Stāstiņi

Labrīt, jaukie lasītāji! Tā kā nevaru izdomāt sakarīgu otro teikumu, tad uzreiz pāriešu pie stāstījuma-vēstījuma.

Dzīvo zemes virsū tāds cilvēks-rakstītājs vārdā Stīvens Kings, interesantas tādas ne gluži bērnu grāmatiņas raksta, un vakar kaut kā nejauši atcerējos par viņu un pie reizes par savu vecmāmiņu. Nē, nav tā kā tu padomāji, lasītāj, vecmāmuļas man vēl abas dzīvas, saistība ar Kingu ir tikai vienai no viņām, saistība diezgan tieša: kaut kādos svētkos viena no viņām man uzdāvināja jauku un mīļu grāmatu, latviskajā tulkojumā saucas Zvēru kapiņi. Melni vāki, askētisks noformējums, kurā ietilpst melns un zaļacains kaķis. Jauki. Mīļi šādu grāmatu uzdāvināt, mazdēlam taču patīk kaķīši - tā gan jau ka padomāja vecā sieviete. Tā arī neesmu pajautājis, vai viņa maz zin, kādā stilistikā raksta krietnais Stīvens. Ak jā, te ir neliels ieskats, par ko tad ir šī grāmata.

P.S. Komplektā ar šo grāmatu der noskatīties Ravenous, pieejama arī Goblina tulkojumā.

EOF

Get a life vai tomēr nē?

Labvakar, mans jaukais lasītāj! Veca ābolu sula lielos apmēros tomēr atstāj ietekmi uz veselību. Tiesa gan, to saka vecas kaktusu sulas tirgotāji.

Palasiet arī get a life aizsākumus.

Tad nu lūk, kaut kā tā sanāca, ka pa vidu starp pārgājieniem nācās krāmēt somu un izvilku es no tamās pavecu žurnālu, kuru tad nu pirms prommešanas pārlapoju. Žurnāls kā žurnāls, iepriecēja tas, ka tur bija minēts fakts, ka Triatel sāk piedāvāt push-to-talk pakalpojumus. Nu, tas bez komentāriem no manas puses, gan jau bijušie un esošie šīs lamām apvītās kompānijas klienti te paši parādīsies. Manu uzmanību piesaistīja raksts par blogiem un blogeriem, pats par sevi viduvējs raksts, ieturēts kā saruna ar tipa žurnālistes piedalīšanos, toties viens no sarunas dalībniekiem, Ģirts Slaviņš, toreiz vēl draugiem.lv direktors, izdeva šādu tekstu:
"... bet ārpus datora un blogiem rit īstā dzīve, kurā ir daudz citu vērtību un noderīgu darbu. Var kaut vai galdu saskrūvēt."

Idiots tu esi, Ģirt, un arī tas, kurš tev spogulī pretī skatās. Ja tev īstā dzīve ir skrūvēt galdu, tad kāda banāna pēc tu līdi par sociālā portāla direktoru, nevis gāji strādāt par Kombuļu desu ceha galdnieku? Kurš tev ir devis tiesības noteikt, kas ir dzīve, tu nelaimīgais lūzeri, kurš ģeogrāfijas olimpiādē dabūja atzinības rakstu, kamēr Laganovskis uzvarēja?

Es nezinu iemeslus, kāpēc tagad tam tur portālam ir cits direktors, bet zināma nojauta man ir - ja direktors uzskata, ka vispār viņa vadītais uzņēmums nodarbojas ar huiņu ar nesvarīgām lietām, tad tā arī sanāks, ja santehniķis ar roku līdz plecam podā domās par baletu, tad pods tecēs mūžam, ja sētnieki un koristi vadīs valsti, tad ķirurgi sāks dziedāt operā.

Morāle? Kad mana draudzene Elizabete pārtrauks sūdzēties rītā vakarā, ka viņai nekas nesanāk - tajā brīdī visi pasaules redaktori noņems cepures un brīdi paklusēs. Kad es beigšu domāt par darbā darāmo - tas nozīmēs, ka es esmu atlaists. Kad visi pasaules cilvēki sāks domāt, ka dzīve ir kaut kas tāds, kas rit kaut kur citur - tad arī maiju kalendārā iekaltais pasaules gals būs klāt.

P.S. Bet tomēr garšīga tā vecā ābolu sula.


EOF

Ziloņa murgi

Labdien, manu mazo draudziņ! Kā tev neiet, ja pirmdien jāiet uz darbu! Bet ne jau par darbīgiem ziloņiem būs šis stāsts, stāsts vairāk būs par murgiem.

