Labrīt šajā jaukajā dienā! Atcerieties - ja alu dzer pirmdienā, tad grūta diena ir otrdiena...
Piemīt man tāda īpašība kā braukt uz darbu, pie kam braukt ar transportu sabiedrisko, kas gan reizēm ir diezgan nesabiedrisks, bet ne par to šoreiz stāsts. Tā kā vakar likten's bij' lēmis, ka es nakšņošu kaut kur citur, tad šorīt es no turienes kaut kur citurienes braucu un blenzu pa logu, kā arī novērtēju cilvēku gaumi un stila izjūtu, jo šī ir viena no sabtransporta labajām īpašībām - iekāp tu tādā braucošā istabā un mierīgi studē psiholoģiju, modi un sazin ko vēl.
Tātad nu ir tā - vasaras sezonā vīriešu modes klasiska un nezūdoša vērtība ir melnas/brūnas sandales, kas uzvilktas uz melnām zeķēm, bišku augstāk ir īsbikses ar koda nosaukumu šorti, ansambli noslēdz īspiedurkņu krekls, reizēm pat gludināts. Ja vēl rokā trāpījies portfelis, tad paskats šādi staigājošam mūjābelim ir vienkārši graujošs - laikam uzvalka bikses līdz celim sabojājis, iebrienot Lubānas klānos, tāpēc ņēmis šķēres un bojāto daļu vienkārši nogriezis. Šajā modes grupā gan ir savi izlēcēji - ir redzēts vīrelis gludinātos šortos, gludinātā kreklā ar zīda šlipsi, brillīte zelta rāmī un (блять!) melnās zeķēs un sandalēs. Jop...
Sieviešu mode daudz neatpaliek - какова хрена pilni sieviešu žurnāli ar padomiem, kā nomaskēt to, kas ir par daudz/par maz, ja pa ielu slāj govis ar tauku krājumiem uz sevis tādiem, ka Āfrikas badacietēji bērni būtu paēduši visu gadu, iespīlējušas visu savu provīziju apģērbā, kas izskatās kā atņemts tam pašam āfrikāņu bērnam, nomālējušas to vietu virs kakla, kur parastiem cilvēkiem ir seja, ar tādu krāsas daudzumu un tādā kvalitātē, ka āfrikāņu cilšu šamaņi nomirtu aiz šausmām, aplējušās ar nezinu ko, bet 1925. gada Ženēvas konvencija par ķīmisko kaujas vielu neizmantošanu toč ir pārkāpta, un slāj tā, it kā būtu pasaules naba, zemes ass un galaktikas centrs vienlaicīgi. Un blakus viņai vīrelis, kurš atgādina ilgi tumšā vietā audzētu cūku pupas pāksti ar diloņslimas un aiz to vājprātīgas dzeguzes cienīgu skatienu. Protams, ka sandalēs un melnās zeķēs. Блять.
Braucošajā istabā sēž blonda vāvere. Laikam stilīga. Jo paņemt ķīniešu kedu, noraut augšu, to aizvietot ar kaut kādu siksniņu vijumu bišku virs potītes un nosaukt to par stilīgu var tikai garīgi nepilnvērtīgs pūces izbāzenis. Nēsāt arī. Tāpat kā iekarināt ausīs zelta krāsas plītsriņķus un regulāri atglaust savus ilgi ūdeņraža peroksīdā mērcētos matus, lai citi var redzēt šos metalurga murgus. Ideja par matu apgriešanu nerullē. Starp citu - pērciet Apple produkciju, tas ir spēks, jo šitā Frankenšteina radiniece tik ilgi grozīja rokās savu aipodu, kamēr atnāca ideja piezvanīt kaut kam un sākt apspriest sestdien gaidāmās vecmeitu ballītes plānu. No rīta. Trolejbusā. Regulāri izdodot neadekvātas un neartikulētas skaņas. Un es vakar dzēru alu. Блять.
Redzēju pilsētā daudz makšķernieku. Jo kāda cita iemesla dēļ lai šie cilvēki klīstu apkārt makšķernieku vestēs? Aiz iedzimta stulbuma taču nē. Redzēju arī vesti makšķerniekam-striptīzdejotājam. Principā ir tikai kabatas, pārējais darināts no tā caurspīdīgā palaga, kas Hamleta tēvu padara par rēgu un kas ir attāls radinieks kalgotkām. Somu iegādāties nerullē.
Stilīgi ir nēsāt somiņas pie siksnas, vēl stilīgāk ir uzvilkt maiku, kas izceļ burvīgi sasvīdušā vēdera apjomus (Āfrikas badacietēji bērni paēduši vēl vienu gadu), kuru sabāzt šortos, kurus apjozt ar siksnu, pie kuras piekarināt to somiņu. Un kājās uzvilkt melnas zeķes un sandales. Блять.
