Vērojumi internetā

Sveiks, apsaluši sasilušais lasītāj! Duāla ietekmē biju pastaigāties interneta ārēs, daudz domāju. Kaut gan ko tur daudz, arī par sīkumiem jāpriecājas.

Runājot par izslavēto internetatkarību: Когда из интернета можно будет скачать пельмени, вот тогда и поговорим об интернет-зависимости. А пока это – чушь и миф.

Tālāk trakāk: cilvēki savos blogos liek tekstus, ka nedrīkst bildes un tekstus no konkrētā bloga kopēt un izplatīt un lasīt un skatīties un taustīt un... atvainojiet, aizrāvos... tātad nedrīkst neko no bloga kopēt bez īpašnieka pie zvērīga notāra apstiprinātas un ar asinīm pilnmēness naktī kapos pusnaktī apstiprinātas atļaujas. Emm, laikam atkal aizrāvos... Viss jau būtu labi, tikai ko tur kopēt? No tā paša interneta izkopētas bildes, Youtube videoklipus vai varbūt Electrolux veļmašīnas intelekta līmenim apmēram atbilstoša satura tekstus? Nesaprotu. Par interneta bildēm es kaušos ar to autoru, par Youtube klipu leģitimitāti jau ir parūpējusies māte gūgle, zem tādas kvalitātes tekstiem likt savu vārdu man būtu kauns. Nesaprotu. Varbūt vienkārši jāiesaka visiem šitiem rakstītājiem beigt tusēties kompānijās, kur normāla parādība ir kaut ko nozagt?

Ak jā, par parakstīšanos: atzīstu, sameloju, neparakstās taču. Vai nu raksta bez vārda vai ar kaut kādu pagalma iemītniekiem zināmu burtu salikumu, bet vecāku doto slēpj. Un tad vēl prasa nekopēt bez atļaujas. Alfabētā 23 burti, gan jau vēl kāds ir salicis dažus no tiem tādā pašā secībā, es no viņa nokopēju.

Tālāk vēl trakāk: internetā rakstītājs var izvēlēties savam stulbumam personībai atbilstošu bloga krāsu salikumu, tāpēc bieži vien jāpiemin māte un jāvēlas, kaut viņa veiktu medicīniski neiespējamas izdarības dzemdību zālē. Kļūdījās Darvins, ne tikai no pērtiķa cilvēks ir cēlies, spriežot pēc krāsu salikumiem, ko cilvēki izvēlas droši ka vien aiz to, ka pašiem patīk, tad arī no kurmjiem, pūcēm un Habla kosmiskā teleskopa.

Atsevišķa pasuga ir slēgtie blogi, tie ir sevišķi izredzētajiem, tur iekšā noteikti ir 77 jaunavas (vai jaunavji), kosmosa pirmssākumu fotogrāfijas, labi saglabājusies Jēzus dzimšanas apliecība un Kenedija slepkavas izbāzenis. No malas gan izskatās identiski divām kazām, kuras stāv uz operas tiltiņa pa vidu un garāmgājējus sūta dirst, jo lūk viņi traucē parunāties.

Galvenais tomēr ir rakstot ievērot savu stilu. Var Rakstīt Tā. var rakstīt tā. vra rkstiit arii tāa, jo gavenais ir dōma. Nu, vārdu sakot, es dažu vecāku vietā nebūtu tā priecājies, ka bērns ir iemācījies runāt un rakstīt, lai gan reizēm tomēr ir cerība, ka nav gluži norokams gadījums. Iešu ka nu apēst mandarīnu, varbūt palikšu laipnāks.



EOF

Vērojumi dabā

Labdien zelta rudenī, kā to precīzi ir ievērojuši cilvēki savos blogos un draugu galerijās.

