Labdien, mans jaukais lasītāj! Arī tad, ja tu neesi jauks - labdien!
Es gan šodien esmu jauks - sēžu jaunā krēslā, kurš atšķirībā no iepriekšējā ir kluss kā miris botāniķis, klausos Twisted Sister (kāds vispār tādus atceras?), sūcu veselīgu jāgeri ar neveselīgu spraitu un mēģinu vienoties pats ar sevi, vai ikgadējās marta beigas ir iemesls priecāties vai tomēr nē. It kā nebūtu par ko - tik vien kā vēlreiz esmu aplidojis saulei apkārt, bet tad izlasījās rindas par martu - sīkums, bet smaidīgi. Un tu, lasītāj, nemēģini man iestāstīt, ka tur nekādu rindu nav - kad tu beigsi blenzt uz fotogrāfiju labajā pusē zem ziemas dārza, tad arī tekstu ieraudzīsi.
P.S. Ir klāt. Ir klāt doma, ka par tikko sākušos dienu es nepriecājos. Kā jau to daru iepriekšējos desmit gadus.
Un neskatieties uz lejāk esošo laiku - īstenībā ir par stundu vēlāks.
EOF
2009/03/29
2009/03/25
2009/03/17
Domu sajukums
Sveicināts, lasītāj! Ko tik visu var atrast, tīrot māju... Tātad veltījums visiem tiem, kas pēdējā pusgada laikā zem nosaukuma eksperts vai arī mājas kārtībā izteicis svaigu skatījumu uz pašreizējās ķezas celoņiem.
Tā runāja Zaratru... eee... tā rakstīja Māris Zanders tālajā 1999.gadā, žurnāla Klubs decembra numurā.
Gads tuvojas noslēgumam, mudinot ierasti izteikt vērtējumus un prognozes. Latvijas ekonomikai aizvadītais gads bijis nelabvēlīgs, savukārt kā grūtību cēlonis ar apbrīnojamu neatlaidību tiek minēta t.s. Krievijas krīze. Krievija, protams, ir vainojama visā, kas slikts noticis ar Latviju kopš 13. gadsimta, tomēr tikpat liela nozīme ir mūsu pašu slieksmei situāciju vērtēt pēc dažiem makroekonomiskiem rādītājiem, atsakoties no situācijas daudzpusīgas analīzes.
Iedomājieties, ka cilvēks sirgst ar asinsrites traucējumiem - viņa asinsvados ir izveidojušies trombi. Ir pilnīgi bezjēdzīgi mēģināt uzlabot šā cilvēka stāvokli, ievadot viņa organismā, teiksim, divus litrus asiņu. Asins daudzums cilvēka organismā ir konstants lielums, tāpēc asinsrites problēmas ir jārisina, likvidējot trombus. Konkrētās valsts ekonomikā var ieguldīt milzīgi daudz naudiņas (ārvalstu investīcijas, valsts liela mēroga pasūtījumi utt.), bet šīm pūlēm nebūs rezultātu, ja iepriekš nebūs likvidēti trombi: korupcija, reālo ienākumu un izdevumu slēpšana utt. Viens no šādiem trombiem ir situācijas neadekvāta izpratne, paslēpju spēlēšana pašiem ar sevi, ko turklāt vienlīdz aizrautīgi dara gan valsts, gan biznesa struktūras. Minēšu dažus piemērus.
Latvijas komercbankām nereti tiek pārmesta pārāk augstu kredītlikmju noteikšana, kas traucē privātpersonām un firmām aizņemties tām tik nepieciešamo naudu. No otras puses, socioloģiskās aptaujas ar apnicīgu konsekvenci fiksē līdzcilvēku vairākuma pesimistiskās prognozes par savu un valsts ekonomisko stāvokli, piedevām to iedzīvotāju, kuri tic situācijas uzlabošanās iespējai tuvākajā nākotnē, ir mazāk nekā skeptiski noskaņoto. Veidojas situācija, ko, mazliet primitivizējot, varētu aprakstīt tā - mēs labprāt ņemtu kredītus, bet par to, vai spēsim tos atdot, gan neesam īsti pārliecināti. Tērēt Rietumu līmenī esam iemācījušies, nopelnīt - nezinu, nezinu.
Šī loģika man atgādina Statistikas pārvaldes regulāri veikto uzņēmēju t.s. konfidences aptauju. Atbildot uz jautājumu "Kas visvairāk traucē jūsu biznesam?", respondenti kā būtiskākos kavēkļus min noieta tirgus trūkumu, vietējo pircēju mazo maksātspēju, finansiālās problēmas atbīdot ārpus pirmā trijnieka, turklāt ir vērojama tendence finansiālo problēmu pozīcijai kļūt mazāk aktuālai. Jautājums - ja finansiālās problēmas uzņēmējiem kļūst salīdzinoši arvien mazāk spiedīgas, tad kāpēc valstij tā neveicas ar nodokļu iekasēšanu? Acīmredzot nauda ir, bet kāpēc jāmaksā nodokļi, ja var nemaksāt un ietaupīto atlikt nebaltai dienai. Man jau, kungi, nav žēl, tikai tad nav vērts pašiem brīnīties, kāpēc no budžeta un personīgās kabatas tukšuma aptrakušie ierēdņi rīkojas tikpat neloģiski, kāpēc Latvijā trūkst ceļu, slimnīcu, normālas policijas utt.
