Vērojumi internetā

Sveiks, apsaluši sasilušais lasītāj! Duāla ietekmē biju pastaigāties interneta ārēs, daudz domāju. Kaut gan ko tur daudz, arī par sīkumiem jāpriecājas.

Runājot par izslavēto internetatkarību: Когда из интернета можно будет скачать пельмени, вот тогда и поговорим об интернет-зависимости. А пока это – чушь и миф.

Tālāk trakāk: cilvēki savos blogos liek tekstus, ka nedrīkst bildes un tekstus no konkrētā bloga kopēt un izplatīt un lasīt un skatīties un taustīt un... atvainojiet, aizrāvos... tātad nedrīkst neko no bloga kopēt bez īpašnieka pie zvērīga notāra apstiprinātas un ar asinīm pilnmēness naktī kapos pusnaktī apstiprinātas atļaujas. Emm, laikam atkal aizrāvos... Viss jau būtu labi, tikai ko tur kopēt? No tā paša interneta izkopētas bildes, Youtube videoklipus vai varbūt Electrolux veļmašīnas intelekta līmenim apmēram atbilstoša satura tekstus? Nesaprotu. Par interneta bildēm es kaušos ar to autoru, par Youtube klipu leģitimitāti jau ir parūpējusies māte gūgle, zem tādas kvalitātes tekstiem likt savu vārdu man būtu kauns. Nesaprotu. Varbūt vienkārši jāiesaka visiem šitiem rakstītājiem beigt tusēties kompānijās, kur normāla parādība ir kaut ko nozagt?

Ak jā, par parakstīšanos: atzīstu, sameloju, neparakstās taču. Vai nu raksta bez vārda vai ar kaut kādu pagalma iemītniekiem zināmu burtu salikumu, bet vecāku doto slēpj. Un tad vēl prasa nekopēt bez atļaujas. Alfabētā 23 burti, gan jau vēl kāds ir salicis dažus no tiem tādā pašā secībā, es no viņa nokopēju.

Tālāk vēl trakāk: internetā rakstītājs var izvēlēties savam stulbumam personībai atbilstošu bloga krāsu salikumu, tāpēc bieži vien jāpiemin māte un jāvēlas, kaut viņa veiktu medicīniski neiespējamas izdarības dzemdību zālē. Kļūdījās Darvins, ne tikai no pērtiķa cilvēks ir cēlies, spriežot pēc krāsu salikumiem, ko cilvēki izvēlas droši ka vien aiz to, ka pašiem patīk, tad arī no kurmjiem, pūcēm un Habla kosmiskā teleskopa.

Atsevišķa pasuga ir slēgtie blogi, tie ir sevišķi izredzētajiem, tur iekšā noteikti ir 77 jaunavas (vai jaunavji), kosmosa pirmssākumu fotogrāfijas, labi saglabājusies Jēzus dzimšanas apliecība un Kenedija slepkavas izbāzenis. No malas gan izskatās identiski divām kazām, kuras stāv uz operas tiltiņa pa vidu un garāmgājējus sūta dirst, jo lūk viņi traucē parunāties.

Galvenais tomēr ir rakstot ievērot savu stilu. Var Rakstīt Tā. var rakstīt tā. vra rkstiit arii tāa, jo gavenais ir dōma. Nu, vārdu sakot, es dažu vecāku vietā nebūtu tā priecājies, ka bērns ir iemācījies runāt un rakstīt, lai gan reizēm tomēr ir cerība, ka nav gluži norokams gadījums. Iešu ka nu apēst mandarīnu, varbūt palikšu laipnāks.



EOF

Vērojumi dabā

Labdien zelta rudenī, kā to precīzi ir ievērojuši cilvēki savos blogos un draugu galerijās.

Ieraudzīju duāla tvitera saraksti, kur raisās diskusija gluži nē, bet līdz 140 zīmju apmaiņa par to, kādi tūristi ir kretīni, konkrētajā gadījumā tāds ir itālis, jo paldies vietā ir pateicis спасибо. Nu bet meitenes un zēni, ja reiz cilvēks ir atbraucis uz svešu valsti tūrista statusā, tad, pirmkārt, ir reti tie gadījumi, kad viņš pirms brauciena sīki izpēta apmeklējamās valsts vēsturi, apgūst tautas dejas, iemācās gramatikas pamatus, ieraksta telefonā populārākos apmeklējamās valsts hītus vai izrotā sevi ar nacionālajiem simboliem, otrkārt, tūrists pa ielu iet ar karti, no kuras daudzos gadījumos nekā nesaprot aiz analogās kartes būtiska mīnusa - tur nav parādīts, kur atradies tu, ak kartes nesēj, tāpēc šis dieva un lēto aviolīniju dotais tūrists bieži vien griežas nē, bet vēršas pie garāmgājējiem, kuri bieži ka vien izrādās, teiksim tā, ne gluži latvieši un tamdēļ grūti gaidīt, ka viņi tūristam mācīs latviešu valodu. Un ja vēl tūrists no saulainās un olīvainās itāļu zemes ir dzirdējis Feličitu, kuru Albano dzied krieviski, tad viņam norit asara un viņš sāk runāt tekošā kirilicā. Un vienīgā vieta, kur viņam varētu pastāstīt, ka latviski ir paldies, ir krogs savas uzbūves dēļ, jo uz ielas viņš pateiks спасибо, a bet īstenais latvis viņam neteiks neko, bet ies tālāk, pie sevis lamājot nejēdzīgos Garibaldi tautiešus. Tā lūk

Augstāk rakstītais lai ir arī piemērs, kāpēc es neesmu tviterī. Viņš pats arī iemesls, kāpēc es Ļaham pa telefonu Nožēlojamos nelasīšu, maksāt par to 8 santīmus minūtē rada nožēlas sajūtu manā taupīgajā žīda dvēselē.

Vēl dabā ir vērojami biznesmeņi, arī tepat vietējie. Ja krievu bizness ir nozagt kasti vodkas, pārdot un naudu nodzert, tad latviešu bizness ir kaut kur pa lēto kaut ko nopirkt (da pofig ko), pielikt pie cenas teiksim līdz trešdaļai, nopārdot kādam un tad ielīst mājiņa: es neko, es tikai pārdevējs, guļošos nesit. Un kā vēl sit, až no kājas spārda.

Novēroju arī to, ka tauta ir sašutumā: valdība parādā 4.8 miljardus. Nelieši tādi tā valdība, ne saukti, ne aicināti atlidoja no Andromedas miglāja, ietaisīja te parādus un vēl valdība saucas. Tiešām mudaki.

Ak jā, Arnolds ir ietrenējies ielekt ledusskapī. Защиты докторскую!


EOF

Arnolds is back!

Sveicināts, mans jaukais lasītāj, kurš tā vien nogribējies pēc -40 grādiem jau tuvākajos mēnešos. Steidzu tev pavēstīt, ka daži nepārdomāti joki var novest pie fundamentāliem rezultātiem, manā gadījumā pie Arnolda.

Kāpēc Arnolds, jautāsi tu, mans ziņkārīgais lasītāj, labi zinot, ka tā ir kaķene. Atbildu: lūk kāpēc.

Iespējams, ka sīkāki apraksti un ziņojumi sekos.

