Par ezi

Sveiks, atvasaras gaidītāj!

Bija ka nu tā, ka vakar aizdomājos par sklerozes nozīmību cilvēces laimes paaugstināšanā - jau kuro reizi atcerējos un aiz to sapriecājos, ka, novelkot slapjās un uzvelkot sausas vilnas zeķes, organismam paliek vispārīgi siltāki. Jā, man tas katru reizi ir mazs atklājums, až salūta cienīgs.

Ar laiku vai nu baterijas nosēžas vai prasības aug, bet pietika man vakar iziet ielās nedaudz ne pēc laika apstākļiem ģērbtam, tad vēl tā sirsnīgi salīt un viss, lec kaut ar pliku dibenu uz guļošu ezi, bet izlikties, ka viss ir labi un jauki kā zem dūnu segas vairs nevar. Kādreiz vēl sevi varēja pārliecināt, ka nu pajāt, gan jau kaut kad siltumā tikšu, bet tagad nekā: tiek sajusts katrs džinsu samirkušais un aukstais diegs, caurvējš starp apkakli un piedurkni, ledus pagraba vēsums ap nierēm un pirksti, kuri vairs nelokās pēc manas gribas, bet tur, kur mazāk sasaluši. Tādā stāvoklī arī smadzenes iesalst un pat fakts, ka vēl 10 centimetri un es būtu nobraukts manī neizraisīja sevišķas emocijas vai sirdsdarbības paātrināšanos. Ar dižo mākslu saģērbties atbilstoši ārā valdošajiem laika apstākļiem es nekad neesmu slimojis, bet nu liekas, ka ir laiks ārstēties, labi, ka poļu melīgie cilvēki aka meteorologi sola aukstāko ziemu ever - nebūs man daudz jāzīlē, ko vilkt: uzvilkšu kažoku un viss.

P.S. Ja latvietes Īrijā precas ar pakistāņiem par 10 štukām, tad vai nav iespējams tepat precēties kaut ar angolietēm par kaut piecām štukām gabalā?


EOF

Vecums nāk saproties

Labdien, mitrais tu mans lasītāj! Parunāsim ka nu par lietu.

Lieta ir relatīvi paveca, sauc par Raimi un ceļo cauri štatiem ar brāli. No turienes arī dziesma:



Bet par vecumu: kaut kur atkal lasīju, ka kaut ko tur sadarījis 91.gadā dzimis jaunietis. Jaunietis! Da kāds tur jaunietis, zīdainis tas ir. Tad padomāju un sapratu, ka jā, tomēr laikam jaunietis. Bijusī klasesbiedrene kaut ko izteicās par birstošām smiltīm un tā, tad es atcerējos, ka man bikšu kabatās un makā vēl arvien atrodas smiltis. Un es domāju, ka tamās no dažiem jūrmalas apmeklējuma gadījumiem aizķērušās.

Bet jā, par vecumu - tams nāk ar aizvien lielāku neiecietību pret 90-tajos dzimušiem cilvēkiem, kuri kaut ko runā par 80-to filmām, mūziku vai dzīvi tur, jo ko gan viņi zin, negrābstieties gar manu laiku! Un tas jau nekas, ka es pats no laimīgās bērnības ne pārāk daudz atceros. Bet nu tomēr - tad mūzika bija labāka, filmas skatāmākas un par zāli neko neteikšu. Es esmu runājis.


EOF

Meža dīvainīši

Labsveicināts, mans cienītais un mīlētais lasītāj! Tuvojas atkal tas brīdis, kad visi Latvijas lapu koki dosies uz Siguldu, lai tūristu orgasmiski nirvānisko sajūsmas elsienu, dvesienu un šņācienu pavadījumā nobērtu savu aplapojumu, bet par to vai nu vēlāk vai pavisam nemaz, nu kā kārts gulsies.