Kā jau teicu, valsts neizceļas ar lielāku apdomīgumu.
Pat cilvēkiem, kuri par ekonomiku neinteresējas, ir zināms, ka Latvijā šogad samazinājušies rūpniecības apjomi, apstrādāto tranzītkravu apjomi utt. Tajā pašā laikā valdība priecīgi ziņo, ka bezdarba līmenis sācis pazemināties. Jautājums - kur palikuši darbu ieguvušie bezdarbnieki, ja jau tautsaimniecība ir tādā stagnācijā? Grūti noticēt, ka darbu zaudējušie rūpnīcu strādnieki strauji pārkvalificējušies par nekustamā īpašuma mākleriem. Ir divas iespējas. Varbūt viņi strādā nereģistrētās darba vietās un nemaksā nodokļus, kas, protams, ir slikti. Ir arī iespējams, ka viņi atraduši sev darbu (arī nereģistrētu) nozarēs, kas pagaidām strādā ar plusiem - tirdzniecībā, mežrūpniecībā un kokrūpniecībā, būvniecībā. Pilnīgi normāla parādība - darbaspēks pārceļo uz tiem sektoriem, kur ir pieprasījums. Problēma ir tā, ka darbaspēka papildu pieplūdums puslīdz veiksmīgajās nozarēs var apdraudēt darba efektivitāti šajās nozarēs (darbu apjomu x veic lielāks cilvēku skaits). Citiem vārdiem, darba apjomu pieaugums kādā nozarē ir lēnāks nekā strādājošo skaita pieaugums. Respektīvi, īslaicīgi palīdzot samazināt bezdarbu, nozare rada sev problēmas nākotnē. Šādā kontekstā valdība nedrīkst līksmot, ka bezdarbs samazinās un cerēt, ka bizness šo jautājumu nokārtos.
Valdība kā lielu panākumu min Latvijas komercbanku atgriešanos vietējā tirgū pēc Krievijas krīzes. Sak, tagad būs gan vairāk kredītu pašmāju uzņēmējiem, gan bankas būs vairāk pasargātas no šaušalīgā Krievijas tirgus perturbācijām. Tas, protams, ir jauki, tikai jāatceras, ka vienlaikus aug Latvijas banku atkarība no Latvijas ekonomikas iespējamām ķezām. Un kurš uzdrīkstēsies apgalvot, ka mūsu bāleliņi nav spējīgi bankām radīt līdzvērtīgas galvas sāpes? Gribu tikai teikt, ka nevajag no viena grāvja otrā.
Lielus jokus rada mūsu nevēlēšanās pašmāju ekonomikā notiekošo samērot ar līdzīgiem rādītājiem vai procesiem citās valstīs. Piemēram, pēdējā laikā plašu publicitāti ieguvušais uzņēmums Latvijas dzelzceļš arvien ir lepojies, ka tas nodarbina apmēram 18 000 cilvēku. Akcents tiek likts uz darbavietu skaitu un samaksātā (varbūt) sociālā nodokļa objektīvi lielo apjomu. Te prātā nāk fakts, ka Brazīlijas dzelzceļu sistēma nodarbina apmēram 25 000 cilvēku, bet, ja atmiņa neviļ, Brazīlija ir lielāka valsts nekā Latvija. Ja mēs uz minēto ciparu - 18 000 nodarbināto - paskatāmies šādā kontekstā, tad aktuālāks gan liekas jautājums par mūsu dzelzceļa sistēmā strādājošo darba ražīgumu. Piemērs no citas nozares. Latvijas Banka labprāt atgādina, ka tās rīcībā ir pietiekams ārvalstu valūtas daudzums, lai teorētiski varētu apmaksāt Latvijas importu trīs mēnešus. Nu, lata dzelžainā stabilitāte ir vispārzināma. Gribu tikai atgādināt, ka tādai jaunattīstības valstij kā Ēģiptei centrālās bankas valūtas rezerves sedz septiņu mēnešu importa apjomu. Kā redzam, skaitļus varam traktēt dažādi.
Ekonomisko rādītāju dažāda interpretācija ir neizbēgama, jo to skaidrotājiem visbiežāk it atšķirīgi mērķi. Svarīgi, lai mēs neaizmirstu arī mūsu pašsajūtai mazāk tīkamos interpretācijas variantus.
EOF
Tā runāja Zaratru... eee... tā rakstīja Māris Zanders tālajā 1999.gadā, žurnāla Klubs decembra numurā.