EOF

Par airiem un saprāta neesamību

Ir tiešām vērts paskatīties, kā divi iesācēji mēģina airēt vienā ritmā. Otrais airētājs uzskata par neiespējamu pielāgoties pirmā kustībām, jo tas airējot tik bezjēdzīgā stilā. Priekšairētājs dziļā sašutumā paskaidro, ka pēdējās desmit minūtes viņa vienīgā nodarbošanās esot mēģinājumi pielāgot savu stilu otrā airētāja aprobežotajām spējām. Tad nu apvainojas otrais airētājs un prasa, lai pirmais nelauza galvu par viņu, bet labāk pamēģina pats cilvēcīgi airēt.
Jeb varbūt man labāk iet priekšgalā? - viņš piemetina, acīm redzot domādams, ka tad viss būs kārtībā.
Ar viduvējiem panākumiem viņi plakšķinās uz priekšu un tad pār priekšairētāju nāk iedvesma, viņš ir izpratis visu neveiksmju cēloni.
Zini, kas par vainu? Tu esi paņēmis manus airus, - viņš iesaucas, griezdamies pie otrā airētāja. - Mainīsimies.
Patiešām! Es arī visu laiku brīnījos, kāpēc man ar šitiem nekas neiznāk, - atplaukst otrais airētājs un viņi priecīgi maina airus. - Nu viss būs kārtībā.
Bet nekas nav kārtībā - arī tagad nav. Priekšairētājs gandrīz vai izgriež rokas no locītavām, lai tiktu pie airiem, kamēr otrajam airi katrā atvēzienā sitas pakrūtē. Viņi mainās atkal un nāk pie slēdziena, ka laivinieks vispār iedevis viņiem nepareizu komplektu. Lādot šo vīru, viņi atgūst savstarpēju draudzību un simpātijas.

Tā rakstīja Džeroms K. Džeroms 1889.gadā, bet nekas daudz kopš tā laika nav mainījies, laivinieki tiek lamāti joprojām.


EOF

Virsrakstam jābūt te

Беда в том, что ты слишком замкнут и окончательно потерял веру в людей. Ведь нельзя же, согласись, поместить всю свою привязанность в собаку. Твоя жизнь скудна...

А у меня-то и собаки нету...


EOF

Par ezi

Sveiks, atvasaras gaidītāj!

Bija ka nu tā, ka vakar aizdomājos par sklerozes nozīmību cilvēces laimes paaugstināšanā - jau kuro reizi atcerējos un aiz to sapriecājos, ka, novelkot slapjās un uzvelkot sausas vilnas zeķes, organismam paliek vispārīgi siltāki. Jā, man tas katru reizi ir mazs atklājums, až salūta cienīgs.

Ar laiku vai nu baterijas nosēžas vai prasības aug, bet pietika man vakar iziet ielās nedaudz ne pēc laika apstākļiem ģērbtam, tad vēl tā sirsnīgi salīt un viss, lec kaut ar pliku dibenu uz guļošu ezi, bet izlikties, ka viss ir labi un jauki kā zem dūnu segas vairs nevar. Kādreiz vēl sevi varēja pārliecināt, ka nu pajāt, gan jau kaut kad siltumā tikšu, bet tagad nekā: tiek sajusts katrs džinsu samirkušais un aukstais diegs, caurvējš starp apkakli un piedurkni, ledus pagraba vēsums ap nierēm un pirksti, kuri vairs nelokās pēc manas gribas, bet tur, kur mazāk sasaluši. Tādā stāvoklī arī smadzenes iesalst un pat fakts, ka vēl 10 centimetri un es būtu nobraukts manī neizraisīja sevišķas emocijas vai sirdsdarbības paātrināšanos. Ar dižo mākslu saģērbties atbilstoši ārā valdošajiem laika apstākļiem es nekad neesmu slimojis, bet nu liekas, ka ir laiks ārstēties, labi, ka poļu melīgie cilvēki aka meteorologi sola aukstāko ziemu ever - nebūs man daudz jāzīlē, ko vilkt: uzvilkšu kažoku un viss.

P.S. Ja latvietes Īrijā precas ar pakistāņiem par 10 štukām, tad vai nav iespējams tepat precēties kaut ar angolietēm par kaut piecām štukām gabalā?


EOF

Vecums nāk saproties

Labdien, mitrais tu mans lasītāj! Parunāsim ka nu par lietu.

Lieta ir relatīvi paveca, sauc par Raimi un ceļo cauri štatiem ar brāli. No turienes arī dziesma:



Bet par vecumu: kaut kur atkal lasīju, ka kaut ko tur sadarījis 91.gadā dzimis jaunietis. Jaunietis! Da kāds tur jaunietis, zīdainis tas ir. Tad padomāju un sapratu, ka jā, tomēr laikam jaunietis. Bijusī klasesbiedrene kaut ko izteicās par birstošām smiltīm un tā, tad es atcerējos, ka man bikšu kabatās un makā vēl arvien atrodas smiltis. Un es domāju, ka tamās no dažiem jūrmalas apmeklējuma gadījumiem aizķērušās.

Bet jā, par vecumu - tams nāk ar aizvien lielāku neiecietību pret 90-tajos dzimušiem cilvēkiem, kuri kaut ko runā par 80-to filmām, mūziku vai dzīvi tur, jo ko gan viņi zin, negrābstieties gar manu laiku! Un tas jau nekas, ka es pats no laimīgās bērnības ne pārāk daudz atceros. Bet nu tomēr - tad mūzika bija labāka, filmas skatāmākas un par zāli neko neteikšu. Es esmu runājis.


EOF

Meža dīvainīši

Labsveicināts, mans cienītais un mīlētais lasītāj! Tuvojas atkal tas brīdis, kad visi Latvijas lapu koki dosies uz Siguldu, lai tūristu orgasmiski nirvānisko sajūsmas elsienu, dvesienu un šņācienu pavadījumā nobērtu savu aplapojumu, bet par to vai nu vēlāk vai pavisam nemaz, nu kā kārts gulsies.

Es laikam jau esmu teicis, ka cilvēki ir dīvaini, tāpēc neatkārtošos teikdams, ka dīvaini tie cilvēki, bet nu ko citu lai padomā par ļautiņiem, kuri smejas par kājās uzvilktu džemperi, bet paši staigā pa ielu nedaudz pēc kubisma manierē taisīta putnubiedēkļa izskatoties. Atgriežoties pie senā stāsta par valdību un pārlūkiem - daļa tomēr saprata, ka valdības teiktais nav nemaz tāda panaceja un lēnām atgriezās pie sava gadu gaitā pierastā un ērtā. A bet vietējie bāliņi paliek pie savas spēcīgās argumentācijas ābols ir sūds, jo nav apelsīns un turpina lepoties ar savu ultrasuperdrošo veidu, kā iziet globālajā dīvainību kratuvītē. Nu tobiš turpina lepoties ar dzīvokļa metāla durvīm. Tiesa gan, durvīm pārsvarā gadījumu sienas apkārt nav, bet nu par to skaļi runāt nav labais tonis.

Nesen uz mani apvainojās viens sen pazīstams cilvēks, kura izteiktajam spriedumam stulbeņi attiecībā uz satiksmes organizētājiem pie vefa es atļāvos nepiekrist - nebūtu es atradies viņa automašīnā patālu no mājām, tad būtu arī pastāstījis, ka arī viņam piestāv šis vārds sakarā ar tekstiem par stulbo valsti, kurai nodokļi jāmaksā, stulbo banku, kurai līzings jāmaksā un divistabu dzīvokli ar plazmas televizoru, no kurienes šie teksti atskan.

Biju arī dabā izbraucis - uzzināju, ka prasme neapmaldīties Igaunijas pierobežā vēl nenozīmē, ka 20 kilometrus no  Rīgas arī izdosies neapmaldīties. Toties bikšturots vīrs vārdā Oskars kādā nelielā ziemeļvidzemes pilsētelē spēj sniegt detalizētāku informāciju par gūgļa meklētāju, jāņa atklāsmes grāmatu un iedzīvotāju reģistru kopā.

Kaut kur netā uzgāju salīdzinājumu, kas uzskatāmi pierādīja, cik reizes globālā sejas grāmata ir daudz labāka par vietējiem draudziņiem, tāpēc steidzīgi un visiem jādzēšas te laukā un jārakstās tur iekšā, jo tad momentāns labums, beigšana trīsreiz dienā un kleina apenes dāvanā būs ar garantiju. Un tas viss neskatoties uz to, ka, ievelkot elpu pēc šī ārpusgalaktikas priekus sološā piedāvājuma, tiek paziņots, ka atkal nosperti daži miljoni sejas grāmatas lietotāju dati ar suņu vārdiem, durvju kodiem un kājas izmēriem. Jāgaida ka nu valdības viedie paziņojumi.

