Labdien, manu jauko lasītāj! Lai tev viss labi un kājas siltumā!
Nesen (laikam aizvakar, bet labāk teikšu, ka šīs nedēļas laikā) sapratu, ka esmu tumsoņa un nedzīvoju XXI gadu simtenī un vispār esmu galīgi atpalicis. Bet hronoloģiski tas bija tā:
1) stāvēju uz balkona un pīpēju, savukārt lejā bērneļi (bērnudārza vecākie kursi vai sākumskola) sāka paskaļi diskutēt par to, kurš ir uzvarējis Cīņas klubā. Goda vārds, sagribējās vēlreiz noskatīties, lai redzētu, kurā vietā tur Nortons vai Pits dzied, bet tad man aizgāja, ka tas ir šovs un labi, ka es neesmu bērnelis - tik daudz vērtīgas informācijas mana smadzene neizturētu;
2) satiku paziņu, kura strādā mārrutks kādā tur reklāmas aģentūrā un nodarbojas ar to, ka liek reklāmas pa vidu filmām. Vai izvēlas filmas, kurās likt reklāmas. Vai izvēlas reklāmas, kuras likt filmās. Mārrutks. Un atcerējos, ka no televizora putekļi jānoslauka ibo nekādu prieku man nesagādā klausīties izcilu tulkotāju un izcilu lasītāju sajātās filmas. Ja nu viens no šiem elementiem gadījies sakarīgs, tad skatīties uz pilošām sievietēm ar sāpošu galvu vai neizgulējušamies večiem ar slapju priekšu man nav nekādas vēlmes, vieglāk uz datora pausi nospiest;
3) sarakstījos ar paziņu, kura tālu tālu mācās, kilometri divi ar pusi tūkstoši sanāks. Un lūk, viņa man itin nejauši pastāstīja, ka mums ir auksti un nav Ivara. To, ka ir auksti, es vēl zināju, mājās tomēr pa āru nācu, bet par Godmani man bija pārsteigums. Vismaz paspēja vīrs bungas ar Queen uzsist.
Tā nu par šito aizdomājos un izspriedu, ka toties es zinu, cik maksā 4. klases microSDHC karte ar 16GB uz borta un kas tas ir, protu forvardēt portus, kā arī vēl visādas nejēdzīgu nosaukumu lietas māku. Un tāpēc sāku skatīties Шерлок Холмс и доктор Ватсон. Gribu vēlreiz redzēt Holmsa izteikumus par kārtīgajiem bēniņiem.
P.S. Ļivanova balss man asociējas ar Karlsonu нежели ar Holmsu. Interesanta bērnības trauma.
EOF
2009/02/22
2009/02/20
Par lietu sākumu
Генеральному директору Иегове
от начальника маркетингового отдела Гавриила
Исследования, проведенные нашим отделом в рамках проекта Genesis, показали, что наилучшие перспективы на рынке имеют системы следующей конфигурации:
Планета: 1 шт.
Радиус: 3000 км.
Сила тяжести: 0.5g.
Соотношение суша/вода: 1:1
Температура: +24.
Атмосфера: кислород.
Моря: пресн. вода.
Реки: молоко, мед.
Фауна: травоядная.
Периферия: светила 2 шт. (дн./ночн.), скорость: 0.0007 RPM (1 об/сут.)
“Направить в отдел стратегического планирования для подготовки ТЗ - Иегова”
- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -
Генеральному директору Иегове
от начальника отдела стратегического планирования Михаила
В целях снижения себестоимости системы предлагаю запитать оба светила
от одного источника энергии, а кислород заменить азотом.
“Хотя бы 50% кислорода надо оставить, а то пользователь задохнется - нач. отд. тестирования и техподдержки Рафаил”
“Хватит и 20% - Иегова”
- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -
Генеральному директору Иегове
от начальника отдела системотехники Люцифера
В ходе работ по проекту Genesis (стадия “Да будет свет”) выявлены следующие трудности: у нас отсутствует компактный источник бесперебойного свечения с распределителем на два светила. Предлагаю воспользоваться стандартным источником типа “красный карлик”, а в качестве ночного светила применить зеркало.
“Лучше “желтый карлик”. По себестоимости это не намного больше, а смотрится куда более внушительно - нач. маркет. отдела Гавриил”
“Это же серверный источник. Зачем он нужен пользователю одиночной планеты? - Люцифер”
“Что пользователю нужно, а что нет, ему объяснит отдел рекламы - Гавриил”
“Люцифер, занимайтесь вопросами вашей компетенции. Утверждаю “желтый карлик” - Иегова”
“Кстати, при той яркости, что дает желтый карлик, можно вместо зеркала поставить обычный планетоид - Михаил”
“Согласен - Иегова”
- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -
Генеральному директору Иегове
от начальника отдела системотехники Люцифера
После внесения изменений в ТЗ возникли следующие трудности: масса источника бесперебойного свечения намного превосходит массу планеты, вследствие чего источник отказывается вращаться вокруг планеты. Вместо этого планета вращается вокруг источника. Кроме того, из-за мощности источника наблюдается устойчивое превышение температуры над указанным в ТЗ (примерно на 2 порядка). Если увеличить расстояние до источника, существенно возрастут габариты системы.
