Labrīt, manu mazo draudziņ! Lai tev smaids pa visu ģīmi!
Kā jau katru gadu, tad arī šogad dikti negaidīti ir sācies augusts - ar pazeminātu ūdens līmeni Rīgas hidrauliski elektroniskajā hesā, ar izsalkušiem dunduriem tālās un civilizāciju ar aizpampušu aci redzējušās vietās, ar lielu ogu un sēņu ražu, kā arī ar pilnīgu neziņu par jaungada sagaidīšanas vietu.
Bet ar reperiem bija tā - izrakām četras bedres, lai atrastu trīs tos pašus. Morāle? Reizēm labākais draugs ir nevis satelīts tur augstu augstu aiz daudziem kokiem, bet mērlente un pieticīgas matemātikas zināšanas tepat uz zemes. Toties tagad zinu, ko dzer Ķeguma (un gan jau ka ne tikai) iedzimtie: stiprināto balto augļu vīnu "Daina". 19 ātrumi iesprostoti 0.7 tilpuma butelītē. Komentāri lieki.
Apzināta arī vieta Latvijā, kur nepalīdz nedz ārējais satelīts, nedz iekšējais, gandrīz 20 gadus ar orientēšanos pulētais, kolēģa kompass. Kaut gan par to kompasa nestrādāšanu es pēc Barbaras mātes stāsta vairs nebrīnos. Nu nekas, trešo reizi gandrīz neapmaldījāmies, ar kādu desmito reizi jau atradīsim kā žīds gešafti.
Beidzot sapratu, ka latvju senējais parunis "solīts makā nekrīt" attiecas uz meteorologiem. Vai arī uz laika apstākļiem, īsti nezinu.
Bet lai nu kā - audzējiet gladiolas, tās īstās ir pusotrmetrīgās.
EOF
5 comments:
Barbaras māte pēc saules orientējas, citā laikā kā reiz dunduru dēļ labāk mājās sēdēt. Gladiolas, starp citu, ir jau gatavas, bet skolā šogad vēl un vairs neviens neies.
Pēc saules sanāca tā pašvaki to pašu koku un meteoroloģisko mākoņu dēļ un, kā piebilda mežsargs, arī konkrētajā vietā mītošā vadātāja dēļ. Un tā nu manā drošā vadībā gājām pa kreisi, līdz mani nomainīja orientierists, pēc kā mēs turpinājām iet mazāk pa kreisi.
Labi, kad līdzi ir orientierists, kuru nevelk pa kreisi.
Nu, man gan labāk būtu patikusi orientieriste, bet nu varbūt labi ka nebija, savādāk mēs vēl ilgi netiktu uz ceļa.
Šaubu nav.
Post a Comment