Labdien, mans jaukais lasītāj! Arī tad, ja tu neesi jauks - labdien!
Es gan šodien esmu jauks - sēžu jaunā krēslā, kurš atšķirībā no iepriekšējā ir kluss kā miris botāniķis, klausos Twisted Sister (kāds vispār tādus atceras?), sūcu veselīgu jāgeri ar neveselīgu spraitu un mēģinu vienoties pats ar sevi, vai ikgadējās marta beigas ir iemesls priecāties vai tomēr nē. It kā nebūtu par ko - tik vien kā vēlreiz esmu aplidojis saulei apkārt, bet tad izlasījās rindas par martu - sīkums, bet smaidīgi. Un tu, lasītāj, nemēģini man iestāstīt, ka tur nekādu rindu nav - kad tu beigsi blenzt uz fotogrāfiju labajā pusē zem ziemas dārza, tad arī tekstu ieraudzīsi.
P.S. Ir klāt. Ir klāt doma, ka par tikko sākušos dienu es nepriecājos. Kā jau to daru iepriekšējos desmit gadus.
Un neskatieties uz lejāk esošo laiku - īstenībā ir par stundu vēlāks.
EOF
2009/03/29
2009/03/25
2009/03/17
Domu sajukums
Sveicināts, lasītāj! Ko tik visu var atrast, tīrot māju... Tātad veltījums visiem tiem, kas pēdējā pusgada laikā zem nosaukuma eksperts vai arī mājas kārtībā izteicis svaigu skatījumu uz pašreizējās ķezas celoņiem.
Tā runāja Zaratru... eee... tā rakstīja Māris Zanders tālajā 1999.gadā, žurnāla Klubs decembra numurā.
Gads tuvojas noslēgumam, mudinot ierasti izteikt vērtējumus un prognozes. Latvijas ekonomikai aizvadītais gads bijis nelabvēlīgs, savukārt kā grūtību cēlonis ar apbrīnojamu neatlaidību tiek minēta t.s. Krievijas krīze. Krievija, protams, ir vainojama visā, kas slikts noticis ar Latviju kopš 13. gadsimta, tomēr tikpat liela nozīme ir mūsu pašu slieksmei situāciju vērtēt pēc dažiem makroekonomiskiem rādītājiem, atsakoties no situācijas daudzpusīgas analīzes.
Iedomājieties, ka cilvēks sirgst ar asinsrites traucējumiem - viņa asinsvados ir izveidojušies trombi. Ir pilnīgi bezjēdzīgi mēģināt uzlabot šā cilvēka stāvokli, ievadot viņa organismā, teiksim, divus litrus asiņu. Asins daudzums cilvēka organismā ir konstants lielums, tāpēc asinsrites problēmas ir jārisina, likvidējot trombus. Konkrētās valsts ekonomikā var ieguldīt milzīgi daudz naudiņas (ārvalstu investīcijas, valsts liela mēroga pasūtījumi utt.), bet šīm pūlēm nebūs rezultātu, ja iepriekš nebūs likvidēti trombi: korupcija, reālo ienākumu un izdevumu slēpšana utt. Viens no šādiem trombiem ir situācijas neadekvāta izpratne, paslēpju spēlēšana pašiem ar sevi, ko turklāt vienlīdz aizrautīgi dara gan valsts, gan biznesa struktūras. Minēšu dažus piemērus.
Latvijas komercbankām nereti tiek pārmesta pārāk augstu kredītlikmju noteikšana, kas traucē privātpersonām un firmām aizņemties tām tik nepieciešamo naudu. No otras puses, socioloģiskās aptaujas ar apnicīgu konsekvenci fiksē līdzcilvēku vairākuma pesimistiskās prognozes par savu un valsts ekonomisko stāvokli, piedevām to iedzīvotāju, kuri tic situācijas uzlabošanās iespējai tuvākajā nākotnē, ir mazāk nekā skeptiski noskaņoto. Veidojas situācija, ko, mazliet primitivizējot, varētu aprakstīt tā - mēs labprāt ņemtu kredītus, bet par to, vai spēsim tos atdot, gan neesam īsti pārliecināti. Tērēt Rietumu līmenī esam iemācījušies, nopelnīt - nezinu, nezinu.