Iedvesmojoties no zobenbrāļu, teitoņu, maltas, masonu, trešās dienas augšāmcēlāju, makaronu ar gaļu ēdāju, vegāniski pagānisko burkānu smaržas apbrīnotāju un citiem ordeņiem arī man sagribējās nodibināt kādu ordeni jebšu, kā tas skan juridiski pareizi, sabiedriskā labuma organizāciju. Nosaukums jau ir: jebanātu ordenis, pazīstams arī kā mudīšu apvienība. Tiesa gan, ņemot vērā, ka каждый имеет свою точку зрения, мешающую разглядеть точку зрения другого, tad vieglāk būs atrast tos, kuri šajās apvienībās nesastāv. Arī es tur sastāvu, jo uz jautājumu, vai man par bedru rakšanu un mežu izmīdīšanu maksā, es varēju tikai dziļdomīgi turpināt pīpēt. Tādi jau mēs esam, tie mazie meža dīvainīši.

P.S. No rītiem šķīstošo kafiju dzert nevajag. Šķīstošo kafiju vispār dzert nevajag, bet no rītiem it sevišķi.


EOF

Žargons un kaimiņi

Esi sveikts, mans lasītkārais lasītāj! Karstums beidzies, nu var nesvīstot kaut ko uzdrukāt.

Meklējot tīkla plašumos vārdnīcu, kas tulkotu no krievu/angļu valodas uz latviešu (jā jā, vēl arvien ir sastopami indivīdi, kuri nemāk nevienu valodu), uzdūros senāk jau atrastam un tagad Foigtu Kaspara atkalizraktam resursam ar patiesi latvisko nosaukumu Tezaurs.lv, kam gan nav nekādas saistības ar juras laikmeta parku un velociraptoriem vai kā nu tur tos pitbulterjeru priekštečus sauc. Kaut gan, ja tic cilvēkiem ar lāpstu un slotiņu, tad viņus saukt nevajadzēja, viņi paši nāca.

Bet nu par vieglas uzvedības sievietēm: jau gana sen mani priecēt priecē latvju filologu jaunievedums, atrodams arī augšminētajā tezaurā un tātad to pašu filologu akceptēts - bļeģ. Блядь, шо за хуйня? Un uz to man filologi atbild, ka bļeģ ir vulgārisms, kuru lieto kā lamuvārdu un arī kā parazītvārdiņu. Te nu man jāsaka, ka tie valodnieki ir stulbi, jo varēja jau nu aiziet uz blakus nodaļu pie slāvu filotiemtur un uzzināt, ka блядь — женщина лёгкого поведения (шлюха), в более узком значении — проститутка (ср. церк.-слав. «блудница»). Jā jā, pareizi, блядь un nevis бледь vai блёдь. Ja pieņem, ka bļeģ nav nekāda sakara ar vieglas uzvedības sievieti, tad gribētos teikt, ka tie valodnieki ir viltīgi, jo neko daudz nedarot ir radījuši jaunu latviešu valodas jaunvārdu uz jau esoša krievu vecvārda bāzes un līdz ar to nodrošinājuši sev algu, bet tik un tā viss reducējas līdz viņu ne īpašai gudrībai.

Kaut gan ko tur par filologu prāta spējām, ir daudzi ierindas bļeģ lietotāji, kuri lepojas ar to, ka nerunā krieviski, kaut gan nevienā citā valodā arī tā ne īpaši. Bet nu tas jau ir stāsts par vispārējo prāta attīstību, bet es esmu saguris, až gulēt jāiet.


EOF

Šodienas prieks

Nesen sanācās sarunas par Bokas jaunkundzi un katra režisora savdabīgo uztveri, tad nu lūk, ciešā saistībā ar pasaules tendencēm kino veidošanā, starpdzimumu attiecībās un naudas pelnīšanā lai tevi, manu jauko lasītāj, priecē apakšā redzamais ilustratīvais materiāls.

Klusi šīferim čaukstot...

Laba diena, manu jauko lasītāj, kā arī tu, kuram "...patīk nosaluši pirksti,šļūkt pa sniegu,klabināt zobus dēļ laicīgi nepieslēgtas apkures..." (© Cukurs) un vēl tas tu, kuram rīt nāksies balkonu labot.

Ziņoju, ka zem lietus (nē, Lietus) staigāt ir ne tikai noderīgi tikko apgrieztajiem matiem, kuri iegūst zīdainu spīdumu un vijīgumu, bet arī visam organismam kā kopumam, až vieglāk paliek un vareni brīvāk (un roka sāk rakstīt tā kā piederētu Andrejam Pumpuram vismaz), čakras izmazgājas un aura sāk spīdēt (un seja beidz spīdēt), kā arī elpojas ar sajūtu, ka puse mūža nav nosmēķēta.

Novēlu tādu pašu sajūtu arī Kītam Ričardsam, ne jau velti viņš bija atbraucis uz Rīgu un ar mani vienā trolejbusā vizinājās, gan jau ka meklēja savu dvīņubrāli, kurš par taksistu strādā.

Nedaudz arī par seksu - es parasti cilvēkiem, kuri pēc gariem gadiem, kas pavadīti pie loga, vēlas pāriet uz atvērtā (vai vaļā pamestā) koda programmām, uzdodu jautājumu, kas cilvēkus parasti ieved korķuviļķī: vai jums ir patstāvīga (vai varbūt pastāvīga) seksa partnere/-is? Kad cilvēks ir atguvies un izlīdis no korķuviļķa, tad seko sīkāks paskaidrojums: ja ir vēlme jāties sevišķi perversā veidā un bez lubrikantiem, tad vaļā pamestais kods ir tieši tas, ko dakteris parakstījis. Tie daži eksemplāri, kuri piedāvā seksu zīda palagos un pie svecēm, ir tikai uzmanības novēršanai.

Būtu pa atvērto logu svaigums lavījies iekšā jau senāk, tad varbūt arī šis gara darbs nebūtu tapis, tāpēc lai jums visiem lietus mājās, tas palīdz aizskalot aizbraukušā jumta pēdas, audzina sēnes, mazgā matus, veldzē miesu pēc jātiņa un vēl tur kaudzi visādu labu lietu dara. Kā sojas aizvietotājs gan neder, tur gaļu vajag.

P.S. Par to balkonu ir tā, ka pretējā mājā vienam balkonam dēlis atrauts vētras izdarību rezultātā. Ak jā, un viens ruds kaķis arī nebija īpaši apmierināts ar nokrišņu daudzumu.


EOF

Brīva vieta jūsu virsrakstam

Labrīt, mans lasītāj whatever kāds! Ja tev nav klepus, tad esi sveikts, klusais lasītāj!

Vispirms par demokrātiju un vārda brīvību - pie raksta par nu jau nelaiķi Jāni Grodumu tvnetā atslēgta iespēja komentēt. Sīkums, bet patīkami. Un vispār tiesības rakstīt komentārus vajadzētu izsniegt tikai pēc vispusējas un padziļinātas garīgo spēju izpētes.

Par izlaidumiem - nesen no noklausītas sarunas uzzināju, ka, pirmkārt, Rīgā nevar nopirkt kleitu izlaidumam, otrkārt, kleita ir galvenā izlaiduma sastāvdaļa un treškārt - runātājas māte ir galīgi stulba (citāts no sarunas), jo ir uzaicinājusi kaut kādus radiniekus uz izlaidumu, kurš nenotiks, jo visā Rīgā nav piemērotas kleitas. Un tajā brīdī es sajutu, kā zemeslode, solidarizējoties ar konkrēto un daudzām citām meitenēm, nedaudz nedaudz piebremzē riņķojumu ap savu asi.

Par klepu - brīnišķīgs izgudrojums, atnāk no rīta, kad jāmostas, pamodina un aiziet. Atnāk vakarā, kad gribas iet gulēt, bet vispār vēl jāveic darbības, kas tendētas uz ekonomikas sildīšanu. Pa nakti pats guļ.

Balss - manta, kura pazūd pēc pīpēšanas caurvējā. Pilnai laimei nepieciešams jau pēc caurvēja procedūrām pīpēt un lamāties silti mitrā mežā - garantēts erotisks balss tembrs pēc divām dienām vispār bez nekāda tembra.

