Veselīgie svētki

Nu labvakar, mani mazie lasītāji! Nestāstīšu ka nu jums pasaku par to, kamdēļ tik ilgi nerakstīju, jūs tāpat neticēsiet, labāk pastāstīšu teiksmu par Udo. Jautāsiet - kas ir Udo? To kā reizi es nestāstīšu, teiksmas arī nebūs, vārdu sakot - lasiet tāļāki.

Visa šitā padarīšana ar svētku svinēšanu vispār ir viens smieklīgs pasākums - ja vis' caur' gad' da jebko reklamē puspliks meitietis, tad ap novembra sākumu šai galvā tiek uzmaukta baltsarkana mice un turpat kaut kur slaistās sarkandegunains zoofīls, kurš amatu apvienošanas kārtībā arī kolas reklāmas aģents. Visi tipa zin, ka tā ir reklāma, bet iet un pērk. Ko? Da visu. Bet valstī krīze.

Tramvajā puisītis zvana mammai un skaļi stāsta, ka skolā bijis tas nenosakāma dzimuma un vecuma indivīds, kurš nevis Karlsons, bet gan sala tētis, vectēvs sals vai žurnāls Santa Klauss Marija Brandauers, kurā puisītis ātri vien, pēc paša vārdiem, sazīmējis fizruku Imantu. Aplauziens agrā jaunībā. Kas vēl notiks, kad atklāsies, ka stārķis patiesībā bija tētis. Bet krīze.

Iegāju (virtuāli) vienā ziņu lapelē un ātri ātri aizvēru ciet ibo ieraudzīju virsrakstu: Būtiski samazinājies maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo. WTF? Sapratu divus vārdus, pārējie laikam lamu vārdi. Pareizi ir, es arī lamātos, ja man kaut kas būtiski samazinātos. Jo krīze.

Atvēru to lapu šodien un izlasīju, ka viss ir labi un vispār mums ir krutākā valsts uz zemes. Lai jau nu tā būtu, bet kāpēc tas ir jāpaziņo ar tādu seju, it kā katra diena sāktos ar klizmu, turpinātos ar ogļu rakšanu aiz polārā loka un noslēgtos ar dvīņu dzemdībām bez anestēzijas? Jo krīze?

Tikko austiņās iedziedājās Fredijs un teica, ka davai ka nu ierubam rubiļņiku jebšu Let's Turn It On. Silti iesaku visiem noklausīties. Vispār priecīgs puisis bija tas Fredijs. Bet mums krīze.

Bet īstenībā jau stāsts nav par krekliem un pat ne par krīzi (kas vissmieklīgākais), bet gan par idiotismu un nespēju saprast, ka tie kretīni (apzīmējums noklausīts trolejbusā, spriežot pēc tālākās divu 40-gadnieču sarunas - domāta valdība) ir tikai pašu atspulgs. Bet krīzes ta nav. Nu, tobiš smadzeņu nav, tas būtu pavisam precīzi, savukārt no smadzeņu neesamības izriet arī naudas neesamība. Tas nu tā, sīkums, daudz svarīgāka ir veselības saglabāšana pirms svētkiem, svētkos un pēc svētkiem, tādēļ pildīsim acu daktera norādījumus un tā vietā, lai blenztu TV kastē, iesim tīrīt sniegu, kā savulaik teica viens bārdains vīrs no tās pašas kastes, bet visi par viņu smējās. Jo krīzes vēl nebija.

Salamat!

EOF