“Габариты - это даже престижно, а вот вращение планеты вокруг периферийного устройства может вызвать у пользователя ощущение неполноценности. Может, поменяем гравитационную постоянную? - Гавриил”
“Если менять гравитационную постоянную, возникнут проблемы с совместимостью - Михаил”
“Да какая пользователю разница, что вокруг чего крутится? Пусть отдел рекламы придумает какую-нибудь теорию относительности - Иегова”
- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -
Генеральному директору Иегове
от начальника отдела системотехники Люцифера
После увеличения радиуса орбиты попытки разогнать планету до указанной в ТЗ скорости приводят к краху системы (планета улетает в космос). Кстати, с ночным светилом та же история.
“Неважно, что происходит в системе - важно, что видит пользователь. Почему бы не заставить планету вращаться вокруг своей оси? Тогда пользователю будет казаться, что источник и планетоид обращаются вокруг нее с указанной в ТЗ частотой - Гавриил”
“А пользователь нас не раскусит? - Иегова”
“Если и раскусит, проект к тому времени будет давно уже сдан - Гавриил”
“Согласен - Иегова”
- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -
Генеральному директору Иегове
от начальника отдела тестирования и техподдержки Рафаила
Первичное тестирование системы выявило следующие дефекты:
1) Наблюдается устойчивый перегрев.
2) Ось вращения отклонилась на 33 град. от вертикали, вследствие чего возникли цикличные температурные аномалии.
3) Пропускная способность рек не соответствует проектной.
4) Травоядная фауна отсутствует.
5) Орбита нестабильна, планета имеет тенденцию к падению на солнце.
- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -
Генеральному директору Иегове
от начальника отдела системотехники Люцифера
1) А что вы хотели при таком соотношении суша/вода? Для оптимального охлаждения нужно где-то 1:3 - 1:4.
2) Мы работаем над этим.
3) Потому что молоко скисает, а мед засахаривается.
4) Травоядной фауне трава нужна, а она не растет при такой жаре и без воды. Предлагаю пустить по рекам воду, это заодно поможет решить проблему 3.
5) В качестве гравитационного противовеса мы выведем на внешнюю орбиту еще одну планету.
“Сушу ужимать некуда, значит, придется увеличивать площадь морей. А это - рост объема и силы тяжести. Да еще лишняя планета… - Михаил”
“Ничего, пользователь стерпит. Лишнюю планету оформим, как фичу. А вот молоко и мед мы уже анонсировали. Хотя бы в самых заметных реках надо оставить - Гавриил”
“Напоминаю, что сроки поджимают, а у вас еще конь не валялся. Кстати, дизайнеры до сих пор не представили проект коня, все с динозаврами возятся. Кому нужны эти динозавры? - Иегова”
“Вообще-то пользователь динозавров любит - Гавриил”
“Ладно, но и конь чтоб был - Иегова”
- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -
Генеральному директору Иегове
от начальника отдела тестирования и техподдержки Рафаила
1) Помимо нерешенных проблем с осью, планета теперь имеет тенденцию к улету в космос.
2) Травоядной фауны опять нет.
- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -
Генеральному директору Иегове
от начальника отдела системотехники Люцифера
1) Сделаем еще один противовес, теперь на внутренней орбите.
2) А фауна размножилась, сожрала всю траву и передохла.
“Сколько всего противовесов вам надо? - Михаил”
“В общем, после калибровочных работ удалось стабилизировать систему на девяти - Люцифер”
“Я правильно понял? Вместо одной планеты пользователь получит 9?! - Иегова”
“Ну и что? 8 из них все равно непригодны для жизни - Люцифер”
“А размеры системы? - Иегова”
“А пользователю их и знать необязательно. Половину этих планет без телескопа и не увидишь. Предлагаю дополнить Руководство пользователя 11-й заповедью: “Не изобретай телескоп” - Гавриил”
“Не надо. Тогда они его точно изобретут - Иегова”
“Кстати, после увеличения радиуса орбиты яркость ночного светила упала ниже проектного минимума. Предлагаю инсталлировать вместо него зеркало - Рафаил”
“А где вы раньше были? Мы только-только уравновесили систему! Хотите все перенастраивать заново?! - Люцифер”
“Никаких заново! До сдачи проекта осталось шесть дней. Люцифер, или вы заставите все это работать, или я вас переведу с понижением! - Иегова”
- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -
Генеральному директору Иегове
от начальника отдела системотехники Люцифера
А я виноват, что мне сразу не дали нормального ТЗ? В общем, так. Наклон оси придется оставить, как есть. По крайней мере, в Эдемском саду +24 будет, а если пользователь полезет куда-то еще, это его проблемы. Динозавров мы доделать не успеваем, но коней сделаем.
С молоком и медом ничего не вышло, пустили по рекам воду, правда, она выносит в море соль. Чтобы травоядные не отжирали все ресурсы, мы выпустили патч в виде хищников, но поставить им программу отличения пользователя от добычи уже не успеваем. Ну а в общем, как-то работать будет.
“И это хорошо - Иегова”
EOF
2009/02/05
Latviskais kaifs
Sveiks, lasītāj! Pastāstīšu par to, kādā veidā tiek mazināta mana darba efektivitāte un nīcinātas smadzeņu šūnas.
Ir mums valstī cilvēki, kuriem nav ko darīt, bet ēst gribas. Daži iet slaucīt ielu, citi piedāvā pēc fenšui sakārtot jūsu pieliekamo, vēl citi vienkārši neēd, toties divkārši dzer. Ir arī tādi, kuri nedara neko no augstākminētā, jo domā. Domā par to, kur varētu dabūt uzpīpēt. Uzpīpēt zāli. Uzpīpēt daudz zāles. Nē, es nerunāju par biologiem-amatieriem, es runāju par Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas un Murguloģijas komisiju. Izcilos piemērus šeit nelikšu, ja vēlēsieties, tad google knows.