Ieraudzīju duāla tvitera saraksti, kur raisās diskusija gluži nē, bet līdz 140 zīmju apmaiņa par to, kādi tūristi ir kretīni, konkrētajā gadījumā tāds ir itālis, jo paldies vietā ir pateicis спасибо. Nu bet meitenes un zēni, ja reiz cilvēks ir atbraucis uz svešu valsti tūrista statusā, tad, pirmkārt, ir reti tie gadījumi, kad viņš pirms brauciena sīki izpēta apmeklējamās valsts vēsturi, apgūst tautas dejas, iemācās gramatikas pamatus, ieraksta telefonā populārākos apmeklējamās valsts hītus vai izrotā sevi ar nacionālajiem simboliem, otrkārt, tūrists pa ielu iet ar karti, no kuras daudzos gadījumos nekā nesaprot aiz analogās kartes būtiska mīnusa - tur nav parādīts, kur atradies tu, ak kartes nesēj, tāpēc šis dieva un lēto aviolīniju dotais tūrists bieži vien griežas nē, bet vēršas pie garāmgājējiem, kuri bieži ka vien izrādās, teiksim tā, ne gluži latvieši un tamdēļ grūti gaidīt, ka viņi tūristam mācīs latviešu valodu. Un ja vēl tūrists no saulainās un olīvainās itāļu zemes ir dzirdējis Feličitu, kuru Albano dzied krieviski, tad viņam norit asara un viņš sāk runāt tekošā kirilicā. Un vienīgā vieta, kur viņam varētu pastāstīt, ka latviski ir paldies, ir krogs savas uzbūves dēļ, jo uz ielas viņš pateiks спасибо, a bet īstenais latvis viņam neteiks neko, bet ies tālāk, pie sevis lamājot nejēdzīgos Garibaldi tautiešus. Tā lūk

Augstāk rakstītais lai ir arī piemērs, kāpēc es neesmu tviterī. Viņš pats arī iemesls, kāpēc es Ļaham pa telefonu Nožēlojamos nelasīšu, maksāt par to 8 santīmus minūtē rada nožēlas sajūtu manā taupīgajā žīda dvēselē.

Vēl dabā ir vērojami biznesmeņi, arī tepat vietējie. Ja krievu bizness ir nozagt kasti vodkas, pārdot un naudu nodzert, tad latviešu bizness ir kaut kur pa lēto kaut ko nopirkt (da pofig ko), pielikt pie cenas teiksim līdz trešdaļai, nopārdot kādam un tad ielīst mājiņa: es neko, es tikai pārdevējs, guļošos nesit. Un kā vēl sit, až no kājas spārda.

Novēroju arī to, ka tauta ir sašutumā: valdība parādā 4.8 miljardus. Nelieši tādi tā valdība, ne saukti, ne aicināti atlidoja no Andromedas miglāja, ietaisīja te parādus un vēl valdība saucas. Tiešām mudaki.

Ak jā, Arnolds ir ietrenējies ielekt ledusskapī. Защиты докторскую!


EOF

Arnolds is back!

Sveicināts, mans jaukais lasītāj, kurš tā vien nogribējies pēc -40 grādiem jau tuvākajos mēnešos. Steidzu tev pavēstīt, ka daži nepārdomāti joki var novest pie fundamentāliem rezultātiem, manā gadījumā pie Arnolda.

Kāpēc Arnolds, jautāsi tu, mans ziņkārīgais lasītāj, labi zinot, ka tā ir kaķene. Atbildu: lūk kāpēc.

Iespējams, ka sīkāki apraksti un ziņojumi sekos.

EOF

Par airiem un saprāta neesamību

Ir tiešām vērts paskatīties, kā divi iesācēji mēģina airēt vienā ritmā. Otrais airētājs uzskata par neiespējamu pielāgoties pirmā kustībām, jo tas airējot tik bezjēdzīgā stilā. Priekšairētājs dziļā sašutumā paskaidro, ka pēdējās desmit minūtes viņa vienīgā nodarbošanās esot mēģinājumi pielāgot savu stilu otrā airētāja aprobežotajām spējām. Tad nu apvainojas otrais airētājs un prasa, lai pirmais nelauza galvu par viņu, bet labāk pamēģina pats cilvēcīgi airēt.
Jeb varbūt man labāk iet priekšgalā? - viņš piemetina, acīm redzot domādams, ka tad viss būs kārtībā.
Ar viduvējiem panākumiem viņi plakšķinās uz priekšu un tad pār priekšairētāju nāk iedvesma, viņš ir izpratis visu neveiksmju cēloni.
Zini, kas par vainu? Tu esi paņēmis manus airus, - viņš iesaucas, griezdamies pie otrā airētāja. - Mainīsimies.
Patiešām! Es arī visu laiku brīnījos, kāpēc man ar šitiem nekas neiznāk, - atplaukst otrais airētājs un viņi priecīgi maina airus. - Nu viss būs kārtībā.
Bet nekas nav kārtībā - arī tagad nav. Priekšairētājs gandrīz vai izgriež rokas no locītavām, lai tiktu pie airiem, kamēr otrajam airi katrā atvēzienā sitas pakrūtē. Viņi mainās atkal un nāk pie slēdziena, ka laivinieks vispār iedevis viņiem nepareizu komplektu. Lādot šo vīru, viņi atgūst savstarpēju draudzību un simpātijas.