Šī loģika man atgādina Statistikas pārvaldes regulāri veikto uzņēmēju t.s. konfidences aptauju. Atbildot uz jautājumu "Kas visvairāk traucē jūsu biznesam?", respondenti kā būtiskākos kavēkļus min noieta tirgus trūkumu, vietējo pircēju mazo maksātspēju, finansiālās problēmas atbīdot ārpus pirmā trijnieka, turklāt ir vērojama tendence finansiālo problēmu pozīcijai kļūt mazāk aktuālai. Jautājums - ja finansiālās problēmas uzņēmējiem kļūst salīdzinoši arvien mazāk spiedīgas, tad kāpēc valstij tā neveicas ar nodokļu iekasēšanu? Acīmredzot nauda ir, bet kāpēc jāmaksā nodokļi, ja var nemaksāt un ietaupīto atlikt nebaltai dienai. Man jau, kungi, nav žēl, tikai tad nav vērts pašiem brīnīties, kāpēc no budžeta un personīgās kabatas tukšuma aptrakušie ierēdņi rīkojas tikpat neloģiski, kāpēc Latvijā trūkst ceļu, slimnīcu, normālas policijas utt.
Kā jau teicu, valsts neizceļas ar lielāku apdomīgumu.
Pat cilvēkiem, kuri par ekonomiku neinteresējas, ir zināms, ka Latvijā šogad samazinājušies rūpniecības apjomi, apstrādāto tranzītkravu apjomi utt. Tajā pašā laikā valdība priecīgi ziņo, ka bezdarba līmenis sācis pazemināties. Jautājums - kur palikuši darbu ieguvušie bezdarbnieki, ja jau tautsaimniecība ir tādā stagnācijā? Grūti noticēt, ka darbu zaudējušie rūpnīcu strādnieki strauji pārkvalificējušies par nekustamā īpašuma mākleriem. Ir divas iespējas. Varbūt viņi strādā nereģistrētās darba vietās un nemaksā nodokļus, kas, protams, ir slikti. Ir arī iespējams, ka viņi atraduši sev darbu (arī nereģistrētu) nozarēs, kas pagaidām strādā ar plusiem - tirdzniecībā, mežrūpniecībā un kokrūpniecībā, būvniecībā. Pilnīgi normāla parādība - darbaspēks pārceļo uz tiem sektoriem, kur ir pieprasījums. Problēma ir tā, ka darbaspēka papildu pieplūdums puslīdz veiksmīgajās nozarēs var apdraudēt darba efektivitāti šajās nozarēs (darbu apjomu x veic lielāks cilvēku skaits). Citiem vārdiem, darba apjomu pieaugums kādā nozarē ir lēnāks nekā strādājošo skaita pieaugums. Respektīvi, īslaicīgi palīdzot samazināt bezdarbu, nozare rada sev problēmas nākotnē. Šādā kontekstā valdība nedrīkst līksmot, ka bezdarbs samazinās un cerēt, ka bizness šo jautājumu nokārtos.
Valdība kā lielu panākumu min Latvijas komercbanku atgriešanos vietējā tirgū pēc Krievijas krīzes. Sak, tagad būs gan vairāk kredītu pašmāju uzņēmējiem, gan bankas būs vairāk pasargātas no šaušalīgā Krievijas tirgus perturbācijām. Tas, protams, ir jauki, tikai jāatceras, ka vienlaikus aug Latvijas banku atkarība no Latvijas ekonomikas iespējamām ķezām. Un kurš uzdrīkstēsies apgalvot, ka mūsu bāleliņi nav spējīgi bankām radīt līdzvērtīgas galvas sāpes? Gribu tikai teikt, ka nevajag no viena grāvja otrā.
Lielus jokus rada mūsu nevēlēšanās pašmāju ekonomikā notiekošo samērot ar līdzīgiem rādītājiem vai procesiem citās valstīs. Piemēram, pēdējā laikā plašu publicitāti ieguvušais uzņēmums Latvijas dzelzceļš arvien ir lepojies, ka tas nodarbina apmēram 18 000 cilvēku. Akcents tiek likts uz darbavietu skaitu un samaksātā (varbūt) sociālā nodokļa objektīvi lielo apjomu. Te prātā nāk fakts, ka Brazīlijas dzelzceļu sistēma nodarbina apmēram 25 000 cilvēku, bet, ja atmiņa neviļ, Brazīlija ir lielāka valsts nekā Latvija. Ja mēs uz minēto ciparu - 18 000 nodarbināto - paskatāmies šādā kontekstā, tad aktuālāks gan liekas jautājums par mūsu dzelzceļa sistēmā strādājošo darba ražīgumu. Piemērs no citas nozares. Latvijas Banka labprāt atgādina, ka tās rīcībā ir pietiekams ārvalstu valūtas daudzums, lai teorētiski varētu apmaksāt Latvijas importu trīs mēnešus. Nu, lata dzelžainā stabilitāte ir vispārzināma. Gribu tikai atgādināt, ka tādai jaunattīstības valstij kā Ēģiptei centrālās bankas valūtas rezerves sedz septiņu mēnešu importa apjomu. Kā redzam, skaitļus varam traktēt dažādi.
