Dzīvo zemes virsū tāds cilvēks-rakstītājs vārdā Stīvens Kings, interesantas tādas ne gluži bērnu grāmatiņas raksta, un vakar kaut kā nejauši atcerējos par viņu un pie reizes par savu vecmāmiņu. Nē, nav tā kā tu padomāji, lasītāj, vecmāmuļas man vēl abas dzīvas, saistība ar Kingu ir tikai vienai no viņām, saistība diezgan tieša: kaut kādos svētkos viena no viņām man uzdāvināja jauku un mīļu grāmatu, latviskajā tulkojumā saucas Zvēru kapiņi. Melni vāki, askētisks noformējums, kurā ietilpst melns un zaļacains kaķis. Jauki. Mīļi šādu grāmatu uzdāvināt, mazdēlam taču patīk kaķīši - tā gan jau ka padomāja vecā sieviete. Tā arī neesmu pajautājis, vai viņa maz zin, kādā stilistikā raksta krietnais Stīvens. Ak jā, te ir neliels ieskats, par ko tad ir šī grāmata.
P.S. Komplektā ar šo grāmatu der noskatīties Ravenous, pieejama arī Goblina tulkojumā.
EOF
5 comments:
Nu i nafig to Kingu. Es gadus piecus atpakaļ lasīju The Shining. Es kaut kā zināju, ka var skatīties filmu un spiegt aiz šausmām, tad nu te es brīžiem noliku grāmatu malā, lai paspiegtu. Maniem nerviem vairs nav par vecais Po, ne tas ka Kings...
Man vienīgie patika langoljēri, pēc šitiem zvēru kapiņiem man kādu laiku likās aizdomīgi visi kaķi rajonā.
Man no Kinga galvenokārt palika atmiņā saspringta gaidīšana, ka tūlīt tūlīt kaut kas notiks. Brrrr, es tā vairs nevaru. Bet nu, meistars.
Nu jā, tur nu viņš ir meistars, to viņš māk, tur Edgars ar savu murgu izklāstiem tuvumā nestāv.
Es Langoljērus filmā nevarēju noskatīties, kaut arī reāls šausmu action tur tiešām ir tikai vienā epizodē. Bet grāmatu izlasīju ar baudu - latviski ir četru stāstu krājums "Četri pēc pusnakts", ļoti eleganta literatūra.
Anete
Post a Comment