2008/08/17

LPZS


Labdien, mans sailgojies lasītāj! Beidzot pienācis laiks atkal kaut ko uzrakstīt un man pajāt, ja kādam kas nepatīk – tas ir mans viedoklis un to es aizstāvēšu tāpat kā savas konstitucionālās tiesības dzert aukstu vodku. 

Parunāšu ka nu par Gruziju. Ja reiz visi runā, tad ar ko es būtu sliktāks? Vienīgi es neatbalstu Gruziju, dzerot Gruzijas vīnu. Šis pasākums nu ir tikpat sviestains kā ieteikums boikotēt Ķīnā ražotas preces – kurš tikai idiots to izdomāja? Varbūt uzreiz pakārties latvju nacionālajā ar rokām pītajā kaņepāju virvē, lai nemocītos? Jo atbalstīt kaut ko, lietojot viņu ražotos produktus, neliecina par īpaši augstām prāta spējām, tad jau sanāk, ka mēs varam atbalstīt pandas, ēdot viņu kakas. Un tad arī nav brīnums, ka krievi uzvarēja WW2 – viņi atbalstīja paši sevi, dzerot savu šnabi. Vācieši arī dzēra savu šnapstu, bet viņu bija skaitliski mazāk. 

 Nerunāšu par konfliktu (klopi) kā tādu, jo man ir slinkums rakstīt tik daudz, cik man būtu ko teikt. 

Katrā gadījumā viens ir skaidrs – amerikāņi ar savu politkorektumu, cilvēktiesībām un visur esošajiem žurnālistiem jau tagad ir dziļi tur, kur ir tumšs. Būtu labāk mācījušies no krieviem – dažus no rakstošajiem debīliķiem novāca citiem par brīdinājumu, toties pārējie tagad zin savu vietu. Un tas nav apvainojums žurnālistiem kā tādiem – lai taču dzīvo, daudzi taču staigā apkārt ar tādām mazām dabas kļūdām, kuras sauc par suņiem (čihuja vai nihuja – īsti nezinu) un no kuriem tāpat nekādas jēgas nav. Bet kāpēc tik daudz un kāpēc svētās govs statusā? Varbūt tāpēc, ka saprāts uz šīs planētas ir miris? Miris, sācis smirdēt un tapis izmests laukā? Jo traucē... Bet pat to – iepriekšējais ieraksts. 

Parunāšu par basketbolu. Nē, labāk nerunāšu, bet katrā gadījumā skaidrs ir viens – ja reiz tu esi ietrāpījusi laukumā uz olimpiskajām spēlēm, tad ir jāspēlē, nevis jādomā attaisnojumi, kāpēc nespēlēji un bezjēgā skraidīji pa laukumu. Ir tāda skaista filma „Platoon”, kurā izskan teksts, ka attaisnojums ir kā caurums pakaļā – tāds ir katram. Lieki piebilst, ka filma uzņemta laikā, kad saprāts vēl bija tīri dzīvs. 

Parunāšu par sapieriem. Tagad ir par vienu sapieri mazāk. „... и шапки далой и рюмку до дна когда хоронят бойца...” 

Un LPZS nav mana jaundibinātā partija, tā, līdzīgi kā MZGD, ir abreviatūra.


EOF


Veltījums lasītājam

London Times Obituary of the late Mr. Common Sense - Sunday,  31st March 2008


'Today we mourn the passing of a beloved old friend, Common  Sense, who has been with us for many years. No one knows for sure how old he was, since his birth records were long ago lost in bureaucratic red tape. He will be remembered as having cultivated such valuable lessons as: Knowing when to come in out of the rain; why the early bird  gets the worm; Life isn't always fair; and maybe it was my fault.

Common Sense lived by simple, sound financial policies (don't spend more than you can earn) and reliable strategies (adults, not children, are in charge).

His health began to deteriorate rapidly when well-intentioned but overbearing regulations were set in place. Reports of a 6-year-old boy charged with sexual harassment for kissing a classmate; teens suspended from school for using mouthwash after lunch; and a teacher fired for reprimanding an unruly student, only worsened his condition.

Common Sense lost ground when parents attacked teachers for doing the job that they themselves had failed to do in disciplining their unruly children.

It declined even further when schools were required to get parental consent to administer sun lotion or an Elastoplast to a student; but could not inform parents when a student became pregnant and wanted to have an abortion.

Common Sense lost the will to live as the Ten Commandments became contraband; churches became businesses; and criminals received better treatment than their victims. Common Sense took a beating when you couldn't defend yourself from a burglar in your own home and the burglar could sue you for assault.

Common Sense finally gave up the will to live, after people started pouring religion into their politics and abandoned common sense.

Common Sense was preceded in death by his parents, Truth and Trust; his wife, Discretion; his daughter, Responsibility; and his son, Reason. He is survived by his 4 stepbrothers; I Know My Rights, I Want It Now, Someone Else Is To Blame, and I'm A Victim.

Not many attended his funeral because so few realized he was gone. If you still remember him, pass this on.