Ekonomisko rādītāju dažāda interpretācija ir neizbēgama, jo to skaidrotājiem visbiežāk it atšķirīgi mērķi. Svarīgi, lai mēs neaizmirstu arī mūsu pašsajūtai mazāk tīkamos interpretācijas variantus.
EOF
Tā runāja Zaratru... eee... tā rakstīja Māris Zanders tālajā 1999.gadā, žurnāla Klubs decembra numurā.
Gads tuvojas noslēgumam, mudinot ierasti izteikt vērtējumus un prognozes. Latvijas ekonomikai aizvadītais gads bijis nelabvēlīgs, savukārt kā grūtību cēlonis ar apbrīnojamu neatlaidību tiek minēta t.s. Krievijas krīze. Krievija, protams, ir vainojama visā, kas slikts noticis ar Latviju kopš 13. gadsimta, tomēr tikpat liela nozīme ir mūsu pašu slieksmei situāciju vērtēt pēc dažiem makroekonomiskiem rādītājiem, atsakoties no situācijas daudzpusīgas analīzes.
Iedomājieties, ka cilvēks sirgst ar asinsrites traucējumiem - viņa asinsvados ir izveidojušies trombi. Ir pilnīgi bezjēdzīgi mēģināt uzlabot šā cilvēka stāvokli, ievadot viņa organismā, teiksim, divus litrus asiņu. Asins daudzums cilvēka organismā ir konstants lielums, tāpēc asinsrites problēmas ir jārisina, likvidējot trombus. Konkrētās valsts ekonomikā var ieguldīt milzīgi daudz naudiņas (ārvalstu investīcijas, valsts liela mēroga pasūtījumi utt.), bet šīm pūlēm nebūs rezultātu, ja iepriekš nebūs likvidēti trombi: korupcija, reālo ienākumu un izdevumu slēpšana utt. Viens no šādiem trombiem ir situācijas neadekvāta izpratne, paslēpju spēlēšana pašiem ar sevi, ko turklāt vienlīdz aizrautīgi dara gan valsts, gan biznesa struktūras. Minēšu dažus piemērus.
Latvijas komercbankām nereti tiek pārmesta pārāk augstu kredītlikmju noteikšana, kas traucē privātpersonām un firmām aizņemties tām tik nepieciešamo naudu. No otras puses, socioloģiskās aptaujas ar apnicīgu konsekvenci fiksē līdzcilvēku vairākuma pesimistiskās prognozes par savu un valsts ekonomisko stāvokli, piedevām to iedzīvotāju, kuri tic situācijas uzlabošanās iespējai tuvākajā nākotnē, ir mazāk nekā skeptiski noskaņoto. Veidojas situācija, ko, mazliet primitivizējot, varētu aprakstīt tā - mēs labprāt ņemtu kredītus, bet par to, vai spēsim tos atdot, gan neesam īsti pārliecināti. Tērēt Rietumu līmenī esam iemācījušies, nopelnīt - nezinu, nezinu.
Šī loģika man atgādina Statistikas pārvaldes regulāri veikto uzņēmēju t.s. konfidences aptauju. Atbildot uz jautājumu "Kas visvairāk traucē jūsu biznesam?", respondenti kā būtiskākos kavēkļus min noieta tirgus trūkumu, vietējo pircēju mazo maksātspēju, finansiālās problēmas atbīdot ārpus pirmā trijnieka, turklāt ir vērojama tendence finansiālo problēmu pozīcijai kļūt mazāk aktuālai. Jautājums - ja finansiālās problēmas uzņēmējiem kļūst salīdzinoši arvien mazāk spiedīgas, tad kāpēc valstij tā neveicas ar nodokļu iekasēšanu? Acīmredzot nauda ir, bet kāpēc jāmaksā nodokļi, ja var nemaksāt un ietaupīto atlikt nebaltai dienai. Man jau, kungi, nav žēl, tikai tad nav vērts pašiem brīnīties, kāpēc no budžeta un personīgās kabatas tukšuma aptrakušie ierēdņi rīkojas tikpat neloģiski, kāpēc Latvijā trūkst ceļu, slimnīcu, normālas policijas utt.
Kā jau teicu, valsts neizceļas ar lielāku apdomīgumu.