Tā rakstīja Džeroms K. Džeroms 1889.gadā, bet nekas daudz kopš tā laika nav mainījies, laivinieki tiek lamāti joprojām.


EOF

Virsrakstam jābūt te

Беда в том, что ты слишком замкнут и окончательно потерял веру в людей. Ведь нельзя же, согласись, поместить всю свою привязанность в собаку. Твоя жизнь скудна...

А у меня-то и собаки нету...


EOF

Par ezi

Sveiks, atvasaras gaidītāj!

Bija ka nu tā, ka vakar aizdomājos par sklerozes nozīmību cilvēces laimes paaugstināšanā - jau kuro reizi atcerējos un aiz to sapriecājos, ka, novelkot slapjās un uzvelkot sausas vilnas zeķes, organismam paliek vispārīgi siltāki. Jā, man tas katru reizi ir mazs atklājums, až salūta cienīgs.

Ar laiku vai nu baterijas nosēžas vai prasības aug, bet pietika man vakar iziet ielās nedaudz ne pēc laika apstākļiem ģērbtam, tad vēl tā sirsnīgi salīt un viss, lec kaut ar pliku dibenu uz guļošu ezi, bet izlikties, ka viss ir labi un jauki kā zem dūnu segas vairs nevar. Kādreiz vēl sevi varēja pārliecināt, ka nu pajāt, gan jau kaut kad siltumā tikšu, bet tagad nekā: tiek sajusts katrs džinsu samirkušais un aukstais diegs, caurvējš starp apkakli un piedurkni, ledus pagraba vēsums ap nierēm un pirksti, kuri vairs nelokās pēc manas gribas, bet tur, kur mazāk sasaluši. Tādā stāvoklī arī smadzenes iesalst un pat fakts, ka vēl 10 centimetri un es būtu nobraukts manī neizraisīja sevišķas emocijas vai sirdsdarbības paātrināšanos. Ar dižo mākslu saģērbties atbilstoši ārā valdošajiem laika apstākļiem es nekad neesmu slimojis, bet nu liekas, ka ir laiks ārstēties, labi, ka poļu melīgie cilvēki aka meteorologi sola aukstāko ziemu ever - nebūs man daudz jāzīlē, ko vilkt: uzvilkšu kažoku un viss.

P.S. Ja latvietes Īrijā precas ar pakistāņiem par 10 štukām, tad vai nav iespējams tepat precēties kaut ar angolietēm par kaut piecām štukām gabalā?


EOF

Vecums nāk saproties

Labdien, mitrais tu mans lasītāj! Parunāsim ka nu par lietu.

Lieta ir relatīvi paveca, sauc par Raimi un ceļo cauri štatiem ar brāli. No turienes arī dziesma:



Bet par vecumu: kaut kur atkal lasīju, ka kaut ko tur sadarījis 91.gadā dzimis jaunietis. Jaunietis! Da kāds tur jaunietis, zīdainis tas ir. Tad padomāju un sapratu, ka jā, tomēr laikam jaunietis. Bijusī klasesbiedrene kaut ko izteicās par birstošām smiltīm un tā, tad es atcerējos, ka man bikšu kabatās un makā vēl arvien atrodas smiltis. Un es domāju, ka tamās no dažiem jūrmalas apmeklējuma gadījumiem aizķērušās.

Bet jā, par vecumu - tams nāk ar aizvien lielāku neiecietību pret 90-tajos dzimušiem cilvēkiem, kuri kaut ko runā par 80-to filmām, mūziku vai dzīvi tur, jo ko gan viņi zin, negrābstieties gar manu laiku! Un tas jau nekas, ka es pats no laimīgās bērnības ne pārāk daudz atceros. Bet nu tomēr - tad mūzika bija labāka, filmas skatāmākas un par zāli neko neteikšu. Es esmu runājis.


EOF