2008/12/31

Neturēt tuvu sejai


Labvakar, cienītais lasītāj! Vai kāds no jums  kādreiz ir pieminēts Forbes miljonāru sarakstā? Es esmu. Teiksiet - tas nav ne Forbes, ne miljonāru saraksts? Pajāt, jūs arī tur neesat! Teiksiet - jūs esat pieminēti daudz biežāk? Pajāt, kriminālhronika un alimentu parādnieku saraksts neskaitās.

Tā, un tagad rakstīšu tiem trim cilvēkiem, kuri tika tālāk par pirmajiem septiņiem teikumiem - ir septiņi (tikos es sāku rakstīt) vakarā 31. decembrī, nesen esmu atgriezies no kārtējās ilgstošās pastaigas, sapratis, ka šogad esmu pietiekami bieži sagaidījis pusnakti negaidīti un nejūtu nekādu vajadzību, ne iekšēju, ne ārēju, speciāli gaidīt pulsteņa rādītāju satuvošanos, lai pa virsu alum, šnabim, tekilai, rumam, kalvadosam, portvīnam, absintam, odekolonam etc uzlietu šampanieti un pēc tam divas dienas mocītos ar uzpūtušos galvu. Tāpat es šovakar negribu redzēt cilvēkus, pietiekami viņus šogad esmu redzējis un kopā negaidīti sagaidījis pusnakti. Nolemts - šovakar palikšu mājās. Kaut kur mētājas balzāms, paciņā palikušas piecas cigaretes, на тугой конец ir Беломор-Канал un kaut kur tālu virtuvē vārās ūdens kafijai. Sākam.

Lai arī mani māc šaubas, vai jaunais gads sākas tieši tad, kad atkorķē šampi, tomēr neiedziļināšos tādos sīkumos kā Jēzus dzimšanas gada, mēneša un dienas apspriešanā, gregoriāņu kalendāra pārākuma par visiem citiem kalendāriem apšaubīšanā vai zemes trajektorijas koriģēšanā. Negribas. Šodien nē. Labāk vēstīšu vēstījumu, kas gada nogalē liksies visai banāls - kas tāds atmiņā paliekošs ir šogad noticis:

1) esmu saņēmies až 17 (ieskaitot šo) teksta gabalu uzrakstīšanai, pie kam jūlijā veselus (tikai bišku apslimušus) trīs plus tests. Testa rezultātus vislabāk raksturo vārdu salikums pжато бугогато;

2) esmu pamanījies nenomainīt darbavietu, kā arī novērot, ka cilvēki, kuru izkustēšanās no darba vietas ir saistīta tikai ar tekošo/krītošo vajadzību atrisināšanu un kafijas/tējas pagatavošanu, ir kašķīgāki, mazefektīvāki un lēnāki (visās izpausmēs) par tiem, kuri ekonomijas nolūkā vēl nav atmetuši smēķēšanu un līdz ar to regulāri skrien iedzīt naglu Veselības ministrijas un ozona slāņa zārkā. Iespējams, ka kustoties cilvēka organismā esošais šķidrums nepaspēj kļūt par bremžu šķidrumu;

3) esmu atkal atklājis angļu auto žurnālistus ar viņu brilliantly-brutal izteikšanās stilu.  Te būs tikai viens no viņiem, bet pārējie nav tālu jāmeklē. Un ziniet - ja TV6 necūkotos un vienu Top Gear epizodi nerādītu piecdesmit divos atkārtojumos, pie tam velns zin kādos laikos, tad tas būtu mans mīļākais kanāls. Tagad jāskatās BBC ar svītrām, bet ko padarīsi - vismaz par velti;

(Runājot par žurnālistiem un žurnāliem (vairāk gan par lasītājiem) - tikko iekš Times uzdūros lasītāju sabalsotam ietekmīgāko cilvēku top 100 - un kas, das bļin, ir tas japānis? Un ja tas ir ietekmīgāko cilvēku tops, tad kāda banāna pēc pirmajā desmitniekā ir Mario tēvs, trīs tirliņi-aktieri, no kuriem viens nebalts, nevienam nezināms smilšains filozofs, divas izbadējušās sievietes, no kurām viena savulaik aizmigusi solārijā, fiziķis un divi caurkrituši politikāņi? Lai tikai tagad kāds iesmilkstas, ka valdība (da jebkura) ir stulba...)