Gads tuvojas noslēgumam, mudinot ierasti izteikt vērtējumus un prognozes. Latvijas ekonomikai aizvadītais gads bijis nelabvēlīgs, savukārt kā grūtību cēlonis ar apbrīnojamu neatlaidību tiek minēta t.s. Krievijas krīze. Krievija, protams, ir vainojama visā, kas slikts noticis ar Latviju kopš 13. gadsimta, tomēr tikpat liela nozīme ir mūsu pašu slieksmei situāciju vērtēt pēc dažiem makroekonomiskiem rādītājiem, atsakoties no situācijas daudzpusīgas analīzes.
Iedomājieties, ka cilvēks sirgst ar asinsrites traucējumiem - viņa asinsvados ir izveidojušies trombi. Ir pilnīgi bezjēdzīgi mēģināt uzlabot šā cilvēka stāvokli, ievadot viņa organismā, teiksim, divus litrus asiņu. Asins daudzums cilvēka organismā ir konstants lielums, tāpēc asinsrites problēmas ir jārisina, likvidējot trombus. Konkrētās valsts ekonomikā var ieguldīt milzīgi daudz naudiņas (ārvalstu investīcijas, valsts liela mēroga pasūtījumi utt.), bet šīm pūlēm nebūs rezultātu, ja iepriekš nebūs likvidēti trombi: korupcija, reālo ienākumu un izdevumu slēpšana utt. Viens no šādiem trombiem ir situācijas neadekvāta izpratne, paslēpju spēlēšana pašiem ar sevi, ko turklāt vienlīdz aizrautīgi dara gan valsts, gan biznesa struktūras. Minēšu dažus piemērus.
Latvijas komercbankām nereti tiek pārmesta pārāk augstu kredītlikmju noteikšana, kas traucē privātpersonām un firmām aizņemties tām tik nepieciešamo naudu. No otras puses, socioloģiskās aptaujas ar apnicīgu konsekvenci fiksē līdzcilvēku vairākuma pesimistiskās prognozes par savu un valsts ekonomisko stāvokli, piedevām to iedzīvotāju, kuri tic situācijas uzlabošanās iespējai tuvākajā nākotnē, ir mazāk nekā skeptiski noskaņoto. Veidojas situācija, ko, mazliet primitivizējot, varētu aprakstīt tā - mēs labprāt ņemtu kredītus, bet par to, vai spēsim tos atdot, gan neesam īsti pārliecināti. Tērēt Rietumu līmenī esam iemācījušies, nopelnīt - nezinu, nezinu.
Šī loģika man atgādina Statistikas pārvaldes regulāri veikto uzņēmēju t.s. konfidences aptauju. Atbildot uz jautājumu "Kas visvairāk traucē jūsu biznesam?", respondenti kā būtiskākos kavēkļus min noieta tirgus trūkumu, vietējo pircēju mazo maksātspēju, finansiālās problēmas atbīdot ārpus pirmā trijnieka, turklāt ir vērojama tendence finansiālo problēmu pozīcijai kļūt mazāk aktuālai. Jautājums - ja finansiālās problēmas uzņēmējiem kļūst salīdzinoši arvien mazāk spiedīgas, tad kāpēc valstij tā neveicas ar nodokļu iekasēšanu? Acīmredzot nauda ir, bet kāpēc jāmaksā nodokļi, ja var nemaksāt un ietaupīto atlikt nebaltai dienai. Man jau, kungi, nav žēl, tikai tad nav vērts pašiem brīnīties, kāpēc no budžeta un personīgās kabatas tukšuma aptrakušie ierēdņi rīkojas tikpat neloģiski, kāpēc Latvijā trūkst ceļu, slimnīcu, normālas policijas utt.
Kā jau teicu, valsts neizceļas ar lielāku apdomīgumu.
Pat cilvēkiem, kuri par ekonomiku neinteresējas, ir zināms, ka Latvijā šogad samazinājušies rūpniecības apjomi, apstrādāto tranzītkravu apjomi utt. Tajā pašā laikā valdība priecīgi ziņo, ka bezdarba līmenis sācis pazemināties. Jautājums - kur palikuši darbu ieguvušie bezdarbnieki, ja jau tautsaimniecība ir tādā stagnācijā? Grūti noticēt, ka darbu zaudējušie rūpnīcu strādnieki strauji pārkvalificējušies par nekustamā īpašuma mākleriem. Ir divas iespējas. Varbūt viņi strādā nereģistrētās darba vietās un nemaksā nodokļus, kas, protams, ir slikti. Ir arī iespējams, ka viņi atraduši sev darbu (arī nereģistrētu) nozarēs, kas pagaidām strādā ar plusiem - tirdzniecībā, mežrūpniecībā un kokrūpniecībā, būvniecībā. Pilnīgi normāla parādība - darbaspēks pārceļo uz tiem sektoriem, kur ir pieprasījums. Problēma ir tā, ka darbaspēka papildu pieplūdums puslīdz veiksmīgajās nozarēs var apdraudēt darba efektivitāti šajās nozarēs (darbu apjomu x veic lielāks cilvēku skaits). Citiem vārdiem, darba apjomu pieaugums kādā nozarē ir lēnāks nekā strādājošo skaita pieaugums. Respektīvi, īslaicīgi palīdzot samazināt bezdarbu, nozare rada sev problēmas nākotnē. Šādā kontekstā valdība nedrīkst līksmot, ka bezdarbs samazinās un cerēt, ka bizness šo jautājumu nokārtos.
