Nakts sarunas dienā

Sveiks, pacietīgais lasītāj un arī tu, vēl nenoslīkušais jelgavniek! Biju veikt novērojumus, dikti nesaliju.

Pastāv pasaulē tāds uzskats, ka sievietes ģērbjas, pucējas un visādīgi savādīgāki sevi apbižo (Elizabete tagad sapriecājās, ka par viņu uzrakstīju), lai patiktu vīriešiem. Pastāv arī antiuzskats, ka sievietes ģērbjas, pucējas un visādīgi savādīgāki sevi apbižo (Elizabete atkal priecājas), lai pašām patiktu. Vispār jau vīriešus te varēju nepieminēt, kas viņiem ko prasa. Nē, nu prasīt jau prasa, bet pieļauta tiek tikai viena atbilde; ja uz jautājumu kā tev patīk mana jaunā frizūra netiks sniegta vienīgā pareizā un pieļaujamā atbilde, tad iespējami miesas bojājumi.

Bija savulaik tāds gadījums kā 9. klases izlaidums, kurā es dikti jo ļoti sabijos no savām klasesbiedrenēm, kuras bija ieradušās kā uz mis universe vai uz varakļānu rajona labākā slaucēja vismaz - mati uz galvas tā da šitā, smaržas smacē nost 5 metrus pret vēju, sejas kā gleznas izkrāsotas, tērpi tādi, ka pašas nezin, kur likties. Un visur līdzi staigā lepnās mātes, kuras izskatās analoģiski. Vārdu sakot skaisti. Vīri un tēvi tajā laikā kaut kur uz kāpnēm pīpē un klusē, kaut gan varētu arī neklusēt, viņos tāpat neviens neklausītos. Jo sievas un meitas zin, kas ir skaisti. Zin. No kurienes? Nav svarīgi, galvenais ir apziņa, ka tā ir skaisti.

Un ko vīrietis? Piecieš, ko citu darīt, neies taču kaut kādu izplūkātu uzacu vai dekoratīvi mākslīgo nagu dēļ sākt karu ar mīļoto. Un ko sieviete? Pēc kāda laika, kad vīrietis ir tik tālu pieradis pie tām neuzacīm, ka var nesalecoties paskatīties mīļotās sejā, viņa nokrāso matus zilus un vienā pusē izskuj auseklīti. Kāpēc? Jo skaisti, redz, vīrietim patīk. Un pati no sirds tic, ka vīrietim patīk un ka tas ir skaisti.

Labi, atkal iegrimu pārspīlējumos, taču lietas būtību tas nemaina - visi tie nagi, ragi, uzacis, papēži, sunīši da kas tur vēl tiek sludināti kā skaistumu palielinoši (pagarinoši? paplatinoši?) līdzekļi, a priori pieņemot, ka mērķauditorijai vīriešiem tas patīk, kaut gan nekādas aptaujas nav veiktas. Kaut gan gan nav vērts veikt, mīļā miera labad veči tāpat samelos un sievietes turpinās ticēt savam izdomājumam un staigāt apavos, kurus ieraugot vien svētā inkvizīcija nokaunētos par savu nabadzīgo aprīkojumu.

Pēc šī tarakānu un kaiju inspirētā stāstiņa secinājums ir tikai viens - sievietes ģērbjas, pucējas un visādīgi savādīgāki sevi apbižo (Elizabete salecas) pašas sev. Ja galarezultāts atgādina taifūnu pārcietušu putnubiedēkli un tiek pavadīts ar tekstiem galvenais ir iekšējais skaistums, īstais mani mīlēs tādu, kāda esmu, tad tas liecina tikai par gaumes un pašapziņas trūkumu. Viss, esmu rakstījis, sāpīgi nesitiet, я только Каштанку читал.


EOF