Pacelta uzacs - mans izskats šorīt veikalā, kad vīrelis pirms manis nopirka divus alus un odekolonu, to, kurš ar atlaidi. Tas mani tik ļoti ietekmēja, ka aizmirsu cigaretes nopirkt, atkal nopīpēšu duāla paciņu.

Bērnudārzs pie mājas - nemitīgs enerģijas avots, komplektā ar augstākminēto klepu veicina pamošanos. Tagad es zinu, no kā sastāv bērns: no pretgaisa aizsardzības sirēnas un perpetuum mobile savienojuma vienā agregātā. Nu kā šitāda izmēra objekts var izdabūt no sevis tādu troksni un tik ilgi???

Pārdomas par brīvlaiku - un kad tikai tos mazauguma perdeļus deportēs uz laukiem... Varbūt tur viņiem vietējie uzskatāmi pastāstīs, ka iebāzt tukšu plastmasas pudeli riteņa spieķos un braukalēt apkārt, priecājoties par skaņu, nav labi attiecībā pret aizsardzības sirēnas un perpetuum mobile apvienojuma nomocītiem organismiem.

Viss, mazauguma perdeļi pagalmā sāka diskutēt par to, cik kuram ir liekais svars un kā no tā tikt vaļā. Apglabājiet mani aiz flīzēm.

P.S. Neprecēšu Agnesi, neglītas viņai pēdas.


EOF

Piena produkti

Sveiks, mans sasvīdušais lasītāj! Cik labi tomēr bija Karlsonam - viņam propellers muguru dzesēja.

Gribētu oponēt vienam kolēģim, ka vasara sākas maija beigās - tad viņa jau ir ieskrējusies un tūlīt tūlīt izdvesīsies pati savā skrējienā. Gribētu oponēt arī savai draudzenei, ka vasara beidzas līdz ar kastaņu ziedēšanu - turpinās viņa, bet tikai tūlīt tūlīt izdvesīsies pati savā skrējienā. Gribētu oponēt pats sev, ka vasara beidzas Jāņos - viņa tad jau ir izdvesusies un konkrēti man apnikusi un tiek uztverta vairs kā vairāk vai mazāk silta laika (ak šī bagātā latviešu valoda!) periods starp kastaņu ziedēšanas beigām un atvasaru. Un vēl kā periods, kad piens saskābst jau govī. Un vēl kā periods, kad es nevaru atrast šortus. Un vēl kā periods, kad neesi vēl paspējis aiziet gulēt, kad ir jau gaišs. Un vēl kā periods, kad valda svārki un es tāpēc uzvedos neadekvāti. Un vēl kā... labi, pietiks.

Savukārt šodien ir svētki - pat nedēļa nav pagājusi, kad esmu nopicis kefīru. Atgādinājumi telefonā rullē. Viss, iešu uzpīpēt ūdeni un aplieties ar cigaretēm. Emmm... es jau teicu, ka mēdzu uzvesties neadekvāti?


EOF

Nepieliecoties

Labdien, manu čaklo lasītāj! Lai tev divdabja teicieni viegli virknējas!

Lasīju te visādus lasāmos un skatījos te visādus skatāmos, līdz kamēr nobriedu kaut ko arī uzrakstīt. Teiksim tur par fotoaparātiem. Laba manta tāda, bet tā nu tas iegājies jau no bērnudāra laikiem, ka obligāti ir jāmērās (arī meitenēm) ja ne ar objektīva lielumu, tad vismaz ar megapikseļu daudzumu. Tev tikai pieci? A man gan divpadsmit! Jauki, tikai cilvēki aizmirst, ka tehnika pati neko nemāk, kam par pierādījumu pilnais internets ar dārgu aparatūru sabildēto bilžu, kuras rada vēlmi aizliegt internetu. Ir gan arī sastopami indivīdi, kuri ar vislētāko aparatūru ir spējīgi fotogrāfēt tā, ka uz to var ilgi skatīties un apbrīnot, bet maz - vairums ir to, kuri nopērk kaut ko virs 300 naudiņām un tad ir pirksti vēdeklī un siekalas burbuļos. Un sūkā nepieliecoties.

Iepriecēja arī jelgavnieki - vēl nenoslīkušie bija izbraukuši ielās protestēt pret bedrainajām ielām. Nu vismaz mēs ar duālu ilgāk dzīvosim. Es vēl tikai gribētu kaut kur izlasīt bedraino ielu preses relīzi, ko viņas domā darīt sava bedrainuma sakarā, jo no protestētājiem kādu nebūt rīcību gaidīt būtu tas pats, kas precizitāti no GPS navigācijas sistēmas Susanin v1 beta. Uzticami avoti no Vladivostokas gan ziņo, ka tur vietējiem arī piegriezušās bedres, tāpēc sameties bariņš autobraucēju, nopirkuši asfaltu da kas tur vēl vajadzīgs un aizbēruši tās bedres, bet Jelgavā tā darīt nevar - tur karš turpinās un bombardēšanas arī. Un sūkā nepieliecoties.

Pēčāk no viņiem piemēru ņēma ārpusjelgavas tie tur, kas nepieliecas, un protestēja pret degvielas cenām, pie tam nevis uz AAE blieza, bet tepat, pie tankiem ālējās. Būs man arī vecmāmuļai jāpiesaka protests, ka tik maz ābolu zaptes savārīts un takš pofig, ka nebija ābolu gads.

Ir tāds brīnišķīgs žurnāls, kuru nezinu kā sauc, bet kurā bija saliktas iekārojamākās Latvijas līgavas - nav vairs veselības, lai tik daudz izdzertu, bet ne par to stāsts - bija tur ielu intervija ar jautājumu, kas ir pirmais maijs un kāpēc visi tad dzer svin, uz kuru vislabāko atbildi žūrijas vērtējumā sniedza kāds vīrs jau gados un kilogramos: 1.maijs ir maija pirmā diena. Priekškars.

Holivudas filmās parasti ir tā - labais ir tāds dieva dots antiņš no kolekcijas pūt un palaid, savukārt sliktais sevī iemieso visas zināšanas no Aleksandrijas bibliotēkas līdz mūsu Elektrības mājai. Dzīvē gan ir savādāk - ne tik sen Ņujorkas Laika parkā (vietējo to sauc par Times Square) viens tāds jelgavnieku gara radinieks bija atstājis mašīnu ar bumbu tur iekšā. Ar paštaisītu bumbu tur iekšā.

Neliela atkāpe: savulaik tika izvirzīta doma, ka apsēdinot pie rakstāmmašīnām lielu daudzumu pērtiķu, pēc zināma laika daudzuma (pēc gadsimtiem tur) taptu nejauši uzdrukāts Makbets vai Hamlets. Sakarā ar interneta izgudrošanu mēs zinam, ka doma ir pilnīgi nepareiza.

Tātad ar paštaisītu bumbu tur iekšā. Šekspīrs guļ mierīgi, Hamlets II: Atgriešanās nebūs, Google direktoru padome izbrīnīta skatās uz sava meklētāja izmestajiem 52 miljoniem padomu, kā pagatavot bumbu mājas apstākļos, Ņujorkas policisti mēģina skaļi nesmieties. Vienīgi bumbas autors ir nesapratnē, kā var nesprāgt apvienojums no benzīna kannām, pāris propāna baloniem, ķīniešu hlopuškām un dažiem mēslojuma maisiem. Fotogrāfi ar lielo F viņam pievienojas: aprīkojums ir viss, saprāts nav nekas! Un nepieliecoties.

Turies, lasītāj, nenosalsti jau tagad, vēl visa vasara priekšā.


EOF

Zem galda

Labdien, mans jaukais lasītāj! Kārtējo reizi nevēstīšu tev teiksmu par Udo, pat neceri.

