Esi sveikts, mans lasītkārais lasītāj! Karstums beidzies, nu var nesvīstot kaut ko uzdrukāt.
Meklējot tīkla plašumos vārdnīcu, kas tulkotu no krievu/angļu valodas uz latviešu (jā jā, vēl arvien ir sastopami indivīdi, kuri nemāk nevienu valodu), uzdūros senāk jau atrastam un tagad Foigtu Kaspara atkalizraktam resursam ar patiesi latvisko nosaukumu Tezaurs.lv, kam gan nav nekādas saistības ar juras laikmeta parku un velociraptoriem vai kā nu tur tos pitbulterjeru priekštečus sauc. Kaut gan, ja tic cilvēkiem ar lāpstu un slotiņu, tad viņus saukt nevajadzēja, viņi paši nāca.
Bet nu par vieglas uzvedības sievietēm: jau gana sen mani priecēt priecē latvju filologu jaunievedums, atrodams arī augšminētajā tezaurā un tātad to pašu filologu akceptēts - bļeģ. Блядь, шо за хуйня? Un uz to man filologi atbild, ka bļeģ ir vulgārisms, kuru lieto kā lamuvārdu un arī kā parazītvārdiņu. Te nu man jāsaka, ka tie valodnieki ir stulbi, jo varēja jau nu aiziet uz blakus nodaļu pie slāvu filotiemtur un uzzināt, ka блядь — женщина лёгкого поведения (шлюха), в более узком значении — проститутка (ср. церк.-слав. «блудница»). Jā jā, pareizi, блядь un nevis бледь vai блёдь. Ja pieņem, ka bļeģ nav nekāda sakara ar vieglas uzvedības sievieti, tad gribētos teikt, ka tie valodnieki ir viltīgi, jo neko daudz nedarot ir radījuši jaunu latviešu valodas jaunvārdu uz jau esoša krievu vecvārda bāzes un līdz ar to nodrošinājuši sev algu, bet tik un tā viss reducējas līdz viņu ne īpašai gudrībai.
Kaut gan ko tur par filologu prāta spējām, ir daudzi ierindas bļeģ lietotāji, kuri lepojas ar to, ka nerunā krieviski, kaut gan nevienā citā valodā arī tā ne īpaši. Bet nu tas jau ir stāsts par vispārējo prāta attīstību, bet es esmu saguris, až gulēt jāiet.
EOF