Sanācās atklāt, ka elektronu skaitļojamajā mašīnā maz vietas palicies, tādēļ vajadzētu kaut ko mest laukā, tikai ko? Tā, kas mums te ir... O, dakteris Māja, pie tam visas sezonas. Vai esmu visas noskatījies? Tātad noskatīšos.

Vispār jau seriāls ir slavas dziesma individualitātei, bet pie viena slavinot pūļa pārākumu. Tikai jo lielāks pūlis, jo stulbāks. Bet pūli tas uztrauc arvien mazāk. Šajā sakarā es tā arī nesaprotu, kas pasaulē tiek celts - komunisms vai kapitālisms, jo tikko pie apvāršņa parādās hokejs, futbols vai kāds cits tā sauktais komandas sporta veids, tā tiek sliets kapitālisms ar visu no tā izrietošo personības pielūgsmi, savukārt pārējā laikā lepni tiek plivināts komunisma karogs ar kolektivizācijas iezīmēm. Gribat teikt, ka globalizācija nav modificēta kolektivizācija? Sakiet, man pajāt.

Ir man viena paziņa, kurai reižu reizēm uznāk vēlme un organiska vajadzība izslēgt telefonu, neatbildēt uz e-pastiem un vispār nelikties ne zinis par pasaulē notiekošo - normāla tāda vēlme. Bet takš nē, viņas draudzene ir ieņēmusi galvā, ka ir personīgi atbildīga par meiteni un pierunājusi uz šādu domu vēl pāris draudzenes, līdz ar ko telefona pieslēgšana pārvēršas kaut kādā šovā ar darba nosaukumu "Izstāsti savu dzīvi", pie kam šova beigās tiek pieteikts nekad vairs tā nedarīt, jo "mēs taču uztraucamies". Vistu kolektivizācijas projekcija uz cilvēkiem. Lieki piebilst, ka meitukam uz šādiem aizrādījumiem ir pajāt.

Bieži tiek izteiktas tādas muļķības, ka dzīvot daudzdzīvokļu mājā ir drošāk kā privātmājā, jo vienmēr jau kāds kaimiņš būs mājās un zagļi nenāks. Piekāst! Man pagalmā ir apzagtas mašīnas un katrā mājā pa dzīvoklim, bet neviens neko nav redzējis. Nu tad kāda jēga? Otrkārt - visi normāli zagļi zin, ka ļautiņš privātmājā lielāko ienākumu daļu atdod par maksājumiem bankai, līdz ar to cerēt uz zeltu un briljantiem industriālos apjomos ir mazākais naivi (es nerunāju par zagļiem, kuri jau dzīvo privātpilīs), savukārt idiotu, kuri savu divistabu dzīvoklīti blokmājā ir piekrāmējuši līdz augšai ar bankai piederošām bagātībām, pie kam to visu nodrošinājuši ar super-puper-duperdrošām masveidā ražotām metāla imitācijas durvīm - tādu pietiek. Un mūsu mīļotais tautietis latvietis jau izsenis ir slavens ar to, ka uztraucas par kaimiņa labklājību - vai tik tam maitam neiet labāk.

Ko es ar šito palagu gribēju teikt? Neko, tie takš murgi. Starp citu - ja sieviete guļ ar vīrieti tāpat vien, tad tā ir mīlestība. Ja sieviete guļ ar vīrieti par naudu, tad tā ir prostitūcija. Ja sieviete ar vīrieti neguļ, bet naudu savāc, tad tā ir maucība. Atceros šo katru reizi, kad ieraugu nokāsto nodokļu summu.

P.S. Meklēju darbu. Māku rakt un māku nerakt.

EOF

Atnāca

Labdien, lietus ūdens aplaimotais lasītāj!

Atnācis ir beidzot tas gadalaiks, kurš man tā patīk - rudens. Ja kāds nezin, tad mums te Latvijā vispār ir viens gadalaiks, tas pats rudens, tikai ar variācijām - ir agrais rudens, parastais un vēlais rudens, kā arī parudens, saukts arī par pavasari. Tā kā daudziem cilvēkiem rudens nepatīk un lietus vēl mazāk, tad viņi lieto lietussargus, kaut gan es šaubos, vai tāpēc, lai izsargātos no tā nesasalušā ūdens - pēc vakardienas un šodienas rūgtās pieredzes sliecos domāt, ka lietus patiesībā ir ideāls aizsegs maniakiem, kuri tad nu laimīgām sejām deso pa ielām, bruņojušies ar visdažādāko kalibru lietussariem un mēģina izbakstīt garām- vai pretīmnācējam acis. Visticamāk, ka šie ļaudis savulaik nav uzņemti medicīnas institūta oftomoloģijas nodaļā un tagad savu slēpto naidu izgāž uz nevainīgām līdzcilvēku acīm, pie tam jo zemāka un platāka šī maniaka šasija, jo diametrā lielāks lietussargs tiek izmantots neslēptajam uzbrukumam redzokļiem.