Valdība kā lielu panākumu min Latvijas komercbanku atgriešanos vietējā tirgū pēc Krievijas krīzes. Sak, tagad būs gan vairāk kredītu pašmāju uzņēmējiem, gan bankas būs vairāk pasargātas no šaušalīgā Krievijas tirgus perturbācijām. Tas, protams, ir jauki, tikai jāatceras, ka vienlaikus aug Latvijas banku atkarība no Latvijas ekonomikas iespējamām ķezām. Un kurš uzdrīkstēsies apgalvot, ka mūsu bāleliņi nav spējīgi bankām radīt līdzvērtīgas galvas sāpes? Gribu tikai teikt, ka nevajag no viena grāvja otrā.
Lielus jokus rada mūsu nevēlēšanās pašmāju ekonomikā notiekošo samērot ar līdzīgiem rādītājiem vai procesiem citās valstīs. Piemēram, pēdējā laikā plašu publicitāti ieguvušais uzņēmums Latvijas dzelzceļš arvien ir lepojies, ka tas nodarbina apmēram 18 000 cilvēku. Akcents tiek likts uz darbavietu skaitu un samaksātā (varbūt) sociālā nodokļa objektīvi lielo apjomu. Te prātā nāk fakts, ka Brazīlijas dzelzceļu sistēma nodarbina apmēram 25 000 cilvēku, bet, ja atmiņa neviļ, Brazīlija ir lielāka valsts nekā Latvija. Ja mēs uz minēto ciparu - 18 000 nodarbināto - paskatāmies šādā kontekstā, tad aktuālāks gan liekas jautājums par mūsu dzelzceļa sistēmā strādājošo darba ražīgumu. Piemērs no citas nozares. Latvijas Banka labprāt atgādina, ka tās rīcībā ir pietiekams ārvalstu valūtas daudzums, lai teorētiski varētu apmaksāt Latvijas importu trīs mēnešus. Nu, lata dzelžainā stabilitāte ir vispārzināma. Gribu tikai atgādināt, ka tādai jaunattīstības valstij kā Ēģiptei centrālās bankas valūtas rezerves sedz septiņu mēnešu importa apjomu. Kā redzam, skaitļus varam traktēt dažādi.
Ekonomisko rādītāju dažāda interpretācija ir neizbēgama, jo to skaidrotājiem visbiežāk it atšķirīgi mērķi. Svarīgi, lai mēs neaizmirstu arī mūsu pašsajūtai mazāk tīkamos interpretācijas variantus.
EOF
2009/03/02
Biroja šausmas
Labdien, cienītais lasītāj! Lai gards dzēriens tev vienmēr pie rokas!
Vispirms apsveicu visus, kuri strādā birojos un pie tam vēl telpā ar citiem vergiem - nu tiešām apsveicu. Ar izturību. Jo kolektīvs pāri visam. Sabiedrības intereses rulē, далой indivīdu. Kopējais stulbums uzvarēs, āmen. Gribi individuāli iznesties? Sāc strādāt par sētnieku un nāc piecos no rīta. Nepiedalies kopējos pasākumos? Ahā, izlēcējs, necieni kolektīvu, redīss tātad.
Un tad vēl tie mēsli, kas aizņem lielāko daļu iekšējā datortīkla kabeļa... Nē, es tiešām negribu redzēt piecdesmitdevīto kaķīti ar kārtējo padebīlajo mordu vai arī simtastoņpadsmito kāmīti ar astoņdesmito parakstu apakšā. Mani patiesi neinteresē arī nezināma idiota darba laikā (!) uztaisītais slaidšovs ar šiem te dolbanajiem kāmīšiem un citiem sprāgonīšiem.
Labprāt nodziedātu komisku dziesmiņu uz to siekalaino kretīnu māju krāsmatām, kuri domā, ka skaipa iespēja sūtīt failus ir jāizmanto, lai visus savus nožēlojamās dzīves laikā sakrātos audio- un videofailus sūtītu man. Es jums prasīju? Es jums kādreiz esmu kaut ko sūtījis?
Un ticiet - ja reiz es neesmu darbā, tas nozīmē, ka man ir iemesls nebūt darbā, bet tas nav iemesls, lai es no kāda neveiksmīga mākslīgās apaugļošanas upura turpinātu saņemt nejēdzīgu kvantumu нахер nevajadzīgu baitu.