Man ir tāda organisma īpašība smieties, reizēm nevietā, bet šoreiz bija vietā un arī zem galda pakritis es turpināju smieties. Tātad vispirms skatāmies šo te jauko video, savukārt pēc tam klausamies šo te jauko dziesmu un mēģinām vai nu kā es pavelties zem galda vai arī nesapratnē raustīt un kā tur vēl kustināt plecus.

Šim vakaram viss, rīt beigšu smieties, tad būs vēl.


EOF

Nakts sarunas dienā

Sveiks, pacietīgais lasītāj un arī tu, vēl nenoslīkušais jelgavniek! Biju veikt novērojumus, dikti nesaliju.

Pastāv pasaulē tāds uzskats, ka sievietes ģērbjas, pucējas un visādīgi savādīgāki sevi apbižo (Elizabete tagad sapriecājās, ka par viņu uzrakstīju), lai patiktu vīriešiem. Pastāv arī antiuzskats, ka sievietes ģērbjas, pucējas un visādīgi savādīgāki sevi apbižo (Elizabete atkal priecājas), lai pašām patiktu. Vispār jau vīriešus te varēju nepieminēt, kas viņiem ko prasa. Nē, nu prasīt jau prasa, bet pieļauta tiek tikai viena atbilde; ja uz jautājumu kā tev patīk mana jaunā frizūra netiks sniegta vienīgā pareizā un pieļaujamā atbilde, tad iespējami miesas bojājumi.

Bija savulaik tāds gadījums kā 9. klases izlaidums, kurā es dikti jo ļoti sabijos no savām klasesbiedrenēm, kuras bija ieradušās kā uz mis universe vai uz varakļānu rajona labākā slaucēja vismaz - mati uz galvas tā da šitā, smaržas smacē nost 5 metrus pret vēju, sejas kā gleznas izkrāsotas, tērpi tādi, ka pašas nezin, kur likties. Un visur līdzi staigā lepnās mātes, kuras izskatās analoģiski. Vārdu sakot skaisti. Vīri un tēvi tajā laikā kaut kur uz kāpnēm pīpē un klusē, kaut gan varētu arī neklusēt, viņos tāpat neviens neklausītos. Jo sievas un meitas zin, kas ir skaisti. Zin. No kurienes? Nav svarīgi, galvenais ir apziņa, ka tā ir skaisti.

Un ko vīrietis? Piecieš, ko citu darīt, neies taču kaut kādu izplūkātu uzacu vai dekoratīvi mākslīgo nagu dēļ sākt karu ar mīļoto. Un ko sieviete? Pēc kāda laika, kad vīrietis ir tik tālu pieradis pie tām neuzacīm, ka var nesalecoties paskatīties mīļotās sejā, viņa nokrāso matus zilus un vienā pusē izskuj auseklīti. Kāpēc? Jo skaisti, redz, vīrietim patīk. Un pati no sirds tic, ka vīrietim patīk un ka tas ir skaisti.

Labi, atkal iegrimu pārspīlējumos, taču lietas būtību tas nemaina - visi tie nagi, ragi, uzacis, papēži, sunīši da kas tur vēl tiek sludināti kā skaistumu palielinoši (pagarinoši? paplatinoši?) līdzekļi, a priori pieņemot, ka mērķauditorijai vīriešiem tas patīk, kaut gan nekādas aptaujas nav veiktas. Kaut gan gan nav vērts veikt, mīļā miera labad veči tāpat samelos un sievietes turpinās ticēt savam izdomājumam un staigāt apavos, kurus ieraugot vien svētā inkvizīcija nokaunētos par savu nabadzīgo aprīkojumu.

Pēc šī tarakānu un kaiju inspirētā stāstiņa secinājums ir tikai viens - sievietes ģērbjas, pucējas un visādīgi savādīgāki sevi apbižo (Elizabete salecas) pašas sev. Ja galarezultāts atgādina taifūnu pārcietušu putnubiedēkli un tiek pavadīts ar tekstiem galvenais ir iekšējais skaistums, īstais mani mīlēs tādu, kāda esmu, tad tas liecina tikai par gaumes un pašapziņas trūkumu. Viss, esmu rakstījis, sāpīgi nesitiet, я только Каштанку читал.


EOF

Papavasaris

Sveiks, pavasarīgais un cītīgais lasītāj! Tā tev arī vajag!

Uz balkona līst ūdens, cigatere un kāja slapja, sēžu istabā, blenžu pa logu. Iet meitene, kura atgādina Lindu Periju samazinātā versijā un bez cepures, toties ar mugursomu. Izlaipo garām milzu peļķei, tad nostājas Riodežaneiro sargājošās Jēzus statujas pozā, tikai ar muti uz augšu, un ķer lietus lāses.

Iet ieviete, tērpusies iekš kaut kā, kas pa gabalu atgādina pa pusei un nemākulīgi nodīrātu muskusvērsi. Gar milzu peļķi laipo lēnāk kā aklais lasa. Vienā rokā somiņa un kaut kāda ķesele, otrā lietussargs. Lietus lāses neķer, bet pie nākamās peļķes apstājas kā Mozus, kurš knapi Sarkano jūru pašķīris, bet tagad viņam sausam jāiziet caur Atlantijas okeānu.

Ja Linda Perija ar mugursomu mani darīja priecīgu, tad pusdīrātais muskusvērsis man lika smieties kā bērnam cirkā. Cik labi, ka tie cilvēki ir tik dīvaini un dažādi. Un ja vēl AC/DC ausīs skan...


EOF

Savādnieki II

Labrīt, lasītāj, veiksmīgu saullēkta vērošanu! Man iepatikās ieraksta nosaukums kaut kur zemāk, tāpēc nolēmu paturpināt; es gan zinu nosaukumu labāku, bet šams vairs savā sākotnējā veidā neeksistē, lai tad arī atdusas mierā.

Kaut kur ziņās pamanīju nu jau laikam rakstu sēriju par cilvēkiem un viņu milzīgo parādu nastu, no kuras (sērijas) vienu no vārdu sakopojumiem (jo rokas neceļas un mute neveras to apzīmēt ar kādu no literatūras žanriem) izlasīju Ļeņina stilā, bet jau tas mani ietekmēja tā, ka rokas dreb, acis duļķojas un aiz loga vārnas ķērc. Lasīju un sapratu, ka nežēlīgo banku ķetnās kritušie ir tiesīgi tapt iemūžināti jebkura veida latviešu daiļdarbā, vēlams romānā un vēlams šo romānu pēčāk iestūcīt skolas hrestomātijās un līdz ar to obligātās literatūras sarakstā blakus nosalušajam Cibiņam, tiem tur uz ledus gabala, aizmeža bārenīšiem un visai pārējai klasikai. Lai bērni baidās. Lai bērni mācās nīst klasiku. Lai bērni dienās izaug par tādiem pašiem gaudotājiem. Lai iešana nosalt mežā arvien tiek godāta par īpašu varonību. Ziniet, kāpēc latviešu ir tik maz? Tāpēc, ka īstens latvis pat sievu izdrāzt nevar, tā vietā labāk pagaudos.

Izklausās, ka es neesmu normāls? Labi, palēnām sākšu: jebkurš godājams latvietis pirms dažiem gadiem satiekoties ar otru latvieti pirmām kārtām painteresējās, cik tam ir kredītu un bija patiesi sarūgtināts, ja izrādījās, ka vairāk. Cik labi, ka valstī bija un ir vairākas līzinga kompānijas - ja viena naudu nedeva, tad otra iedeva, daudzi ņēma kredītu vienā vietā, lai atdotu otrā. Iedomājieties situāciju, kad Titāniks saduras ar to žīdu, ledus gabala vārdā nosaukto, un iet uz grunti, bet kapteinis tajā brīdī izdod tekstu: Eu, džeki, davai skriešus no otra borta noplēsiet plāksnes, fiksi šito aiznaglosim! Un pēc tam stāv uz grimstošā vraka un skaļā balsī lamā meteorologus. Rasistisks piemērs? Nu labi: iet pa tuksnesi divi nēģeri, Ābrams un Sāra...

