Labrīt šajā jaukajā vakarā! Aizveriet visi savus ledusskapjus, man uz krustiem velk!
Tātad - благородная девица Елизавета uzrakstīja, teiksim tā, dvēseles bļāvienu. Bļāviens sakarīgs, par to es nestrīdos. Bet, pirmkārt, ja tas tiek rakstīts zem etiķetes Diskutējot, tad nevajag aizliegt komentārus. Un otrkārt nevajag atklātā tekstā pavēstīt, ka komentēt nevar, jo lai arī es zinu, ka bullim sarkanā krāsa ir dziļi vienaldzīga, tomēr man tādi aizliegumi kā bullim sarkana lupata.
Man arī nepatīk nēģeri. Ne jau tāpēc, ka viņi ir nēģeri, bet tāpēc, ka svētās govis. Ja reiz fanojam par demokrātiju, tad fanojam, nevis paceļam vienu rasi augstāk tikai tāpēc, ka savulaik kāds apķērīgs biznesmenis ar baltu ādas krāsu izdomāja shēmu, kā samazināt cukura pašizmaksu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka šodien notiek tas pats, tikai nevis ķīniešus ved pie izejvielām, bet izejvielas pie ķīniešiem. Melns prezidents... Savulaik sievietēm nebija atļauts vēlēt, uzskatot viņas par zemākiem radījumiem.
Viltīgie baltie... Džeka Londona savulaik aprakstītie gan Aļaskas, gan Okeānijas iedzimtie balto cilvēku sauca par stulbu aiz iemesla, ka neviens normāls nēģeris nebrauktu uz banāns zin kur esošu Aļasku, lai meklētu smiltis nežēlīgā aukstumā, tāpat kā neviens normāls indiānis neirtos uz nepierasta klimata salām, lai tur uzblieztu savu karogu un liktu vietējiem stādīt palmas. Bija tāda anekdote par nēģeri, guļošu zem palmas un neko nedarošu, un balto cilvēku, kurš viņam stāsta, ka vajag strādāt, strādāt un strādāt, lai mūža galā varētu gulēt zem palmas un neko nedarīt. Ir arī tāda neanekdote: labie gudrie baltie cilvēki grib ieviest demokrātiju visā pasaulē. Un brīnās, ka Āfrikā klope, Irākā klope, Zemaustrumāzijas salās klope, Krievijā das pofig, Kolumbijā sociālisms. Kāpēc neviens neapmāca govi ķert, plosīt un ēst savvaļas lāčus? Kāpēc zoodārzā tīģerim ēst dod gaļu, nevis jogurtu ar riekstiem?
Kā savulaik filmā "Формула любви" teica Леонид Броневой, tad saruna ir vislabākais un nekaitīgākais ārstniecības līdzeklis. Un ja cilvēki tikai runā, bet vēl nesit, tad nav ko traucēt - diemžēl hronisku gara trulumu medīcīna vēl neārstē. Savulaik profilaksei ieteica ap kaklu apsiet horoskopa zīmei atbilstošas krāsas akmeni mēness ciklam atbilstošā svarā un doties peldēties, bet pēc sekojošiem ūdenslīdēju ģildes un ģeologu protestiem profilaktiskie pasākumi ir samazinājušies.
EOF
5 comments:
Kad es rakstu par savām personīgām lietām, pat tuvākajiem nav ko teikt un pat kaut kā slinkums. Toties kad runa ir par ādas krāsu, tad katram ir viedoklis. Un pie sevis es delfu filiāli pārdomāju atvērt.
Ja cilvēks tomēr grib diskutēt, tu taču pats redzi, ka viņš atradīs veidu kā to izdarīt. Tieši tāpēc es zinu kur, kam un kādā krāsā lupatu vicināt.
Par nēģeriem. Man ir prieks, ka tu nedzīvo valstī, kur šāda uzruna "благородная девица Елизавета" tiktu uzskatīta par aizvainojumu, jo tu skaidri parādi, ka pieskaiti mani pie noteiktā dzimuma, tātad neuzskati par līdzvērtīgu. Nu un visāda huiņa tajā garā, kas galu galā pārsteidzīgiem džentelmeņiem dārgi izmaksā. Drīz tev ne tikai nēģeri, bet arī sievietes nepatiktu.
Ja saruna ir nekaitīgākais ārstniecības veids, es to pateikšu šeit. Bāc, īpaši patīkami klausīties tādas trulas jēlības par čurkām no cilvēkiem, kas tev ir bijuši simpātiski. Un vēl patīkamāk ir apzināties, ka šie cilvēki ir ļoti tālu dzīvē tikuši - viņu nodarbošanās svārstās no viesnīcas administratora līdz metinatājam un makdonalda menedžerim Īrijā. Tad sēdi un domā - parādi man savus draugus...
Šis gads laikam būs kaut kāds lielā kauna gads. Pirmoreiz šogad tāds kauns par līdzcilvēkiem man bija 13. janvārī. Tagad bija otrā reize, bet viss tikai sākas.
PS Pie sevis to nerakstu, jo nedod vēl dies' ienāks kāds no gudriniekiem un saburtos, ko es te stāstu. Atkal būs kauns, tagad par to, ka es nevaru vai nedrīkstu pateikt viņiem acīs, ko domāju.
Man nepatīk, ja apspriež manas personīgās lietas, tamdēļ neapspriežu citu lietas. Kā tu zini, tad no veciem paradumiem grūti atteikties.
Lūdzu man nestāstīt, ko es uzskatu un ko neuzskatu par līdzvērtīgiem... Savulaik bija tā nelaime atvērt un pieturēt Mākslas muzeja durvis kaut kādai skandināvijas tūristei (krustu atceros, bet krāsas nē)... Bļin, vot sākās valodas plūdi manā virzienā...
Ir lietas, par kurām katram ir savs viedoklis, bet ne jau tā ir bēda, bēda ir šī viedokļa paušanas manierē.
Un par ko kaunēties, katram mums uznāk brīži, kad šīberis aiziet ciet, jumts aizbrauc un bēniņos iestājas bardaks.
Vai tad es tev ko stāstu. Par to dzimumu un uzrunu, tas bija piemērs un, izrādās, pats ar tādiem piemēriem esi dzīvē sastapies.
Ja jautātu personīgi man par to visu feministu huiņu, es varbūt ko iebilstu tikai ja mani pieskaitītu trešajam dzimumam vai, tur, piektajam, cik viņu ir. Un arī tad es vēl pazviegtu un vēl ilgi vingrinātos asprātībā par to.
Citādi, gana daudz ir sieviešu, kas pašas kungiem vēl durvis pietur, un arī kungu, kas pie tā ir pieraduši ir papilnam. Lai tik viņi nedomā, ka tas paliek nepamanīts, un es nepaceļu uzaci kad ieeju pa durvīm pēc viņu muguras.
Būtu interesants pētījums, kāda ir korelācija starp, teiksim, tiem pašiem durvju neatvērējiem un tevis piedāvātā vispārinājuma "Visas tumšmates ir stervozas kuces ar nesakārtotu personīgo dzīvi" izteicējiem.
P.S. Apskatīju mentu izliktās LB veikala ieņēmēju bildītes. Pozitīvi jaunieši. Blaumanis šodien nožēlotu savu tekstu par tautas zeltu un godu.
Post a Comment