MZGD

Pirmie metālisti

2011-09-09T22:28:00.000+03:00

Supervaronis

2011-09-05T12:19:00.000+03:00

Labrīt, mans ar kafiju pildītais lasītāj! Šodien atcerējos par šis pasaules varenajiem un arī varoņiem, par viņiem kaut ko arī uzklabināšu.

Visi atpazīst supermeni ar viņa zīda apenēm, betmeni pēc viņa lateksa ausīm, zirnekļmeni pēc viņa neesošajām astoņām acīm, kaķvumeni pēc viņas astoņiem bērniem un cūkmeni pēc piegānītā meža, bet arvien populārāks sakarā ar civilizācijas attīstību kļūst vienkāršs puisis, mūsu laika varonis un, nebaidos šī kalambūra, modernās globalizētās sabiedrības pozitīvā pilsoņa arhetips, svešās un nezināmās valodās saukts par Captain Obvious, Капитан Очевидность, Kapitein Overduidelijk un pat par Capitán Obvio. Lūk izvilkums no viņa karaklausības apliecības un pa labi viņš pats darba drānās:

Ņemot vērā to, ka Terminomurmoloģijas un apmēramtulkošanas katedrā licenci neesmu izņēmis, tad turpmāk dēvēsim viņu par kapteini Obana, pie kam derīgi izrunas varianti gan ar, gan bez izsaukuma zīmes beigās.

Heraldikas speciālisti apliecina, ka kapteiņa ģērbonis ar lielo burtu O ticis godā turēts jau no pasaules pirmsākumiem, par ko liecina titānu teiktais pirms iekrišanas Tartarā: Tur ir tumšs!
Par ieguldījumu ģērboņa rekonstrukcijā jāpasakās Elizabetei, jo viņa atšifrēja kapteiņa devīzi: What an amazing observation, kura tikai uzskatīta par zudušu kopš Noasa laikiem, kad cienītais patriarhs bija manāms pastaigājoties pa šķirstu ar plakātu Visapkārt ir tikai ūdens; šo situāciju ar VIA Eolika palīdzību pagājušajā gadsimtā mēģināja atkārtot Rēzeknes rajona ordeņotā un nedaudz karogotā kolhoza Ļeņina Strūžānu purva ceļš slaucēja-stahanoviete-stakanoviete Mirdza Pumpermiķele-Kostjuško, kura ieklīda zemeņu laukā un visu dienu aurēja Zemeņu lauks, viens vienīgs zemeņu lauks.
Klīda baumas, ka devīzi no jauna atklāja pazīstamais spāņu domātājs, mājamatnieks un oligarhs-pagrīdnieks Eifēmijs IV no beigām, bet 1481.gadā baumas noraka kaut kur Seviļā.

Mūsdienu pasaule nav iedomājama bez tādiem izciliem kapteiņa Obana un viņa daudzo protežē atklājumiem kā ekonomikai jābūt ekonomiskai; lietus laikā ceļš ir slapjš; dators nestrādā bez elektrības; uzasinot nazis kļūst ass; saulē ir siltāk kā ēnā; ilgtspējīga attīstība ir attīstība ilgā laika posmā; globālā pozicionēšanas sistēma ir sistēma, kura nosaka atrašanās vietu visā pasaulē; vasarā uz skolu nav jāiet. Kapteinis ir pazīstams arī ar saviem precīzajiem nākotnes pareģojumiem: nākamā gada laikā tu nopirksi jaunu kalendāru; rīt būs jauna diena; ar gadiem es kļūstu vecāks.

Reizēm kapteiņa atklājumi nepelnīti tiek pierakstīti senajai ķeltu dievietei Hūnijai, bet neļausimies apmānīties un neticēsim skaļajai dievietei, jo patiesais varonis un kautrais darbarūķis ir tieši kapteinis Obana, kura loma mūsu civilizācijas attīstībā kļūst jo dienas jo nozīmīgāka.

Šis rakstu zīmju sakopojums publicēts žurnālā Mans Ir mazais un atskaņots radio Caurule Caurums Caurule nekad nav un nevajag arī.

EOF

Pozitīvā loģika

2011-09-04T23:14:00.000+03:00

Labvakar jaunajā mācību gadā! Stāstīšu ka nu stāstu par mazajiem, zaļajiem, pozitīvajiem, ~~ne pārāk~~ domājošajiem un savādu tarakānu pārņemtajiem radījumiem. Tā kā šīs radības mēdz baidīties pat no mana mēteļa, tad labi vien ir, ka maz es te pēdējā laikā rakstu, tā jau mirstība augsta.

Tātad uzstādījumi ir sekojoši:
1) Holandē viss ir labi un pareizi, jābrauc uz turieni, tur bērnam būs laimīga dzīve, paskaties, kādi viņiem bērnu pabalsti, ~~bet vispār jādzīvo Latvijā, jāpārtiek no šī pabalsta un jāsūdzas par stulbo valdību~~;
2) tur viss ir labi un pareizi, tur šķiro atkritumus, jo tik daudz energoresursu un materiālu tiek tērēts jaunu mantu ražošanai, ka vienīgais glābiņš ir līdz pašam nevaru nolietot esošās un tad tās pārstrādāt, ~~bet vispār jādzīvo Latvijā, jāpārtiek no holandiešu pabalsta, jo es taču atkritumus nešķirošu, man ir augstākā izglītība~~;
3) tur viss ir labi un pareizi, tur veikalos cenas jaunam apģērbam ir zemākas kā te, te jau tikai lētus pakaļdarinājumus atved, ~~bet vispār... nu, jūs jau ziniet~~;
4) uz lietotu apģērbu veikaliem neiešu, neesmu jau nekāds nabags, varu arī tur, kur viss ir labi un pareizi, nopirkt jaunu, ~~bet vispār...~~;
5) tur viss ir labi un pareizi, braukšu uz Holandi, jūs te varat palikt šajā valstī, ~~bet vispār es arī palikšu, jo pabalstu maksā tikai tad, ja es nestrādāju~~.

Es tur virsrakstā kaut ko ieskribelēju par loģiku? Vai es maz muļķības esmu rakstījis, šī gan varētu būt viena no vislielākajām, bet jau nu kāds spēj man palīdzēt no visiem uzstādījumiem izzīst kaut kripatiņu no saprāta un loģikas, tad esmu gatavs uzklausīt.

EOF

Alfa bez omegas

2011-07-03T23:01:00.000+03:00

Labvakar, manu mazo lasītāj, esmu beidzot atgājis no iespaidiem, spēcīgākajiem pēc amerikāņu senatora uzvardā Wiener parādītā, un varu saņemties viņus (iespaidus) uzlikt uz papīra un pēc tam ieskanēt šeitan.

Tātad biju izgājis mēbeļu medībās uz vietējo krāmu tirgu, tautā pazīstamu kā tirdzniecības parks Alfa. Mēbeles tur nebija, toties pulksteni nopirku, kas arī nav slikti, ņemot vērā iespaidu pārbagātību, kuri pārpludināja mani kā saltie Atlantijas viļņi zināmo kuģi, uz kura, neskatoties uz dokumentālajiem kadriem, Leonardo ar Keitu tomēr nav kniebušies. Iespaidi sākās jau tuvojoties lielajam veikalam, kad es sāku šaubīties, vai tas tiešām ir veikals vai kāds nebūt dienas laikā strādājošs naktsklubs: pie ieejas koptas žubes īsos svārciņos aka platās jostās, uz papēžiem, džeki tādi paši, tikai bez svārciņiem un papēžiem. Tālāk kultūršoks tikai padziļinājās: pretī nāca ne pārāk paškritiska sieviete krūšturī. Virs krūštura bija tāds darinājums no diegiem, piekrastē to sauc par tīklu, aiz ko viņa nedaudz atgādināja iepakotu jūras lauvu.

Ko šajā sevis izrādīšanas paradīzē meklēja tās žubes platajās jostās, nosauļotas un labi koptas, kā to pareizi atzīmē Cosmo, nezinu, jo katrai pakaļ slāja džeks treņikos vai šortos, iešļūcenēs un ar somiņu pār vēderu. Vai divi. Nejautājiet man, kāpēc divi. Varbūt viens ir stilists. Kā tas džeks (pieņemsim ka), kurš gaidīja pirms manis pērkošos kopto žubi (paldies Cosmo par garā apraksta optimizēšanu) un atgādināja vienu no grupas Village People dalībniekiem.

Viena tāda vāvere braši soļoja pa pārtikas nodaļu ādas zābakos un vasaras kleitā, kuru citos apstākļos, nolaižot zemāk, var izmantot par svārkiem. Zābaki tiešām bija ādas, līdz celim tādi un ne tagad modernie tamborētie, speciāli piegāju tuvāk paskatīties. Kamēr gāju skatīties, ieraudzīju jau citu žubi, kura pie dārzeņu un lakstu stenda iepirka kaut ko savam jaundzimušajam kolibri, bet es gan baidos, ka tikai tas putniņš badā nenomirst. Vēl es pieņemu, ka tas alus un čipsi viņas ratos bija domāti vai nu dzīvesdraugam (kā tagad moderni teikt) vai kā atlīdzība santehniķim par darbu.