Šī pati aizdomīgā tendence attiecas arī uz softu - uzliec skaipu un mācies latviski, uzliec gūgļa zemi un latviski, gribi ieiet meklētājā - vo tev latviski, kiberpīlei vispār neatradu, kur valodu mainīt. Нахуя? Maziem bērniem tas vajadzīgs? Фиг! Mazie bērni jau dārziņā angliski runā labāk kā es krieviski. Veciem cilvēkiem tas vajadzīgs? Фиг! Vecie cilvēki dara to, ko viņiem parāda un pie kājas, kādā valodā tur kaut kas rakstīts. Man kā īstenam latvietim tas vajadzīgs? Фиг! Kāda banāna pēc man vajadzētu zīlēt, ko vakar ir lietojis kāds no augstākminētās komisijas īstenajiem locekļiem? Kāpēc nevar atstāt angliski to, kas ir radīts angliski?
Varbūt kaut kad nākotnē šie zinātnes prāti taps godā celti par latvju mēles glābšanu, bet pagaidām viņu darbības lietderības koeficients tiecas uz nulli.
EOF
Ir mums valstī cilvēki, kuriem nav ko darīt, bet ēst gribas. Daži iet slaucīt ielu, citi piedāvā pēc fenšui sakārtot jūsu pieliekamo, vēl citi vienkārši neēd, toties divkārši dzer. Ir arī tādi, kuri nedara neko no augstākminētā, jo domā. Domā par to, kur varētu dabūt uzpīpēt. Uzpīpēt zāli. Uzpīpēt daudz zāles. Nē, es nerunāju par biologiem-amatieriem, es runāju par Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas un Murguloģijas komisiju. Izcilos piemērus šeit nelikšu, ja vēlēsieties, tad google knows.
Šī pati aizdomīgā tendence attiecas arī uz softu - uzliec skaipu un mācies latviski, uzliec gūgļa zemi un latviski, gribi ieiet meklētājā - vo tev latviski, kiberpīlei vispār neatradu, kur valodu mainīt. Нахуя? Maziem bērniem tas vajadzīgs? Фиг! Mazie bērni jau dārziņā angliski runā labāk kā es krieviski. Veciem cilvēkiem tas vajadzīgs? Фиг! Vecie cilvēki dara to, ko viņiem parāda un pie kājas, kādā valodā tur kaut kas rakstīts. Man kā īstenam latvietim tas vajadzīgs? Фиг! Kāda banāna pēc man vajadzētu zīlēt, ko vakar ir lietojis kāds no augstākminētās komisijas īstenajiem locekļiem? Kāpēc nevar atstāt angliski to, kas ir radīts angliski?
Varbūt kaut kad nākotnē šie zinātnes prāti taps godā celti par latvju mēles glābšanu, bet pagaidām viņu darbības lietderības koeficients tiecas uz nulli.
EOF
Gella priekšautā
Labvakar no rīta, mans guļošais lasītāj! Tā kā jau no seniem laikiem turos pie uzskata, ka naktis ir domātas rosībai, tad šī nakts nav izņēmums.
Savulaik cienītā kaimiņiene Elizabete bija noskatījusies Bortko ekranizēto "Meistaru un Margaritu", par ko arī uzrakstīja stāstu. Ir pagājis kāds laiciņš un arī es esmu noskatījies "Meistaru un Margaritu", bet citu versiju - Jurija Karas 1994. gada versiju. Atradu nejauši, līdz ar to komentārus un daudzgalvainā skatītāju pūļa atsauksmes neesmu lasījis, bet vienu gan izlasīju - producentiem (kaut kādiem biezajiem) filma neesot likusies pabeigta, tāpēc ilgus gadus nostāvējusi plauktā nevienam nerādīta, tad vēl kaut kādas nesaskaņas ar Bulgakova radiniekiem, tad vēl kaut kas un vēl... Un pa tam laikam atnāca Bortko un uzblieza savu redzējumu.
Es savulaik izteicos, ka man nepatīk minētais Bortko ekranizējums. Tad ziniet - Karas ekranizējums man patīk vēl mazāk. Un šeit es nerunāju par specefektiem vai aktieru atbilstību, bet par to, ko savulaik jau pieminēju - režisora redzējumu. Varbūt vainīgs finansējums, nezinu, bet tik un tā šis tas ir nogriezts, šis tas ir sasteigts.
Valentīns Gafts kā Volands... hmm... Garmašs kā Bezpajumtnieks gan man patika. Toties kāpēc cienīts režisors ieslodzītā Ješua un Poncija Pilāta dialogā centies iemānīt kaut kādu savu domu, kuras romānā nav - nesaprotu. Ļihodejeva pamošanās aina - jopcik, kas tas tāds? Par Begemotu neizteikšos - bērndārza sarīkojuma stilā par kaķi nogrimēts aktieris. Korovjevs - viņu spēlē tas pats vīriņš, kurš Bortko variantā Azazello - nogrimēts par klaunu. Klauns un āksts viņš arī ir, bet aktieris nu tik ļoti pārcenties, ka sanākusi karikatūra par Fagotu. Margarita... nu... ēēē... Runāšu tikai par balli - ja Bortko variantā bija pretenzijas par viņa Margaritas balles tērpu, tad ko domāt par Kara iztēli - balles karaliene sadomazohistu cienīgā apģērbā. Oriģināli... Un kāpēc tikai ballē bija jāuzaicina piedalīties tādi cilvēki kā kardināls Rišeljē, Felikss Dzeržinskis, Ļeņins un Staļins?
