Alfa bez omegas

Labvakar, manu mazo lasītāj, esmu beidzot atgājis no iespaidiem, spēcīgākajiem pēc amerikāņu senatora uzvardā Wiener parādītā, un varu saņemties viņus (iespaidus) uzlikt uz papīra un pēc tam ieskanēt šeitan.

Tātad biju izgājis mēbeļu medībās uz vietējo krāmu tirgu, tautā pazīstamu kā tirdzniecības parks Alfa. Mēbeles tur nebija, toties pulksteni nopirku, kas arī nav slikti, ņemot vērā iespaidu pārbagātību, kuri pārpludināja mani kā saltie Atlantijas viļņi zināmo kuģi, uz kura, neskatoties uz dokumentālajiem kadriem, Leonardo ar Keitu tomēr nav kniebušies. Iespaidi sākās jau tuvojoties lielajam veikalam, kad es sāku šaubīties, vai tas tiešām ir veikals vai kāds nebūt dienas laikā strādājošs naktsklubs: pie ieejas koptas žubes īsos svārciņos aka platās jostās, uz papēžiem, džeki tādi paši, tikai bez svārciņiem un papēžiem. Tālāk kultūršoks tikai padziļinājās: pretī nāca ne pārāk paškritiska sieviete krūšturī. Virs krūštura bija tāds darinājums no diegiem, piekrastē to sauc par tīklu, aiz ko viņa nedaudz atgādināja iepakotu jūras lauvu.

Ko šajā sevis izrādīšanas paradīzē meklēja tās žubes platajās jostās, nosauļotas un labi koptas, kā to pareizi atzīmē Cosmo, nezinu, jo katrai pakaļ slāja džeks treņikos vai šortos, iešļūcenēs un ar somiņu pār vēderu. Vai divi. Nejautājiet man, kāpēc divi. Varbūt viens ir stilists. Kā tas džeks (pieņemsim ka), kurš gaidīja pirms manis pērkošos kopto žubi (paldies Cosmo par garā apraksta optimizēšanu) un atgādināja vienu no grupas Village People dalībniekiem.

Viena tāda vāvere braši soļoja pa pārtikas nodaļu ādas zābakos un vasaras kleitā, kuru citos apstākļos, nolaižot zemāk, var izmantot par svārkiem. Zābaki tiešām bija ādas, līdz celim tādi un ne tagad modernie tamborētie, speciāli piegāju tuvāk paskatīties. Kamēr gāju skatīties, ieraudzīju jau citu žubi, kura pie dārzeņu un lakstu stenda iepirka kaut ko savam jaundzimušajam kolibri, bet es gan baidos, ka tikai tas putniņš badā nenomirst. Vēl es pieņemu, ka tas alus un čipsi viņas ratos bija domāti vai nu dzīvesdraugam (kā tagad moderni teikt) vai kā atlīdzība santehniķim par darbu.

Iegāju JYSK un sapratu, ka tauta masveidā dodas atvaļinājumos un iepērk teltis, paklājus, nojumes, pīteņus etc, bet pie viena apmēbelē arī dzīvokļus, lai nebūtu jāatgriežas četrās sienās. Pēčāk iegāju Cenuklubs.lv, kas pa lielam pārdod to pašu, un sajutos neomulīgi viens pats tik lielā veikalā. Acīmredzot tie astoņi kilometri pret kalnu ziemā nodilušās kedās, kuri šķir šos abus veikalus, ir par iemeslu šādai pircēju pieplūduma atšķirībai.

Neskatoties uz visām koptajām žubēm un viņu stilistiem, uz kuru fona es savā kādreizbijabalta maikā, nenosakāmas krāsas biksēs un kedās, kuras tā patīk nokost kaķim, izskatījos kā pat ne trešais tēvadēls, nevaru nepiezīmēt vai nepiemetināt, ka tik daudz sasvīdušu cilvēku, kuri to mēģina nomākt ar odekolona pārpilnību, es nebiju saodis sen.

Aizgāju vēlāk vakarā nopirkt nenopirkto paiku, stilīgo un kopto daudzums neko daudz nebija gājis mazumā. Viņi ko, tur dzīvo?


EOF