Tāpat es negribu lasīt draudzīgus tekstus par vīrusiem, sievusiem un nabadzīgiem bērniem. Kad jūs mani pēdējo reizi redzējāt, man uz pleciem bija kas? Galva? Pareizi, atšķirībā no jūsu pumpas. Un lai kā es dzeru, bet veselo saprātu vēl neesmu nodzēris.
Ja kāds no līdzīgas herņas sūtītājiem šito lasa un apvainojas uz mani, tad ziniet - man похуй.
Paldies par uzmanību un atvainojos visiem tiem, kuri man nekad neko bez pieprasījuma nav sūtījuši.
P.S. Ja nu kādam ir, tad varat atsūtīt U96 Das Boot labā kvalitātē.
EOF
Vispirms apsveicu visus, kuri strādā birojos un pie tam vēl telpā ar citiem vergiem - nu tiešām apsveicu. Ar izturību. Jo kolektīvs pāri visam. Sabiedrības intereses rulē, далой indivīdu. Kopējais stulbums uzvarēs, āmen. Gribi individuāli iznesties? Sāc strādāt par sētnieku un nāc piecos no rīta. Nepiedalies kopējos pasākumos? Ahā, izlēcējs, necieni kolektīvu, redīss tātad.
Un tad vēl tie mēsli, kas aizņem lielāko daļu iekšējā datortīkla kabeļa... Nē, es tiešām negribu redzēt piecdesmitdevīto kaķīti ar kārtējo padebīlajo mordu vai arī simtastoņpadsmito kāmīti ar astoņdesmito parakstu apakšā. Mani patiesi neinteresē arī nezināma idiota darba laikā (!) uztaisītais slaidšovs ar šiem te dolbanajiem kāmīšiem un citiem sprāgonīšiem.
Labprāt nodziedātu komisku dziesmiņu uz to siekalaino kretīnu māju krāsmatām, kuri domā, ka skaipa iespēja sūtīt failus ir jāizmanto, lai visus savus nožēlojamās dzīves laikā sakrātos audio- un videofailus sūtītu man. Es jums prasīju? Es jums kādreiz esmu kaut ko sūtījis?
Un ticiet - ja reiz es neesmu darbā, tas nozīmē, ka man ir iemesls nebūt darbā, bet tas nav iemesls, lai es no kāda neveiksmīga mākslīgās apaugļošanas upura turpinātu saņemt nejēdzīgu kvantumu нахер nevajadzīgu baitu.
Tāpat es negribu lasīt draudzīgus tekstus par vīrusiem, sievusiem un nabadzīgiem bērniem. Kad jūs mani pēdējo reizi redzējāt, man uz pleciem bija kas? Galva? Pareizi, atšķirībā no jūsu pumpas. Un lai kā es dzeru, bet veselo saprātu vēl neesmu nodzēris.
Ja kāds no līdzīgas herņas sūtītājiem šito lasa un apvainojas uz mani, tad ziniet - man похуй.
Paldies par uzmanību un atvainojos visiem tiem, kuri man nekad neko bez pieprasījuma nav sūtījuši.
P.S. Ja nu kādam ir, tad varat atsūtīt U96 Das Boot labā kvalitātē.
EOF
2009/02/22
Neskuveklis
Labdien, manu jauko lasītāj! Lai tev viss labi un kājas siltumā!
Nesen (laikam aizvakar, bet labāk teikšu, ka šīs nedēļas laikā) sapratu, ka esmu tumsoņa un nedzīvoju XXI gadu simtenī un vispār esmu galīgi atpalicis. Bet hronoloģiski tas bija tā:
1) stāvēju uz balkona un pīpēju, savukārt lejā bērneļi (bērnudārza vecākie kursi vai sākumskola) sāka paskaļi diskutēt par to, kurš ir uzvarējis Cīņas klubā. Goda vārds, sagribējās vēlreiz noskatīties, lai redzētu, kurā vietā tur Nortons vai Pits dzied, bet tad man aizgāja, ka tas ir šovs un labi, ka es neesmu bērnelis - tik daudz vērtīgas informācijas mana smadzene neizturētu;
2) satiku paziņu, kura strādā mārrutks kādā tur reklāmas aģentūrā un nodarbojas ar to, ka liek reklāmas pa vidu filmām. Vai izvēlas filmas, kurās likt reklāmas. Vai izvēlas reklāmas, kuras likt filmās. Mārrutks. Un atcerējos, ka no televizora putekļi jānoslauka ibo nekādu prieku man nesagādā klausīties izcilu tulkotāju un izcilu lasītāju sajātās filmas. Ja nu viens no šiem elementiem gadījies sakarīgs, tad skatīties uz pilošām sievietēm ar sāpošu galvu vai neizgulējušamies večiem ar slapju priekšu man nav nekādas vēlmes, vieglāk uz datora pausi nospiest;
3) sarakstījos ar paziņu, kura tālu tālu mācās, kilometri divi ar pusi tūkstoši sanāks. Un lūk, viņa man itin nejauši pastāstīja, ka mums ir auksti un nav Ivara. To, ka ir auksti, es vēl zināju, mājās tomēr pa āru nācu, bet par Godmani man bija pārsteigums. Vismaz paspēja vīrs bungas ar Queen uzsist.