Mmm... Nez kāpēc filmas laikā nepameta sajūta, ka lomas spēlē teātra fakultātē pat vēl neiestājušies aktieri. Vai arī - aktieris atnācis ar savu domu par lomu, režisoram ir cita doma, bet pie kopsaucēja viņi tā arī nav nonākuši, bet visu beigās savu roku pielicis montētājs, izgriežot laukā viņaprāt liekās pauzes.
Varbūt arī labi, ka filma daudzus gadus nogulējusi kaut kur un nav rādīta - lai guļ tālāk... Ja nu kādam ir vēlme redzēt, tad tīklā var atrast. Var saņemt arī pie manis, bet kvalitāte tāda, ka mazus bērnus gaišā dienas laikā baidīt. Kaut gan, ņemot vērā, ka tas nav asa sižeta trilleris...
P.S. Gella tiešām ir priekšautā un kurpēs. Vai zeltītās - nezinu. Bet toties Pilāta slepenā dienesta šefs Afrānijs ir gludi skūtu galvu - sīkums, bet patīkami.
EOF
Savulaik cienītā kaimiņiene Elizabete bija noskatījusies Bortko ekranizēto "Meistaru un Margaritu", par ko arī uzrakstīja stāstu. Ir pagājis kāds laiciņš un arī es esmu noskatījies "Meistaru un Margaritu", bet citu versiju - Jurija Karas 1994. gada versiju. Atradu nejauši, līdz ar to komentārus un daudzgalvainā skatītāju pūļa atsauksmes neesmu lasījis, bet vienu gan izlasīju - producentiem (kaut kādiem biezajiem) filma neesot likusies pabeigta, tāpēc ilgus gadus nostāvējusi plauktā nevienam nerādīta, tad vēl kaut kādas nesaskaņas ar Bulgakova radiniekiem, tad vēl kaut kas un vēl... Un pa tam laikam atnāca Bortko un uzblieza savu redzējumu.
Es savulaik izteicos, ka man nepatīk minētais Bortko ekranizējums. Tad ziniet - Karas ekranizējums man patīk vēl mazāk. Un šeit es nerunāju par specefektiem vai aktieru atbilstību, bet par to, ko savulaik jau pieminēju - režisora redzējumu. Varbūt vainīgs finansējums, nezinu, bet tik un tā šis tas ir nogriezts, šis tas ir sasteigts.
Valentīns Gafts kā Volands... hmm... Garmašs kā Bezpajumtnieks gan man patika. Toties kāpēc cienīts režisors ieslodzītā Ješua un Poncija Pilāta dialogā centies iemānīt kaut kādu savu domu, kuras romānā nav - nesaprotu. Ļihodejeva pamošanās aina - jopcik, kas tas tāds? Par Begemotu neizteikšos - bērndārza sarīkojuma stilā par kaķi nogrimēts aktieris. Korovjevs - viņu spēlē tas pats vīriņš, kurš Bortko variantā Azazello - nogrimēts par klaunu. Klauns un āksts viņš arī ir, bet aktieris nu tik ļoti pārcenties, ka sanākusi karikatūra par Fagotu. Margarita... nu... ēēē... Runāšu tikai par balli - ja Bortko variantā bija pretenzijas par viņa Margaritas balles tērpu, tad ko domāt par Kara iztēli - balles karaliene sadomazohistu cienīgā apģērbā. Oriģināli... Un kāpēc tikai ballē bija jāuzaicina piedalīties tādi cilvēki kā kardināls Rišeljē, Felikss Dzeržinskis, Ļeņins un Staļins?
Mmm... Nez kāpēc filmas laikā nepameta sajūta, ka lomas spēlē teātra fakultātē pat vēl neiestājušies aktieri. Vai arī - aktieris atnācis ar savu domu par lomu, režisoram ir cita doma, bet pie kopsaucēja viņi tā arī nav nonākuši, bet visu beigās savu roku pielicis montētājs, izgriežot laukā viņaprāt liekās pauzes.
Varbūt arī labi, ka filma daudzus gadus nogulējusi kaut kur un nav rādīta - lai guļ tālāk... Ja nu kādam ir vēlme redzēt, tad tīklā var atrast. Var saņemt arī pie manis, bet kvalitāte tāda, ka mazus bērnus gaišā dienas laikā baidīt. Kaut gan, ņemot vērā, ka tas nav asa sižeta trilleris...
P.S. Gella tiešām ir priekšautā un kurpēs. Vai zeltītās - nezinu. Bet toties Pilāta slepenā dienesta šefs Afrānijs ir gludi skūtu galvu - sīkums, bet patīkami.
EOF
2009/02/04
Nost ar cenzūru!
Labrīt šajā jaukajā vakarā! Aizveriet visi savus ledusskapjus, man uz krustiem velk!
Tātad - благородная девица Елизавета uzrakstīja, teiksim tā, dvēseles bļāvienu. Bļāviens sakarīgs, par to es nestrīdos. Bet, pirmkārt, ja tas tiek rakstīts zem etiķetes Diskutējot, tad nevajag aizliegt komentārus. Un otrkārt nevajag atklātā tekstā pavēstīt, ka komentēt nevar, jo lai arī es zinu, ka bullim sarkanā krāsa ir dziļi vienaldzīga, tomēr man tādi aizliegumi kā bullim sarkana lupata.