Iegāju JYSK un sapratu, ka tauta masveidā dodas atvaļinājumos un iepērk teltis, paklājus, nojumes, pīteņus etc, bet pie viena apmēbelē arī dzīvokļus, lai nebūtu jāatgriežas četrās sienās. Pēčāk iegāju Cenuklubs.lv, kas pa lielam pārdod to pašu, un sajutos neomulīgi viens pats tik lielā veikalā. Acīmredzot tie astoņi kilometri pret kalnu ziemā nodilušās kedās, kuri šķir šos abus veikalus, ir par iemeslu šādai pircēju pieplūduma atšķirībai.

Neskatoties uz visām koptajām žubēm un viņu stilistiem, uz kuru fona es savā kādreizbijabalta maikā, nenosakāmas krāsas biksēs un kedās, kuras tā patīk nokost kaķim, izskatījos kā pat ne trešais tēvadēls, nevaru nepiezīmēt vai nepiemetināt, ka tik daudz sasvīdušu cilvēku, kuri to mēģina nomākt ar odekolona pārpilnību, es nebiju saodis sen.

Aizgāju vēlāk vakarā nopirkt nenopirkto paiku, stilīgo un kopto daudzums neko daudz nebija gājis mazumā. Viņi ko, tur dzīvo?

EOF

Par matu

2011-05-25T23:00:00.000+03:00

Pacients Nr.118

2011-04-12T23:32:00.001+03:00

Sveicināts beidzot jaunajā gadā, lasītkārais tu ak lasītāj! Uzrakstīšu kaut ko cerams ka atkal lasāmu.

Tātad biju izgājis atkal ielās un jāsaka, ka pēc šī izgājiena nosūtu vēl vienu sveicienu duāla pieminētajiem latviešu kā nelaipnas nācijas sludinātājiem, jo sieviete-pārdevēja-klientu konsultante, pazīstama arī kā multifunkcionālais stokmana darbinieks, ne tikai pastāstīja man, ka auskaru stends sakarā ar ~~psiho~~ trakajām dienām jau pieminētajā stokmanī ir aizvākts ~~nafig~~ noliktavā, bet arī iznesa kasti ar aizvāktajām precēm un palīdzēja tajā kastē rakāties, neskatoties uz trako dienu galvenā ~~psihā~~ sagatavotāja stilīgās zilās biksēs, nenormāli stilīgā kreklā un jumtu noraujošās stilīgās pseidoraga brillēs tērptās personas mums pievērsto stilīgi nosodošo skatienu. Diemžēl nemāku pareizi latviski uzrakstīt šīs stilīgās personas dzimumu, jo latviešu valodā vidējās dzimtes nav. Ak jā, beidzās pasākums ar secinājumu, ka ne tikai trako dienās, bet arī dienu pirms uz stokmani iet nevajag, jo pirmie tiek satracināti darbinieki.

Apsveicu visus Kosmonautikas dienā, kā reizi šorīt (dienā, kad es rakstu šos vārdus), noteikti ka vēl samiegojies un neuzpīpējis, pirms jau pusgadsimta tapa uzšauts gaisā Jurijs. Noteikti ka labāk viņš jutās tad, kad nomaucās atpakaļ.

Vēl es te palasīju un paskatījos Meistaru un Margaritu, palasīju oriģinālu, paskatījos Bortko. Ziniet, salīdzināt Jurija ne Gagarina Karas režisora redzējumu ar Vladimira ne Uļjanova Bortko režisora redzējumu ir tāpat kā salīdzināt kuru jau tur aitelefonu ar kuru jau tur nokiju - var, bet vai vajag.

Vah, saguru pēc tik daudz burtu uzrakstīšanas, vēlāk vairāk. Atceries, lasītāj, laukā nav maijmēnesis, šortus nēsāt nozīmē kaut ko atsaldēt.

EOF

Vērojumi internetā

2010-12-17T23:11:00.003+02:00

Sveiks, apsaluši sasilušais lasītāj! Duāla ietekmē biju pastaigāties interneta ārēs, daudz domāju. Kaut gan ko tur daudz, arī par sīkumiem jāpriecājas.

Runājot par izslavēto internetatkarību: Когда из интернета можно будет скачать пельмени, вот тогда и поговорим об интернет-зависимости. А пока это – чушь и миф.

Tālāk trakāk: cilvēki savos blogos liek tekstus, ka nedrīkst bildes un tekstus no konkrētā bloga kopēt un izplatīt un lasīt un skatīties un taustīt un... atvainojiet, aizrāvos... tātad nedrīkst neko no bloga kopēt bez īpašnieka pie zvērīga notāra apstiprinātas un ar asinīm pilnmēness naktī kapos pusnaktī apstiprinātas atļaujas. Emm, laikam atkal aizrāvos... Viss jau būtu labi, tikai ko tur kopēt? No tā paša interneta izkopētas bildes, Youtube videoklipus vai varbūt Electrolux veļmašīnas intelekta līmenim apmēram atbilstoša satura tekstus? Nesaprotu. Par interneta bildēm es kaušos ar to autoru, par Youtube klipu leģitimitāti jau ir parūpējusies māte gūgle, zem tādas kvalitātes tekstiem likt savu vārdu man būtu kauns. Nesaprotu. Varbūt vienkārši jāiesaka visiem šitiem rakstītājiem beigt tusēties kompānijās, kur normāla parādība ir kaut ko nozagt?

Ak jā, par parakstīšanos: atzīstu, sameloju, neparakstās taču. Vai nu raksta bez vārda vai ar kaut kādu pagalma iemītniekiem zināmu burtu salikumu, bet vecāku doto slēpj. Un tad vēl prasa nekopēt bez atļaujas. Alfabētā 23 burti, gan jau vēl kāds ir salicis dažus no tiem tādā pašā secībā, es no viņa nokopēju.

Tālāk vēl trakāk: internetā rakstītājs var izvēlēties ~~savam stulbumam~~ personībai atbilstošu bloga krāsu salikumu, tāpēc bieži vien jāpiemin māte un jāvēlas, kaut viņa veiktu medicīniski neiespējamas izdarības dzemdību zālē. Kļūdījās Darvins, ne tikai no pērtiķa cilvēks ir cēlies, spriežot pēc krāsu salikumiem, ko cilvēki izvēlas droši ka vien aiz to, ka pašiem patīk, tad arī no kurmjiem, pūcēm un Habla kosmiskā teleskopa.

Atsevišķa pasuga ir slēgtie blogi, tie ir sevišķi izredzētajiem, tur iekšā noteikti ir 77 jaunavas (vai jaunavji), kosmosa pirmssākumu fotogrāfijas, labi saglabājusies Jēzus dzimšanas apliecība un Kenedija slepkavas izbāzenis. No malas gan izskatās identiski divām kazām, kuras stāv uz operas tiltiņa pa vidu un garāmgājējus sūta dirst, jo lūk viņi traucē parunāties.

Galvenais tomēr ir rakstot ievērot savu stilu. Var Rakstīt Tā. var rakstīt tā. vra rkstiit arii tāa, jo gavenais ir dōma. Nu, vārdu sakot, es dažu vecāku vietā nebūtu tā priecājies, ka bērns ir iemācījies runāt un rakstīt, lai gan reizēm tomēr ir cerība, ka nav gluži norokams gadījums. Iešu ka nu apēst mandarīnu, varbūt palikšu laipnāks.

EOF

Vērojumi dabā

2010-10-22T13:13:00.001+03:00

Labdien zelta rudenī, kā to precīzi ir ievērojuši cilvēki savos blogos un draugu galerijās.

Ieraudzīju duāla tvitera saraksti, kur raisās diskusija gluži nē, bet līdz 140 zīmju apmaiņa par to, kādi tūristi ir kretīni, konkrētajā gadījumā tāds ir itālis, jo paldies vietā ir pateicis спасибо. Nu bet meitenes un zēni, ja reiz cilvēks ir atbraucis uz svešu valsti tūrista statusā, tad, pirmkārt, ir reti tie gadījumi, kad viņš pirms brauciena sīki izpēta apmeklējamās valsts vēsturi, apgūst tautas dejas, iemācās gramatikas pamatus, ieraksta telefonā populārākos apmeklējamās valsts hītus vai izrotā sevi ar nacionālajiem simboliem, otrkārt, tūrists pa ielu iet ar karti, no kuras daudzos gadījumos nekā nesaprot aiz analogās kartes būtiska mīnusa - tur nav parādīts, kur atradies tu, ak kartes nesēj, tāpēc šis dieva un lēto aviolīniju dotais tūrists bieži vien griežas nē, bet vēršas pie garāmgājējiem, kuri bieži ka vien izrādās, teiksim tā, ne gluži latvieši un tamdēļ grūti gaidīt, ka viņi tūristam mācīs latviešu valodu. Un ja vēl tūrists no saulainās un olīvainās itāļu zemes ir dzirdējis Feličitu, kuru Albano dzied krieviski, tad viņam norit asara un viņš sāk runāt tekošā kirilicā. Un vienīgā vieta, kur viņam varētu pastāstīt, ka latviski ir paldies, ir krogs savas uzbūves dēļ, jo uz ielas viņš pateiks спасибо, a bet īstenais latvis viņam neteiks neko, bet ies tālāk, pie sevis lamājot nejēdzīgos Garibaldi tautiešus. Tā lūk

Augstāk rakstītais lai ir arī piemērs, kāpēc es neesmu tviterī. Viņš pats arī iemesls, kāpēc es Ļaham pa telefonu Nožēlojamos nelasīšu, maksāt par to 8 santīmus minūtē rada nožēlas sajūtu manā taupīgajā žīda dvēselē.

