pareizi, tur veikalos cenas jaunam apģērbam ir zemākas kā te, te jau tikai lētus pakaļdarinājumus atved, bet vispār... nu, jūs jau ziniet;
4) uz lietotu apģērbu veikaliem neiešu, neesmu jau nekāds nabags, varu arī tur, kur viss ir labi un pareizi, nopirkt jaunu, bet vispār...;
5) tur viss ir labi un pareizi, braukšu uz Holandi, jūs te varat palikt šajā valstī, bet vispār es arī palikšu, jo pabalstu maksā tikai tad, ja es nestrādāju.

Es tur virsrakstā kaut ko ieskribelēju par loģiku? Vai es maz muļķības esmu rakstījis, šī gan varētu būt viena no vislielākajām, bet jau nu kāds spēj man palīdzēt no visiem uzstādījumiem izzīst kaut kripatiņu no saprāta un loģikas, tad esmu gatavs uzklausīt.


EOF

Alfa bez omegas

Labvakar, manu mazo lasītāj, esmu beidzot atgājis no iespaidiem, spēcīgākajiem pēc amerikāņu senatora uzvardā Wiener parādītā, un varu saņemties viņus (iespaidus) uzlikt uz papīra un pēc tam ieskanēt šeitan.

Tātad biju izgājis mēbeļu medībās uz vietējo krāmu tirgu, tautā pazīstamu kā tirdzniecības parks Alfa. Mēbeles tur nebija, toties pulksteni nopirku, kas arī nav slikti, ņemot vērā iespaidu pārbagātību, kuri pārpludināja mani kā saltie Atlantijas viļņi zināmo kuģi, uz kura, neskatoties uz dokumentālajiem kadriem, Leonardo ar Keitu tomēr nav kniebušies. Iespaidi sākās jau tuvojoties lielajam veikalam, kad es sāku šaubīties, vai tas tiešām ir veikals vai kāds nebūt dienas laikā strādājošs naktsklubs: pie ieejas koptas žubes īsos svārciņos aka platās jostās, uz papēžiem, džeki tādi paši, tikai bez svārciņiem un papēžiem. Tālāk kultūršoks tikai padziļinājās: pretī nāca ne pārāk paškritiska sieviete krūšturī. Virs krūštura bija tāds darinājums no diegiem, piekrastē to sauc par tīklu, aiz ko viņa nedaudz atgādināja iepakotu jūras lauvu.

Ko šajā sevis izrādīšanas paradīzē meklēja tās žubes platajās jostās, nosauļotas un labi koptas, kā to pareizi atzīmē Cosmo, nezinu, jo katrai pakaļ slāja džeks treņikos vai šortos, iešļūcenēs un ar somiņu pār vēderu. Vai divi. Nejautājiet man, kāpēc divi. Varbūt viens ir stilists. Kā tas džeks (pieņemsim ka), kurš gaidīja pirms manis pērkošos kopto žubi (paldies Cosmo par garā apraksta optimizēšanu) un atgādināja vienu no grupas Village People dalībniekiem.

Viena tāda vāvere braši soļoja pa pārtikas nodaļu ādas zābakos un vasaras kleitā, kuru citos apstākļos, nolaižot zemāk, var izmantot par svārkiem. Zābaki tiešām bija ādas, līdz celim tādi un ne tagad modernie tamborētie, speciāli piegāju tuvāk paskatīties. Kamēr gāju skatīties, ieraudzīju jau citu žubi, kura pie dārzeņu un lakstu stenda iepirka kaut ko savam jaundzimušajam kolibri, bet es gan baidos, ka tikai tas putniņš badā nenomirst. Vēl es pieņemu, ka tas alus un čipsi viņas ratos bija domāti vai nu dzīvesdraugam (kā tagad moderni teikt) vai kā atlīdzība santehniķim par darbu.

Iegāju JYSK un sapratu, ka tauta masveidā dodas atvaļinājumos un iepērk teltis, paklājus, nojumes, pīteņus etc, bet pie viena apmēbelē arī dzīvokļus, lai nebūtu jāatgriežas četrās sienās. Pēčāk iegāju Cenuklubs.lv, kas pa lielam pārdod to pašu, un sajutos neomulīgi viens pats tik lielā veikalā. Acīmredzot tie astoņi kilometri pret kalnu ziemā nodilušās kedās, kuri šķir šos abus veikalus, ir par iemeslu šādai pircēju pieplūduma atšķirībai.

Neskatoties uz visām koptajām žubēm un viņu stilistiem, uz kuru fona es savā kādreizbijabalta maikā, nenosakāmas krāsas biksēs un kedās, kuras tā patīk nokost kaķim, izskatījos kā pat ne trešais tēvadēls, nevaru nepiezīmēt vai nepiemetināt, ka tik daudz sasvīdušu cilvēku, kuri to mēģina nomākt ar odekolona pārpilnību, es nebiju saodis sen.

Aizgāju vēlāk vakarā nopirkt nenopirkto paiku, stilīgo un kopto daudzums neko daudz nebija gājis mazumā. Viņi ko, tur dzīvo?


EOF

Par matu

Pacients Nr.118

Sveicināts beidzot jaunajā gadā, lasītkārais tu ak lasītāj! Uzrakstīšu kaut ko cerams ka atkal lasāmu.

Tātad biju izgājis atkal ielās un jāsaka, ka pēc šī izgājiena nosūtu vēl vienu sveicienu duāla pieminētajiem latviešu kā nelaipnas nācijas sludinātājiem, jo sieviete-pārdevēja-klientu konsultante, pazīstama arī kā multifunkcionālais stokmana darbinieks, ne tikai pastāstīja man, ka auskaru stends sakarā ar psiho trakajām dienām jau pieminētajā stokmanī ir aizvākts nafig noliktavā, bet arī iznesa kasti ar aizvāktajām precēm un palīdzēja tajā kastē rakāties, neskatoties uz trako dienu galvenā psihā sagatavotāja stilīgās zilās biksēs, nenormāli stilīgā kreklā un jumtu noraujošās stilīgās pseidoraga brillēs tērptās personas mums pievērsto stilīgi nosodošo skatienu. Diemžēl nemāku pareizi latviski uzrakstīt šīs stilīgās personas dzimumu, jo latviešu valodā vidējās dzimtes nav. Ak jā, beidzās pasākums ar secinājumu, ka ne tikai trako dienās, bet arī dienu pirms uz stokmani iet nevajag, jo pirmie tiek satracināti darbinieki.

Apsveicu visus Kosmonautikas dienā, kā reizi šorīt (dienā, kad es rakstu šos vārdus), noteikti ka vēl samiegojies un neuzpīpējis, pirms jau pusgadsimta tapa uzšauts gaisā Jurijs. Noteikti ka labāk viņš jutās tad, kad nomaucās atpakaļ.

Vēl es te palasīju un paskatījos Meistaru un Margaritu, palasīju oriģinālu, paskatījos Bortko. Ziniet, salīdzināt Jurija ne Gagarina Karas režisora redzējumu ar Vladimira ne Uļjanova Bortko režisora redzējumu ir tāpat kā salīdzināt kuru jau tur aitelefonu ar kuru jau tur nokiju - var, bet vai vajag.

Vah, saguru pēc tik daudz burtu uzrakstīšanas, vēlāk vairāk. Atceries, lasītāj, laukā nav maijmēnesis, šortus nēsāt nozīmē kaut ko atsaldēt.


EOF