Man arī nepatīk nēģeri. Ne jau tāpēc, ka viņi ir nēģeri, bet tāpēc, ka svētās govis. Ja reiz fanojam par demokrātiju, tad fanojam, nevis paceļam vienu rasi augstāk tikai tāpēc, ka savulaik kāds apķērīgs biznesmenis ar baltu ādas krāsu izdomāja shēmu, kā samazināt cukura pašizmaksu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka šodien notiek tas pats, tikai nevis ķīniešus ved pie izejvielām, bet izejvielas pie ķīniešiem. Melns prezidents... Savulaik sievietēm nebija atļauts vēlēt, uzskatot viņas par zemākiem radījumiem.
Viltīgie baltie... Džeka Londona savulaik aprakstītie gan Aļaskas, gan Okeānijas iedzimtie balto cilvēku sauca par stulbu aiz iemesla, ka neviens normāls nēģeris nebrauktu uz banāns zin kur esošu Aļasku, lai meklētu smiltis nežēlīgā aukstumā, tāpat kā neviens normāls indiānis neirtos uz nepierasta klimata salām, lai tur uzblieztu savu karogu un liktu vietējiem stādīt palmas. Bija tāda anekdote par nēģeri, guļošu zem palmas un neko nedarošu, un balto cilvēku, kurš viņam stāsta, ka vajag strādāt, strādāt un strādāt, lai mūža galā varētu gulēt zem palmas un neko nedarīt. Ir arī tāda neanekdote: labie gudrie baltie cilvēki grib ieviest demokrātiju visā pasaulē. Un brīnās, ka Āfrikā klope, Irākā klope, Zemaustrumāzijas salās klope, Krievijā das pofig, Kolumbijā sociālisms. Kāpēc neviens neapmāca govi ķert, plosīt un ēst savvaļas lāčus? Kāpēc zoodārzā tīģerim ēst dod gaļu, nevis jogurtu ar riekstiem?
Kā savulaik filmā "Формула любви" teica Леонид Броневой, tad saruna ir vislabākais un nekaitīgākais ārstniecības līdzeklis. Un ja cilvēki tikai runā, bet vēl nesit, tad nav ko traucēt - diemžēl hronisku gara trulumu medīcīna vēl neārstē. Savulaik profilaksei ieteica ap kaklu apsiet horoskopa zīmei atbilstošas krāsas akmeni mēness ciklam atbilstošā svarā un doties peldēties, bet pēc sekojošiem ūdenslīdēju ģildes un ģeologu protestiem profilaktiskie pasākumi ir samazinājušies.
EOF
Tātad - благородная девица Елизавета uzrakstīja, teiksim tā, dvēseles bļāvienu. Bļāviens sakarīgs, par to es nestrīdos. Bet, pirmkārt, ja tas tiek rakstīts zem etiķetes Diskutējot, tad nevajag aizliegt komentārus. Un otrkārt nevajag atklātā tekstā pavēstīt, ka komentēt nevar, jo lai arī es zinu, ka bullim sarkanā krāsa ir dziļi vienaldzīga, tomēr man tādi aizliegumi kā bullim sarkana lupata.
Man arī nepatīk nēģeri. Ne jau tāpēc, ka viņi ir nēģeri, bet tāpēc, ka svētās govis. Ja reiz fanojam par demokrātiju, tad fanojam, nevis paceļam vienu rasi augstāk tikai tāpēc, ka savulaik kāds apķērīgs biznesmenis ar baltu ādas krāsu izdomāja shēmu, kā samazināt cukura pašizmaksu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka šodien notiek tas pats, tikai nevis ķīniešus ved pie izejvielām, bet izejvielas pie ķīniešiem. Melns prezidents... Savulaik sievietēm nebija atļauts vēlēt, uzskatot viņas par zemākiem radījumiem.
Viltīgie baltie... Džeka Londona savulaik aprakstītie gan Aļaskas, gan Okeānijas iedzimtie balto cilvēku sauca par stulbu aiz iemesla, ka neviens normāls nēģeris nebrauktu uz banāns zin kur esošu Aļasku, lai meklētu smiltis nežēlīgā aukstumā, tāpat kā neviens normāls indiānis neirtos uz nepierasta klimata salām, lai tur uzblieztu savu karogu un liktu vietējiem stādīt palmas. Bija tāda anekdote par nēģeri, guļošu zem palmas un neko nedarošu, un balto cilvēku, kurš viņam stāsta, ka vajag strādāt, strādāt un strādāt, lai mūža galā varētu gulēt zem palmas un neko nedarīt. Ir arī tāda neanekdote: labie gudrie baltie cilvēki grib ieviest demokrātiju visā pasaulē. Un brīnās, ka Āfrikā klope, Irākā klope, Zemaustrumāzijas salās klope, Krievijā das pofig, Kolumbijā sociālisms. Kāpēc neviens neapmāca govi ķert, plosīt un ēst savvaļas lāčus? Kāpēc zoodārzā tīģerim ēst dod gaļu, nevis jogurtu ar riekstiem?
Kā savulaik filmā "Формула любви" teica Леонид Броневой, tad saruna ir vislabākais un nekaitīgākais ārstniecības līdzeklis. Un ja cilvēki tikai runā, bet vēl nesit, tad nav ko traucēt - diemžēl hronisku gara trulumu medīcīna vēl neārstē. Savulaik profilaksei ieteica ap kaklu apsiet horoskopa zīmei atbilstošas krāsas akmeni mēness ciklam atbilstošā svarā un doties peldēties, bet pēc sekojošiem ūdenslīdēju ģildes un ģeologu protestiem profilaktiskie pasākumi ir samazinājušies.
