Labrīt, manu mazo draudziņ! Lai tev jauka šī nedēļa un nesāp mugura!
Bija gadījums - piektdien, kad cilvēces apzinīgākā daļa devās uz Baltic Bitch Party un līdz turienei netikušie palikās Zvērā, es, kā jau cilvēces saprātīgākās daļas pārstāvis, devos satikties ar meituku tepat dižciemā. Un labi, ka tā.
Īsi par meituku - vispār jau mans spoguļattēls, tikai krietni skaistāka. Tā nu mēs sēdējām, kamēr meituks nosprieda, ka nav mani redzējusi bez matiem, ko varētu atrisināt, aplūkojot vecas fotogrāfijas, bet manam spoguļattēlam (tāpat kā man) ar to ir par maz, līdz ar to tagad esmu saistīts. Saistīts ar derībām.
Derības ir tādas: es apņemos savā 30 gadu jubilācijā būt ar 7 cm gariem matiem, savukārt meitene-zeltene apņemas negriezt matus no derību noslēgšanas dienas (piektdienas, 24. jūlija), tātad uz manu jubilāciju viņa varētu ierasties ar matiem līdz dibenam. Zaudējuma gadījumā es apņemos pusgadu iet balles deju kursos, savukārt viņa nedēļu staigās ar zaļiem matiem. Nu tā kaut kā...
Tajā pat vakarā atjaunoju citu norunu - ja meituks (jau cits) līdz 30 gadiem nebūs apprecējusies un es tāpat, tad precēsimies savā starpā.
Vispār jau es tajā un nākamajā sarunāju un sadarīju vēl visādas interesantas lietas, bet tas jau tāpat nevienu neinteresēs. Bet mugura sāp vēl šodien...
EOF
2009/07/27
2009/07/10
Atgriezums
Sveiks, manu mazo draudziņ! Biju izgais, bet ir apakaļam.
Ja nu kas, tad šis te iraid komentāru apkopojums par šeit lasāmajiem ierakstiem, svaigākajiem četriem skaitā, kā arī bišku kaut kas vēl.
Emmm... Ar to vadīšanu jau nu ir tā, ka tu vari piemēroties visām un visiem, tikai pastāv ļoti liela iespēja, ka pēc laika tu nevarēsi atrast pati/pats sevi ibo viss ir izšķiests sīknaudā. Kaut gan pilnīgi piekrītu viena paziņai, kura savulaik izteicās, ka sekss ir kā džeza un pieccīņas apvienojums - ja nebūs izturības, tad ar improvizāciju vien cauri netiksi un otrādi. Pieļauju, ka tas attiecas arī uz vadīšanu - katram ir savs izturības līmenis, kuru var censties atvietot ar improvizāciju, jautājums ir par to, vai konkrētajam partnerim šāds lietu izkārtojums un attiecība ir pa dvēselei vai nav.
Viens meituks, kura mani pietiekami labi pazīst, apvainojās uz mani par to, ka es viņu uz jāņu svinēšanu uzaicināju kā trešo (jā, jā, zinu, ka normāli ļaudis 23. no rīta jau zin savu svinēšanas vietu, taču tas man nekad nav traucējis pieņemt, ka viņi to nezin), taču tas viņai netraucē regulāri aizmirst manas dzīvesvietas lokāciju. Atšķirība tikai tā, ka es uz viņu par to slikti nedomāju.
Ir cilvēki, kuri stāsta skaļi par sevi un nesaprot, ja kāds nestāsta par sevi - novēroju to katru rītu, kad eju uz sabtransportu, pie tantukiem, kuras kā zvirbuļi satupušas piesaulītē. Īpašība novērojama arī pusaudžiem un cilvēkiem dzērumā. Ne visiem, bet daudziem. Varbūt tā ir īpašas draudzības izrādīšana, varbūt pieklājība, es gan to sauktu par nepieklājību un takta trūkumu, jo kāda man daļa gar to, ka tev nesen izoperēti hemoroīdi vai kas tev mainās no tā, ka man ir jauns seksodroms? Ja vajadzēs un būs lemts, tad mēs to tāpat laika gaitā uzzināsim, pretējā gadījumā tā ir lieka informācija, kas aizņem vietu, varbūt to vietu smadzenēs, kurā varētu iestūcīt augstāko matemātiku komplektā ar Bali-Bali salas iedzimto iniciācijas rituāla dejas soļiem.