Vēl dabā ir vērojami biznesmeņi, arī tepat vietējie. Ja krievu bizness ir nozagt kasti vodkas, pārdot un naudu nodzert, tad latviešu bizness ir kaut kur pa lēto kaut ko nopirkt (da pofig ko), pielikt pie cenas teiksim līdz trešdaļai, nopārdot kādam un tad ielīst mājiņa: es neko, es tikai pārdevējs, guļošos nesit. Un kā vēl sit, až no kājas spārda.

Novēroju arī to, ka tauta ir sašutumā: valdība parādā 4.8 miljardus. Nelieši tādi tā valdība, ne saukti, ne aicināti atlidoja no Andromedas miglāja, ietaisīja te parādus un vēl valdība saucas. Tiešām mudaki.

Ak jā, Arnolds ir ietrenējies ielekt ledusskapī. Защиты докторскую!

EOF

Arnolds is back!

2010-10-19T18:29:00.000+03:00

Sveicināts, mans jaukais lasītāj, kurš tā vien nogribējies pēc -40 grādiem jau tuvākajos mēnešos. Steidzu tev pavēstīt, ka daži nepārdomāti joki var novest pie fundamentāliem rezultātiem, manā gadījumā pie Arnolda.

Kāpēc Arnolds, jautāsi tu, mans ziņkārīgais lasītāj, labi zinot, ka tā ir kaķene. Atbildu: lūk kāpēc.

Iespējams, ka sīkāki apraksti un ziņojumi sekos.

EOF

Par airiem un saprāta neesamību

2010-10-05T02:14:00.000+03:00

Ir tiešām vērts paskatīties, kā divi iesācēji mēģina airēt vienā ritmā. Otrais airētājs uzskata par neiespējamu pielāgoties pirmā kustībām, jo tas airējot tik bezjēdzīgā stilā. Priekšairētājs dziļā sašutumā paskaidro, ka pēdējās desmit minūtes viņa vienīgā nodarbošanās esot mēģinājumi pielāgot savu stilu otrā airētāja aprobežotajām spējām. Tad nu apvainojas otrais airētājs un prasa, lai pirmais nelauza galvu par viņu, bet labāk pamēģina pats cilvēcīgi airēt.
Jeb varbūt man labāk iet priekšgalā? - viņš piemetina, acīm redzot domādams, ka tad viss būs kārtībā.
Ar viduvējiem panākumiem viņi plakšķinās uz priekšu un tad pār priekšairētāju nāk iedvesma, viņš ir izpratis visu neveiksmju cēloni.
Zini, kas par vainu? Tu esi paņēmis manus airus, - viņš iesaucas, griezdamies pie otrā airētāja. - Mainīsimies.
Patiešām! Es arī visu laiku brīnījos, kāpēc man ar šitiem nekas neiznāk, - atplaukst otrais airētājs un viņi priecīgi maina airus. - Nu viss būs kārtībā.
Bet nekas nav kārtībā - arī tagad nav. Priekšairētājs gandrīz vai izgriež rokas no locītavām, lai tiktu pie airiem, kamēr otrajam airi katrā atvēzienā sitas pakrūtē. Viņi mainās atkal un nāk pie slēdziena, ka laivinieks vispār iedevis viņiem nepareizu komplektu. Lādot šo vīru, viņi atgūst savstarpēju draudzību un simpātijas.

Tā rakstīja Džeroms K. Džeroms 1889.gadā, bet nekas daudz kopš tā laika nav mainījies, laivinieki tiek lamāti joprojām.

EOF

Virsrakstam jābūt te

2010-09-18T21:31:00.000+03:00

Беда в том, что ты слишком замкнут и окончательно потерял веру в людей. Ведь нельзя же, согласись, поместить всю свою привязанность в собаку. Твоя жизнь скудна...

А у меня-то и собаки нету...

EOF

Par ezi

2010-09-17T17:41:00.001+03:00

Sveiks, atvasaras gaidītāj!

Bija ka nu tā, ka vakar aizdomājos par sklerozes nozīmību cilvēces laimes paaugstināšanā - jau kuro reizi atcerējos un aiz to sapriecājos, ka, novelkot slapjās un uzvelkot sausas vilnas zeķes, organismam paliek vispārīgi siltāki. Jā, man tas katru reizi ir mazs atklājums, až salūta cienīgs.

Ar laiku vai nu baterijas nosēžas vai prasības aug, bet pietika man vakar iziet ielās nedaudz ne pēc laika apstākļiem ģērbtam, tad vēl tā sirsnīgi salīt un viss, lec kaut ar pliku dibenu uz guļošu ezi, bet izlikties, ka viss ir labi un jauki kā zem dūnu segas vairs nevar. Kādreiz vēl sevi varēja pārliecināt, ka nu pajāt, gan jau kaut kad siltumā tikšu, bet tagad nekā: tiek sajusts katrs džinsu samirkušais un aukstais diegs, caurvējš starp apkakli un piedurkni, ledus pagraba vēsums ap nierēm un pirksti, kuri vairs nelokās pēc manas gribas, bet tur, kur mazāk sasaluši. Tādā stāvoklī arī smadzenes iesalst un pat fakts, ka vēl 10 centimetri un es būtu nobraukts manī neizraisīja sevišķas emocijas vai sirdsdarbības paātrināšanos. Ar dižo mākslu saģērbties atbilstoši ārā valdošajiem laika apstākļiem es nekad neesmu slimojis, bet nu liekas, ka ir laiks ārstēties, labi, ka poļu melīgie cilvēki aka meteorologi sola aukstāko ziemu ever - nebūs man daudz jāzīlē, ko vilkt: uzvilkšu kažoku un viss.

P.S. Ja latvietes Īrijā precas ar pakistāņiem par 10 štukām, tad vai nav iespējams tepat precēties kaut ar angolietēm par kaut piecām štukām gabalā?

EOF

Vecums nāk saproties

2010-09-04T13:08:00.000+03:00

Labdien, mitrais tu mans lasītāj! Parunāsim ka nu par lietu.

Lieta ir relatīvi paveca, sauc par Raimi un ceļo cauri štatiem ar brāli. No turienes arī dziesma:

Bet par vecumu: kaut kur atkal lasīju, ka kaut ko tur sadarījis 91.gadā dzimis jaunietis. Jaunietis! Da kāds tur jaunietis, zīdainis tas ir. Tad padomāju un sapratu, ka jā, tomēr laikam jaunietis. Bijusī klasesbiedrene kaut ko izteicās par birstošām smiltīm un tā, tad es atcerējos, ka man bikšu kabatās un makā vēl arvien atrodas smiltis. Un es domāju, ka tamās no dažiem jūrmalas apmeklējuma gadījumiem aizķērušās.

Bet jā, par vecumu - tams nāk ar aizvien lielāku neiecietību pret 90-tajos dzimušiem cilvēkiem, kuri kaut ko runā par 80-to filmām, mūziku vai dzīvi tur, jo ko gan viņi zin, negrābstieties gar manu laiku! Un tas jau nekas, ka es pats no laimīgās bērnības ne pārāk daudz atceros. Bet nu tomēr - tad mūzika bija labāka, filmas skatāmākas un par zāli neko neteikšu. Es esmu runājis.

EOF

Meža dīvainīši

2010-09-01T20:09:00.000+03:00

Labsveicināts, mans cienītais un mīlētais lasītāj! Tuvojas atkal tas brīdis, kad visi Latvijas lapu koki dosies uz Siguldu, lai tūristu orgasmiski nirvānisko sajūsmas elsienu, dvesienu un šņācienu pavadījumā nobērtu savu aplapojumu, bet par to vai nu vēlāk vai pavisam nemaz, nu kā kārts gulsies.

Es laikam jau esmu teicis, ka cilvēki ir dīvaini, tāpēc neatkārtošos teikdams, ka dīvaini tie cilvēki, bet nu ko citu lai padomā par ļautiņiem, kuri smejas par kājās uzvilktu džemperi, bet paši staigā pa ielu nedaudz pēc kubisma manierē taisīta putnubiedēkļa izskatoties. Atgriežoties pie senā stāsta par valdību un pārlūkiem - daļa tomēr saprata, ka valdības teiktais nav nemaz tāda panaceja un lēnām atgriezās pie sava gadu gaitā pierastā un ērtā. A bet vietējie bāliņi paliek pie savas spēcīgās argumentācijas ābols ir sūds, jo nav apelsīns un turpina lepoties ar savu ultrasuperdrošo veidu, kā iziet globālajā dīvainību kratuvītē. Nu tobiš turpina lepoties ar dzīvokļa metāla durvīm. Tiesa gan, durvīm pārsvarā gadījumu sienas apkārt nav, bet nu par to skaļi runāt nav labais tonis.

Nesen uz mani apvainojās viens sen pazīstams cilvēks, kura izteiktajam spriedumam stulbeņi attiecībā uz satiksmes organizētājiem pie vefa es atļāvos nepiekrist - nebūtu es atradies viņa automašīnā patālu no mājām, tad būtu arī pastāstījis, ka arī viņam piestāv šis vārds sakarā ar tekstiem par stulbo valsti, kurai nodokļi jāmaksā, stulbo banku, kurai līzings jāmaksā un divistabu dzīvokli ar plazmas televizoru, no kurienes šie teksti atskan.