Tā nu par šito aizdomājos un izspriedu, ka toties es zinu, cik maksā 4. klases microSDHC karte ar 16GB uz borta un kas tas ir, protu forvardēt portus, kā arī vēl visādas nejēdzīgu nosaukumu lietas māku. Un tāpēc sāku skatīties Шерлок Холмс и доктор Ватсон. Gribu vēlreiz redzēt Holmsa izteikumus par kārtīgajiem bēniņiem.
P.S. Ļivanova balss man asociējas ar Karlsonu нежели ar Holmsu. Interesanta bērnības trauma.
EOF
Nesen (laikam aizvakar, bet labāk teikšu, ka šīs nedēļas laikā) sapratu, ka esmu tumsoņa un nedzīvoju XXI gadu simtenī un vispār esmu galīgi atpalicis. Bet hronoloģiski tas bija tā:
1) stāvēju uz balkona un pīpēju, savukārt lejā bērneļi (bērnudārza vecākie kursi vai sākumskola) sāka paskaļi diskutēt par to, kurš ir uzvarējis Cīņas klubā. Goda vārds, sagribējās vēlreiz noskatīties, lai redzētu, kurā vietā tur Nortons vai Pits dzied, bet tad man aizgāja, ka tas ir šovs un labi, ka es neesmu bērnelis - tik daudz vērtīgas informācijas mana smadzene neizturētu;
2) satiku paziņu, kura strādā mārrutks kādā tur reklāmas aģentūrā un nodarbojas ar to, ka liek reklāmas pa vidu filmām. Vai izvēlas filmas, kurās likt reklāmas. Vai izvēlas reklāmas, kuras likt filmās. Mārrutks. Un atcerējos, ka no televizora putekļi jānoslauka ibo nekādu prieku man nesagādā klausīties izcilu tulkotāju un izcilu lasītāju sajātās filmas. Ja nu viens no šiem elementiem gadījies sakarīgs, tad skatīties uz pilošām sievietēm ar sāpošu galvu vai neizgulējušamies večiem ar slapju priekšu man nav nekādas vēlmes, vieglāk uz datora pausi nospiest;
3) sarakstījos ar paziņu, kura tālu tālu mācās, kilometri divi ar pusi tūkstoši sanāks. Un lūk, viņa man itin nejauši pastāstīja, ka mums ir auksti un nav Ivara. To, ka ir auksti, es vēl zināju, mājās tomēr pa āru nācu, bet par Godmani man bija pārsteigums. Vismaz paspēja vīrs bungas ar Queen uzsist.
Tā nu par šito aizdomājos un izspriedu, ka toties es zinu, cik maksā 4. klases microSDHC karte ar 16GB uz borta un kas tas ir, protu forvardēt portus, kā arī vēl visādas nejēdzīgu nosaukumu lietas māku. Un tāpēc sāku skatīties Шерлок Холмс и доктор Ватсон. Gribu vēlreiz redzēt Holmsa izteikumus par kārtīgajiem bēniņiem.
P.S. Ļivanova balss man asociējas ar Karlsonu нежели ar Holmsu. Interesanta bērnības trauma.
EOF
2009/02/20
Par lietu sākumu
Генеральному директору Иегове
от начальника маркетингового отдела Гавриила
Исследования, проведенные нашим отделом в рамках проекта Genesis, показали, что наилучшие перспективы на рынке имеют системы следующей конфигурации:
Планета: 1 шт.
Радиус: 3000 км.
Сила тяжести: 0.5g.
Соотношение суша/вода: 1:1
Температура: +24.
Атмосфера: кислород.
Моря: пресн. вода.
Реки: молоко, мед.
Фауна: травоядная.
Периферия: светила 2 шт. (дн./ночн.), скорость: 0.0007 RPM (1 об/сут.)
“Направить в отдел стратегического планирования для подготовки ТЗ - Иегова”
- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -
Генеральному директору Иегове
от начальника отдела стратегического планирования Михаила
В целях снижения себестоимости системы предлагаю запитать оба светила
от одного источника энергии, а кислород заменить азотом.
“Хотя бы 50% кислорода надо оставить, а то пользователь задохнется - нач. отд. тестирования и техподдержки Рафаил”
“Хватит и 20% - Иегова”
- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -
Генеральному директору Иегове
от начальника отдела системотехники Люцифера
В ходе работ по проекту Genesis (стадия “Да будет свет”) выявлены следующие трудности: у нас отсутствует компактный источник бесперебойного свечения с распределителем на два светила. Предлагаю воспользоваться стандартным источником типа “красный карлик”, а в качестве ночного светила применить зеркало.
