Senums

Vai jūs zinājāt, ka Killing Me Softly oriģinālā izpilda Roberta Flack un notiek tas tālajā 1973. gadā? Es tagad zinu... Un ziniet - viņas izpildījums man patīk labāk par Fugees. Tāpat kā 1982. gadā Joan Jett izpildītais I Love Rock N Roll, kuru kaut kad atcerējās mazās, mīļās paijmeitiņas Britney Spears producenti un lika viņai gandrīz viens pret vienu pārdziedāt.

Morāle - nav nekā jauna šai pasaulē, un ja būs, tad ne jau Latvijas radio jūs par to uzzināsiet.

EOF

Latvju mūzika forevā!

He, pārbaudīju savus 30 kanālus un uzdūros LTV1... Tas vien jau ir baisi, bet LTV1 ir tāds raidījums zem nosaukuma "Šlāgeraptauja", kaut gan precīzāks būtu nosaukums "Māt, dzemdē mani atpakaļ, jo šito skaidrā nevar skatīties" vai kaut kā tā. Tātad sākums bija tā - iet divi, viņš un viņa, pa pļavu, pie tam spriežot pēc apģērba, abi tikko kā no Cēsu diskonakts izbēguši, pie kam vīrišķis to disko nav dejojis, bet diezgan daudz laika pavadījis pie bāra, par ko liecina viņa nedēļu neskūtais ģīmis. Tāda seja varētu būt Ļeņinam, ja viņš pēkšņi savā mauzolejā pamostos: "Kas es esmu? Kur es esmu? Kur ir manas smadzenes?"

Uz kurieni viņi iet, nav zināms, varbūt uz tuvējo ezeru slīcināties - ja tā, tad izvirzu viņus abus Darvina balvai. Vēlreiz par tērpiem - "Village People" salīdzinājumā ar šito pārīti ir modes guru, man no šīm te latvju šļāgera zvaigznēm idiosinkrāzija sākās...

Dziedāja viņi skaidrā latgaļu mēlē "Skaidro volūda", pie tam ģitārists kaut kad sen sen bija dzirdējis tādus roka monstrus kā "Status Quo", kuri visā savā karjerā nekur tālāk par trim akordiem netika.

Katrā gadījumā bija viena nianse, kas mani vienoja ar solistu - viņa sejas izteiksme dziesmas beigās. Ļeņiniskais izmisums bija izgaisis, atstājot skarbu dzīves apnikumu un vēlmi pēc kaut vai Preiļu dzeltenā.

Un nu, kā jau parasti stāsta beigās - morāle: pie šāda veida un kvalitātes latvieši nevar nenodzerties. Pārāk jau nu baisi...

EOF