Biju arī dabā izbraucis - uzzināju, ka prasme neapmaldīties Igaunijas pierobežā vēl nenozīmē, ka 20 kilometrus no Rīgas arī izdosies neapmaldīties. Toties bikšturots vīrs vārdā Oskars kādā nelielā ziemeļvidzemes pilsētelē spēj sniegt detalizētāku informāciju par gūgļa meklētāju, jāņa atklāsmes grāmatu un iedzīvotāju reģistru kopā.

Kaut kur netā uzgāju salīdzinājumu, kas uzskatāmi pierādīja, cik reizes globālā sejas grāmata ir daudz labāka par vietējiem draudziņiem, tāpēc steidzīgi un visiem jādzēšas te laukā un jārakstās tur iekšā, jo tad momentāns labums, beigšana trīsreiz dienā un kleina apenes dāvanā būs ar garantiju. Un tas viss neskatoties uz to, ka, ievelkot elpu pēc šī ārpusgalaktikas priekus sološā piedāvājuma, tiek paziņots, ka atkal nosperti daži miljoni sejas grāmatas lietotāju dati ar suņu vārdiem, durvju kodiem un kājas izmēriem. Jāgaida ka nu valdības viedie paziņojumi.

Iedvesmojoties no zobenbrāļu, teitoņu, maltas, masonu, trešās dienas augšāmcēlāju, makaronu ar gaļu ēdāju, vegāniski pagānisko burkānu smaržas apbrīnotāju un citiem ordeņiem arī man sagribējās nodibināt kādu ordeni jebšu, kā tas skan juridiski pareizi, sabiedriskā labuma organizāciju. Nosaukums jau ir: jebanātu ordenis, pazīstams arī kā mudīšu apvienība. Tiesa gan, ņemot vērā, ka каждый имеет свою точку зрения, мешающую разглядеть точку зрения другого, tad vieglāk būs atrast tos, kuri šajās apvienībās nesastāv. Arī es tur sastāvu, jo uz jautājumu, vai man par bedru rakšanu un mežu izmīdīšanu maksā, es varēju tikai dziļdomīgi turpināt pīpēt. Tādi jau mēs esam, tie mazie meža dīvainīši.

P.S. No rītiem šķīstošo kafiju dzert nevajag. Šķīstošo kafiju vispār dzert nevajag, bet no rītiem it sevišķi.

EOF

Žargons un kaimiņi

2010-08-23T14:37:00.001+03:00

Esi sveikts, mans lasītkārais lasītāj! Karstums beidzies, nu var nesvīstot kaut ko uzdrukāt.

Meklējot tīkla plašumos vārdnīcu, kas tulkotu no krievu/angļu valodas uz latviešu (jā jā, vēl arvien ir sastopami indivīdi, kuri nemāk nevienu valodu), uzdūros senāk jau atrastam un tagad Foigtu Kaspara atkalizraktam resursam ar patiesi latvisko nosaukumu Tezaurs.lv, kam gan nav nekādas saistības ar juras laikmeta parku un velociraptoriem vai kā nu tur tos pitbulterjeru priekštečus sauc. Kaut gan, ja tic cilvēkiem ar lāpstu un slotiņu, tad viņus saukt nevajadzēja, viņi paši nāca.

Bet nu par vieglas uzvedības sievietēm: jau gana sen mani priecēt priecē latvju filologu jaunievedums, atrodams arī augšminētajā tezaurā un tātad to pašu filologu akceptēts - bļeģ. Блядь, шо за хуйня? Un uz to man filologi atbild, ka bļeģ ir vulgārisms, kuru lieto kā lamuvārdu un arī kā parazītvārdiņu. Te nu man jāsaka, ka tie valodnieki ir stulbi, jo varēja jau nu aiziet uz blakus nodaļu pie slāvu filotiemtur un uzzināt, ka блядь — женщина лёгкого поведения (шлюха), в более узком значении — проститутка (ср. церк.-слав. «блудница»). Jā jā, pareizi, блядь un nevis бледь vai блёдь. Ja pieņem, ka bļeģ nav nekāda sakara ar vieglas uzvedības sievieti, tad gribētos teikt, ka tie valodnieki ir viltīgi, jo neko daudz nedarot ir radījuši jaunu latviešu valodas jaunvārdu uz jau esoša krievu vecvārda bāzes un līdz ar to nodrošinājuši sev algu, bet tik un tā viss reducējas līdz viņu ne īpašai gudrībai.

Kaut gan ko tur par filologu prāta spējām, ir daudzi ierindas bļeģ lietotāji, kuri lepojas ar to, ka nerunā krieviski, kaut gan nevienā citā valodā arī tā ne īpaši. Bet nu tas jau ir stāsts par vispārējo prāta attīstību, bet es esmu saguris, až gulēt jāiet.

EOF

Šodienas prieks

2010-07-24T12:46:00.000+03:00

Nesen sanācās sarunas par Bokas jaunkundzi un katra režisora savdabīgo uztveri, tad nu lūk, ciešā saistībā ar pasaules tendencēm kino veidošanā, starpdzimumu attiecībās un naudas pelnīšanā lai tevi, manu jauko lasītāj, priecē apakšā redzamais ilustratīvais materiāls.

Klusi šīferim čaukstot...

2010-07-18T19:04:00.002+03:00

Laba diena, manu jauko lasītāj, kā arī tu, kuram "...patīk nosaluši pirksti,šļūkt pa sniegu,klabināt zobus dēļ laicīgi nepieslēgtas apkures..." (© Cukurs) un vēl tas tu, kuram rīt nāksies balkonu labot.

Ziņoju, ka zem lietus (nē, Lietus) staigāt ir ne tikai noderīgi tikko apgrieztajiem matiem, kuri iegūst zīdainu spīdumu un vijīgumu, bet arī visam organismam kā kopumam, až vieglāk paliek un vareni brīvāk (un roka sāk rakstīt tā kā piederētu Andrejam Pumpuram vismaz), čakras izmazgājas un aura sāk spīdēt (un seja beidz spīdēt), kā arī elpojas ar sajūtu, ka puse mūža nav nosmēķēta.

Novēlu tādu pašu sajūtu arī Kītam Ričardsam, ne jau velti viņš bija atbraucis uz Rīgu un ar mani vienā trolejbusā vizinājās, gan jau ka meklēja savu dvīņubrāli, kurš par taksistu strādā.

Nedaudz arī par seksu - es parasti cilvēkiem, kuri pēc gariem gadiem, kas pavadīti pie loga, vēlas pāriet uz atvērtā (vai vaļā pamestā) koda programmām, uzdodu jautājumu, kas cilvēkus parasti ieved korķuviļķī: vai jums ir patstāvīga (vai varbūt pastāvīga) seksa partnere/-is? Kad cilvēks ir atguvies un izlīdis no korķuviļķa, tad seko sīkāks paskaidrojums: ja ir vēlme jāties sevišķi perversā veidā un bez lubrikantiem, tad vaļā pamestais kods ir tieši tas, ko dakteris parakstījis. Tie daži eksemplāri, kuri piedāvā seksu zīda palagos un pie svecēm, ir tikai uzmanības novēršanai.

Būtu pa atvērto logu svaigums lavījies iekšā jau senāk, tad varbūt arī šis gara darbs nebūtu tapis, tāpēc lai jums visiem lietus mājās, tas palīdz aizskalot aizbraukušā jumta pēdas, audzina sēnes, mazgā matus, veldzē miesu pēc jātiņa un vēl tur kaudzi visādu labu lietu dara. Kā sojas aizvietotājs gan neder, tur gaļu vajag.

P.S. Par to balkonu ir tā, ka pretējā mājā vienam balkonam dēlis atrauts vētras izdarību rezultātā. Ak jā, un viens ruds kaķis arī nebija īpaši apmierināts ar nokrišņu daudzumu.

EOF

Brīva vieta jūsu virsrakstam

2010-06-16T14:58:00.002+03:00

Labrīt, mans lasītāj whatever kāds! Ja tev nav klepus, tad esi sveikts, klusais lasītāj!

Vispirms par demokrātiju un vārda brīvību - pie raksta par nu jau nelaiķi Jāni Grodumu tvnetā atslēgta iespēja komentēt. Sīkums, bet patīkami. Un vispār tiesības rakstīt komentārus vajadzētu izsniegt tikai pēc vispusējas un padziļinātas garīgo spēju izpētes.

Par izlaidumiem - nesen no noklausītas sarunas uzzināju, ka, pirmkārt, Rīgā nevar nopirkt kleitu izlaidumam, otrkārt, kleita ir galvenā izlaiduma sastāvdaļa un treškārt - runātājas māte ir galīgi stulba (citāts no sarunas), jo ir uzaicinājusi kaut kādus radiniekus uz izlaidumu, kurš nenotiks, jo visā Rīgā nav piemērotas kleitas. Un tajā brīdī es sajutu, kā zemeslode, solidarizējoties ar konkrēto un daudzām citām meitenēm, nedaudz nedaudz piebremzē riņķojumu ap savu asi.

Par klepu - brīnišķīgs izgudrojums, atnāk no rīta, kad jāmostas, pamodina un aiziet. Atnāk vakarā, kad gribas iet gulēt, bet vispār vēl jāveic darbības, kas tendētas uz ekonomikas sildīšanu. Pa nakti pats guļ.

Balss - manta, kura pazūd pēc pīpēšanas caurvējā. Pilnai laimei nepieciešams jau pēc caurvēja procedūrām pīpēt un lamāties silti mitrā mežā - garantēts erotisks balss tembrs pēc divām dienām vispār bez nekāda tembra.

