Virsrakstam jābūt te

Беда в том, что ты слишком замкнут и окончательно потерял веру в людей. Ведь нельзя же, согласись, поместить всю свою привязанность в собаку. Твоя жизнь скудна...

А у меня-то и собаки нету...


EOF

Par ezi

Sveiks, atvasaras gaidītāj!

Bija ka nu tā, ka vakar aizdomājos par sklerozes nozīmību cilvēces laimes paaugstināšanā - jau kuro reizi atcerējos un aiz to sapriecājos, ka, novelkot slapjās un uzvelkot sausas vilnas zeķes, organismam paliek vispārīgi siltāki. Jā, man tas katru reizi ir mazs atklājums, až salūta cienīgs.

Ar laiku vai nu baterijas nosēžas vai prasības aug, bet pietika man vakar iziet ielās nedaudz ne pēc laika apstākļiem ģērbtam, tad vēl tā sirsnīgi salīt un viss, lec kaut ar pliku dibenu uz guļošu ezi, bet izlikties, ka viss ir labi un jauki kā zem dūnu segas vairs nevar. Kādreiz vēl sevi varēja pārliecināt, ka nu pajāt, gan jau kaut kad siltumā tikšu, bet tagad nekā: tiek sajusts katrs džinsu samirkušais un aukstais diegs, caurvējš starp apkakli un piedurkni, ledus pagraba vēsums ap nierēm un pirksti, kuri vairs nelokās pēc manas gribas, bet tur, kur mazāk sasaluši. Tādā stāvoklī arī smadzenes iesalst un pat fakts, ka vēl 10 centimetri un es būtu nobraukts manī neizraisīja sevišķas emocijas vai sirdsdarbības paātrināšanos. Ar dižo mākslu saģērbties atbilstoši ārā valdošajiem laika apstākļiem es nekad neesmu slimojis, bet nu liekas, ka ir laiks ārstēties, labi, ka poļu melīgie cilvēki aka meteorologi sola aukstāko ziemu ever - nebūs man daudz jāzīlē, ko vilkt: uzvilkšu kažoku un viss.

P.S. Ja latvietes Īrijā precas ar pakistāņiem par 10 štukām, tad vai nav iespējams tepat precēties kaut ar angolietēm par kaut piecām štukām gabalā?


EOF

Vecums nāk saproties

Labdien, mitrais tu mans lasītāj! Parunāsim ka nu par lietu.

Lieta ir relatīvi paveca, sauc par Raimi un ceļo cauri štatiem ar brāli. No turienes arī dziesma:



Bet par vecumu: kaut kur atkal lasīju, ka kaut ko tur sadarījis 91.gadā dzimis jaunietis. Jaunietis! Da kāds tur jaunietis, zīdainis tas ir. Tad padomāju un sapratu, ka jā, tomēr laikam jaunietis. Bijusī klasesbiedrene kaut ko izteicās par birstošām smiltīm un tā, tad es atcerējos, ka man bikšu kabatās un makā vēl arvien atrodas smiltis. Un es domāju, ka tamās no dažiem jūrmalas apmeklējuma gadījumiem aizķērušās.

Bet jā, par vecumu - tams nāk ar aizvien lielāku neiecietību pret 90-tajos dzimušiem cilvēkiem, kuri kaut ko runā par 80-to filmām, mūziku vai dzīvi tur, jo ko gan viņi zin, negrābstieties gar manu laiku! Un tas jau nekas, ka es pats no laimīgās bērnības ne pārāk daudz atceros. Bet nu tomēr - tad mūzika bija labāka, filmas skatāmākas un par zāli neko neteikšu. Es esmu runājis.


EOF

Meža dīvainīši

Labsveicināts, mans cienītais un mīlētais lasītāj! Tuvojas atkal tas brīdis, kad visi Latvijas lapu koki dosies uz Siguldu, lai tūristu orgasmiski nirvānisko sajūsmas elsienu, dvesienu un šņācienu pavadījumā nobērtu savu aplapojumu, bet par to vai nu vēlāk vai pavisam nemaz, nu kā kārts gulsies.

