Savādnieki II

Labrīt, lasītāj, veiksmīgu saullēkta vērošanu! Man iepatikās ieraksta nosaukums kaut kur zemāk, tāpēc nolēmu paturpināt; es gan zinu nosaukumu labāku, bet šams vairs savā sākotnējā veidā neeksistē, lai tad arī atdusas mierā.

Kaut kur ziņās pamanīju nu jau laikam rakstu sēriju par cilvēkiem un viņu milzīgo parādu nastu, no kuras (sērijas) vienu no vārdu sakopojumiem (jo rokas neceļas un mute neveras to apzīmēt ar kādu no literatūras žanriem) izlasīju Ļeņina stilā, bet jau tas mani ietekmēja tā, ka rokas dreb, acis duļķojas un aiz loga vārnas ķērc. Lasīju un sapratu, ka nežēlīgo banku ķetnās kritušie ir tiesīgi tapt iemūžināti jebkura veida latviešu daiļdarbā, vēlams romānā un vēlams šo romānu pēčāk iestūcīt skolas hrestomātijās un līdz ar to obligātās literatūras sarakstā blakus nosalušajam Cibiņam, tiem tur uz ledus gabala, aizmeža bārenīšiem un visai pārējai klasikai. Lai bērni baidās. Lai bērni mācās nīst klasiku. Lai bērni dienās izaug par tādiem pašiem gaudotājiem. Lai iešana nosalt mežā arvien tiek godāta par īpašu varonību. Ziniet, kāpēc latviešu ir tik maz? Tāpēc, ka īstens latvis pat sievu izdrāzt nevar, tā vietā labāk pagaudos.

Izklausās, ka es neesmu normāls? Labi, palēnām sākšu: jebkurš godājams latvietis pirms dažiem gadiem satiekoties ar otru latvieti pirmām kārtām painteresējās, cik tam ir kredītu un bija patiesi sarūgtināts, ja izrādījās, ka vairāk. Cik labi, ka valstī bija un ir vairākas līzinga kompānijas - ja viena naudu nedeva, tad otra iedeva, daudzi ņēma kredītu vienā vietā, lai atdotu otrā. Iedomājieties situāciju, kad Titāniks saduras ar to žīdu, ledus gabala vārdā nosaukto, un iet uz grunti, bet kapteinis tajā brīdī izdod tekstu: Eu, džeki, davai skriešus no otra borta noplēsiet plāksnes, fiksi šito aiznaglosim! Un pēc tam stāv uz grimstošā vraka un skaļā balsī lamā meteorologus. Rasistisks piemērs? Nu labi: iet pa tuksnesi divi nēģeri, Ābrams un Sāra...

Te kaut kur padzirdēju, ka vienā kompānijā darbā pieteikušies 600 cilvēku, no kuriem paturēti 3 (trīs). Un tas nav raķešbūves uzņēmums, lai gan tuvu tam. Tātad mums ir nezinucikbetdaudz procentu atbirums uz sejas, rodas loģisks jautājums: какого хуя kāpēc tur bija pieteikušies tie, kurus nepieņēma? Viņi ko, cerēja, ka pret tik apbrīnojamu saprāta trūkumu darba devējs nenoturēsies? Atgriežoties pie kredītnastas nospiestajiem morālajiem Āfrikas badacietējiem bērniem: kredīti lieli, darba nav, kur nu mūsdienās jaunu atrast, ko nu es, valdība stulba, žīdi pie visa vainīgi, ak mēs nabadziņi. Un tad vēl 1.septembrī šnabi nevarēs nopirkt, ak mēs nabadziņi, vispār vāks.

Vē joprojām izklausos nenormāls? Labi, palēnām beigšu: pieaicināju matemātiķu brigādi un viņi man izrēķināja, ka Rīgas platība, kur varētu piezemēties sniegs, ir, tupa rēķinot (tie nebija nekādi labie matemātiķi, LU kā nekā) 80 kilometri kvadrātā, tātad ar metrīgu sniegu virsū sanāk 80 kilometri kubā sasaluša ūdens. Un tagad izrēķiniet, kādu siltuma daudzumu nepieciešams pievadīt, lai šo materiālu uzsildītu līdz kušanas temperatūrai! Oi, atvainojiet... Tātad mums ir daf... daudz sniega un 150 tūkstoši bezdarbnieku, nevainīgo dvēseļu, nežēlīgo banku upuru, bezgrēcīgo siržu, da sauciet kā gribat, kuri visi gaudo uz mēnesi arī, bet primāri par savu grūto likteni un sekundāri par to, ka sniega izvešana no Rīgas izmaksāja 700 štukas. Domu uztvērāt? Pareizi - citējot Šnuru no blokādē bijušās pilsētas vārdā nosauktā muzikālā veidojuma: в руки лопату - хуячим хуячим!



Viss, jāiet ar sauli uzpīpot.


EOF