Pacelta uzacs - mans izskats šorīt veikalā, kad vīrelis pirms manis nopirka divus alus un odekolonu, to, kurš ar atlaidi. Tas mani tik ļoti ietekmēja, ka aizmirsu cigaretes nopirkt, atkal nopīpēšu duāla paciņu.

Bērnudārzs pie mājas - nemitīgs enerģijas avots, komplektā ar augstākminēto klepu veicina pamošanos. Tagad es zinu, no kā sastāv bērns: no pretgaisa aizsardzības sirēnas un perpetuum mobile savienojuma vienā agregātā. Nu kā šitāda izmēra objekts var izdabūt no sevis tādu troksni un tik ilgi???

Pārdomas par brīvlaiku - un kad tikai tos mazauguma perdeļus deportēs uz laukiem... Varbūt tur viņiem vietējie uzskatāmi pastāstīs, ka iebāzt tukšu plastmasas pudeli riteņa spieķos un braukalēt apkārt, priecājoties par skaņu, nav labi attiecībā pret aizsardzības sirēnas un perpetuum mobile apvienojuma nomocītiem organismiem.

Viss, mazauguma perdeļi pagalmā sāka diskutēt par to, cik kuram ir liekais svars un kā no tā tikt vaļā. Apglabājiet mani aiz flīzēm.

P.S. Neprecēšu Agnesi, neglītas viņai pēdas.

EOF

Piena produkti

2010-05-21T15:10:00.000+03:00

Sveiks, mans sasvīdušais lasītāj! Cik labi tomēr bija Karlsonam - viņam propellers muguru dzesēja.

Gribētu oponēt vienam kolēģim, ka vasara sākas maija beigās - tad viņa jau ir ieskrējusies un tūlīt tūlīt izdvesīsies pati savā skrējienā. Gribētu oponēt arī savai draudzenei, ka vasara beidzas līdz ar kastaņu ziedēšanu - turpinās viņa, bet tikai tūlīt tūlīt izdvesīsies pati savā skrējienā. Gribētu oponēt pats sev, ka vasara beidzas Jāņos - viņa tad jau ir izdvesusies un konkrēti man apnikusi un tiek uztverta vairs kā vairāk vai mazāk silta laika (ak šī bagātā latviešu valoda!) periods starp kastaņu ziedēšanas beigām un atvasaru. Un vēl kā periods, kad piens saskābst jau govī. Un vēl kā periods, kad es nevaru atrast šortus. Un vēl kā periods, kad neesi vēl paspējis aiziet gulēt, kad ir jau gaišs. Un vēl kā periods, kad valda svārki un es tāpēc uzvedos neadekvāti. Un vēl kā... labi, pietiks.

Savukārt šodien ir svētki - pat nedēļa nav pagājusi, kad esmu nopicis kefīru. Atgādinājumi telefonā rullē. Viss, iešu uzpīpēt ūdeni un aplieties ar cigaretēm. Emmm... es jau teicu, ka mēdzu uzvesties neadekvāti?

EOF

Nepieliecoties

2010-05-04T21:18:00.000+03:00

Labdien, manu čaklo lasītāj! Lai tev divdabja teicieni viegli virknējas!

Lasīju te visādus lasāmos un skatījos te visādus skatāmos, līdz kamēr nobriedu kaut ko arī uzrakstīt. Teiksim tur par fotoaparātiem. Laba manta tāda, bet tā nu tas iegājies jau no bērnudāra laikiem, ka obligāti ir jāmērās (arī meitenēm) ja ne ar objektīva lielumu, tad vismaz ar megapikseļu daudzumu. Tev tikai pieci? A man gan divpadsmit! Jauki, tikai cilvēki aizmirst, ka tehnika pati neko nemāk, kam par pierādījumu pilnais internets ar dārgu aparatūru sabildēto bilžu, kuras rada vēlmi aizliegt internetu. Ir gan arī sastopami indivīdi, kuri ar vislētāko aparatūru ir spējīgi fotogrāfēt tā, ka uz to var ilgi skatīties un apbrīnot, bet maz - vairums ir to, kuri nopērk kaut ko virs 300 naudiņām un tad ir pirksti vēdeklī un siekalas burbuļos. Un sūkā nepieliecoties.

Iepriecēja arī jelgavnieki - vēl nenoslīkušie bija izbraukuši ielās protestēt pret bedrainajām ielām. Nu vismaz mēs ar duālu ilgāk dzīvosim. Es vēl tikai gribētu kaut kur izlasīt bedraino ielu preses relīzi, ko viņas domā darīt sava bedrainuma sakarā, jo no protestētājiem kādu nebūt rīcību gaidīt būtu tas pats, kas precizitāti no GPS navigācijas sistēmas Susanin v1 beta. Uzticami avoti no Vladivostokas gan ziņo, ka tur vietējiem arī piegriezušās bedres, tāpēc sameties bariņš autobraucēju, nopirkuši asfaltu da kas tur vēl vajadzīgs un aizbēruši tās bedres, bet Jelgavā tā darīt nevar - tur karš turpinās un bombardēšanas arī. Un sūkā nepieliecoties.

Pēčāk no viņiem piemēru ņēma ārpusjelgavas tie tur, kas nepieliecas, un protestēja pret degvielas cenām, pie tam nevis uz AAE blieza, bet tepat, pie tankiem ālējās. Būs man arī vecmāmuļai jāpiesaka protests, ka tik maz ābolu zaptes savārīts un takš pofig, ka nebija ābolu gads.

Ir tāds brīnišķīgs žurnāls, kuru nezinu kā sauc, bet kurā bija saliktas iekārojamākās Latvijas līgavas - nav vairs veselības, lai tik daudz izdzertu, bet ne par to stāsts - bija tur ielu intervija ar jautājumu, kas ir pirmais maijs un kāpēc visi tad ~~dzer~~ svin, uz kuru vislabāko atbildi žūrijas vērtējumā sniedza kāds vīrs jau gados un kilogramos: 1.maijs ir maija pirmā diena. Priekškars.

Holivudas filmās parasti ir tā - labais ir tāds dieva dots antiņš no kolekcijas pūt un palaid, savukārt sliktais sevī iemieso visas zināšanas no Aleksandrijas bibliotēkas līdz mūsu Elektrības mājai. Dzīvē gan ir savādāk - ne tik sen Ņujorkas Laika parkā (vietējo to sauc par Times Square) viens tāds jelgavnieku gara radinieks bija atstājis mašīnu ar bumbu tur iekšā. Ar paštaisītu bumbu tur iekšā.

Neliela atkāpe: savulaik tika izvirzīta doma, ka apsēdinot pie rakstāmmašīnām lielu daudzumu pērtiķu, pēc zināma laika daudzuma (pēc gadsimtiem tur) taptu nejauši uzdrukāts Makbets vai Hamlets. Sakarā ar interneta izgudrošanu mēs zinam, ka doma ir pilnīgi nepareiza.

Tātad ar paštaisītu bumbu tur iekšā. Šekspīrs guļ mierīgi, Hamlets II: Atgriešanās nebūs, Google direktoru padome izbrīnīta skatās uz sava meklētāja izmestajiem 52 miljoniem padomu, kā pagatavot bumbu mājas apstākļos, Ņujorkas policisti mēģina skaļi nesmieties. Vienīgi bumbas autors ir nesapratnē, kā var nesprāgt apvienojums no benzīna kannām, pāris propāna baloniem, ķīniešu hlopuškām un dažiem mēslojuma maisiem. Fotogrāfi ar lielo F viņam pievienojas: aprīkojums ir viss, saprāts nav nekas! Un nepieliecoties.

Turies, lasītāj, nenosalsti jau tagad, vēl visa vasara priekšā.

EOF

Zem galda

2010-04-13T21:36:00.001+03:00

Labdien, mans jaukais lasītāj! Kārtējo reizi nevēstīšu tev teiksmu par Udo, pat neceri.

Man ir tāda organisma īpašība smieties, reizēm nevietā, bet šoreiz bija vietā un arī zem galda pakritis es turpināju smieties. Tātad vispirms skatāmies šo te jauko video, savukārt pēc tam klausamies šo te jauko dziesmu un mēģinām vai nu kā es pavelties zem galda vai arī nesapratnē raustīt un kā tur vēl kustināt plecus.

Šim vakaram viss, rīt beigšu smieties, tad būs vēl.

EOF

Nakts sarunas dienā

2010-03-28T15:22:00.000+03:00

Sveiks, pacietīgais lasītāj un arī tu, vēl nenoslīkušais jelgavniek! Biju veikt novērojumus, dikti nesaliju.

Pastāv pasaulē tāds uzskats, ka sievietes ģērbjas, pucējas un visādīgi savādīgāki sevi apbižo (Elizabete tagad sapriecājās, ka par viņu uzrakstīju), lai patiktu vīriešiem. Pastāv arī antiuzskats, ka sievietes ģērbjas, pucējas un visādīgi savādīgāki sevi apbižo (Elizabete atkal priecājas), lai pašām patiktu. Vispār jau vīriešus te varēju nepieminēt, kas viņiem ko prasa. Nē, nu prasīt jau prasa, bet pieļauta tiek tikai viena atbilde; ja uz jautājumu kā tev patīk mana jaunā frizūra netiks sniegta vienīgā pareizā un pieļaujamā atbilde, tad iespējami miesas bojājumi.