Es laikam jau esmu teicis, ka cilvēki ir dīvaini, tāpēc neatkārtošos teikdams, ka dīvaini tie cilvēki, bet nu ko citu lai padomā par ļautiņiem, kuri smejas par kājās uzvilktu džemperi, bet paši staigā pa ielu nedaudz pēc kubisma manierē taisīta putnubiedēkļa izskatoties. Atgriežoties pie senā stāsta par valdību un pārlūkiem - daļa tomēr saprata, ka valdības teiktais nav nemaz tāda panaceja un lēnām atgriezās pie sava gadu gaitā pierastā un ērtā. A bet vietējie bāliņi paliek pie savas spēcīgās argumentācijas ābols ir sūds, jo nav apelsīns un turpina lepoties ar savu ultrasuperdrošo veidu, kā iziet globālajā dīvainību kratuvītē. Nu tobiš turpina lepoties ar dzīvokļa metāla durvīm. Tiesa gan, durvīm pārsvarā gadījumu sienas apkārt nav, bet nu par to skaļi runāt nav labais tonis.

Nesen uz mani apvainojās viens sen pazīstams cilvēks, kura izteiktajam spriedumam stulbeņi attiecībā uz satiksmes organizētājiem pie vefa es atļāvos nepiekrist - nebūtu es atradies viņa automašīnā patālu no mājām, tad būtu arī pastāstījis, ka arī viņam piestāv šis vārds sakarā ar tekstiem par stulbo valsti, kurai nodokļi jāmaksā, stulbo banku, kurai līzings jāmaksā un divistabu dzīvokli ar plazmas televizoru, no kurienes šie teksti atskan.

Biju arī dabā izbraucis - uzzināju, ka prasme neapmaldīties Igaunijas pierobežā vēl nenozīmē, ka 20 kilometrus no  Rīgas arī izdosies neapmaldīties. Toties bikšturots vīrs vārdā Oskars kādā nelielā ziemeļvidzemes pilsētelē spēj sniegt detalizētāku informāciju par gūgļa meklētāju, jāņa atklāsmes grāmatu un iedzīvotāju reģistru kopā.

Kaut kur netā uzgāju salīdzinājumu, kas uzskatāmi pierādīja, cik reizes globālā sejas grāmata ir daudz labāka par vietējiem draudziņiem, tāpēc steidzīgi un visiem jādzēšas te laukā un jārakstās tur iekšā, jo tad momentāns labums, beigšana trīsreiz dienā un kleina apenes dāvanā būs ar garantiju. Un tas viss neskatoties uz to, ka, ievelkot elpu pēc šī ārpusgalaktikas priekus sološā piedāvājuma, tiek paziņots, ka atkal nosperti daži miljoni sejas grāmatas lietotāju dati ar suņu vārdiem, durvju kodiem un kājas izmēriem. Jāgaida ka nu valdības viedie paziņojumi.

Iedvesmojoties no zobenbrāļu, teitoņu, maltas, masonu, trešās dienas augšāmcēlāju, makaronu ar gaļu ēdāju, vegāniski pagānisko burkānu smaržas apbrīnotāju un citiem ordeņiem arī man sagribējās nodibināt kādu ordeni jebšu, kā tas skan juridiski pareizi, sabiedriskā labuma organizāciju. Nosaukums jau ir: jebanātu ordenis, pazīstams arī kā mudīšu apvienība. Tiesa gan, ņemot vērā, ka каждый имеет свою точку зрения, мешающую разглядеть точку зрения другого, tad vieglāk būs atrast tos, kuri šajās apvienībās nesastāv. Arī es tur sastāvu, jo uz jautājumu, vai man par bedru rakšanu un mežu izmīdīšanu maksā, es varēju tikai dziļdomīgi turpināt pīpēt. Tādi jau mēs esam, tie mazie meža dīvainīši.

P.S. No rītiem šķīstošo kafiju dzert nevajag. Šķīstošo kafiju vispār dzert nevajag, bet no rītiem it sevišķi.


EOF

Žargons un kaimiņi

Esi sveikts, mans lasītkārais lasītāj! Karstums beidzies, nu var nesvīstot kaut ko uzdrukāt.