Te kaut kur padzirdēju, ka vienā kompānijā darbā pieteikušies 600 cilvēku, no kuriem paturēti 3 (trīs). Un tas nav raķešbūves uzņēmums, lai gan tuvu tam. Tātad mums ir nezinucikbetdaudz procentu atbirums uz sejas, rodas loģisks jautājums: какого хуя kāpēc tur bija pieteikušies tie, kurus nepieņēma? Viņi ko, cerēja, ka pret tik apbrīnojamu saprāta trūkumu darba devējs nenoturēsies? Atgriežoties pie kredītnastas nospiestajiem morālajiem Āfrikas badacietējiem bērniem: kredīti lieli, darba nav, kur nu mūsdienās jaunu atrast, ko nu es, valdība stulba, žīdi pie visa vainīgi, ak mēs nabadziņi. Un tad vēl 1.septembrī šnabi nevarēs nopirkt, ak mēs nabadziņi, vispār vāks.

Vē joprojām izklausos nenormāls? Labi, palēnām beigšu: pieaicināju matemātiķu brigādi un viņi man izrēķināja, ka Rīgas platība, kur varētu piezemēties sniegs, ir, tupa rēķinot (tie nebija nekādi labie matemātiķi, LU kā nekā) 80 kilometri kvadrātā, tātad ar metrīgu sniegu virsū sanāk 80 kilometri kubā sasaluša ūdens. Un tagad izrēķiniet, kādu siltuma daudzumu nepieciešams pievadīt, lai šo materiālu uzsildītu līdz kušanas temperatūrai! Oi, atvainojiet... Tātad mums ir daf... daudz sniega un 150 tūkstoši bezdarbnieku, nevainīgo dvēseļu, nežēlīgo banku upuru, bezgrēcīgo siržu, da sauciet kā gribat, kuri visi gaudo uz mēnesi arī, bet primāri par savu grūto likteni un sekundāri par to, ka sniega izvešana no Rīgas izmaksāja 700 štukas. Domu uztvērāt? Pareizi - citējot Šnuru no blokādē bijušās pilsētas vārdā nosauktā muzikālā veidojuma: в руки лопату - хуячим хуячим!



Viss, jāiet ar sauli uzpīpot.


EOF

Dzimtā pilsēta

Sveiks, lasītāj ak jel! Atnācu ka nu pažēloties par iekšējo orgānu nolietojumu.

Vispirms vēlētos pasveicināt meiteni no Saldus, kuras vārds ir palicis miglā tīts, toties ir zināms, ka viņai dzimšanas diena bija 7.martā, un atvainoties - tas, ko es teicu par tavām krūtīm, tev nebija jādzird.

Vēl gribētu atvainoties visiem japāņu filologiem tās meitenes vietā, kura paziņoja, ka haikā ir 7 rindiņas - puiši, mierīgi, ja vēl neesat izdarījuši harikiri, tad novelciet savas baltās zeķes un nedariet muļķības - tās jūsu vietā lai dara AutoVAZ.

Atsevišķs paldies meitenei, kura man atnesa alu - tas bija mīļi.

Jā jā, zinu, ka savulaik teicu, ka dažas lietas man nu jau patīkās darīt bez psihotropo vielu klātbūtnes - reizēm gribas uzzināt atšķirību, sauksim to tā.

Nedzimtajā pilsētā cilvēki ir varen dīvaini - brīžos, kad tu sēdi pie bijušā kino Daile, sildies saulītē un dzer alu, tad uz tevi skatās kā uz sniega cilvēka apvienojumu ar tvaika gludekli, savukārt uz vīreļiem, kuri 8.martā ar salauztām neļķēm streipuļo pa Brīvības ielu jau deviņos no rīta - tak nē, tas ir normāli.

Ak jā, vēl paldies tām divām meitenēm, kuras es negribēju apkaunot ar savu neveiklo mēģinājumu iepazīties, bet kuras Narvesenā pirka to šķidrumu, kas pēc konsistences atgādina žiguļa otrabotku, pēc garšas lietotu zeķu uzlējumu un kas tiek pārdots zem kafijas nosaukuma - pateicoties jums, man sanācās pakaitināt savu labāko daļu ar Coffee Nation apmeklējumu, iepriecināt sevi ar garšīgu kafiju un tikt pie jaunas atlaižu kartes.

Jau mājās (savās) pamanījos noskatīties svaigāko dakteri Māju - aktuāla sērija par blogotājiem un to, vai cilvēki vada viņā galā ir svešinieki un vai reizēm lielāki svešinieki nav tie, ar kuriem tu guli vienā gultā. Varētu pilnīgi medāli iedot scenāristam par tekstu Katram no mums ir nepieciešami noslēpumi - kamēr tie mūs nenogalina, tie nodrošina mums siltumu un komfortu.

Kaut kad krietnas dienas senāk apsveicu paziņu ar skaisto dienu - es, ziniet, laikam esmu kautrīgs cilvēks, jo no tik vētrainas pateicības až sasarku. Tāpat kā samulsu no vienas citas meitenes, kura neprotestēja pret to, ka uz viņas dzimšanas dienu esmu ieradies ne tikai bez dāvanas, bet arī bez puķēm, priecēja vienīgi tas, ka citi vispār par viņas jubilāciju nezināja, jo domāja, ka ir ielūgti uz sieviešu dienas svinībām vai arī uz dzeltenās žurkas bērēm. Parafīna žēl man nebija, bet nu kaut kā nesanāca.

Speciāli tiem, kuri ir izlasījuši līdz šai vietai - šorīt sēdēju dzimtajā pilsētā Tukumā pie strūklakas, kas atrodas pretī bijušajam Iļjiča piemineklim, uz soliņa ar skatu uz sēnei līdzīgu kiosku, kurā savulaik pēc mana uzstājīga lūguma tika nopirkts tanciņš, kurš sastāvēja no daudzām mazām detaļām, kuras jau nākamajā dienā tika nosūtītas ceļā uz Engures ceļa malā esošo izgāztuvi, jo izrādījās, ka āmurs ir spēcīgāks, ar muguru pret grāmatnīcu, kuras smarža man vēl tagad asociējas ar klusumu un mieru, dzēru pienainu kafiju no lielas, baltas krūzes, smēķēju Captain Black un runāju par saviem klasesbiedriem no Birznieka Upīša sagatavošanas klases, par kuriem es atceros tikai to, ka tādi bija, pie tam runāju ar cilvēku, kurš nekad šajā skolā nav gājis. Ak jā, vēl mēs runājām par glezniecību, pie tam man pieder tas mākslas salons pretī ielas stūrim, uz kura mans vectēvs nonesa apgaismes laternu, pie tam tā, ka kapec bija lielajam kuģim GAZ 24 ar horizontālo resti, un viņa man stāstīja, ka ir rakstniece, bet patīk arī gleznot.

P.S. Saņemt īsziņu ar vaicājumu par dzīvības esamību ir jauki.


EOF

Ambālisms ar fanātismu

Labi lai tev viss, manu jauko lasītāj! Biju internetā, par to arī stāsts.

Uzgāju latvju nacionālistu saitu (vai nu kā tas ir čista pa latviski), tur ir daudz jautra. Tā kā es žurnālus un avīzes lasu no beigām, tad arī te uz reizi norullēju līdz apakšai un re nu, pareizi darīju: teikums Lapā atrodamo informāciju atļauts pārpublicēt tikai pilnā raksta garumā (t.i. aizliegts izmantot no konteksta izrautus citātus) vien ir ko vērts - tikpat labi varēja pateikt, ka mums ir grūtības ar komunikāciju un valodas izpratni, tāpēc lūdzu nepazemojiet mūs. Bet īstenajiem un patiesajiem latviešiem tiešām ir grūtības ar dzimto valodu, kur nu ar dzimto valodu, pat ar saprātu ir bēdas: Ietekmes sfēru sadalījums Somijas un Latvijas likteņos ar Staļina roku sāka vilkt paralēles, kas somu drošsirdīgas nepakļāvības dēļ tomēr savstarpēji attālinājās. Bieži jūs esat redzējuši paralēles, kuras tuvinās, attālinās, metas dejā un stūrītī pīpē? Par daudzajām pareizrakstības kļūdām vispār klusēju. Par Tautu Savienību, kura aizstāvēja Somiju tādējādi, ka izslēdza PSRS no savām rindām - arī klusēju. Bet Josifs tik un tā vainīgs.

