Latviskais kaifs

Sveiks, lasītāj! Pastāstīšu par to, kādā veidā tiek mazināta mana darba efektivitāte un nīcinātas smadzeņu šūnas.

Ir mums valstī cilvēki, kuriem nav ko darīt, bet ēst gribas. Daži iet slaucīt ielu, citi piedāvā pēc fenšui sakārtot jūsu pieliekamo, vēl citi vienkārši neēd, toties divkārši dzer. Ir arī tādi, kuri nedara neko no augstākminētā, jo domā. Domā par to, kur varētu dabūt uzpīpēt. Uzpīpēt zāli. Uzpīpēt daudz zāles. Nē, es nerunāju par biologiem-amatieriem, es runāju par Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas un Murguloģijas komisiju. Izcilos piemērus šeit nelikšu, ja vēlēsieties, tad google knows.

Šī pati aizdomīgā tendence attiecas arī uz softu - uzliec skaipu un mācies latviski, uzliec gūgļa zemi un latviski, gribi ieiet meklētājā - vo tev latviski, kiberpīlei vispār neatradu, kur valodu mainīt. Нахуя? Maziem bērniem tas vajadzīgs? Фиг! Mazie bērni jau dārziņā angliski runā labāk kā es krieviski. Veciem cilvēkiem tas vajadzīgs? Фиг! Vecie cilvēki dara to, ko viņiem parāda un pie kājas, kādā valodā tur kaut kas rakstīts. Man kā īstenam latvietim tas vajadzīgs? Фиг! Kāda banāna pēc man vajadzētu zīlēt, ko vakar ir lietojis kāds no augstākminētās komisijas īstenajiem locekļiem? Kāpēc nevar atstāt angliski to, kas ir radīts angliski?

Varbūt kaut kad nākotnē šie zinātnes prāti taps godā celti par latvju mēles glābšanu, bet pagaidām viņu darbības lietderības koeficients tiecas uz nulli.


EOF