Tikko ieklīda viens kolēģis, kurš arī pārkāpj to Ženēvas konvenciju. Varbūt viņš mazgājas, bet nu ūdeni točna nemaina. Un tas pat nav блять, tas ir... nu labi, paši saprotat.
Viss, iešu pīpēt. Un beidziet smaidīt, tas kaitina.
EOF
18 comments:
Kurš te smaida? Es nezinu smieties vai raudāt.
Es tikai vienu reizi redzēju džeku, kurš, iestājoties siltākam laikam, uzvilka visu to pašu, ko līdz šim - biroja kreklu, melnus zābakus, melnas zeķes un kostīma bikses. Līdz celim. A es tipa šortos. Man pat nepietika lustes par to uzjautrināties - es vienkārši nesapratu, ko tas varētu nozīmēt.
Visos pārējos gadījumos es vīriešiem attiecībā uz apģērbu dodu lielākas atlaides nekā sievietēm. Jo man ir skaidrs, ka, ja džekam krekls ir sabāzts biksēs, bet kājās ir zeķes, tad tas ir tāpēc, lai viņam nepūš kaut kur, nevis tāpēc, ka viņš nav lasījis, kas par to kosmo ir rakstīts. Tieši otrādi, šitie tirliņi, kas ziemā bez cepures un īsajā jaķelē salst, manās acīs vīriešu kategorijā neietilpst nemaz. Jo tie, droši vien, tieši IR lasījuši, ko par to domā kosmo, un viņa vīrišķība ir atkarīga no jakas garuma. Nu, ir vēl arī tādas vistas, kas domā, ka katram sevi cienošam džekam ir jāsaprot, kas ir stilīgi un kas nav, pat ja tas nav ērti.
Kas attiecas uz sandalēm, bāc, šogad amerikāņi ir nolēmuši sākt terorizēt arī postpadomju valstis ar savu apavu pasaules kroplību. Tie ir superpupermodernākie apavi štatos gan ziemā gan vasarā, re pat paldiesdievameks-prezidents tos lepni valkā. Nu tagad beidzot arī maxima ar tām ir pilna, tā kā arī pie mums ielās ir ieviesta augstā mode. Sagaidiet, biedri - crocs! Un melnās zeķes, ibio.
http://www.readthesmiths.com/articles/Images/Humor/FashionFauxPas/BushCrocs.jpg
Šitādus uz kājām uzbāžamus traka suņa murgus es esmu redzējis tikai pāris reižu, bet rakstīju par melno zeķu apvienojumu ar kaut ko šitādu: http://www.eddiebauer.com/EB/Mens-Shoes--Accessories/Sandals/index.cat
Es arī reizēm piederu pie ziemā salstošajiem tirliņiem, bet man gan citi iemesli. Cepuru problēmu gan var atrisināt viegli - jebkurā maksimā ir kaste ar cepurēm pa 99 kapeiki.
Savulaik kādas bankas filiālē novēroju brīnumainas pārvērtības - uzvalkā tērptais klerks minūtes laikā bija nomainījis savu kostīmu pret puķainu kreklu, šortiem un pirts čībām. Tad pat es uzzināju, ka viņiem visiem kaklasaites turas uz gumijas. Блять.
Tas par ko tu rakstīji ir vakardiena. Tagad modē ir crocs. Vienkārši ne visiem tas vēl ir pielecis.
Es kaut kā vienmer pamanos savu sabiedrību ierobežot tikai ar tiem cilvēkiem, kam kaklasaites ir sienāmas nevis uz gumijas. Nu, un citos aspektos arī ir līdzīgi, tāpēc man brīžiem gadās piedzīvot kultūras šoku.
Šodien, piemēram, komunicēju ar vairākām bērnu mammām. Kamēr runā par bērniem, visas šķiet tādas, nebaidīšos pateikt, gudras sievietes. Un tad aiziet runa par ko citu. Viena no viņām nesen ir redzējusi krievu filmu, tadā - Meistars un Margarita. Svežaks, aha. Pēdējās četras sērijas noķērusi. "Tik satriecoša filma! Tādi specefekti! Labākie aktieri savākti! Tik koša un tik aizraujoša! Es kā noskatījos, tā skrēju uz bibliotēku pēc grāmatas, bet tā grāmata izrādījās tik neizteiksmīga, salīdzinot ar filmu..." Saproti, jā? Neizteiksmīga. Foršākais ir tas, ka pārējās pat īsti nezināja, kas tā tāda par grāmatu un filmu. Vīrs teica, ka viņas nav stulbas, viņas ir latvietes. Bet varbūt, es tagad domāju, viņas vienkārši pieklājīgi klusēja, tā kā es.
