Attaisnojums epohāls - jūs ceļus neremontējat, nav ko pārmest, ka mēs pālī braucam. Man sētnieks pagalmu neslauka, aiziešu kāpņu telpu piedirsīšu. Man arī maksā maz, aiziešu veikalā kaut ko nozagšu.
Un tad vēl tie stāsti, ka lūk radinieks vai kaimiņš vai šoferis darbā izdzer polšu un mierīgi brauc (par sevi parasti kaut kā kautrējas stāstīt), labāk kā skaidrā. Es arī tādus stāstus zinu, es arī šo stāstu varoņus pazinu. Labi cilvēki bija, pēdējo reizi brauca un aizbrauca vieni.
Sarunāsim tā - vienreiz stāstu un neatkārtoju: nevajag jaukt autopilota un savas darbības. Pēc tā pieminētā polša automātiski ieslēdzas autopilots (vispār viņš ieslēdzas stipri ātrāk, bet paliksim pie polša). Autopilots pats nedomā, bet atkārto kādas agrāk veiktas darbības, pedāļu spiešanu, ātrumu pārslēgšanu, distances ievērošanu. Arī es esmu pārvietojies un strādājis zem autopilota vadības un neko, daudzi neievēroja. Bet atkārtoju, autopilots tikai atkārto zināmas darbības, viņš pats neko neizdomā - ja uz ceļa visi brauc plūsmā, tad viss ir jauki, distanci ievērojam, mājās tiekam, jāsaliek kārtējais dators - lūdzu, tur lielu gudrību nevajag, arī ar atslēgtām smadzenēm salikšu, toties kā notiek kaut kas neparedzēts, ezītis uz ceļa izlido vai tur kāds uzdod jautājumu, ko es domāju par Grieķijas īstenotajiem budžeta konsolidācijas pasākumiem, tā autopilots uzkaras, sāk raudāt un aiziet gulēt. Par sekām pēc tam bieži var lasīt avīzēs.
Viss, iešu meklēt sētnieku. Vai kāpņutelpu.
EOF