Bija savulaik tāds gadījums kā 9. klases izlaidums, kurā es dikti jo ļoti sabijos no savām klasesbiedrenēm, kuras bija ieradušās kā uz mis universe vai uz varakļānu rajona labākā slaucēja vismaz - mati uz galvas tā da šitā, smaržas smacē nost 5 metrus pret vēju, sejas kā gleznas izkrāsotas, tērpi tādi, ka pašas nezin, kur likties. Un visur līdzi staigā lepnās mātes, kuras izskatās analoģiski. Vārdu sakot skaisti. Vīri un tēvi tajā laikā kaut kur uz kāpnēm pīpē un klusē, kaut gan varētu arī neklusēt, viņos tāpat neviens neklausītos. Jo sievas un meitas zin, kas ir skaisti. Zin. No kurienes? Nav svarīgi, galvenais ir apziņa, ka tā ir skaisti.

Un ko vīrietis? Piecieš, ko citu darīt, neies taču kaut kādu izplūkātu uzacu vai dekoratīvi mākslīgo nagu dēļ sākt karu ar mīļoto. Un ko sieviete? Pēc kāda laika, kad vīrietis ir tik tālu pieradis pie tām neuzacīm, ka var nesalecoties paskatīties mīļotās sejā, viņa nokrāso matus zilus un vienā pusē izskuj auseklīti. Kāpēc? Jo skaisti, redz, vīrietim patīk. Un pati no sirds tic, ka vīrietim patīk un ka tas ir skaisti.

Labi, atkal iegrimu pārspīlējumos, taču lietas būtību tas nemaina - visi tie nagi, ~~ragi~~, uzacis, papēži, sunīši da kas tur vēl tiek sludināti kā skaistumu palielinoši (pagarinoši? paplatinoši?) līdzekļi, a priori pieņemot, ka mērķauditorijai vīriešiem tas patīk, kaut gan nekādas aptaujas nav veiktas. Kaut gan gan nav vērts veikt, mīļā miera labad veči tāpat samelos un sievietes turpinās ticēt savam izdomājumam un staigāt apavos, kurus ieraugot vien svētā inkvizīcija nokaunētos par savu nabadzīgo aprīkojumu.

Pēc šī tarakānu un kaiju inspirētā stāstiņa secinājums ir tikai viens - sievietes ģērbjas, pucējas un visādīgi savādīgāki sevi apbižo (Elizabete salecas) pašas sev. Ja galarezultāts atgādina taifūnu pārcietušu putnubiedēkli un tiek pavadīts ar tekstiem galvenais ir iekšējais skaistums, īstais mani mīlēs tādu, kāda esmu, tad tas liecina tikai par gaumes un pašapziņas trūkumu. Viss, esmu rakstījis, sāpīgi nesitiet, я только Каштанку читал.

EOF

Papavasaris

2010-03-21T13:18:00.002+02:00

Sveiks, pavasarīgais un cītīgais lasītāj! Tā tev arī vajag!

Uz balkona līst ūdens, cigatere un kāja slapja, sēžu istabā, blenžu pa logu. Iet meitene, kura atgādina Lindu Periju samazinātā versijā un bez cepures, toties ar mugursomu. Izlaipo garām milzu peļķei, tad nostājas Riodežaneiro sargājošās Jēzus statujas pozā, tikai ar muti uz augšu, un ķer lietus lāses.

Iet ieviete, tērpusies iekš kaut kā, kas pa gabalu atgādina pa pusei un nemākulīgi nodīrātu muskusvērsi. Gar milzu peļķi laipo lēnāk kā aklais lasa. Vienā rokā somiņa un kaut kāda ķesele, otrā lietussargs. Lietus lāses neķer, bet pie nākamās peļķes apstājas kā Mozus, kurš knapi Sarkano jūru pašķīris, bet tagad viņam sausam jāiziet caur Atlantijas okeānu.

Ja Linda Perija ar mugursomu mani darīja priecīgu, tad pusdīrātais muskusvērsis man lika smieties kā bērnam cirkā. Cik labi, ka tie cilvēki ir tik dīvaini un dažādi. Un ja vēl AC/DC ausīs skan...

EOF

Savādnieki II

2010-03-14T07:10:00.012+02:00

Labrīt, lasītāj, veiksmīgu saullēkta vērošanu! Man iepatikās ieraksta nosaukums kaut kur zemāk, tāpēc nolēmu paturpināt; es gan zinu nosaukumu labāku, bet šams vairs savā sākotnējā veidā neeksistē, lai tad arī atdusas mierā.

Kaut kur ziņās pamanīju nu jau laikam rakstu sēriju par cilvēkiem un viņu milzīgo parādu nastu, no kuras (sērijas) vienu no vārdu sakopojumiem (jo rokas neceļas un mute neveras to apzīmēt ar kādu no literatūras žanriem) izlasīju Ļeņina stilā, bet jau tas mani ietekmēja tā, ka rokas dreb, acis duļķojas un aiz loga vārnas ķērc. Lasīju un sapratu, ka nežēlīgo banku ķetnās kritušie ir tiesīgi tapt iemūžināti jebkura veida latviešu daiļdarbā, vēlams romānā un vēlams šo romānu pēčāk iestūcīt skolas hrestomātijās un līdz ar to obligātās literatūras sarakstā blakus nosalušajam Cibiņam, tiem tur uz ledus gabala, aizmeža bārenīšiem un visai pārējai klasikai. Lai bērni baidās. Lai bērni mācās nīst klasiku. Lai bērni dienās izaug par tādiem pašiem gaudotājiem. Lai iešana nosalt mežā arvien tiek godāta par īpašu varonību. Ziniet, kāpēc latviešu ir tik maz? Tāpēc, ka īstens latvis pat sievu izdrāzt nevar, tā vietā labāk pagaudos.

Izklausās, ka es neesmu normāls? Labi, palēnām sākšu: jebkurš godājams latvietis pirms dažiem gadiem satiekoties ar otru latvieti pirmām kārtām painteresējās, cik tam ir kredītu un bija patiesi sarūgtināts, ja izrādījās, ka vairāk. Cik labi, ka valstī bija un ir vairākas līzinga kompānijas - ja viena naudu nedeva, tad otra iedeva, daudzi ņēma kredītu vienā vietā, lai atdotu otrā. Iedomājieties situāciju, kad Titāniks saduras ar to žīdu, ledus gabala vārdā nosaukto, un iet uz grunti, bet kapteinis tajā brīdī izdod tekstu: Eu, džeki, davai skriešus no otra borta noplēsiet plāksnes, fiksi šito aiznaglosim! Un pēc tam stāv uz grimstošā vraka un skaļā balsī lamā meteorologus. Rasistisks piemērs? Nu labi: iet pa tuksnesi divi nēģeri, Ābrams un Sāra...

Te kaut kur padzirdēju, ka vienā kompānijā darbā pieteikušies 600 cilvēku, no kuriem paturēti 3 (trīs). Un tas nav raķešbūves uzņēmums, lai gan tuvu tam. Tātad mums ir nezinucikbetdaudz procentu atbirums uz sejas, rodas loģisks jautājums: ~~какого хуя~~ kāpēc tur bija pieteikušies tie, kurus nepieņēma? Viņi ko, cerēja, ka pret tik apbrīnojamu saprāta trūkumu darba devējs nenoturēsies? Atgriežoties pie kredītnastas nospiestajiem morālajiem Āfrikas badacietējiem bērniem: kredīti lieli, darba nav, kur nu mūsdienās jaunu atrast, ko nu es, valdība stulba, žīdi pie visa vainīgi, ak mēs nabadziņi. Un tad vēl 1.septembrī šnabi nevarēs nopirkt, ak mēs nabadziņi, vispār vāks.

Vē joprojām izklausos nenormāls? Labi, palēnām beigšu: pieaicināju matemātiķu brigādi un viņi man izrēķināja, ka Rīgas platība, kur varētu piezemēties sniegs, ir, tupa rēķinot (tie nebija nekādi labie matemātiķi, LU kā nekā) 80 kilometri kvadrātā, tātad ar metrīgu sniegu virsū sanāk 80 kilometri kubā sasaluša ūdens. Un tagad izrēķiniet, kādu siltuma daudzumu nepieciešams pievadīt, lai šo materiālu uzsildītu līdz kušanas temperatūrai! Oi, atvainojiet... Tātad mums ir daf... daudz sniega un 150 tūkstoši bezdarbnieku, nevainīgo dvēseļu, nežēlīgo banku upuru, bezgrēcīgo siržu, da sauciet kā gribat, kuri visi gaudo uz mēnesi arī, bet primāri par savu grūto likteni un sekundāri par to, ka sniega izvešana no Rīgas izmaksāja 700 štukas. Domu uztvērāt? Pareizi - citējot Šnuru no blokādē bijušās pilsētas vārdā nosauktā muzikālā veidojuma: в руки лопату - хуячим хуячим!

Viss, jāiet ar sauli uzpīpot.

EOF

Dzimtā pilsēta

2010-03-11T02:45:00.001+02:00

Sveiks, lasītāj ak jel! Atnācu ka nu pažēloties par iekšējo orgānu nolietojumu.

Vispirms vēlētos pasveicināt meiteni no Saldus, kuras vārds ir palicis miglā tīts, toties ir zināms, ka viņai dzimšanas diena bija 7.martā, un atvainoties - tas, ko es teicu par tavām krūtīm, tev nebija jādzird.

