Labdien, mans jaukais lasītāj! Arī tad, ja tu neesi jauks - labdien!
Es gan šodien esmu jauks - sēžu jaunā krēslā, kurš atšķirībā no iepriekšējā ir kluss kā miris botāniķis, klausos Twisted Sister (kāds vispār tādus atceras?), sūcu veselīgu jāgeri ar neveselīgu spraitu un mēģinu vienoties pats ar sevi, vai ikgadējās marta beigas ir iemesls priecāties vai tomēr nē. It kā nebūtu par ko - tik vien kā vēlreiz esmu aplidojis saulei apkārt, bet tad izlasījās rindas par martu - sīkums, bet smaidīgi. Un tu, lasītāj, nemēģini man iestāstīt, ka tur nekādu rindu nav - kad tu beigsi blenzt uz fotogrāfiju labajā pusē zem ziemas dārza, tad arī tekstu ieraudzīsi.
P.S. Ir klāt. Ir klāt doma, ka par tikko sākušos dienu es nepriecājos. Kā jau to daru iepriekšējos desmit gadus.
Un neskatieties uz lejāk esošo laiku - īstenībā ir par stundu vēlāks.
EOF
1 comment:
Apsveicu tad ar jauno krēslu. Nu, un ar jaunā lidojuma ap sauli sākšanos.
И с Новым годом, и буреломом, и майским громом, и космоштормом.
Post a Comment