Pie kā es to visu, a? Laikam, pie tā, ka, ja no rezultāta izvairīties nevar, tad par citu ģērbšanās procesiem labāk pavisam neko nezināt. Un kādi tev ir iemesli salt ziemā? Neproti adekvāti novērtēt laikapstākļus? Es bieži neprotu.
Ja es tevi nepazītu, tad teiktu: ej takš tu...ar saviem crocs, bet es tevi pārāk cienu un mīlu, lai kaut ko tādu atļautos. Un tu arī neesi vainojama pie šitā murga.
Par MM arī atļaušos neizteikties, jo, līdzīgi kā tu esi labdabīgs Tolkiena nerds, tā es esmu labdabīgs MM nerds. Bet tik un tā - sist un mērcēt tos, kas nezin Volandu!
Mani iemesli salt ir diezgan banāli - tevis minētā neadekvātā laikapstākļu novērtēšanas spēja plus talants kavēt plus "neliels" bardaks dzīvoklī liek ķert un vilkt mugurā gluži ne pirmo, bet tuvu tam, kas atrodas pa rokai, kā rezulātā nākas secināt, ka silti nav.
Es labprāt satiktu to, kas tos crocs izgudroja un izdarītu viņam kaut ko... neaizmirstāmu. No otrās puses, mani saista crocs fenomens. Tas ir vienkārši piemineklis globālam cilvēku idiotismam. Nu labi viens kaut ko tik sviestainu ir izdomājis, bet kāpēc visi to arī pērk un kājās velk! Jābūt taču kaut kādam izskaidrojumam.
Vēl viens piemineklis idiotismam ir tviteris. Bet šitādās kedās mūsu vecmāmiņas uz kūti gāja, tā ka varam secināt, ka vecas lietas ir modē. Es jau gribētu domāt, kā kāda viņu slavenība totālā pālī uzvilka šito kājās un tapa nofotogrāfēts, bet kas ir privātajā dzīvē (vai kā tur štatos to sauc), tas ir stilīgi. Vai arī kādas rūpnīcas dizaineris šito smagā alkoholiskā reibumā uzzīmēja un sāka ražot, tad iemaksāja naudiņu kādai slavenībai par valkāšanu un tālāk atkal privātā dzīve un popularitāte.
Man nekad nav patikuši apavi, kuri neturas pie pēdas, bet ar šito hreņu straujāka soļa laikā takš var kaimiņu nosist.
Nu, tviteris patiesībā ir tikai gaumes lieta. ...jāatzīst, ka tās čības arī.
Un par to bardaku mājās, vai tu vari palielīties ar to pašu, ko es? Teiksim, ar somām man ir tā - mazu es piebāzīšu līdz malām un nemūžam nevarēšu tur neko arast. Tāpēc es paņemu lielo. Un arī piebāžu līdz malām. Skats pa rubli, kā es vienmēr ņemos pa somu veikalā pie kases, pie mājas durvīm, pie mašīnas, tāpat uz ielas...
Tad lūk, ar māju man ir tas pats. Mazu dzivoklīti es piebāzu tik pilnu, ka neko nevarēju sameklēt. Tagad es neko nevaru sameklēt uz 140 kvadrātmetriem. Vēl laimīgāks skats ir, kad es pirms došanās kaut kur skraidu turp-šurp, tad vēl pāris reizes atgriežos. Kad es ar mammu dzīvoju, viņa pēc manas aiziešanas neslēdza ciet durvis, lai nav jāceļas un jāver vaļā no jauna. Tagad tas kaimiņš, kurš liks uz to, ka, iekāpusi mašīnā un to iedarbinājusi, es noteikti izkāpšu un skriešu atpakaļ pēc kaut kā, kļūs par miljonāru, es zvēru. Un es arī ziemā salstu.
Nu jā, par gaumi nestrīdas, it sevišķi ar tiem, kam tādas nav...
Ja man ir soma, tad nav jēga viņu staipīt apkārt tukšu vai pustukšu, tur taču tik daudz mantu var salikt. Atrast kaut ko? Ēmm... nu jā, piekrītu, tā nu ir bēda.