Pat cilvēkiem, kuri par ekonomiku neinteresējas, ir zināms, ka Latvijā šogad samazinājušies rūpniecības apjomi, apstrādāto tranzītkravu apjomi utt. Tajā pašā laikā valdība priecīgi ziņo, ka bezdarba līmenis sācis pazemināties. Jautājums - kur palikuši darbu ieguvušie bezdarbnieki, ja jau tautsaimniecība ir tādā stagnācijā? Grūti noticēt, ka darbu zaudējušie rūpnīcu strādnieki strauji pārkvalificējušies par nekustamā īpašuma mākleriem. Ir divas iespējas. Varbūt viņi strādā nereģistrētās darba vietās un nemaksā nodokļus, kas, protams, ir slikti. Ir arī iespējams, ka viņi atraduši sev darbu (arī nereģistrētu) nozarēs, kas pagaidām strādā ar plusiem - tirdzniecībā, mežrūpniecībā un kokrūpniecībā, būvniecībā. Pilnīgi normāla parādība - darbaspēks pārceļo uz tiem sektoriem, kur ir pieprasījums. Problēma ir tā, ka darbaspēka papildu pieplūdums puslīdz veiksmīgajās nozarēs var apdraudēt darba efektivitāti šajās nozarēs (darbu apjomu x veic lielāks cilvēku skaits). Citiem vārdiem, darba apjomu pieaugums kādā nozarē ir lēnāks nekā strādājošo skaita pieaugums. Respektīvi, īslaicīgi palīdzot samazināt bezdarbu, nozare rada sev problēmas nākotnē. Šādā kontekstā valdība nedrīkst līksmot, ka bezdarbs samazinās un cerēt, ka bizness šo jautājumu nokārtos.
Valdība kā lielu panākumu min Latvijas komercbanku atgriešanos vietējā tirgū pēc Krievijas krīzes. Sak, tagad būs gan vairāk kredītu pašmāju uzņēmējiem, gan bankas būs vairāk pasargātas no šaušalīgā Krievijas tirgus perturbācijām. Tas, protams, ir jauki, tikai jāatceras, ka vienlaikus aug Latvijas banku atkarība no Latvijas ekonomikas iespējamām ķezām. Un kurš uzdrīkstēsies apgalvot, ka mūsu bāleliņi nav spējīgi bankām radīt līdzvērtīgas galvas sāpes? Gribu tikai teikt, ka nevajag no viena grāvja otrā.
Lielus jokus rada mūsu nevēlēšanās pašmāju ekonomikā notiekošo samērot ar līdzīgiem rādītājiem vai procesiem citās valstīs. Piemēram, pēdējā laikā plašu publicitāti ieguvušais uzņēmums Latvijas dzelzceļš arvien ir lepojies, ka tas nodarbina apmēram 18 000 cilvēku. Akcents tiek likts uz darbavietu skaitu un samaksātā (varbūt) sociālā nodokļa objektīvi lielo apjomu. Te prātā nāk fakts, ka Brazīlijas dzelzceļu sistēma nodarbina apmēram 25 000 cilvēku, bet, ja atmiņa neviļ, Brazīlija ir lielāka valsts nekā Latvija. Ja mēs uz minēto ciparu - 18 000 nodarbināto - paskatāmies šādā kontekstā, tad aktuālāks gan liekas jautājums par mūsu dzelzceļa sistēmā strādājošo darba ražīgumu. Piemērs no citas nozares. Latvijas Banka labprāt atgādina, ka tās rīcībā ir pietiekams ārvalstu valūtas daudzums, lai teorētiski varētu apmaksāt Latvijas importu trīs mēnešus. Nu, lata dzelžainā stabilitāte ir vispārzināma. Gribu tikai atgādināt, ka tādai jaunattīstības valstij kā Ēģiptei centrālās bankas valūtas rezerves sedz septiņu mēnešu importa apjomu. Kā redzam, skaitļus varam traktēt dažādi.
Ekonomisko rādītāju dažāda interpretācija ir neizbēgama, jo to skaidrotājiem visbiežāk it atšķirīgi mērķi. Svarīgi, lai mēs neaizmirstu arī mūsu pašsajūtai mazāk tīkamos interpretācijas variantus.
EOF
2009/03/02
Biroja šausmas
Labdien, cienītais lasītāj! Lai gards dzēriens tev vienmēr pie rokas!
Vispirms apsveicu visus, kuri strādā birojos un pie tam vēl telpā ar citiem vergiem - nu tiešām apsveicu. Ar izturību. Jo kolektīvs pāri visam. Sabiedrības intereses rulē, далой indivīdu. Kopējais stulbums uzvarēs, āmen. Gribi individuāli iznesties? Sāc strādāt par sētnieku un nāc piecos no rīta. Nepiedalies kopējos pasākumos? Ahā, izlēcējs, necieni kolektīvu, redīss tātad.
