Alfa bez omegas

Labvakar, manu mazo lasītāj, esmu beidzot atgājis no iespaidiem, spēcīgākajiem pēc amerikāņu senatora uzvardā Wiener parādītā, un varu saņemties viņus (iespaidus) uzlikt uz papīra un pēc tam ieskanēt šeitan.

Tātad biju izgājis mēbeļu medībās uz vietējo krāmu tirgu, tautā pazīstamu kā tirdzniecības parks Alfa. Mēbeles tur nebija, toties pulksteni nopirku, kas arī nav slikti, ņemot vērā iespaidu pārbagātību, kuri pārpludināja mani kā saltie Atlantijas viļņi zināmo kuģi, uz kura, neskatoties uz dokumentālajiem kadriem, Leonardo ar Keitu tomēr nav kniebušies. Iespaidi sākās jau tuvojoties lielajam veikalam, kad es sāku šaubīties, vai tas tiešām ir veikals vai kāds nebūt dienas laikā strādājošs naktsklubs: pie ieejas koptas žubes īsos svārciņos aka platās jostās, uz papēžiem, džeki tādi paši, tikai bez svārciņiem un papēžiem. Tālāk kultūršoks tikai padziļinājās: pretī nāca ne pārāk paškritiska sieviete krūšturī. Virs krūštura bija tāds darinājums no diegiem, piekrastē to sauc par tīklu, aiz ko viņa nedaudz atgādināja iepakotu jūras lauvu.

Ko šajā sevis izrādīšanas paradīzē meklēja tās žubes platajās jostās, nosauļotas un labi koptas, kā to pareizi atzīmē Cosmo, nezinu, jo katrai pakaļ slāja džeks treņikos vai šortos, iešļūcenēs un ar somiņu pār vēderu. Vai divi. Nejautājiet man, kāpēc divi. Varbūt viens ir stilists. Kā tas džeks (pieņemsim ka), kurš gaidīja pirms manis pērkošos kopto žubi (paldies Cosmo par garā apraksta optimizēšanu) un atgādināja vienu no grupas Village People dalībniekiem.

Viena tāda vāvere braši soļoja pa pārtikas nodaļu ādas zābakos un vasaras kleitā, kuru citos apstākļos, nolaižot zemāk, var izmantot par svārkiem. Zābaki tiešām bija ādas, līdz celim tādi un ne tagad modernie tamborētie, speciāli piegāju tuvāk paskatīties. Kamēr gāju skatīties, ieraudzīju jau citu žubi, kura pie dārzeņu un lakstu stenda iepirka kaut ko savam jaundzimušajam kolibri, bet es gan baidos, ka tikai tas putniņš badā nenomirst. Vēl es pieņemu, ka tas alus un čipsi viņas ratos bija domāti vai nu dzīvesdraugam (kā tagad moderni teikt) vai kā atlīdzība santehniķim par darbu.

Iegāju JYSK un sapratu, ka tauta masveidā dodas atvaļinājumos un iepērk teltis, paklājus, nojumes, pīteņus etc, bet pie viena apmēbelē arī dzīvokļus, lai nebūtu jāatgriežas četrās sienās. Pēčāk iegāju Cenuklubs.lv, kas pa lielam pārdod to pašu, un sajutos neomulīgi viens pats tik lielā veikalā. Acīmredzot tie astoņi kilometri pret kalnu ziemā nodilušās kedās, kuri šķir šos abus veikalus, ir par iemeslu šādai pircēju pieplūduma atšķirībai.

Neskatoties uz visām koptajām žubēm un viņu stilistiem, uz kuru fona es savā kādreizbijabalta maikā, nenosakāmas krāsas biksēs un kedās, kuras tā patīk nokost kaķim, izskatījos kā pat ne trešais tēvadēls, nevaru nepiezīmēt vai nepiemetināt, ka tik daudz sasvīdušu cilvēku, kuri to mēģina nomākt ar odekolona pārpilnību, es nebiju saodis sen.