“Лучше “желтый карлик”. По себестоимости это не намного больше, а смотрится куда более внушительно - нач. маркет. отдела Гавриил”
“Это же серверный источник. Зачем он нужен пользователю одиночной планеты? - Люцифер”
“Что пользователю нужно, а что нет, ему объяснит отдел рекламы - Гавриил”
“Люцифер, занимайтесь вопросами вашей компетенции. Утверждаю “желтый карлик” - Иегова”
“Кстати, при той яркости, что дает желтый карлик, можно вместо зеркала поставить обычный планетоид - Михаил”
“Согласен - Иегова”
- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -
Генеральному директору Иегове
от начальника отдела системотехники Люцифера
После внесения изменений в ТЗ возникли следующие трудности: масса источника бесперебойного свечения намного превосходит массу планеты, вследствие чего источник отказывается вращаться вокруг планеты. Вместо этого планета вращается вокруг источника. Кроме того, из-за мощности источника наблюдается устойчивое превышение температуры над указанным в ТЗ (примерно на 2 порядка). Если увеличить расстояние до источника, существенно возрастут габариты системы.
“Габариты - это даже престижно, а вот вращение планеты вокруг периферийного устройства может вызвать у пользователя ощущение неполноценности. Может, поменяем гравитационную постоянную? - Гавриил”
“Если менять гравитационную постоянную, возникнут проблемы с совместимостью - Михаил”
“Да какая пользователю разница, что вокруг чего крутится? Пусть отдел рекламы придумает какую-нибудь теорию относительности - Иегова”
- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -
Генеральному директору Иегове
от начальника отдела системотехники Люцифера
После увеличения радиуса орбиты попытки разогнать планету до указанной в ТЗ скорости приводят к краху системы (планета улетает в космос). Кстати, с ночным светилом та же история.
“Неважно, что происходит в системе - важно, что видит пользователь. Почему бы не заставить планету вращаться вокруг своей оси? Тогда пользователю будет казаться, что источник и планетоид обращаются вокруг нее с указанной в ТЗ частотой - Гавриил”
“А пользователь нас не раскусит? - Иегова”
“Если и раскусит, проект к тому времени будет давно уже сдан - Гавриил”
“Согласен - Иегова”
- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -
Генеральному директору Иегове
от начальника отдела тестирования и техподдержки Рафаила
Первичное тестирование системы выявило следующие дефекты:
1) Наблюдается устойчивый перегрев.
2) Ось вращения отклонилась на 33 град. от вертикали, вследствие чего возникли цикличные температурные аномалии.
3) Пропускная способность рек не соответствует проектной.
4) Травоядная фауна отсутствует.
5) Орбита нестабильна, планета имеет тенденцию к падению на солнце.
- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -
Генеральному директору Иегове
от начальника отдела системотехники Люцифера
1) А что вы хотели при таком соотношении суша/вода? Для оптимального охлаждения нужно где-то 1:3 - 1:4.
2) Мы работаем над этим.
3) Потому что молоко скисает, а мед засахаривается.
4) Травоядной фауне трава нужна, а она не растет при такой жаре и без воды. Предлагаю пустить по рекам воду, это заодно поможет решить проблему 3.
5) В качестве гравитационного противовеса мы выведем на внешнюю орбиту еще одну планету.
“Сушу ужимать некуда, значит, придется увеличивать площадь морей. А это - рост объема и силы тяжести. Да еще лишняя планета… - Михаил”
“Ничего, пользователь стерпит. Лишнюю планету оформим, как фичу. А вот молоко и мед мы уже анонсировали. Хотя бы в самых заметных реках надо оставить - Гавриил”
“Напоминаю, что сроки поджимают, а у вас еще конь не валялся. Кстати, дизайнеры до сих пор не представили проект коня, все с динозаврами возятся. Кому нужны эти динозавры? - Иегова”
“Вообще-то пользователь динозавров любит - Гавриил”
“Ладно, но и конь чтоб был - Иегова”
- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -
Генеральному директору Иегове
от начальника отдела тестирования и техподдержки Рафаила
1) Помимо нерешенных проблем с осью, планета теперь имеет тенденцию к улету в космос.
2) Травоядной фауны опять нет.
- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -
Генеральному директору Иегове
от начальника отдела системотехники Люцифера
1) Сделаем еще один противовес, теперь на внутренней орбите.
2) А фауна размножилась, сожрала всю траву и передохла.