Meklējot tīkla plašumos vārdnīcu, kas tulkotu no krievu/angļu valodas uz latviešu (jā jā, vēl arvien ir sastopami indivīdi, kuri nemāk nevienu valodu), uzdūros senāk jau atrastam un tagad Foigtu Kaspara atkalizraktam resursam ar patiesi latvisko nosaukumu Tezaurs.lv, kam gan nav nekādas saistības ar juras laikmeta parku un velociraptoriem vai kā nu tur tos pitbulterjeru priekštečus sauc. Kaut gan, ja tic cilvēkiem ar lāpstu un slotiņu, tad viņus saukt nevajadzēja, viņi paši nāca.

Bet nu par vieglas uzvedības sievietēm: jau gana sen mani priecēt priecē latvju filologu jaunievedums, atrodams arī augšminētajā tezaurā un tātad to pašu filologu akceptēts - bļeģ. Блядь, шо за хуйня? Un uz to man filologi atbild, ka bļeģ ir vulgārisms, kuru lieto kā lamuvārdu un arī kā parazītvārdiņu. Te nu man jāsaka, ka tie valodnieki ir stulbi, jo varēja jau nu aiziet uz blakus nodaļu pie slāvu filotiemtur un uzzināt, ka блядь — женщина лёгкого поведения (шлюха), в более узком значении — проститутка (ср. церк.-слав. «блудница»). Jā jā, pareizi, блядь un nevis бледь vai блёдь. Ja pieņem, ka bļeģ nav nekāda sakara ar vieglas uzvedības sievieti, tad gribētos teikt, ka tie valodnieki ir viltīgi, jo neko daudz nedarot ir radījuši jaunu latviešu valodas jaunvārdu uz jau esoša krievu vecvārda bāzes un līdz ar to nodrošinājuši sev algu, bet tik un tā viss reducējas līdz viņu ne īpašai gudrībai.

Kaut gan ko tur par filologu prāta spējām, ir daudzi ierindas bļeģ lietotāji, kuri lepojas ar to, ka nerunā krieviski, kaut gan nevienā citā valodā arī tā ne īpaši. Bet nu tas jau ir stāsts par vispārējo prāta attīstību, bet es esmu saguris, až gulēt jāiet.


EOF

Šodienas prieks

Nesen sanācās sarunas par Bokas jaunkundzi un katra režisora savdabīgo uztveri, tad nu lūk, ciešā saistībā ar pasaules tendencēm kino veidošanā, starpdzimumu attiecībās un naudas pelnīšanā lai tevi, manu jauko lasītāj, priecē apakšā redzamais ilustratīvais materiāls.

Klusi šīferim čaukstot...

Laba diena, manu jauko lasītāj, kā arī tu, kuram "...patīk nosaluši pirksti,šļūkt pa sniegu,klabināt zobus dēļ laicīgi nepieslēgtas apkures..." (© Cukurs) un vēl tas tu, kuram rīt nāksies balkonu labot.

Ziņoju, ka zem lietus (nē, Lietus) staigāt ir ne tikai noderīgi tikko apgrieztajiem matiem, kuri iegūst zīdainu spīdumu un vijīgumu, bet arī visam organismam kā kopumam, až vieglāk paliek un vareni brīvāk (un roka sāk rakstīt tā kā piederētu Andrejam Pumpuram vismaz), čakras izmazgājas un aura sāk spīdēt (un seja beidz spīdēt), kā arī elpojas ar sajūtu, ka puse mūža nav nosmēķēta.

Novēlu tādu pašu sajūtu arī Kītam Ričardsam, ne jau velti viņš bija atbraucis uz Rīgu un ar mani vienā trolejbusā vizinājās, gan jau ka meklēja savu dvīņubrāli, kurš par taksistu strādā.

Nedaudz arī par seksu - es parasti cilvēkiem, kuri pēc gariem gadiem, kas pavadīti pie loga, vēlas pāriet uz atvērtā (vai vaļā pamestā) koda programmām, uzdodu jautājumu, kas cilvēkus parasti ieved korķuviļķī: vai jums ir patstāvīga (vai varbūt pastāvīga) seksa partnere/-is? Kad cilvēks ir atguvies un izlīdis no korķuviļķa, tad seko sīkāks paskaidrojums: ja ir vēlme jāties sevišķi perversā veidā un bez lubrikantiem, tad vaļā pamestais kods ir tieši tas, ko dakteris parakstījis. Tie daži eksemplāri, kuri piedāvā seksu zīda palagos un pie svecēm, ir tikai uzmanības novēršanai.