Aizgāju vēlāk vakarā nopirkt nenopirkto paiku, stilīgo un kopto daudzums neko daudz nebija gājis mazumā. Viņi ko, tur dzīvo?


EOF

Par matu

Pacients Nr.118

Sveicināts beidzot jaunajā gadā, lasītkārais tu ak lasītāj! Uzrakstīšu kaut ko cerams ka atkal lasāmu.

Tātad biju izgājis atkal ielās un jāsaka, ka pēc šī izgājiena nosūtu vēl vienu sveicienu duāla pieminētajiem latviešu kā nelaipnas nācijas sludinātājiem, jo sieviete-pārdevēja-klientu konsultante, pazīstama arī kā multifunkcionālais stokmana darbinieks, ne tikai pastāstīja man, ka auskaru stends sakarā ar psiho trakajām dienām jau pieminētajā stokmanī ir aizvākts nafig noliktavā, bet arī iznesa kasti ar aizvāktajām precēm un palīdzēja tajā kastē rakāties, neskatoties uz trako dienu galvenā psihā sagatavotāja stilīgās zilās biksēs, nenormāli stilīgā kreklā un jumtu noraujošās stilīgās pseidoraga brillēs tērptās personas mums pievērsto stilīgi nosodošo skatienu. Diemžēl nemāku pareizi latviski uzrakstīt šīs stilīgās personas dzimumu, jo latviešu valodā vidējās dzimtes nav. Ak jā, beidzās pasākums ar secinājumu, ka ne tikai trako dienās, bet arī dienu pirms uz stokmani iet nevajag, jo pirmie tiek satracināti darbinieki.

Apsveicu visus Kosmonautikas dienā, kā reizi šorīt (dienā, kad es rakstu šos vārdus), noteikti ka vēl samiegojies un neuzpīpējis, pirms jau pusgadsimta tapa uzšauts gaisā Jurijs. Noteikti ka labāk viņš jutās tad, kad nomaucās atpakaļ.

Vēl es te palasīju un paskatījos Meistaru un Margaritu, palasīju oriģinālu, paskatījos Bortko. Ziniet, salīdzināt Jurija ne Gagarina Karas režisora redzējumu ar Vladimira ne Uļjanova Bortko režisora redzējumu ir tāpat kā salīdzināt kuru jau tur aitelefonu ar kuru jau tur nokiju - var, bet vai vajag.

Vah, saguru pēc tik daudz burtu uzrakstīšanas, vēlāk vairāk. Atceries, lasītāj, laukā nav maijmēnesis, šortus nēsāt nozīmē kaut ko atsaldēt.


EOF

Vērojumi internetā

Sveiks, apsaluši sasilušais lasītāj! Duāla ietekmē biju pastaigāties interneta ārēs, daudz domāju. Kaut gan ko tur daudz, arī par sīkumiem jāpriecājas.

Runājot par izslavēto internetatkarību: Когда из интернета можно будет скачать пельмени, вот тогда и поговорим об интернет-зависимости. А пока это – чушь и миф.

Tālāk trakāk: cilvēki savos blogos liek tekstus, ka nedrīkst bildes un tekstus no konkrētā bloga kopēt un izplatīt un lasīt un skatīties un taustīt un... atvainojiet, aizrāvos... tātad nedrīkst neko no bloga kopēt bez īpašnieka pie zvērīga notāra apstiprinātas un ar asinīm pilnmēness naktī kapos pusnaktī apstiprinātas atļaujas. Emm, laikam atkal aizrāvos... Viss jau būtu labi, tikai ko tur kopēt? No tā paša interneta izkopētas bildes, Youtube videoklipus vai varbūt Electrolux veļmašīnas intelekta līmenim apmēram atbilstoša satura tekstus? Nesaprotu. Par interneta bildēm es kaušos ar to autoru, par Youtube klipu leģitimitāti jau ir parūpējusies māte gūgle, zem tādas kvalitātes tekstiem likt savu vārdu man būtu kauns. Nesaprotu. Varbūt vienkārši jāiesaka visiem šitiem rakstītājiem beigt tusēties kompānijās, kur normāla parādība ir kaut ko nozagt?

