Ir arī tāds Mērfija izteiciens: Pirms ies labāk, ies sliktāk. Kurš teica, ka ies labāk? Principā tā arī dzīvoju, jo tad, ja gatavojas uz vissliktāko, bet notiek tikai sliktākais, tad ir prieki visā zemeslodē, priecājos pats un mute smaida. Reizēm sajūta, ka visapkārt ir bardaks un tavas darbības, kas vērstas uz šī bardaka sakārtošanu, to padara tikai lielāku, nepamet mani gana ilgi, lai taptu tādi dvēseles bļāvieni kā iepriekšējais ieraksts.
Man gan bieži pārmet, ka es neko neuztveru nopietni, bet ja visu uztvers tik nopietni kā menti geju praidu, tad atliks tik vien kā ņemt striķi un iet uz Daugavu nošauties. Nu cik var cepties par absolūtiem dzīves sīkumiem! Pacepas vienreiz un miers, bet nē - vajag atkārtot un atkārtot, pie tam gūstot no tā mazohistisku baudu.
Piemērs - man vakar pastāstīja, kādu litrāžu absinta es esmu izlacis pirms nedēļas. Man gan pašam nav nekādu pierādījumu, kas tas biju es, ir aizdomas, ka tas bija mans dvīņubrālis, bet labi - ticēšu bārmenim. Nu lūk, vienreiz absintu salakos un tagad miers - esmu uzzinājis, ka autopilots bez sbojiem darbojas arī šādos nelabvēlīgos apstākļos, podus netaisa un miers ar viņu. Viss.
Gan jau ka arī citur valda sviests, margarīns un citi teorētiski no govs izdalījumiem atvasinātie produkti, tikai mēs izceļamies ar to, ka lepojamies ar to, cik mums ir slikti un grūti, tautiskā garā tas ir aprakstīts šeitan.
Kā savulaik izteicās viens no trešā reiha dižvīriem (tagad neatceros tamējā propogandas ministra vārdu), tad ir meli, lieli meli un statistika, līdz ar to statistikas biroja mājaslapu var palasīties brīvbrīžos, starp TV programas izlasīšanas beigām un krustvārdu mīklas minēšanas sākumu.
Katrā gadījumā mani pēc "Latvija..." uzrakstīšanas atlaida, savu tvaiku es izpūtu un pat nevienu (nu OK, gandrīz nevienu) mātes vārdu neuzrakstīju.
P.S. Zini, kāpēc dzimto valodu sauc par mātes valodu? Tāpēc, ka tēvu pie vārda neviens nelaiž.
EOF
No comments:
Post a Comment