Būtu pa atvērto logu svaigums lavījies iekšā jau senāk, tad varbūt arī šis gara darbs nebūtu tapis, tāpēc lai jums visiem lietus mājās, tas palīdz aizskalot aizbraukušā jumta pēdas, audzina sēnes, mazgā matus, veldzē miesu pēc jātiņa un vēl tur kaudzi visādu labu lietu dara. Kā sojas aizvietotājs gan neder, tur gaļu vajag.

P.S. Par to balkonu ir tā, ka pretējā mājā vienam balkonam dēlis atrauts vētras izdarību rezultātā. Ak jā, un viens ruds kaķis arī nebija īpaši apmierināts ar nokrišņu daudzumu.


EOF

Brīva vieta jūsu virsrakstam

Labrīt, mans lasītāj whatever kāds! Ja tev nav klepus, tad esi sveikts, klusais lasītāj!

Vispirms par demokrātiju un vārda brīvību - pie raksta par nu jau nelaiķi Jāni Grodumu tvnetā atslēgta iespēja komentēt. Sīkums, bet patīkami. Un vispār tiesības rakstīt komentārus vajadzētu izsniegt tikai pēc vispusējas un padziļinātas garīgo spēju izpētes.

Par izlaidumiem - nesen no noklausītas sarunas uzzināju, ka, pirmkārt, Rīgā nevar nopirkt kleitu izlaidumam, otrkārt, kleita ir galvenā izlaiduma sastāvdaļa un treškārt - runātājas māte ir galīgi stulba (citāts no sarunas), jo ir uzaicinājusi kaut kādus radiniekus uz izlaidumu, kurš nenotiks, jo visā Rīgā nav piemērotas kleitas. Un tajā brīdī es sajutu, kā zemeslode, solidarizējoties ar konkrēto un daudzām citām meitenēm, nedaudz nedaudz piebremzē riņķojumu ap savu asi.

Par klepu - brīnišķīgs izgudrojums, atnāk no rīta, kad jāmostas, pamodina un aiziet. Atnāk vakarā, kad gribas iet gulēt, bet vispār vēl jāveic darbības, kas tendētas uz ekonomikas sildīšanu. Pa nakti pats guļ.

Balss - manta, kura pazūd pēc pīpēšanas caurvējā. Pilnai laimei nepieciešams jau pēc caurvēja procedūrām pīpēt un lamāties silti mitrā mežā - garantēts erotisks balss tembrs pēc divām dienām vispār bez nekāda tembra.

Pacelta uzacs - mans izskats šorīt veikalā, kad vīrelis pirms manis nopirka divus alus un odekolonu, to, kurš ar atlaidi. Tas mani tik ļoti ietekmēja, ka aizmirsu cigaretes nopirkt, atkal nopīpēšu duāla paciņu.

Bērnudārzs pie mājas - nemitīgs enerģijas avots, komplektā ar augstākminēto klepu veicina pamošanos. Tagad es zinu, no kā sastāv bērns: no pretgaisa aizsardzības sirēnas un perpetuum mobile savienojuma vienā agregātā. Nu kā šitāda izmēra objekts var izdabūt no sevis tādu troksni un tik ilgi???

Pārdomas par brīvlaiku - un kad tikai tos mazauguma perdeļus deportēs uz laukiem... Varbūt tur viņiem vietējie uzskatāmi pastāstīs, ka iebāzt tukšu plastmasas pudeli riteņa spieķos un braukalēt apkārt, priecājoties par skaņu, nav labi attiecībā pret aizsardzības sirēnas un perpetuum mobile apvienojuma nomocītiem organismiem.

Viss, mazauguma perdeļi pagalmā sāka diskutēt par to, cik kuram ir liekais svars un kā no tā tikt vaļā. Apglabājiet mani aiz flīzēm.

P.S. Neprecēšu Agnesi, neglītas viņai pēdas.


EOF