Man ir ieteikums - Krievijā dzīvo un uzstājas tāds Vladimirs Žirinovskis, visi viņu zin, viņš ir kā tāds Arlekino cirkā, uztur jautrību un tā - brauciet pie viņa uz konsultācijām, savādāk šitais nacionālistu fanātisms ir palicies tāds neinteresants. Nē, bet nu godīgi - cik cilvēki paliks Latvijā pēc dekolonizācijas? Un pēc kādiem kritērijiem notiks tā dekolonizācija? Lētāk sanāktu izvest tos, kuri ir tuvāk tīrasiņu latvietim, bet nu jā, es jau neko nesaprotu.


EOF

Origami

Sveicināts, manu mazo draudziņ! Lai top tev zināms, ka uz Marsa arī nav dzīves.

Cik viss tomēr ir jauki - krīzes aktualitāti aizsedza sniega birums, sniega birumu aizstās plūdi, pēc tam augšāmcelsies vēlēšanu bubulis un milzu lempis piedevām, bet tas būs vēlāk - labāk pastāstīšu par visaktuālāko aktualitāti, kurai seko liels un mazs, līks un taisns, sunis un kaķ's: šausminoši drausmīgais noziegums, kad tika nozagti (a varbūt padirsti) daudzu grāmatvežu ar sirds asinīm parakstītie un vidā iesniegtie kaut kādi papīri ar daudziem cipariem virsū.

Un šajā brīdī es jūtu, kā pār manu skūto un nedaudz vēl kaut kādu galvu gāžas tautas sašutums: kā, vai tevi neuztrauc, ka no VID visdrošās datu bāzes ir nelietīgi un visneķītrākajā veidā nozagti vissvarīgākie dokumenti, kuri garantē visuma eksistenci un izskaidro tā paša visuma rašanos???

Nē, ziniet, neinteresē, man, ziniet, по бубену, по барабану тоже un vispār похуй. Kas mani interesē - нахуя tāds troksnis sacelts? 99% iedzīvotāju datoru māk ieslēgt un izslēgt, viņiem līdz sesijas id maiņai ir tālāk kā Čapajevam līdz upes pretējam krastam, tik pat lielam pulkam ir tikpat liela sajēga par grāmatvedību. Bet nē, tak dirš gudrāk par Zālamanu un visām viņa sievasmātēm kopā ņemtām.

Bet tagad par origami - mūsu gudrajie žurnālisti ir atraduši īstenāko no īstenākajiem speciālistiem db drošības jautājumos, saucās Ina Gudele un ar kāju pa dirsu viņu izmeta no darba par ēšanu darba laikā. Cilvēks ar patiesi lielu pieredzi inženiertīklu projektēšanas, tirgus izpētes un sabiedrības informēšanas jautājumos, kā to var lasīt viņas CV. Labi, pret to man vēl nekas nav, galu galā Ainārs mums ir vienkārši buldozers, taču kad tā tante sāk klāstīt, ka pie tās šaizes vidā ir vainīgs vietējais sisadmins, tad man rodas vēlme kādu no tām trubām, kuras viņa studiju gados zīmēja, salocīt pēc origami un iedzīt viņai tur, kur pēc fenšui skaitās slikta karma.

Uz šādas priecīgas nots arī atvadīšos, lai viegli lāpsta cilājas!


EOF

Malači

Labrīt, manu mazo lasītāj! Lai tev siltas kājas (jā jā, tas ir svarīgi!) un neindīga elpa (un lai zobu tīrišana palīdz)!

Kamēr es te nodarbojos ar ekonomikas sildīšanu (kājas arī pie reizes pieķēru klāt), tikmēr šitie lāga zēni (gan jau ka arī sievas, bet nevaru iedomāties normālu sievieti, kura nodarbotos ar tādu huiņu) zinātnieki atklājuši, ka ierastais pulkstenis, kurš darbojas, pateicoties cēzija atomu ekspluatēšanai, vairs nav precīzs - vienas sekundes kļūda 100 miljonos gadu esot baigā šaize. Vot tā ja, nav precīzs, saprati, lietotāj tu, kurš paļaujas uz to, ka logi sinhronizēs tavas kastes pulksteni reizi nedēļā.

Bet nekrīti, ak lietotāj, izmisumā un pa logu arī ne tik, lāga puiki ir atrisinājuši šo pasaules lielāko bēdu (krīze nav bēda, tās vispār nav, kā secināja mana prātīgākā daļa, skatoties uz Ženēvas cienīgo autosalonu Dzirnavu ielas malā), šamie cēzija atomu vietā tagad ekspluatē alumīnija jonu. Vienu pašu. Nu labi, komplektam pieķēruši klāt magnēzija jonu, arī vienu, tamie abi kļūdās par vienu sekundi 3.7 miljardos gadu. Satriecoši. Trīcu no nepacietības notestēt.

Vēl tās pašas fizkultūras stundu zvaigznes atklājušas, ka whatever kā lādēts ūdens (un tam nav saistības ar šizofrēniju un runāšanu ar ūdeni, Bert, vari atslābt) sasalst tā kaut kur no -7 līdz -18 grādiem pēc Andersa, kurš Celsijs. Malači zēni, bļitkotāji jūs mūžam atcerēsies. Viņu atraitnes arī. Un tā nav ņirgāšanās par to gabēnu, kurš pusvienos ceļas.

Iešu gulēt, Agnesi braukšu precēt vēlāk. Līdzsvara meklējumi bija nesekmīgi.

P.S. Piedzērušies Valcīc un Tricis nav estētiski, viņi arī skaidrā tādi nav.

N.B. Artis Volfs tomēr ir malacis.


EOF

Savādnieki

Labdien, mans jaukais lasītāj! Lai tevi netraucē laukā valdošie -58 pēc Andersa, vienkārši vajag ģērbties silti.

Man jau bija aizdomas, ka cilvēki ir dīvaini un es ar saviem putniem un runājošajām mušām neesmu tāds vienīgais, bet nu vajag taču ievērot kaut kādu mēru šajās lietās, savādāk es vēl sākšu domāt, ka esmu viens no retajiem normālajiem. Vo, lasu, ka pasaulē panika sākusies, lietotāji no ie masveidā pāriet uz ugunslapsu, operu, spīdīgo, kāds varbūt arī uz lynx, taču ne par to ir stāsts, stāsts ir par to, kāpēc viņi to dara. Jo valdība teica, ka tā vajag. Vienā Vācijā vismaz 300 tūkstoši 4 dienu laikā noticējuši valdībai, Francijā un Austrālijā arī kaut kā līdzīgi. Tai pašai valdībai, pret kuru kādu laiciņu senāk protestēja, sauca (un sauc) par meļiem un zagļiem. Dīvaini tie cilvēki - kā viņiem saka, ka citplanētieši neeksistē, tā melo, bet kad saka, ka jāmaina pārlūks, tā taisnību stāsta. Nekādas konsekvences.


EOF

Gadadiena

Labdien, mans apsalušais un saslīdējušais lasītāj! Gāju pa darīšanām, ieraudzīju kalendāru un atminējos, ka pirms gada tika ieņemts šnabja veikals. Tātad...

Tas notika kā reizi 221 gadu senā pagātnē, kad jaukā un saulainā 14.jūlija dienā vesels bars sadzērušos un neapmierinātu ļautiņu devās uz valsts varu simbolizējošu ēku, izbungāja logus, izgāza durvis, izlaupīja un beigās nojauca. Pasākums turpinājās ar klopi, bezjēdzīgu masu dekapitāciju, cilvēku duršanu vannā un a priori melīga saukļa saglabāšanos masu kultūrā līdz šodienai. Jūs domājat, ka šo te pūli tagad neviens neatceras vai vismaz piemin ar sliktu vārdu? Ņefiga, viņus slavē un cildina. Neticat? Palasiet Francijas vēsturi.