EOF
2009/02/01
Stāsts
Labdien, dārgais, jaukais un bišku apsalušais lasītāj! Ja arī tu, līdzīgi kā es, jau otro dienu nevar saprast, kamdēļ gan uz ielas bez cepures salst, tad iesaku ciešāk ielūkoties termometra rādījumos, tas varētu viest nelielu skaidrību.
Bet ne jau par spirta fizikālajām īpašībām būs šis stāsts, tik vien kā par slinkumu. Manu slinkumu. Man ir slinkums regulāri stāstīt stāstu par to, kāpēc man nav matu. Kad šorīt man atkal tapa uzdots šis jautājums, es aizdomājos par to, vai tiešām tas ir vienīgais, kas interesē, skatoties manas istabas griestos, vai tas ir tik svarīgi un ko viņa atbildēs uz jautājumu, kāpēc šamai ir mati. Apnikuši. Apnikuši ar lielo Z.
Tātad sākums bija tā - radīju es debesis un zemi... ui, pa agru paņēmu... Tātad piedzimu es ar matiem, ne pārāk daudziem un pārāk bieziem, bet tomēr. Kā liecina kaut kur saglabājušās fotogrāfijas, tad pirmā dzīves gada laikā es no Sinead O'Connor tapu par kaut ko no Backstreet Boys, līdz pārvērtos par Jon Bon Jovi jaunībā. Ņemot vērā to, ka mati man bija vidējās statistiskās latvju zeltenes galvas rotas krāsā un blīvumā (pīt virvi gan nekad neesmu mēģinājis), tad visas mātes (varbūt arī tēva) draudzenes uzskatīja par savu pienākumu mani apčubināt, iecelt klēpī un paglaudīt pa spalvai. Tā nu man iepatikās...
Cik atceros skolas sākumu, tad tiku no mājas laists tikai saķemmēts, kārtīgs un ar celiņu. (Celiņš - ja nu kāds nezin - ir tāda abstrakta lieta starp kaut ko un kaut ko. Pirmais celiņu mēģināja izveidot Mozus. Ēģiptieši jums pastāstīs sīkāk.) Pateicoties tēva kārtības mīlestībai (ko citu no ārsta gaidīt), mana frizūra ilgus gadus tapa, uzliekot galvā bļodiņu un pa malām apgriežot. Sīkāku frizūras recepti jautāt frizierim. Tā kā toreiz mati man vēl bija taisni un paklausīgi (kā es), tad frizūras izveide bija elementāra kā žiguļa piekare.
Gāja gadi un mati sāka spuroties nē, krokoties nē, bet čirkoties/sprogoties/ondulēties gan, kā rezultātā procedūras pie friziera un šovs ar ķemmi sāka aizņemt aizvien vairāk laika, bet skapī parādījās tādas lietas kā matu laka un matu želeja. Tā kā John Travolta es iepazinu tikai tālajā 1994. gadā, tad breolīnu nelietoju. Šādā neveiksmīgā cīņā pagāja daudzi gadi, līdz kamēr kaut kad uz vidusskolas sākumu man apnika klope ar vējdzirnavām un es aprobežojos ar plaukstā iespiestas želejas iezieķēšanu matos ar mērķi pietuvināt tos galvai, izlaižot bezjēdzīgos un laikietilpīgos mēģinājumus salauzt ķemmi.
Apmēram ap to laiku es ievēroju, ka sāku augt cauri matiem, no kā secinājums, ka ģenētika ir spēcīga lieta - līdzīgi caur matiem ir izaudzis manas mātes brālis, līdz ar to liekas ir mana tēva aizdomas par stārķi no blakus dzīvokļa. Vienlaikus ar šo novērojumu es sev nosolījos, ka, turpinoties matu izkrišanai un kļūstot redzamai no pirmā skatiena, es sev izveidošu frizūru kā Andre Agassi, bet ne jau kā šamam jaunībā, kad puisietis vairāk atgādināja balinātu Slash spēka gados. Mani gan atrunāja (un vēl tagad mēģina pierunāt audzēt), pamatojot ar to, ka "tev tik skaisti mati", bet šeit nu mēs nonākam pie vispasaules bēdas - otram vienmēr ir labāk: otram ir garšīgāki āboli, auglīgāka zeme, smukāka sieva, kuplāki mati etc. Ticība gan otram nav labāka, bet par to citreiz. Tātad ap to laiku es vairs nereaģēju uz stāstiem par savu "ak cik skaisti" galvas rotu, akūtākos gadījumos piedāvājot mainīties, kā rezultātā tapu atstāts mierā. Neskatoties ne uz ko, taupības un maskēšanās nolūkā nolēmu tapt līdzīgs Brian May. Nesanāca.
Nesanāca vairāku iemeslu dēļ un ģitāras spēlēt nemācēšana nav tas galvenais. Tā kā guļu es diezgan aktīvi un matu tīkliņa nebija, tad no rīta (rīts ir tad, kad es pamostos) spoguļa lielāko daļu aizņēma siena gubai tilpumā līdzīgs veidojums. Par spīti spogulim, līdz pleciem tomēr izaudzēju, tad gan palika žēl izlietotā laika frizūras izveidei un izlietotās naudas izveidošanas palīglīdzekļiem.