Atnāca un nostiprinājās pārliecība, ka var pastāvēt draudzība starp sievieti un vīrieti. Jā, draudzība. Un nevajag uz mani tā dīvaini skatīties, paši jūs samaitāti. Kādreiz izvāciet to gultu, kas tur rēgojas fonā, skatoties uz da jebkuru sievieti un paskatieties vēlreiz. Nu ko, ir savādāks skats?

Atnāca doma, ka slavenajiem austrumu būvniekiem kārtējo reizi izrādījās taisnība - ja ārā ir silti, tad arī iekšā ir silti. Šī pārliecība ir tapusi divos siltos praķos.

Ieradās arī negaidīti izdevumi - ja aizmirst telefonā izslēgt visus skaipus un citus ziņotājus, tad telefons dara ko? Pareizi, ar tiem ziņotājiem sazinās caur maksas cauruli. Nav jau gluži tik dārgi kā gāzi no Dašavas abonierēt, bet nu tomēr.

Atvilkās sajūsma (jau kuro reizi) par to, līdz kurienei tehnika aizripojusi - sēdi ka nu tu kaut kur citur un darbojies pa mājās palikušo elektronu skaitļojamo mašīnu kā radinieks. Skaisti. Tikai reizēm nevajadzīgi.

P.S. Atkārtošos - interesanti, kad šogad atnāks ziemsvētku dāvanu cinga?


EOF

Meklējumos

Labvakar, manu mazo draudziņ! Lai spēks ar tevi un visiem taviem gaismas zobeniem!

Pastāstīšu ka nu tev pasaku - dzīvoja reiz kāds skolnieks mazs, kurš bieži gāja uz skolu... mmm... nu tobiš divas nedēļas gāja uz skolu, jo pēc pirmā septembra kā reizi uz divām nedēļām iestājās eiforija, jo visu vasaru nebija apspļaudīts Egons un aiz bizēm raustīta Mudīte, nebija mērīts ar gailīšiem havajā un telefoniem gaitenī. Bet - ak sāpe! - jau otrās nedēļas beigās tas bija apnicis, učuki arī lohi, tāpēc jāpaliek mājās, tikai jāizdomā, ko senčiem ieborēt. Hmm... vakar ēdu sēnes... saindējos... jāpameklē gūglā...

Tā nu šis kāds smadzeņu mazspējas laimīgais īpašnieks ierakstīja meklētājā latviešu ēdamās sēnes un nonāca manā blogā, lai es varētu par viņu paņirgāties. Un es vēl domāju, ka augstākais cilvēces sasniegums ir Rēzeknes rajona globuss vai  staigājošie igauņu jāņogkrūmi. Ak es naivais.

P.S.  Un kad, блять, tu, datorlietotāj, iemācīsies lasīt angliski un veikt bezmaksas update??? Nākas citēt biedri drunk_lizard: cоздайте еще более понятный интерфейс и мир создаст еще более тупого юзера.


EOF

Īsais

Šodien biju Rock'n'Riga. Vienīgais skaistais bija Džeina.

P.S. Pārējais skaistais ir mājās.


EOF

Neraža

Labvakar, mans lasītāj! Stāstīšu ka nu tev par neražu.

Atnācu ka nu es mājās (tā vēl nav neraža), apsēdos pie elektronizētā drauga, kaut ko palasīju, gribēju iet ēst vakarā ēdamo, bet... sākās neraža.

Pēdējā laikā atkal atradu un klausos Big R Radio - 80s Metal, Big Hair, Big Riff. Un ko jūs domājat - pa dienu, kad es kvernu darbā, tur skan mani neuzrunājošas dziesmas, savukārt tagad, kad vēders saka, ka tūlīt aptīs zarnas ap mugurkaulu un izbeigsies, tad skan kas? Jā - Whitesnake, Motley Crue, Vixen, Killer Dwarfs, Europe, Slaughter, Enuff Z Nuff, Warrant, Twisted Sister, Faster Pussycat, L.A. Guns, Kiss, David Lee Roth, W.A.S.P., White Lion, Skid Row, Poison, Alice Cooper, Guns'n'Roses, Bon Jovi, Def Leppard and so forth. Un tie gabali, kuri mani aizķer un priecē. Vai nav neraža? Kad es tikšu ēst???

UPD
Ja Kickstart My Heart uzliek kā modinātāja signālu, tad no rīta ir iespēja tikt pie ekskluzīva sitiena pa ribām. Paklausieties paši.


EOF