Es laikam jau esmu teicis, ka cilvēki ir dīvaini, tāpēc neatkārtošos teikdams, ka dīvaini tie cilvēki, bet nu ko citu lai padomā par ļautiņiem, kuri smejas par kājās uzvilktu džemperi, bet paši staigā pa ielu nedaudz pēc kubisma manierē taisīta putnubiedēkļa izskatoties. Atgriežoties pie senā stāsta par valdību un pārlūkiem - daļa tomēr saprata, ka valdības teiktais nav nemaz tāda panaceja un lēnām atgriezās pie sava gadu gaitā pierastā un ērtā. A bet vietējie bāliņi paliek pie savas spēcīgās argumentācijas ābols ir sūds, jo nav apelsīns un turpina lepoties ar savu ultrasuperdrošo veidu, kā iziet globālajā dīvainību kratuvītē. Nu tobiš turpina lepoties ar dzīvokļa metāla durvīm. Tiesa gan, durvīm pārsvarā gadījumu sienas apkārt nav, bet nu par to skaļi runāt nav labais tonis.

Nesen uz mani apvainojās viens sen pazīstams cilvēks, kura izteiktajam spriedumam stulbeņi attiecībā uz satiksmes organizētājiem pie vefa es atļāvos nepiekrist - nebūtu es atradies viņa automašīnā patālu no mājām, tad būtu arī pastāstījis, ka arī viņam piestāv šis vārds sakarā ar tekstiem par stulbo valsti, kurai nodokļi jāmaksā, stulbo banku, kurai līzings jāmaksā un divistabu dzīvokli ar plazmas televizoru, no kurienes šie teksti atskan.

Biju arī dabā izbraucis - uzzināju, ka prasme neapmaldīties Igaunijas pierobežā vēl nenozīmē, ka 20 kilometrus no  Rīgas arī izdosies neapmaldīties. Toties bikšturots vīrs vārdā Oskars kādā nelielā ziemeļvidzemes pilsētelē spēj sniegt detalizētāku informāciju par gūgļa meklētāju, jāņa atklāsmes grāmatu un iedzīvotāju reģistru kopā.

Kaut kur netā uzgāju salīdzinājumu, kas uzskatāmi pierādīja, cik reizes globālā sejas grāmata ir daudz labāka par vietējiem draudziņiem, tāpēc steidzīgi un visiem jādzēšas te laukā un jārakstās tur iekšā, jo tad momentāns labums, beigšana trīsreiz dienā un kleina apenes dāvanā būs ar garantiju. Un tas viss neskatoties uz to, ka, ievelkot elpu pēc šī ārpusgalaktikas priekus sološā piedāvājuma, tiek paziņots, ka atkal nosperti daži miljoni sejas grāmatas lietotāju dati ar suņu vārdiem, durvju kodiem un kājas izmēriem. Jāgaida ka nu valdības viedie paziņojumi.

Iedvesmojoties no zobenbrāļu, teitoņu, maltas, masonu, trešās dienas augšāmcēlāju, makaronu ar gaļu ēdāju, vegāniski pagānisko burkānu smaržas apbrīnotāju un citiem ordeņiem arī man sagribējās nodibināt kādu ordeni jebšu, kā tas skan juridiski pareizi, sabiedriskā labuma organizāciju. Nosaukums jau ir: jebanātu ordenis, pazīstams arī kā mudīšu apvienība. Tiesa gan, ņemot vērā, ka каждый имеет свою точку зрения, мешающую разглядеть точку зрения другого, tad vieglāk būs atrast tos, kuri šajās apvienībās nesastāv. Arī es tur sastāvu, jo uz jautājumu, vai man par bedru rakšanu un mežu izmīdīšanu maksā, es varēju tikai dziļdomīgi turpināt pīpēt. Tādi jau mēs esam, tie mazie meža dīvainīši.

P.S. No rītiem šķīstošo kafiju dzert nevajag. Šķīstošo kafiju vispār dzert nevajag, bet no rītiem it sevišķi.


EOF