Nu labi, īstenībā es te cepos, man ar šādu informāciju pilns pauris, tikai es reti ar to dalos, vairumā gadījumu es izplatu secinājumus, ko esmu izvedis no šīs informācijas. Jo informācija ir fakts, ka pusčetros notika randiņš. Secinājums ir tāds, ka sekss būs ātrs. Vai nebūs vispār. Vai arī kāds nokavēs darbu. Kā, vai tad man darbs nesākas desmitos? Dīvaini...
Savulaik kaut kur te, bet senāk rakstīju par to, ka gaidu ādas jaku no štatiem. Sagaidīju. Un principā nenovilku līdz vēlam pavasarim. Vispirms jau tāpēc, ka ādas, otrkārt tāpēc, ka tagad viņa (jā, jā, tieši viņa) ir simtkārt mana, jo piedurknes ir manu roku leņķi, jo smaržo pēc manis, jo šitais noskrambājums ir pret betona stabu Lietuvas pierobežā, šitais pret metāla trosi Baltkrievijas pierobežā, šito es nobrāzu Igaunijā, savukārt šitais ir pret asfaltu tepat Rīgā. Un pēc gadiem, kad veselais saprāts teiks, ka nu vajag pirkt jaunu, es šamo (saprātu) aizdzīšu pīpēt un jaku valkāšu tik ilgi, kamēr viņa sadalīsies uz manis.
Ieklīdu savulaik krogā, stāvēju, dzēru savu dzeramo, kamēr pamanīju sev pievērstu kāda jaunekļa skatienu. Un nē, es nebiju ne Purvā, ne XXL, bet čalis skatījās nevis uz mani, bet uz manu ādas mēteli, kuram ir gadi 14 un viss no tā izrietošais - vecuma patīna, apskrāpējumi un ieēdušās ieloces. Ja es būtu lietojis vairāk spirdzinošos dzērienus, tad būtu viņam pārdevis savu mēteli, jo čalis bija gatavs pirkt. Ir taču dīvaiņi pasaulē.
Sapratu arī to, ka esmu pietiekami pieklājīgs, taktisks un tolerants (tas viss gan vairumā gadījuma attiecas uz cilvēkiem, kuru viedoklis man kaut ko nozīmē), lai nevarētu meituku aizsūtīt labi tālu. Es saprotu, ka cilvēks jūtas apdalīts no citu uzmanības, ka viņai nav savas kompānijas, ka tas viss aiz zema pašvērtējuma, bet nu ka nepielec, ka ne jau es esmu tas īstenais un vienīgais pašnovērtējuma cēlājs.
Gribēju vēl kaut ko rakstīt, bet dikti sagribējās pīpēt. Rakstiet vēstules!
EOF
Ja nu kas, tad šis te iraid komentāru apkopojums par šeit lasāmajiem ierakstiem, svaigākajiem četriem skaitā, kā arī bišku kaut kas vēl.
Emmm... Ar to vadīšanu jau nu ir tā, ka tu vari piemēroties visām un visiem, tikai pastāv ļoti liela iespēja, ka pēc laika tu nevarēsi atrast pati/pats sevi ibo viss ir izšķiests sīknaudā. Kaut gan pilnīgi piekrītu viena paziņai, kura savulaik izteicās, ka sekss ir kā džeza un pieccīņas apvienojums - ja nebūs izturības, tad ar improvizāciju vien cauri netiksi un otrādi. Pieļauju, ka tas attiecas arī uz vadīšanu - katram ir savs izturības līmenis, kuru var censties atvietot ar improvizāciju, jautājums ir par to, vai konkrētajam partnerim šāds lietu izkārtojums un attiecība ir pa dvēselei vai nav.