Lai arī matu garums nekādi neietekmēja acīmredzamo to izkrišanu, tomēr pavisam atstāt frizierus bez darba vēl nebiju saņēmies ibo skaistais cirtainums pievilka zināmu sabiedrības daļu. Tomēr, dzejnieka vārdiem runājot, prieki beidzās tad, kad no aizvien lielākas šīs sabiedrības daļas pārstāvēm nešifrētā tekstā dzirdēju, ka kļūstu plikpauris. Kādu laiku gan atmētājos ar frāzēm, ka uz dimantiem sūnas neaug, stulbi mati pamet gudru galvu, bet cik var - pienāca brīdis, kad iesēdos friziera beņķī ar tekstu (vispār ar dibenu, tekstu es pateicu pēčāk), lai atbrīvo mani no šīm cirtām. Meituks uz brīdi tā kā apmulsa, tā kā nopauzēja, reizes trīs man pajautāja, vai es zinot, ko darot (pati kā nekā bija glaudījusi pa spalvai), bet tomēr ķērās pie mašīnītes, gan paziņojot, ka pavisam kailu viņa mani nedarīs. Nu ka ne, tad ne, par to pašiem milimetriem 3 paldies.
Šādi nostaigāju es kādus mēnešus trīs, kamēr reiz pienāca tas brīdis, kad nelielā alkohola un savstarpējas ķircināšanas gaisotnē radās ideja mani epilēt. Tā kā nezināmu iemeslu dēļ man mājās epilācijas štrumenti neatradās, tad palikām pie idejas padarīt mani kailu ar skuvekļa palīdzību. Un šeit vietā padoms asu izjūtu cienītājiem - idejai skūt galvu jānobriest tad, kad normāli skuvekļi mājās ir beigušies, toties ir žiletes, kad mājās ir brīnišķīga un nedaudz iereibusi būtne, kura nekad nevienam nav skuvusi galvu un kura procesa laikā mēdz iesmieties (iespurgties, ieķiķināties), kas nu nekādi nedara stingrāku roku.
Sekas? Es sāku ticēt skuvekļu reklāmām par peldošo galviņu nozīmi civilizācijas attīstībā. Tā kā mana āda nekad nav bijusi ideāli gluda, bet žilete, kas iestiprināta stanokā, atzīst tikai gludu virsmu, tad žiletes darbības rezultātā jebkura virsma bija kļuvusi gluda. Toties tad, kad sadzija, man iepatikās (ne jau žiletes darbība, bet rezultāts), toties tagad vienmēr laicīgi iepērku skuvekļus. Protams, ne vienmēr man sanāk laicīgi atjaunot galvas gludumu, bet uz aizrādījumiem es atbildu, ka tādejādi es pierādu, ka matu klātneesamība ir skūšanās, nevis radiācijas iedarbības sekas.
Ceru, ka ar šo es esmu pavēris noslēpumainības plīvuru, kas līdz šim apvija manu galvu kā vecs palags Hamleta tēvu. Ja ir vēl kādi jautājumi - rakstiet un komentējiet, mēģināšu neatbildēt.
EOF
Bet ne jau par spirta fizikālajām īpašībām būs šis stāsts, tik vien kā par slinkumu. Manu slinkumu. Man ir slinkums regulāri stāstīt stāstu par to, kāpēc man nav matu. Kad šorīt man atkal tapa uzdots šis jautājums, es aizdomājos par to, vai tiešām tas ir vienīgais, kas interesē, skatoties manas istabas griestos, vai tas ir tik svarīgi un ko viņa atbildēs uz jautājumu, kāpēc šamai ir mati. Apnikuši. Apnikuši ar lielo Z.
Tātad sākums bija tā - radīju es debesis un zemi... ui, pa agru paņēmu... Tātad piedzimu es ar matiem, ne pārāk daudziem un pārāk bieziem, bet tomēr. Kā liecina kaut kur saglabājušās fotogrāfijas, tad pirmā dzīves gada laikā es no Sinead O'Connor tapu par kaut ko no Backstreet Boys, līdz pārvērtos par Jon Bon Jovi jaunībā. Ņemot vērā to, ka mati man bija vidējās statistiskās latvju zeltenes galvas rotas krāsā un blīvumā (pīt virvi gan nekad neesmu mēģinājis), tad visas mātes (varbūt arī tēva) draudzenes uzskatīja par savu pienākumu mani apčubināt, iecelt klēpī un paglaudīt pa spalvai. Tā nu man iepatikās...
Cik atceros skolas sākumu, tad tiku no mājas laists tikai saķemmēts, kārtīgs un ar celiņu. (Celiņš - ja nu kāds nezin - ir tāda abstrakta lieta starp kaut ko un kaut ko. Pirmais celiņu mēģināja izveidot Mozus. Ēģiptieši jums pastāstīs sīkāk.) Pateicoties tēva kārtības mīlestībai (ko citu no ārsta gaidīt), mana frizūra ilgus gadus tapa, uzliekot galvā bļodiņu un pa malām apgriežot. Sīkāku frizūras recepti jautāt frizierim. Tā kā toreiz mati man vēl bija taisni un paklausīgi (kā es), tad frizūras izveide bija elementāra kā žiguļa piekare.
