Labdien, manu čaklo lasītāj! Lai tev divdabja teicieni viegli virknējas!Lasīju te visādus lasāmos un skatījos te visādus skatāmos, līdz kamēr nobriedu kaut ko arī uzrakstīt. Teiksim tur par fotoaparātiem. Laba manta tāda, bet tā nu tas iegājies jau no bērnudāra laikiem, ka obligāti ir jāmērās (arī meitenēm) ja ne ar objektīva lielumu, tad vismaz ar megapikseļu daudzumu. Tev tikai pieci? A man gan divpadsmit! Jauki, tikai cilvēki aizmirst, ka tehnika pati neko nemāk, kam par pierādījumu pilnais internets ar dārgu aparatūru sabildēto bilžu, kuras rada vēlmi aizliegt internetu. Ir gan arī sastopami indivīdi, kuri ar vislētāko aparatūru ir spējīgi fotogrāfēt tā, ka uz to var ilgi skatīties un apbrīnot, bet maz - vairums ir to, kuri nopērk kaut ko virs 300 naudiņām un tad ir pirksti vēdeklī un siekalas burbuļos. Un sūkā nepieliecoties.
Iepriecēja arī jelgavnieki - vēl nenoslīkušie bija izbraukuši ielās protestēt pret bedrainajām ielām. Nu vismaz mēs ar duālu ilgāk dzīvosim. Es vēl tikai gribētu kaut kur izlasīt bedraino ielu preses relīzi, ko viņas domā darīt sava bedrainuma sakarā, jo no protestētājiem kādu nebūt rīcību gaidīt būtu tas pats, kas precizitāti no GPS navigācijas sistēmas Susanin v1 beta. Uzticami avoti no Vladivostokas gan ziņo, ka tur vietējiem arī piegriezušās bedres, tāpēc sameties bariņš autobraucēju, nopirkuši asfaltu da kas tur vēl vajadzīgs un aizbēruši tās bedres, bet Jelgavā tā darīt nevar - tur karš turpinās un bombardēšanas arī. Un sūkā nepieliecoties.
Pēčāk no viņiem piemēru ņēma ārpusjelgavas tie tur, kas nepieliecas, un protestēja pret degvielas cenām, pie tam nevis uz AAE blieza, bet tepat, pie tankiem ālējās. Būs man arī vecmāmuļai jāpiesaka protests, ka tik maz ābolu zaptes savārīts un takš pofig, ka nebija ābolu gads.
Ir tāds brīnišķīgs žurnāls, kuru nezinu kā sauc, bet kurā bija saliktas iekārojamākās Latvijas līgavas - nav vairs veselības, lai tik daudz izdzertu, bet ne par to stāsts - bija tur ielu intervija ar jautājumu, kas ir pirmais maijs un kāpēc visi tad
Holivudas filmās parasti ir tā - labais ir tāds dieva dots antiņš no kolekcijas pūt un palaid, savukārt sliktais sevī iemieso visas zināšanas no Aleksandrijas bibliotēkas līdz mūsu Elektrības mājai. Dzīvē gan ir savādāk - ne tik sen Ņujorkas Laika parkā (vietējo to sauc par Times Square) viens tāds jelgavnieku gara radinieks bija atstājis mašīnu ar bumbu tur iekšā. Ar paštaisītu bumbu tur iekšā.
Neliela atkāpe: savulaik tika izvirzīta doma, ka apsēdinot pie rakstāmmašīnām lielu daudzumu pērtiķu, pēc zināma laika daudzuma (pēc gadsimtiem tur) taptu nejauši uzdrukāts Makbets vai Hamlets. Sakarā ar interneta izgudrošanu mēs zinam, ka doma ir pilnīgi nepareiza.
Tātad ar paštaisītu bumbu tur iekšā. Šekspīrs guļ mierīgi, Hamlets II: Atgriešanās nebūs, Google direktoru padome izbrīnīta skatās uz sava meklētāja izmestajiem 52 miljoniem padomu, kā pagatavot bumbu mājas apstākļos, Ņujorkas policisti mēģina skaļi nesmieties. Vienīgi bumbas autors ir nesapratnē, kā var nesprāgt apvienojums no benzīna kannām, pāris propāna baloniem, ķīniešu hlopuškām un dažiem mēslojuma maisiem. Fotogrāfi ar lielo F viņam pievienojas: aprīkojums ir viss, saprāts nav nekas! Un nepieliecoties.
Turies, lasītāj, nenosalsti jau tagad, vēl visa vasara priekšā.
EOF
2 comments:
Labs rakstiņš! Lika iesmiet. Vienīgi piebilst varētu to, ka laikam pareizāk būtu Laika laukums, ne parks. Bet tas tā - piekasīšanās sīkumiem. Priekā!
Viss pareizi, tulk tu nelaimīgais, taču piekrīti, ka "Laika parks" skan biškuc labāk par "Laika laukums". Un fiziķi arī pie sirds neķer. :))
Post a Comment