Un tad vēl tie mēsli, kas aizņem lielāko daļu iekšējā datortīkla kabeļa... Nē, es tiešām negribu redzēt piecdesmitdevīto kaķīti ar kārtējo padebīlajo mordu vai arī simtastoņpadsmito kāmīti ar astoņdesmito parakstu apakšā. Mani patiesi neinteresē arī nezināma idiota darba laikā (!) uztaisītais slaidšovs ar šiem te dolbanajiem kāmīšiem un citiem sprāgonīšiem.
Labprāt nodziedātu komisku dziesmiņu uz to siekalaino kretīnu māju krāsmatām, kuri domā, ka skaipa iespēja sūtīt failus ir jāizmanto, lai visus savus nožēlojamās dzīves laikā sakrātos audio- un videofailus sūtītu man. Es jums prasīju? Es jums kādreiz esmu kaut ko sūtījis?
Un ticiet - ja reiz es neesmu darbā, tas nozīmē, ka man ir iemesls nebūt darbā, bet tas nav iemesls, lai es no kāda neveiksmīga mākslīgās apaugļošanas upura turpinātu saņemt nejēdzīgu kvantumu нахер nevajadzīgu baitu.
Tāpat es negribu lasīt draudzīgus tekstus par vīrusiem, sievusiem un nabadzīgiem bērniem. Kad jūs mani pēdējo reizi redzējāt, man uz pleciem bija kas? Galva? Pareizi, atšķirībā no jūsu pumpas. Un lai kā es dzeru, bet veselo saprātu vēl neesmu nodzēris.
Ja kāds no līdzīgas herņas sūtītājiem šito lasa un apvainojas uz mani, tad ziniet - man похуй.
Paldies par uzmanību un atvainojos visiem tiem, kuri man nekad neko bez pieprasījuma nav sūtījuši.
P.S. Ja nu kādam ir, tad varat atsūtīt U96 Das Boot labā kvalitātē.
EOF
Vispirms apsveicu visus, kuri strādā birojos un pie tam vēl telpā ar citiem vergiem - nu tiešām apsveicu. Ar izturību. Jo kolektīvs pāri visam. Sabiedrības intereses rulē, далой indivīdu. Kopējais stulbums uzvarēs, āmen. Gribi individuāli iznesties? Sāc strādāt par sētnieku un nāc piecos no rīta. Nepiedalies kopējos pasākumos? Ahā, izlēcējs, necieni kolektīvu, redīss tātad.
Un tad vēl tie mēsli, kas aizņem lielāko daļu iekšējā datortīkla kabeļa... Nē, es tiešām negribu redzēt piecdesmitdevīto kaķīti ar kārtējo padebīlajo mordu vai arī simtastoņpadsmito kāmīti ar astoņdesmito parakstu apakšā. Mani patiesi neinteresē arī nezināma idiota darba laikā (!) uztaisītais slaidšovs ar šiem te dolbanajiem kāmīšiem un citiem sprāgonīšiem.
Labprāt nodziedātu komisku dziesmiņu uz to siekalaino kretīnu māju krāsmatām, kuri domā, ka skaipa iespēja sūtīt failus ir jāizmanto, lai visus savus nožēlojamās dzīves laikā sakrātos audio- un videofailus sūtītu man. Es jums prasīju? Es jums kādreiz esmu kaut ko sūtījis?
Un ticiet - ja reiz es neesmu darbā, tas nozīmē, ka man ir iemesls nebūt darbā, bet tas nav iemesls, lai es no kāda neveiksmīga mākslīgās apaugļošanas upura turpinātu saņemt nejēdzīgu kvantumu нахер nevajadzīgu baitu.
Tāpat es negribu lasīt draudzīgus tekstus par vīrusiem, sievusiem un nabadzīgiem bērniem. Kad jūs mani pēdējo reizi redzējāt, man uz pleciem bija kas? Galva? Pareizi, atšķirībā no jūsu pumpas. Un lai kā es dzeru, bet veselo saprātu vēl neesmu nodzēris.
Ja kāds no līdzīgas herņas sūtītājiem šito lasa un apvainojas uz mani, tad ziniet - man похуй.
Paldies par uzmanību un atvainojos visiem tiem, kuri man nekad neko bez pieprasījuma nav sūtījuši.
P.S. Ja nu kādam ir, tad varat atsūtīt U96 Das Boot labā kvalitātē.
EOF
Subscribe to:
Posts (Atom)