Gāja gadi un mati sāka spuroties nē, krokoties nē, bet čirkoties/sprogoties/ondulēties gan, kā rezultātā procedūras pie friziera un šovs ar ķemmi sāka aizņemt aizvien vairāk laika, bet skapī parādījās tādas lietas kā matu laka un matu želeja. Tā kā John Travolta es iepazinu tikai tālajā 1994. gadā, tad breolīnu nelietoju. Šādā neveiksmīgā cīņā pagāja daudzi gadi, līdz kamēr kaut kad uz vidusskolas sākumu man apnika klope ar vējdzirnavām un es aprobežojos ar plaukstā iespiestas želejas iezieķēšanu matos ar mērķi pietuvināt tos galvai, izlaižot bezjēdzīgos un laikietilpīgos mēģinājumus salauzt ķemmi.
Apmēram ap to laiku es ievēroju, ka sāku augt cauri matiem, no kā secinājums, ka ģenētika ir spēcīga lieta - līdzīgi caur matiem ir izaudzis manas mātes brālis, līdz ar to liekas ir mana tēva aizdomas par stārķi no blakus dzīvokļa. Vienlaikus ar šo novērojumu es sev nosolījos, ka, turpinoties matu izkrišanai un kļūstot redzamai no pirmā skatiena, es sev izveidošu frizūru kā Andre Agassi, bet ne jau kā šamam jaunībā, kad puisietis vairāk atgādināja balinātu Slash spēka gados. Mani gan atrunāja (un vēl tagad mēģina pierunāt audzēt), pamatojot ar to, ka "tev tik skaisti mati", bet šeit nu mēs nonākam pie vispasaules bēdas - otram vienmēr ir labāk: otram ir garšīgāki āboli, auglīgāka zeme, smukāka sieva, kuplāki mati etc. Ticība gan otram nav labāka, bet par to citreiz. Tātad ap to laiku es vairs nereaģēju uz stāstiem par savu "ak cik skaisti" galvas rotu, akūtākos gadījumos piedāvājot mainīties, kā rezultātā tapu atstāts mierā. Neskatoties ne uz ko, taupības un maskēšanās nolūkā nolēmu tapt līdzīgs Brian May. Nesanāca.
Nesanāca vairāku iemeslu dēļ un ģitāras spēlēt nemācēšana nav tas galvenais. Tā kā guļu es diezgan aktīvi un matu tīkliņa nebija, tad no rīta (rīts ir tad, kad es pamostos) spoguļa lielāko daļu aizņēma siena gubai tilpumā līdzīgs veidojums. Par spīti spogulim, līdz pleciem tomēr izaudzēju, tad gan palika žēl izlietotā laika frizūras izveidei un izlietotās naudas izveidošanas palīglīdzekļiem.
Lai arī matu garums nekādi neietekmēja acīmredzamo to izkrišanu, tomēr pavisam atstāt frizierus bez darba vēl nebiju saņēmies ibo skaistais cirtainums pievilka zināmu sabiedrības daļu. Tomēr, dzejnieka vārdiem runājot, prieki beidzās tad, kad no aizvien lielākas šīs sabiedrības daļas pārstāvēm nešifrētā tekstā dzirdēju, ka kļūstu plikpauris. Kādu laiku gan atmētājos ar frāzēm, ka uz dimantiem sūnas neaug, stulbi mati pamet gudru galvu, bet cik var - pienāca brīdis, kad iesēdos friziera beņķī ar tekstu (vispār ar dibenu, tekstu es pateicu pēčāk), lai atbrīvo mani no šīm cirtām. Meituks uz brīdi tā kā apmulsa, tā kā nopauzēja, reizes trīs man pajautāja, vai es zinot, ko darot (pati kā nekā bija glaudījusi pa spalvai), bet tomēr ķērās pie mašīnītes, gan paziņojot, ka pavisam kailu viņa mani nedarīs. Nu ka ne, tad ne, par to pašiem milimetriem 3 paldies.
Šādi nostaigāju es kādus mēnešus trīs, kamēr reiz pienāca tas brīdis, kad nelielā alkohola un savstarpējas ķircināšanas gaisotnē radās ideja mani epilēt. Tā kā nezināmu iemeslu dēļ man mājās epilācijas štrumenti neatradās, tad palikām pie idejas padarīt mani kailu ar skuvekļa palīdzību. Un šeit vietā padoms asu izjūtu cienītājiem - idejai skūt galvu jānobriest tad, kad normāli skuvekļi mājās ir beigušies, toties ir žiletes, kad mājās ir brīnišķīga un nedaudz iereibusi būtne, kura nekad nevienam nav skuvusi galvu un kura procesa laikā mēdz iesmieties (iespurgties, ieķiķināties), kas nu nekādi nedara stingrāku roku.
Sekas? Es sāku ticēt skuvekļu reklāmām par peldošo galviņu nozīmi civilizācijas attīstībā. Tā kā mana āda nekad nav bijusi ideāli gluda, bet žilete, kas iestiprināta stanokā, atzīst tikai gludu virsmu, tad žiletes darbības rezultātā jebkura virsma bija kļuvusi gluda. Toties tad, kad sadzija, man iepatikās (ne jau žiletes darbība, bet rezultāts), toties tagad vienmēr laicīgi iepērku skuvekļus. Protams, ne vienmēr man sanāk laicīgi atjaunot galvas gludumu, bet uz aizrādījumiem es atbildu, ka tādejādi es pierādu, ka matu klātneesamība ir skūšanās, nevis radiācijas iedarbības sekas.
Ceru, ka ar šo es esmu pavēris noslēpumainības plīvuru, kas līdz šim apvija manu galvu kā vecs palags Hamleta tēvu. Ja ir vēl kādi jautājumi - rakstiet un komentējiet, mēģināšu neatbildēt.
EOF
Subscribe to:
Posts (Atom)