Viens meituks, kura mani pietiekami labi pazīst, apvainojās uz mani par to, ka es viņu uz jāņu svinēšanu uzaicināju kā trešo (jā, jā, zinu, ka normāli ļaudis 23. no rīta jau zin savu svinēšanas vietu, taču tas man nekad nav traucējis pieņemt, ka viņi to nezin), taču tas viņai netraucē regulāri aizmirst manas dzīvesvietas lokāciju. Atšķirība tikai tā, ka es uz viņu par to slikti nedomāju.
Ir cilvēki, kuri stāsta skaļi par sevi un nesaprot, ja kāds nestāsta par sevi - novēroju to katru rītu, kad eju uz sabtransportu, pie tantukiem, kuras kā zvirbuļi satupušas piesaulītē. Īpašība novērojama arī pusaudžiem un cilvēkiem dzērumā. Ne visiem, bet daudziem. Varbūt tā ir īpašas draudzības izrādīšana, varbūt pieklājība, es gan to sauktu par nepieklājību un takta trūkumu, jo kāda man daļa gar to, ka tev nesen izoperēti hemoroīdi vai kas tev mainās no tā, ka man ir jauns seksodroms? Ja vajadzēs un būs lemts, tad mēs to tāpat laika gaitā uzzināsim, pretējā gadījumā tā ir lieka informācija, kas aizņem vietu, varbūt to vietu smadzenēs, kurā varētu iestūcīt augstāko matemātiku komplektā ar Bali-Bali salas iedzimto iniciācijas rituāla dejas soļiem.
Nu labi, īstenībā es te cepos, man ar šādu informāciju pilns pauris, tikai es reti ar to dalos, vairumā gadījumu es izplatu secinājumus, ko esmu izvedis no šīs informācijas. Jo informācija ir fakts, ka pusčetros notika randiņš. Secinājums ir tāds, ka sekss būs ātrs. Vai nebūs vispār. Vai arī kāds nokavēs darbu. Kā, vai tad man darbs nesākas desmitos? Dīvaini...
Savulaik kaut kur te, bet senāk rakstīju par to, ka gaidu ādas jaku no štatiem. Sagaidīju. Un principā nenovilku līdz vēlam pavasarim. Vispirms jau tāpēc, ka ādas, otrkārt tāpēc, ka tagad viņa (jā, jā, tieši viņa) ir simtkārt mana, jo piedurknes ir manu roku leņķi, jo smaržo pēc manis, jo šitais noskrambājums ir pret betona stabu Lietuvas pierobežā, šitais pret metāla trosi Baltkrievijas pierobežā, šito es nobrāzu Igaunijā, savukārt šitais ir pret asfaltu tepat Rīgā. Un pēc gadiem, kad veselais saprāts teiks, ka nu vajag pirkt jaunu, es šamo (saprātu) aizdzīšu pīpēt un jaku valkāšu tik ilgi, kamēr viņa sadalīsies uz manis.
Ieklīdu savulaik krogā, stāvēju, dzēru savu dzeramo, kamēr pamanīju sev pievērstu kāda jaunekļa skatienu. Un nē, es nebiju ne Purvā, ne XXL, bet čalis skatījās nevis uz mani, bet uz manu ādas mēteli, kuram ir gadi 14 un viss no tā izrietošais - vecuma patīna, apskrāpējumi un ieēdušās ieloces. Ja es būtu lietojis vairāk spirdzinošos dzērienus, tad būtu viņam pārdevis savu mēteli, jo čalis bija gatavs pirkt. Ir taču dīvaiņi pasaulē.
Sapratu arī to, ka esmu pietiekami pieklājīgs, taktisks un tolerants (tas viss gan vairumā gadījuma attiecas uz cilvēkiem, kuru viedoklis man kaut ko nozīmē), lai nevarētu meituku aizsūtīt labi tālu. Es saprotu, ka cilvēks jūtas apdalīts no citu uzmanības, ka viņai nav savas kompānijas, ka tas viss aiz zema pašvērtējuma, bet nu ka nepielec, ka ne jau es esmu tas īstenais un vienīgais pašnovērtējuma cēlājs.
Gribēju vēl kaut ko rakstīt, bet dikti sagribējās pīpēt. Rakstiet vēstules!
EOF
Subscribe to:
Posts (Atom)