Atšķirība vienīgi tāda, ka tajā vēlāk nojauktajā mājā, kas Bastīlija saucās, glabājās vesela kaudze ar ieročiem, jo lūk, tas pūlis bija dikti dusmīgs un gatavs kājas no dibena raut visam, kurš ar liliju rokās pastaigātos. Nu, mūsējiem konkrētajiem aizdomāties tālāk par pliku laušanu ir tālāk kā rāpus līdz Lieldienu salai un tas nav apvainojums, tas ir secinājums. Būtu no tiem pašiem frančiem mācījušies un vasarā gājuši logus dauzīt, taču siltāk.

Katrā gadījumā šodien labāk uz ielas neiet un ja iet, tad ar līkumu gar katru Balzāma veikalu, šodien policija slānīs katru, kurš tikai aizdomīgi paskatīsies uz tās bodes pusi.


EOF

Biroja radio

Labrīt!

Ir tāds milzīgs konglomerāts kā Big R Radio, no kura gan es pārsvarā klausos 80s Metal FM, un kura mājaslapā es iespēros un ieraudzīju, ka ir izveidota atsevišķa sadaļa Draudzīgais birojs jebšu oriģinālvalodā (citējot vienu putnbiedēkļveidīgu meiteni) All Office Friendly. Bā, nu ja viss birojs draudzīgi klausīsies 80.gadu atviegloto versiju (80s Lite), mīksto frekvenču modulāciju (Soft 108.2 FM), Džeksonu vai vaboles (All Beatles Channel), tad es jau tagad (pagaidām vēl) pieklājīgi atklanos no šādiem apšaubāmiem priekiem. Kas mums te birojā, lielveikals kaut kāds, kur jāskan klusai un mierīgai mūzikai, lai vairāk iepirktu nevajadzīgas mantas? Kāpēc man kopā ar visiem jau kuro reizi jāgaudo līdz Yesterday vai jākratās pie Billie Jean, ja es varu veltīt kādu dziesmu grāmatvedībai un pagriezt skaļāk Die Die My Darling, pie sekretāres durvīm dungot Talk Dirty To Me vai aicināt visu biroju uz rotaļu ar Get In The Ring? M?


EOF

Par dibeniem jau laikam

Labrīt atkal, manu mazo draudzīgo lasītāj! Pastāstīšu tev stāstu par dvēseles skaistumu. Un nepārlasi jau kuro reizi virsrakstu, par to arī būs.

Šis gads ir ievērības cienīgs ne tikai ar to, ka mums visiem par gadu mazāk jāstrādā, bet arī ar to, ka jaukā filma Basic Instinct beidzot paliek pilngadīga, līdz ar to ir cerības, ka trešo daļu nevienam neienāks prātā uzcept, pensionāru sekss uz lielā ekrāna varētu neattaisnot uz to liktās finansiālās cerības. Krietno Akmenes jaunkundzi, pazīstamu arī kā Sharon Stone, tas varētu arī neapturēt, bet man domāt, ka Holivudas jaunā paaudze sāks protestēt un teikt, ka nu cik var bez biksītēm staigāt, ļaujiet mums arī kaut ko parādīt. Vai arī neparādīt.

Tātad par Akmeni - ja skatās tik kritiski, cik vien tas iespējams bez domas par palīdzību viņas dzimtas turpināšanā, tad jāsaka, ka nekas jau tur nav, tik vien kā skaista seja un kaulains korpuss bez īpaši izteikta reljefa, taču...

Kaut kad gadījās redzēt filmu neatceros kādu, bet tur piedalījās mūslaiku skaistuma etalons varbūt arī nē, bet pretendente uz to Lapsa alias Megan Fox - tagad vismaz zinu, par ko domāt, kad starp vannu un sienu pūšu silikona hermētiķi. Andersone gan to hermētiķi vairāk lietoja, bet tad autobūves eksperti drošības spilveniem noteica maksimālo izmēru un tante kļuva neaktuāla. Ziniet, kā pirmo kāzu nakti pavada īsteni nūdisti? Kažokos un ietinušies segās. Kāpēc? Tāpēc, ka caurām dienām ir skatījušies uz plikņiem, kāds tur vēl sekss, bet ja ietinas segā - uhh, kā uzbudina! Līdzīgi ir ar šīm mūsdienu skaistulēm - cienītās, jūs kaut kā nepareizi saprotat vārda apģērbs nozīmi un tas, ka jūsu dibens, hermētiķis un ausis izmēra, tvirtuma un iesauļojuma ziņā atbilst kinoekrāna standartiem nebūt nenozīmē to, ka tas ir skaisti.

...taču ir kaut kas, kas ne tikai netraucē skatīties uz cienīto Šaronu, bet velk skatīties uz viņu atkal un atkal. Kaut kas, ko apzīmē ar vārdu sexy. Sīkāk to izskaidros Elizabete, bet jēga ir aptuveni tāda: ja ar sievieti gribas parunāt pirms un pēc, tad viņa ir sexy, bet ja kārojas, kaut tas ātrāk beigtos un beidzot varētu uzpīpēt, tad viņa ir sexual vai arī jūs esat aizgājis pie kādas no Latvijas princesēm.

Kāpēc es par šito sāku rakstīt? Viena paziņa izteicās, ka viņas dibens ir tvirtāks kā Stounai un krūtis arī lielākas. Piekrītu, it sevišķi tai daļai par dibenu, bet līdz tam tomēr ir jāizaug, lai saprastu, ka ne jau dibenā ir laime. Kāda cita mana paziņa lielās ar savu maģistru un visaptverošām zināšanām, bet par vīrieša neesamību 30 gados kautri klusē. Te nu atkal jāņem talkā mana saprātīgākā puse un jāsaka, ka sieviete vispirms tomēr grib dzirdēt to, ka viņa ir skaista un tikai pēc tam, ka arī gudra, bet tikai tad, ja sieviete būs gudra, viņai to teiks tieši šādā secībā. Kalambūrs? Da nē, vienkārši - ja visur un vienmēr iet ar izriestām krūtīm abās pusēs izgriezumam, tad ir grūti pamanīt diplomu čupu augsti paceltā rokā, savukārt turot sev priekšā uz kartona salīmētus visus izglītību apliecinošos dokumentus nevajag brīnīties, ka neviens nepievērš uzmanību brīnišķīgajai vietai, kur mugura kļūst par dibenu.

Kāpēc es šito sāku rakstīt... tāpēc, ka skaistu sievieti nevar iesprostot noteiktajos modes žurnālu standartos, skaista sieviete ar sevi piepilda visu telpu. Un nē, Meganas acīs nav redzama doma, tas ir satraukums par to, vai mute pareizi atvērta.

P.S. Cienītie anonīmie lasītāji, es vecgada vakarā iedomājos arī par jums - kaut jūs šogad pārstātu baidīties rakstīt komentārus.


EOF

Jaunulis

Labrīt, mans sasvinējies lasītāj! Laipni aicināts 2010.gadā, kurā mēs kārtējo reizi izdarīsim tikai daļu no tā, ko dzērumā sasolījām vecgada vakarā!

Personīgi sev es apsolīju vairāk rakstīt šeitan, jo tagadējo ierakstu intensitāte sāk tiekties uz cara Ivana Bargā un aizbēgušā kņaza Kurbska saraksti - 17 gadu laikā sešas vēstules. Vēl es sev apsolīju veselīgu dzīvesveidu (nu labi - veselīgāku kā līdz šim), jo tomēr savādi sagaidīt jauno mājās un skaidrā.

Nu labi, pietiks jau, nav iedvesmas, kad atnāks, tad arī rakstīšu, bet pagaidām - laimīgu jauno tīģergadu!

P.S. Lai kā man patīk, ka Elizabete mani pieminējusi arī šīgada jaungadam veltītajā ierakstā, tomēr neliek mierā aizdomas, ka tas izdzēstais teksts ir bijis no manis ņemts.

P.S. otrais: tikai nesakiet, ka bilde nav sakarā ar jauno gadu un ziemu.


EOF