Labdien, lietus ūdens aplaimotais lasītāj!
Atnācis ir beidzot tas gadalaiks, kurš man tā patīk - rudens. Ja kāds nezin, tad mums te Latvijā vispār ir viens gadalaiks, tas pats rudens, tikai ar variācijām - ir agrais rudens, parastais un vēlais rudens, kā arī parudens, saukts arī par pavasari. Tā kā daudziem cilvēkiem rudens nepatīk un lietus vēl mazāk, tad viņi lieto lietussargus, kaut gan es šaubos, vai tāpēc, lai izsargātos no tā nesasalušā ūdens - pēc vakardienas un šodienas rūgtās pieredzes sliecos domāt, ka lietus patiesībā ir ideāls aizsegs maniakiem, kuri tad nu laimīgām sejām deso pa ielām, bruņojušies ar visdažādāko kalibru lietussariem un mēģina izbakstīt garām- vai pretīmnācējam acis. Visticamāk, ka šie ļaudis savulaik nav uzņemti medicīnas institūta oftomoloģijas nodaļā un tagad savu slēpto naidu izgāž uz nevainīgām līdzcilvēku acīm, pie tam jo zemāka un platāka šī maniaka šasija, jo diametrā lielāks lietussargs tiek izmantots neslēptajam uzbrukumam redzokļiem.
Atnāca un nostiprinājās pārliecība, ka var pastāvēt draudzība starp sievieti un vīrieti. Jā, draudzība. Un nevajag uz mani tā dīvaini skatīties, paši jūs samaitāti. Kādreiz izvāciet to gultu, kas tur rēgojas fonā, skatoties uz da jebkuru sievieti un paskatieties vēlreiz. Nu ko, ir savādāks skats?
Atnāca doma, ka slavenajiem austrumu būvniekiem kārtējo reizi izrādījās taisnība - ja ārā ir silti, tad arī iekšā ir silti. Šī pārliecība ir tapusi divos siltos praķos.
Ieradās arī negaidīti izdevumi - ja aizmirst telefonā izslēgt visus skaipus un citus ziņotājus, tad telefons dara ko? Pareizi, ar tiem ziņotājiem sazinās caur maksas cauruli. Nav jau gluži tik dārgi kā gāzi no Dašavas abonierēt, bet nu tomēr.
Atvilkās sajūsma (jau kuro reizi) par to, līdz kurienei tehnika aizripojusi - sēdi ka nu tu kaut kur citur un darbojies pa mājās palikušo elektronu skaitļojamo mašīnu kā radinieks. Skaisti. Tikai reizēm nevajadzīgi.
P.S. Atkārtošos - interesanti, kad šogad atnāks ziemsvētku dāvanu cinga?
EOF
6 comments:
Es mākslas pēc piebildīšu tikai par to, par ko kaut ko zinu. :)Par starpdzimumu draudzību. ('mākslas pēc' nozīmē, ka tās nekādā gadījumā nav personīgas pretenzijas, bet tā, papildinājumi publikai)
Jebkuru sievieti dziļi aizvaino uzruna 'tovarišč Tāda un tāda' un pārāk lielas cieņas izrādīšana. Sieviete pirmkārt grib būt skaista, seksuāli pievilcīga un apbrīna vērta. Visiem vīriešiem vecumā no 9 līdz 90. Visiem. Un tikai tad, kad šīs vērtības tiek pārliecīgi izmantotas no vīrieša puses, viņa atceras par savām prāta spējām, dzimumu vienlīdzību un tamlīdzīgi.
Tāpat jebkura vīrieša pašapziņu iedragā atziņa, ka 'tu esi lielisks draugs, bet es nevarētu iedomāties...' Ja sieviete iedomājas, ka viņa ir labs draugs kādam vīrietim, viņai ir jāvar tas iedomāties, citādi tā ir klaja izmantošana savu rētu dziedēšanai. Nevajag noniecināt starpdzimumu attiecību skaistumu arī tur, kur tas nav primārais slānis. Tad jau ir labāk draudzēties ar sava dzimuma pārstāvi. Attiecību skaistums gan arī nav iemesls uzreiz klāt gultu.
Bitīt matos, es šodien kā profesors runāju, bet nu, tas ir viens no maniem mīļākajiem tematiem, es disertaciju par to varētu rakstīt.
O jā, až kā emeritētais profesors.
Es ne vienu reizi vien esmu teicis, ka man patīk process, tāpat arī starpdzimumu attiecībās (tiešām skan kā citāts no disertācijas) mani biedē nospraustas robežas, noteikti limiti, dzelžaini principi etc. Jo tikko tiek pateikts, ka šito drīkst, bet šito ne, tā uzreiz rodas interese (ne vienmēr veselīga) - a kas man būs, ja es izdarīšu to, ko nedrīkst?
Kā profesors, cerams, ka vēl ne emeritētais gan, pateikšu, ka spriežot pēc tava komentāra pēdējā teikuma, tev tās robežas ir ļoti pat nepieciešamas, citādi vispār nekādas intereses nebūs.
Bet nu, gadus desmit atpakaļ, kad es vēl šo jomu tikai apguvu, ēs robežas ļoti cienīju. Jo cilvēks vai nu nekad neizdara vairāk nekā tu viņam atļauj, vai arī apzināti to pārkāpj.
Nu tagad, kad es jau reiz esmu profesors, man vairāk patīk improvizēt. Vienīgā robeža ir diskomfotrs. Tikko vienam no dalībniekiem kļūst neērti un nepatīkami, tā kaut kas ir noteikti jāmaina. Man komforts un labsajūta ir daudz spēcīgāks katalizators nekā interese, kaut arī bez tās neiztiek.
Njā, par tām robežām diezgan precīzi. Kā tu zināji?
Vah, dārgā, es jau no aizlaikiem visu mēru ar vienu skalu - patīk vai nepatīk. Un ja man nepatīk vai nav komfortabli, tad varu to pat neteikt, to var no sejas nolasīt.
Nu, pietiek jau par to, kā es visu zinu. Un par visu šo tēmu kopumā arī pietiks, citādi baigi tālu var aiziet. :)
Labāk pasaki, palīdzēsi man svētdien kafiju dzert vai pašai būs jātiek galā?
Palīdzēšu gan, savādāk tu apmaldīsies dižciemā.Un svētdien vēl jo vairāk palīdzēšu.
Post a Comment