Ziemas drēbes pavasarī mēdz iztīrīt, salikt maisos un uz nesezonu sakarināt skapī. Es arī tā daru. Bet tikai rudenī. Un kad nu pienāk aukstums, tad es esmu dikti izbrīnīts, ka šitā foršā siltā jaka vairs nav sastopama priekšnamā (vai istabā vai pie gultas vai krēslā), kur es tamo biju pieradis redzēt visu vasaru. Ja vēl pieliek klāt to, ka šajā aukstuma rītā es esmu aizgulējies un steidzos, tad ir tikai loģiski, ka es uzrauju mugurā kaut ko no vasaras/rudens kolekcijas. Ir arī otra galējība - pusnosalušā stāvoklī apņemos laboties, atnāku mājās, izvelku biezo silto, sagatavoju mugurā vilkšanai, no rīta lepni uzvelku un... vai nu ir tik silti, ka ciet netaisu vai visa diena paiet telpās. Damn. Vai arī no rīta tik skaisti spīd saule, ka neies jau termometrā skatīties, tā jau kavēju, uzvilks ka nu šito foršo jaķeli.
Un dievs vien zina, cik reizes esmu gājis atpakaļ pēc visādām mantām. Lai arī pirms tam reizes divas izeju pa dzīvokli un domāju, ko gan es varētu būt aizmirsis. Kādreiz es par to satraucos, tagad uztveru mierīgi - katram savs lāsts. Jo kas gan ir braukt uz pirti, bet nepaņemt līdzi dvieli? Sīkums! Ak jā, meklēt ģeodēzisko atbalsta punktu bez kartes un sakarīga gps arī ir stilīgi. Nē nē, es zināju, kur es braucu, bet kaut kā... nepaņēmās.
Es tikai vasaras drēbes mēģinu neiepakot visu ziemu cerībā, ka vēl jau silts, var vilkt. :D
Man toties visu bardaku kompensē ideāla kārtība kompī, blogā un visādos citos resursos, tur, apmēram, draugiem.lv bildēs. Pēc tā var padomāt, ka es esmu uz galvu slims pedants.
Ak jā, aizmirsu piebilst - vasaras drēbes es iepakoju pavasarī pēc tam, kad pirmajā siltajā un saulainajā dienā esmu kaut ko plānu uzvilcis un nosalis, tad es sadusmojos un visu iztīru un sakarinu skapī.
Bet protams, ka datorā ir jābūt kārtībai. Tikko ieraugu, ka kādam/kādai uz datora ir vecas/neapdeitotas programmas vai arī ar failiem pilns desktops piekrauts vai arī vēl kaut kas, kas neiederas manā uzskatā par kārtību, tā manī pamostas tevis pieminētais uz galvu slimais pedants. Reizēm gan izdodas viņu apklusināt, bet tur iekšā viņš vēl ilgi dudina.
O jā, tas ar failiem piekrautais desktops mani taisni vai fiziski sāpina.
Un ar tām drēbēm, tu tāds iracionāls esi, ka prieks klausīties.
Nē, dārgum, es kā reizi esmu racionāls - kam man iet līdz skapim un dīrāt nost visus tos palagus/plēves, ja varu itin viegli to drēbes gabalu nocelt no pakaramā, uzvilkt, bišku pārlaist ar birsti un doties ielās. :D
Ja Tu nebūtu tik forši to visu aprakstījis, tad es kārtējo reizi indīgi aizrādītu, ka cilvēki no mājas iziet, lai pārvietotos no punkta A uz punktu B, nevis lai izpatiktu garāmgājēju izpratnei par labu gaumi.
Savukārt, tie, kas valkā slavenos crocs, apgalvo, ka esot baigi ērtie. Neņemos spriest, es pēdējos mēnešus staigāju vai nu iešļūcenēs vai noplīsušajās, bet nenormāli ērtajās botās. Average darbdienā vispār nav problēmu - velokurpes :)
Loģiski, ko viņiem citu ko teikt - tā jau pēc pārauguša dvarfa izskatās un vēl teikt, ka šitais spiež? Nemūžam!
Paģiras ir ļoti radošs agregātstāvoklis :D
Man jau sen ir doma, ka štrunts ar visām ētikas & kristīgajām mācībām skolās. Būtu beidzot ieviesuši kaut kādus stila pamatus.
Man ir aizdomas, ka visi pasaules ievērojamākie atklājumi ir radušies uz paģirām. Ievērojamākie no ievērojamākajiem - uz baisām paģirām.
Stila pamati patiesi būtu noderīgi, tos varētu apvienot ar ētiku. Kā reizi šodien redzēju jaunu puisi (tā uz pamatskolas beigām) žaketē (nedaudz par lielu) un ar kaklasaiti, bet kājās stabuļveida džinsi un kedas. MTV upuris nelaimīgais. Tici man, ja viņam būtu kaut mazākā sajēga par stilu, tad viņš apjaustu, ka šādā paskatā klīst pa ielām ir neētiski pret līdzcilvēkiem.
Cik labi, ka mums te tik gudra, stilīga un, galvenais, ētiska kompānija nolasījusies. Un ka neviens no pārējiem mūs nedzird. XD Labi, labi, es zinu, es pati pirmā šo tematu uzsāku.
Post a Comment