Vēl gribētu atvainoties visiem japāņu filologiem tās meitenes vietā, kura paziņoja, ka haikā ir 7 rindiņas - puiši, mierīgi, ja vēl neesat izdarījuši harikiri, tad novelciet savas baltās zeķes un nedariet muļķības - tās jūsu vietā lai dara AutoVAZ.

Atsevišķs paldies meitenei, kura man atnesa alu - tas bija mīļi.

Jā jā, zinu, ka savulaik teicu, ka dažas lietas man nu jau patīkās darīt bez psihotropo vielu klātbūtnes - reizēm gribas uzzināt atšķirību, sauksim to tā.

Nedzimtajā pilsētā cilvēki ir varen dīvaini - brīžos, kad tu sēdi pie bijušā kino Daile, sildies saulītē un dzer alu, tad uz tevi skatās kā uz sniega cilvēka apvienojumu ar tvaika gludekli, savukārt uz vīreļiem, kuri 8.martā ar salauztām neļķēm streipuļo pa Brīvības ielu jau deviņos no rīta - tak nē, tas ir normāli.

Ak jā, vēl paldies tām divām meitenēm, kuras es negribēju apkaunot ar savu neveiklo mēģinājumu iepazīties, bet kuras Narvesenā pirka to šķidrumu, kas pēc konsistences atgādina žiguļa otrabotku, pēc garšas lietotu zeķu uzlējumu un kas tiek pārdots zem kafijas nosaukuma - pateicoties jums, man sanācās pakaitināt savu labāko daļu ar Coffee Nation apmeklējumu, iepriecināt sevi ar garšīgu kafiju un tikt pie jaunas atlaižu kartes.

Jau mājās (savās) pamanījos noskatīties svaigāko dakteri Māju - aktuāla sērija par blogotājiem un to, vai cilvēki vada viņā galā ir svešinieki un vai reizēm lielāki svešinieki nav tie, ar kuriem tu guli vienā gultā. Varētu pilnīgi medāli iedot scenāristam par tekstu Katram no mums ir nepieciešami noslēpumi - kamēr tie mūs nenogalina, tie nodrošina mums siltumu un komfortu.

Kaut kad krietnas dienas senāk apsveicu paziņu ar skaisto dienu - es, ziniet, laikam esmu kautrīgs cilvēks, jo no tik vētrainas pateicības až sasarku. Tāpat kā samulsu no vienas citas meitenes, kura neprotestēja pret to, ka uz viņas dzimšanas dienu esmu ieradies ne tikai bez dāvanas, bet arī bez puķēm, priecēja vienīgi tas, ka citi vispār par viņas jubilāciju nezināja, jo domāja, ka ir ielūgti uz sieviešu dienas svinībām vai arī uz dzeltenās žurkas bērēm. Parafīna žēl man nebija, bet nu kaut kā nesanāca.

Speciāli tiem, kuri ir izlasījuši līdz šai vietai - šorīt sēdēju dzimtajā pilsētā Tukumā pie strūklakas, kas atrodas pretī bijušajam Iļjiča piemineklim, uz soliņa ar skatu uz sēnei līdzīgu kiosku, kurā savulaik pēc mana uzstājīga lūguma tika nopirkts tanciņš, kurš sastāvēja no daudzām mazām detaļām, kuras jau nākamajā dienā tika nosūtītas ceļā uz Engures ceļa malā esošo izgāztuvi, jo izrādījās, ka āmurs ir spēcīgāks, ar muguru pret grāmatnīcu, kuras smarža man vēl tagad asociējas ar klusumu un mieru, dzēru pienainu kafiju no lielas, baltas krūzes, smēķēju Captain Black un runāju par saviem klasesbiedriem no Birznieka Upīša sagatavošanas klases, par kuriem es atceros tikai to, ka tādi bija, pie tam runāju ar cilvēku, kurš nekad šajā skolā nav gājis. Ak jā, vēl mēs runājām par glezniecību, pie tam man pieder tas mākslas salons pretī ielas stūrim, uz kura mans vectēvs nonesa apgaismes laternu, pie tam tā, ka kapec bija lielajam kuģim GAZ 24 ar horizontālo resti, un viņa man stāstīja, ka ir rakstniece, bet patīk arī gleznot.

P.S. Saņemt īsziņu ar vaicājumu par dzīvības esamību ir jauki.

EOF

Ambālisms ar fanātismu

2010-02-25T21:12:00.000+02:00

Labi lai tev viss, manu jauko lasītāj! Biju internetā, par to arī stāsts.

Uzgāju latvju nacionālistu saitu (vai nu kā tas ir čista pa latviski), tur ir daudz jautra. Tā kā es žurnālus un avīzes lasu no beigām, tad arī te uz reizi norullēju līdz apakšai un re nu, pareizi darīju: teikums Lapā atrodamo informāciju atļauts pārpublicēt tikai pilnā raksta garumā (t.i. aizliegts izmantot no konteksta izrautus citātus) vien ir ko vērts - tikpat labi varēja pateikt, ka mums ir grūtības ar komunikāciju un valodas izpratni, tāpēc lūdzu nepazemojiet mūs. Bet īstenajiem un patiesajiem latviešiem tiešām ir grūtības ar dzimto valodu, kur nu ar dzimto valodu, pat ar saprātu ir bēdas: Ietekmes sfēru sadalījums Somijas un Latvijas likteņos ar Staļina roku sāka vilkt paralēles, kas somu drošsirdīgas nepakļāvības dēļ tomēr savstarpēji attālinājās. Bieži jūs esat redzējuši paralēles, kuras tuvinās, attālinās, metas dejā un stūrītī pīpē? Par daudzajām pareizrakstības kļūdām vispār klusēju. Par Tautu Savienību, kura aizstāvēja Somiju tādējādi, ka izslēdza PSRS no savām rindām - arī klusēju. Bet Josifs tik un tā vainīgs.

Man ir ieteikums - Krievijā dzīvo un uzstājas tāds Vladimirs Žirinovskis, visi viņu zin, viņš ir kā tāds Arlekino cirkā, uztur jautrību un tā - brauciet pie viņa uz konsultācijām, savādāk šitais nacionālistu fanātisms ir palicies tāds neinteresants. Nē, bet nu godīgi - cik cilvēki paliks Latvijā pēc dekolonizācijas? Un pēc kādiem kritērijiem notiks tā dekolonizācija? Lētāk sanāktu izvest tos, kuri ir tuvāk tīrasiņu latvietim, bet nu jā, es jau neko nesaprotu.

EOF

Origami

2010-02-16T20:42:00.002+02:00

Sveicināts, manu mazo draudziņ! Lai top tev zināms, ka uz Marsa arī nav dzīves.

Cik viss tomēr ir jauki - krīzes aktualitāti aizsedza sniega birums, sniega birumu aizstās plūdi, pēc tam augšāmcelsies vēlēšanu bubulis un milzu lempis piedevām, bet tas būs vēlāk - labāk pastāstīšu par visaktuālāko aktualitāti, kurai seko liels un mazs, līks un taisns, sunis un kaķ's: šausminoši drausmīgais noziegums, kad tika nozagti (a varbūt padirsti) daudzu grāmatvežu ar sirds asinīm parakstītie un vidā iesniegtie kaut kādi papīri ar daudziem cipariem virsū.

Un šajā brīdī es jūtu, kā pār manu skūto un nedaudz vēl kaut kādu galvu gāžas tautas sašutums: kā, vai tevi neuztrauc, ka no VID visdrošās datu bāzes ir nelietīgi un visneķītrākajā veidā nozagti vissvarīgākie dokumenti, kuri garantē visuma eksistenci un izskaidro tā paša visuma rašanos???

Nē, ziniet, neinteresē, man, ziniet, по бубену, по барабану тоже un vispār похуй. Kas mani interesē - нахуя tāds troksnis sacelts? 99% iedzīvotāju datoru māk ieslēgt un izslēgt, viņiem līdz sesijas id maiņai ir tālāk kā Čapajevam līdz upes pretējam krastam, tik pat lielam pulkam ir tikpat liela sajēga par grāmatvedību. Bet nē, tak dirš gudrāk par Zālamanu un visām viņa sievasmātēm kopā ņemtām.

Bet tagad par origami - mūsu gudrajie žurnālisti ir atraduši īstenāko no īstenākajiem speciālistiem db drošības jautājumos, saucās Ina Gudele un ar kāju pa dirsu viņu izmeta no darba par ēšanu darba laikā. Cilvēks ar patiesi lielu pieredzi inženiertīklu projektēšanas, tirgus izpētes un sabiedrības informēšanas jautājumos, kā to var lasīt viņas CV. Labi, pret to man vēl nekas nav, galu galā Ainārs mums ir vienkārši buldozers, taču kad tā tante sāk klāstīt, ka pie tās šaizes vidā ir vainīgs vietējais sisadmins, tad man rodas vēlme kādu no tām trubām, kuras viņa studiju gados zīmēja, salocīt pēc origami un iedzīt viņai tur, kur pēc fenšui skaitās slikta karma.

Uz šādas priecīgas nots arī atvadīšos, lai viegli lāpsta cilājas!

EOF

Malači

2010-02-06T10:41:00.001+02:00

Labrīt, manu mazo lasītāj! Lai tev siltas kājas (jā jā, tas ir svarīgi!) un neindīga elpa (un lai zobu tīrišana palīdz)!