Ak jā, par parakstīšanos: atzīstu, sameloju, neparakstās taču. Vai nu raksta bez vārda vai ar kaut kādu pagalma iemītniekiem zināmu burtu salikumu, bet vecāku doto slēpj. Un tad vēl prasa nekopēt bez atļaujas. Alfabētā 23 burti, gan jau vēl kāds ir salicis dažus no tiem tādā pašā secībā, es no viņa nokopēju.

Tālāk vēl trakāk: internetā rakstītājs var izvēlēties savam stulbumam personībai atbilstošu bloga krāsu salikumu, tāpēc bieži vien jāpiemin māte un jāvēlas, kaut viņa veiktu medicīniski neiespējamas izdarības dzemdību zālē. Kļūdījās Darvins, ne tikai no pērtiķa cilvēks ir cēlies, spriežot pēc krāsu salikumiem, ko cilvēki izvēlas droši ka vien aiz to, ka pašiem patīk, tad arī no kurmjiem, pūcēm un Habla kosmiskā teleskopa.

Atsevišķa pasuga ir slēgtie blogi, tie ir sevišķi izredzētajiem, tur iekšā noteikti ir 77 jaunavas (vai jaunavji), kosmosa pirmssākumu fotogrāfijas, labi saglabājusies Jēzus dzimšanas apliecība un Kenedija slepkavas izbāzenis. No malas gan izskatās identiski divām kazām, kuras stāv uz operas tiltiņa pa vidu un garāmgājējus sūta dirst, jo lūk viņi traucē parunāties.

Galvenais tomēr ir rakstot ievērot savu stilu. Var Rakstīt Tā. var rakstīt tā. vra rkstiit arii tāa, jo gavenais ir dōma. Nu, vārdu sakot, es dažu vecāku vietā nebūtu tā priecājies, ka bērns ir iemācījies runāt un rakstīt, lai gan reizēm tomēr ir cerība, ka nav gluži norokams gadījums. Iešu ka nu apēst mandarīnu, varbūt palikšu laipnāks.



EOF

Vērojumi dabā

Labdien zelta rudenī, kā to precīzi ir ievērojuši cilvēki savos blogos un draugu galerijās.

Ieraudzīju duāla tvitera saraksti, kur raisās diskusija gluži nē, bet līdz 140 zīmju apmaiņa par to, kādi tūristi ir kretīni, konkrētajā gadījumā tāds ir itālis, jo paldies vietā ir pateicis спасибо. Nu bet meitenes un zēni, ja reiz cilvēks ir atbraucis uz svešu valsti tūrista statusā, tad, pirmkārt, ir reti tie gadījumi, kad viņš pirms brauciena sīki izpēta apmeklējamās valsts vēsturi, apgūst tautas dejas, iemācās gramatikas pamatus, ieraksta telefonā populārākos apmeklējamās valsts hītus vai izrotā sevi ar nacionālajiem simboliem, otrkārt, tūrists pa ielu iet ar karti, no kuras daudzos gadījumos nekā nesaprot aiz analogās kartes būtiska mīnusa - tur nav parādīts, kur atradies tu, ak kartes nesēj, tāpēc šis dieva un lēto aviolīniju dotais tūrists bieži vien griežas nē, bet vēršas pie garāmgājējiem, kuri bieži ka vien izrādās, teiksim tā, ne gluži latvieši un tamdēļ grūti gaidīt, ka viņi tūristam mācīs latviešu valodu. Un ja vēl tūrists no saulainās un olīvainās itāļu zemes ir dzirdējis Feličitu, kuru Albano dzied krieviski, tad viņam norit asara un viņš sāk runāt tekošā kirilicā. Un vienīgā vieta, kur viņam varētu pastāstīt, ka latviski ir paldies, ir krogs savas uzbūves dēļ, jo uz ielas viņš pateiks спасибо, a bet īstenais latvis viņam neteiks neko, bet ies tālāk, pie sevis lamājot nejēdzīgos Garibaldi tautiešus. Tā lūk

Augstāk rakstītais lai ir arī piemērs, kāpēc es neesmu tviterī. Viņš pats arī iemesls, kāpēc es Ļaham pa telefonu Nožēlojamos nelasīšu, maksāt par to 8 santīmus minūtē rada nožēlas sajūtu manā taupīgajā žīda dvēselē.

