Papavasaris

Sveiks, pavasarīgais un cītīgais lasītāj! Tā tev arī vajag!

Uz balkona līst ūdens, cigatere un kāja slapja, sēžu istabā, blenžu pa logu. Iet meitene, kura atgādina Lindu Periju samazinātā versijā un bez cepures, toties ar mugursomu. Izlaipo garām milzu peļķei, tad nostājas Riodežaneiro sargājošās Jēzus statujas pozā, tikai ar muti uz augšu, un ķer lietus lāses.

Iet ieviete, tērpusies iekš kaut kā, kas pa gabalu atgādina pa pusei un nemākulīgi nodīrātu muskusvērsi. Gar milzu peļķi laipo lēnāk kā aklais lasa. Vienā rokā somiņa un kaut kāda ķesele, otrā lietussargs. Lietus lāses neķer, bet pie nākamās peļķes apstājas kā Mozus, kurš knapi Sarkano jūru pašķīris, bet tagad viņam sausam jāiziet caur Atlantijas okeānu.

Ja Linda Perija ar mugursomu mani darīja priecīgu, tad pusdīrātais muskusvērsis man lika smieties kā bērnam cirkā. Cik labi, ka tie cilvēki ir tik dīvaini un dažādi. Un ja vēl AC/DC ausīs skan...


EOF