“Сколько всего противовесов вам надо? - Михаил”
“В общем, после калибровочных работ удалось стабилизировать систему на девяти - Люцифер”
“Я правильно понял? Вместо одной планеты пользователь получит 9?! - Иегова”
“Ну и что? 8 из них все равно непригодны для жизни - Люцифер”
“А размеры системы? - Иегова”
“А пользователю их и знать необязательно. Половину этих планет без телескопа и не увидишь. Предлагаю дополнить Руководство пользователя 11-й заповедью: “Не изобретай телескоп” - Гавриил”
“Не надо. Тогда они его точно изобретут - Иегова”
“Кстати, после увеличения радиуса орбиты яркость ночного светила упала ниже проектного минимума. Предлагаю инсталлировать вместо него зеркало - Рафаил”
“А где вы раньше были? Мы только-только уравновесили систему! Хотите все перенастраивать заново?! - Люцифер”
“Никаких заново! До сдачи проекта осталось шесть дней. Люцифер, или вы заставите все это работать, или я вас переведу с понижением! - Иегова”
- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -
Генеральному директору Иегове
от начальника отдела системотехники Люцифера
А я виноват, что мне сразу не дали нормального ТЗ? В общем, так. Наклон оси придется оставить, как есть. По крайней мере, в Эдемском саду +24 будет, а если пользователь полезет куда-то еще, это его проблемы. Динозавров мы доделать не успеваем, но коней сделаем.
С молоком и медом ничего не вышло, пустили по рекам воду, правда, она выносит в море соль. Чтобы травоядные не отжирали все ресурсы, мы выпустили патч в виде хищников, но поставить им программу отличения пользователя от добычи уже не успеваем. Ну а в общем, как-то работать будет.
“И это хорошо - Иегова”
EOF
2009/02/05
Latviskais kaifs
Sveiks, lasītāj! Pastāstīšu par to, kādā veidā tiek mazināta mana darba efektivitāte un nīcinātas smadzeņu šūnas.
Ir mums valstī cilvēki, kuriem nav ko darīt, bet ēst gribas. Daži iet slaucīt ielu, citi piedāvā pēc fenšui sakārtot jūsu pieliekamo, vēl citi vienkārši neēd, toties divkārši dzer. Ir arī tādi, kuri nedara neko no augstākminētā, jo domā. Domā par to, kur varētu dabūt uzpīpēt. Uzpīpēt zāli. Uzpīpēt daudz zāles. Nē, es nerunāju par biologiem-amatieriem, es runāju par Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas un Murguloģijas komisiju. Izcilos piemērus šeit nelikšu, ja vēlēsieties, tad google knows.
Šī pati aizdomīgā tendence attiecas arī uz softu - uzliec skaipu un mācies latviski, uzliec gūgļa zemi un latviski, gribi ieiet meklētājā - vo tev latviski, kiberpīlei vispār neatradu, kur valodu mainīt. Нахуя? Maziem bērniem tas vajadzīgs? Фиг! Mazie bērni jau dārziņā angliski runā labāk kā es krieviski. Veciem cilvēkiem tas vajadzīgs? Фиг! Vecie cilvēki dara to, ko viņiem parāda un pie kājas, kādā valodā tur kaut kas rakstīts. Man kā īstenam latvietim tas vajadzīgs? Фиг! Kāda banāna pēc man vajadzētu zīlēt, ko vakar ir lietojis kāds no augstākminētās komisijas īstenajiem locekļiem? Kāpēc nevar atstāt angliski to, kas ir radīts angliski?
Varbūt kaut kad nākotnē šie zinātnes prāti taps godā celti par latvju mēles glābšanu, bet pagaidām viņu darbības lietderības koeficients tiecas uz nulli.
EOF
Ir mums valstī cilvēki, kuriem nav ko darīt, bet ēst gribas. Daži iet slaucīt ielu, citi piedāvā pēc fenšui sakārtot jūsu pieliekamo, vēl citi vienkārši neēd, toties divkārši dzer. Ir arī tādi, kuri nedara neko no augstākminētā, jo domā. Domā par to, kur varētu dabūt uzpīpēt. Uzpīpēt zāli. Uzpīpēt daudz zāles. Nē, es nerunāju par biologiem-amatieriem, es runāju par Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas un Murguloģijas komisiju. Izcilos piemērus šeit nelikšu, ja vēlēsieties, tad google knows.
Šī pati aizdomīgā tendence attiecas arī uz softu - uzliec skaipu un mācies latviski, uzliec gūgļa zemi un latviski, gribi ieiet meklētājā - vo tev latviski, kiberpīlei vispār neatradu, kur valodu mainīt. Нахуя? Maziem bērniem tas vajadzīgs? Фиг! Mazie bērni jau dārziņā angliski runā labāk kā es krieviski. Veciem cilvēkiem tas vajadzīgs? Фиг! Vecie cilvēki dara to, ko viņiem parāda un pie kājas, kādā valodā tur kaut kas rakstīts. Man kā īstenam latvietim tas vajadzīgs? Фиг! Kāda banāna pēc man vajadzētu zīlēt, ko vakar ir lietojis kāds no augstākminētās komisijas īstenajiem locekļiem? Kāpēc nevar atstāt angliski to, kas ir radīts angliski?
Varbūt kaut kad nākotnē šie zinātnes prāti taps godā celti par latvju mēles glābšanu, bet pagaidām viņu darbības lietderības koeficients tiecas uz nulli.
EOF
Subscribe to:
Posts (Atom)