Vēl dabā ir vērojami biznesmeņi, arī tepat vietējie. Ja krievu bizness ir nozagt kasti vodkas, pārdot un naudu nodzert, tad latviešu bizness ir kaut kur pa lēto kaut ko nopirkt (da pofig ko), pielikt pie cenas teiksim līdz trešdaļai, nopārdot kādam un tad ielīst mājiņa: es neko, es tikai pārdevējs, guļošos nesit. Un kā vēl sit, až no kājas spārda.

Novēroju arī to, ka tauta ir sašutumā: valdība parādā 4.8 miljardus. Nelieši tādi tā valdība, ne saukti, ne aicināti atlidoja no Andromedas miglāja, ietaisīja te parādus un vēl valdība saucas. Tiešām mudaki.

Ak jā, Arnolds ir ietrenējies ielekt ledusskapī. Защиты докторскую!


EOF

Arnolds is back!

Sveicināts, mans jaukais lasītāj, kurš tā vien nogribējies pēc -40 grādiem jau tuvākajos mēnešos. Steidzu tev pavēstīt, ka daži nepārdomāti joki var novest pie fundamentāliem rezultātiem, manā gadījumā pie Arnolda.

Kāpēc Arnolds, jautāsi tu, mans ziņkārīgais lasītāj, labi zinot, ka tā ir kaķene. Atbildu: lūk kāpēc.

Iespējams, ka sīkāki apraksti un ziņojumi sekos.

EOF

Par airiem un saprāta neesamību

Ir tiešām vērts paskatīties, kā divi iesācēji mēģina airēt vienā ritmā. Otrais airētājs uzskata par neiespējamu pielāgoties pirmā kustībām, jo tas airējot tik bezjēdzīgā stilā. Priekšairētājs dziļā sašutumā paskaidro, ka pēdējās desmit minūtes viņa vienīgā nodarbošanās esot mēģinājumi pielāgot savu stilu otrā airētāja aprobežotajām spējām. Tad nu apvainojas otrais airētājs un prasa, lai pirmais nelauza galvu par viņu, bet labāk pamēģina pats cilvēcīgi airēt.
Jeb varbūt man labāk iet priekšgalā? - viņš piemetina, acīm redzot domādams, ka tad viss būs kārtībā.
Ar viduvējiem panākumiem viņi plakšķinās uz priekšu un tad pār priekšairētāju nāk iedvesma, viņš ir izpratis visu neveiksmju cēloni.
Zini, kas par vainu? Tu esi paņēmis manus airus, - viņš iesaucas, griezdamies pie otrā airētāja. - Mainīsimies.
Patiešām! Es arī visu laiku brīnījos, kāpēc man ar šitiem nekas neiznāk, - atplaukst otrais airētājs un viņi priecīgi maina airus. - Nu viss būs kārtībā.
Bet nekas nav kārtībā - arī tagad nav. Priekšairētājs gandrīz vai izgriež rokas no locītavām, lai tiktu pie airiem, kamēr otrajam airi katrā atvēzienā sitas pakrūtē. Viņi mainās atkal un nāk pie slēdziena, ka laivinieks vispār iedevis viņiem nepareizu komplektu. Lādot šo vīru, viņi atgūst savstarpēju draudzību un simpātijas.

Tā rakstīja Džeroms K. Džeroms 1889.gadā, bet nekas daudz kopš tā laika nav mainījies, laivinieki tiek lamāti joprojām.


EOF