4) atkal iepazinos ar socioniku un atjaunoju zināšanas par sevi. Arī es senāk, pirms gadiem pieciem, dzīvoju ar nesagraujamu pārliecību, ka esmu vienīgais, neatkārtojamais un visādi citādi brīnišķīgais. Tad viens ar socioniku aizrāvies meituks mani iepazīstināja ar manu soctipu - esmu intuitīvi ētisks ekstraverts. Kā spogulī...;

5) sadarīju vēl visādas lietas, kuru sīkāka uzskaite prasītu izcirst pusi no vēl atlikušajiem mūža lietus mežiem (lasītāj, izvēlies pats tīkamāko mežu nosaukumu).

Nu tā, balzāms ir nosūtīts svētceļojumā pa iekšām, cigarete palikusi viena un rakstīt kļuvis manāmi grūtāk, lai gan domu ir daudz vairāk.

Paldies visiem lasītājiem, komentātājiem, domubiedriem un domubiedrenēm, kā arī tām divām vieglas uzvedības sievietēm, kuras patiesībā tādas nav. Salamat!


EOF

2008/12/25

Veselīgie svētki


Nu labvakar, mani mazie lasītāji! Nestāstīšu ka nu jums pasaku par to, kamdēļ tik ilgi nerakstīju, jūs tāpat neticēsiet, labāk pastāstīšu teiksmu par Udo. Jautāsiet - kas ir Udo? To kā reizi es nestāstīšu, teiksmas arī nebūs, vārdu sakot - lasiet tāļāki.

Visa šitā padarīšana ar svētku svinēšanu vispār ir viens smieklīgs pasākums - ja vis' caur' gad' da jebko reklamē puspliks meitietis, tad ap novembra sākumu šai galvā tiek uzmaukta baltsarkana mice un turpat kaut kur slaistās sarkandegunains zoofīls, kurš amatu apvienošanas kārtībā arī kolas reklāmas aģents. Visi tipa zin, ka tā ir reklāma, bet iet un pērk. Ko? Da visu. Bet valstī krīze.

Tramvajā puisītis zvana mammai un skaļi stāsta, ka skolā bijis tas nenosakāma dzimuma un vecuma indivīds, kurš nevis Karlsons, bet gan sala tētis, vectēvs sals vai žurnāls Santa Klauss Marija Brandauers, kurā puisītis ātri vien, pēc paša vārdiem, sazīmējis fizruku Imantu. Aplauziens agrā jaunībā. Kas vēl notiks, kad atklāsies, ka stārķis patiesībā bija tētis. Bet krīze.

Iegāju (virtuāli) vienā ziņu lapelē un ātri ātri aizvēru ciet ibo ieraudzīju virsrakstu: Būtiski samazinājies maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo. WTF? Sapratu divus vārdus, pārējie laikam lamu vārdi. Pareizi ir, es arī lamātos, ja man kaut kas būtiski samazinātos. Jo krīze.

Atvēru to lapu šodien un izlasīju, ka viss ir labi un vispār mums ir krutākā valsts uz zemes. Lai jau nu tā būtu, bet kāpēc tas ir jāpaziņo ar tādu seju, it kā katra diena sāktos ar klizmu, turpinātos ar ogļu rakšanu aiz polārā loka un noslēgtos ar dvīņu dzemdībām bez anestēzijas? Jo krīze?

Tikko austiņās iedziedājās Fredijs un teica, ka davai ka nu ierubam rubiļņiku jebšu Let's Turn It On. Silti iesaku visiem noklausīties. Vispār priecīgs puisis bija tas Fredijs. Bet mums krīze.

Bet īstenībā jau stāsts nav par krekliem un pat ne par krīzi (kas vissmieklīgākais), bet gan par idiotismu un nespēju saprast, ka tie kretīni (apzīmējums noklausīts trolejbusā, spriežot pēc tālākās divu 40-gadnieču sarunas - domāta valdība) ir tikai pašu atspulgs. Bet krīzes ta nav. Nu, tobiš smadzeņu nav, tas būtu pavisam precīzi, savukārt no smadzeņu neesamības izriet arī naudas neesamība. Tas nu tā, sīkums, daudz svarīgāka ir veselības saglabāšana pirms svētkiem, svētkos un pēc svētkiem, tādēļ pildīsim acu daktera norādījumus un tā vietā, lai blenztu TV kastē, iesim tīrīt sniegu, kā savulaik teica viens bārdains vīrs no tās pašas kastes, bet visi par viņu smējās. Jo krīzes vēl nebija.

Salamat!


EOF