Kamēr es te nodarbojos ar ekonomikas sildīšanu (kājas arī pie reizes pieķēru klāt), tikmēr šitie lāga zēni (gan jau ka arī sievas, bet nevaru iedomāties normālu sievieti, kura nodarbotos ar tādu huiņu) zinātnieki atklājuši, ka ierastais pulkstenis, kurš darbojas, pateicoties cēzija atomu ekspluatēšanai, vairs nav precīzs - vienas sekundes kļūda 100 miljonos gadu esot baigā šaize. Vot tā ja, nav precīzs, saprati, lietotāj tu, kurš paļaujas uz to, ka logi sinhronizēs tavas kastes pulksteni reizi nedēļā.

Bet nekrīti, ak lietotāj, izmisumā un pa logu arī ne tik, lāga puiki ir atrisinājuši šo pasaules lielāko bēdu (krīze nav bēda, tās vispār nav, kā secināja mana prātīgākā daļa, skatoties uz Ženēvas cienīgo autosalonu Dzirnavu ielas malā), šamie cēzija atomu vietā tagad ekspluatē alumīnija jonu. Vienu pašu. Nu labi, komplektam pieķēruši klāt magnēzija jonu, arī vienu, tamie abi kļūdās par vienu sekundi 3.7 miljardos gadu. Satriecoši. Trīcu no nepacietības notestēt.

Vēl tās pašas fizkultūras stundu zvaigznes atklājušas, ka whatever kā lādēts ūdens (un tam nav saistības ar šizofrēniju un runāšanu ar ūdeni, Bert, vari atslābt) sasalst tā kaut kur no -7 līdz -18 grādiem pēc Andersa, kurš Celsijs. Malači zēni, bļitkotāji jūs mūžam atcerēsies. Viņu atraitnes arī. Un tā nav ņirgāšanās par to gabēnu, kurš pusvienos ceļas.

Iešu gulēt, Agnesi braukšu precēt vēlāk. Līdzsvara meklējumi bija nesekmīgi.

P.S. Piedzērušies Valcīc un Tricis nav estētiski, viņi arī skaidrā tādi nav.

N.B. Artis Volfs tomēr ir malacis.

EOF

Savādnieki

2010-01-21T00:16:00.001+02:00

Labdien, mans jaukais lasītāj! Lai tevi netraucē laukā valdošie -58 pēc Andersa, vienkārši vajag ģērbties silti.

Man jau bija aizdomas, ka cilvēki ir dīvaini un es ar saviem putniem un runājošajām mušām neesmu tāds vienīgais, bet nu vajag taču ievērot kaut kādu mēru šajās lietās, savādāk es vēl sākšu domāt, ka esmu viens no retajiem normālajiem. Vo, lasu, ka pasaulē panika sākusies, lietotāji no ie masveidā pāriet uz ugunslapsu, operu, spīdīgo, kāds varbūt arī uz lynx, taču ne par to ir stāsts, stāsts ir par to, kāpēc viņi to dara. Jo valdība teica, ka tā vajag. Vienā Vācijā vismaz 300 tūkstoši 4 dienu laikā noticējuši valdībai, Francijā un Austrālijā arī kaut kā līdzīgi. Tai pašai valdībai, pret kuru kādu laiciņu senāk protestēja, sauca (un sauc) par meļiem un zagļiem. Dīvaini tie cilvēki - kā viņiem saka, ka citplanētieši neeksistē, tā melo, bet kad saka, ka jāmaina pārlūks, tā taisnību stāsta. Nekādas konsekvences.

EOF

Gadadiena

2010-01-13T10:31:00.000+02:00

Labdien, mans apsalušais un saslīdējušais lasītāj! Gāju pa darīšanām, ieraudzīju kalendāru un atminējos, ka pirms gada tika ieņemts šnabja veikals. Tātad...

Tas notika kā reizi 221 gadu senā pagātnē, kad jaukā un saulainā 14.jūlija dienā vesels bars sadzērušos un neapmierinātu ļautiņu devās uz valsts varu simbolizējošu ēku, izbungāja logus, izgāza durvis, izlaupīja un beigās nojauca. Pasākums turpinājās ar klopi, bezjēdzīgu masu dekapitāciju, cilvēku duršanu vannā un a priori melīga saukļa saglabāšanos masu kultūrā līdz šodienai. Jūs domājat, ka šo te pūli tagad neviens neatceras vai vismaz piemin ar sliktu vārdu? Ņefiga, viņus slavē un cildina. Neticat? Palasiet Francijas vēsturi.

Atšķirība vienīgi tāda, ka tajā vēlāk nojauktajā mājā, kas Bastīlija saucās, glabājās vesela kaudze ar ieročiem, jo lūk, tas pūlis bija dikti dusmīgs un gatavs kājas no dibena raut visam, kurš ar liliju rokās pastaigātos. Nu, mūsējiem konkrētajiem aizdomāties tālāk par pliku laušanu ir tālāk kā rāpus līdz Lieldienu salai un tas nav apvainojums, tas ir secinājums. Būtu no tiem pašiem frančiem mācījušies un vasarā gājuši logus dauzīt, taču siltāk.

Katrā gadījumā šodien labāk uz ielas neiet un ja iet, tad ar līkumu gar katru Balzāma veikalu, šodien policija slānīs katru, kurš tikai aizdomīgi paskatīsies uz tās bodes pusi.

EOF

Biroja radio

2010-01-05T07:32:00.001+02:00

Labrīt!

Ir tāds milzīgs konglomerāts kā Big R Radio, no kura gan es pārsvarā klausos 80s Metal FM, un kura mājaslapā es iespēros un ieraudzīju, ka ir izveidota atsevišķa sadaļa Draudzīgais birojs jebšu oriģinālvalodā (citējot vienu putnbiedēkļveidīgu meiteni) All Office Friendly. Bā, nu ja viss birojs draudzīgi klausīsies 80.gadu atviegloto versiju (80s Lite), mīksto frekvenču modulāciju (Soft 108.2 FM), Džeksonu vai vaboles (All Beatles Channel), tad es jau tagad (pagaidām vēl) pieklājīgi atklanos no šādiem apšaubāmiem priekiem. Kas mums te birojā, lielveikals kaut kāds, kur jāskan klusai un mierīgai mūzikai, lai vairāk iepirktu nevajadzīgas mantas? Kāpēc man kopā ar visiem jau kuro reizi jāgaudo līdz Yesterday vai jākratās pie Billie Jean, ja es varu veltīt kādu dziesmu grāmatvedībai un pagriezt skaļāk Die Die My Darling, pie sekretāres durvīm dungot Talk Dirty To Me vai aicināt visu biroju uz rotaļu ar Get In The Ring? M?

EOF

Par dibeniem jau laikam

2010-01-03T09:04:00.001+02:00

Labrīt atkal, manu mazo draudzīgo lasītāj! Pastāstīšu tev stāstu par dvēseles skaistumu. Un nepārlasi jau kuro reizi virsrakstu, par to arī būs.

Šis gads ir ievērības cienīgs ne tikai ar to, ka mums visiem par gadu mazāk jāstrādā, bet arī ar to, ka jaukā filma Basic Instinct beidzot paliek pilngadīga, līdz ar to ir cerības, ka trešo daļu nevienam neienāks prātā uzcept, pensionāru sekss uz lielā ekrāna varētu neattaisnot uz to liktās finansiālās cerības. Krietno Akmenes jaunkundzi, pazīstamu arī kā Sharon Stone, tas varētu arī neapturēt, bet man domāt, ka Holivudas jaunā paaudze sāks protestēt un teikt, ka nu cik var bez biksītēm staigāt, ļaujiet mums arī kaut ko parādīt. Vai arī neparādīt.

Tātad par Akmeni - ja skatās tik kritiski, cik vien tas iespējams bez domas par palīdzību viņas dzimtas turpināšanā, tad jāsaka, ka nekas jau tur nav, tik vien kā skaista seja un kaulains korpuss bez īpaši izteikta reljefa, taču...

Kaut kad gadījās redzēt filmu neatceros kādu, bet tur piedalījās mūslaiku skaistuma etalons varbūt arī nē, bet pretendente uz to Lapsa alias Megan Fox - tagad vismaz zinu, par ko domāt, kad starp vannu un sienu pūšu silikona hermētiķi. Andersone gan to hermētiķi vairāk lietoja, bet tad autobūves eksperti drošības spilveniem noteica maksimālo izmēru un tante kļuva neaktuāla. Ziniet, kā pirmo kāzu nakti pavada īsteni nūdisti? Kažokos un ietinušies segās. Kāpēc? Tāpēc, ka caurām dienām ir skatījušies uz plikņiem, kāds tur vēl sekss, bet ja ietinas segā - uhh, kā uzbudina! Līdzīgi ir ar šīm mūsdienu skaistulēm - cienītās, jūs kaut kā nepareizi saprotat vārda apģērbs nozīmi un tas, ka jūsu dibens, hermētiķis un ausis izmēra, tvirtuma un iesauļojuma ziņā atbilst kinoekrāna standartiem nebūt nenozīmē to, ka tas ir skaisti.

...taču ir kaut kas, kas ne tikai netraucē skatīties uz cienīto Šaronu, bet velk skatīties uz viņu atkal un atkal. Kaut kas, ko apzīmē ar vārdu sexy. Sīkāk to izskaidros Elizabete, bet jēga ir aptuveni tāda: ja ar sievieti gribas parunāt pirms un pēc, tad viņa ir sexy, bet ja kārojas, kaut tas ātrāk beigtos un beidzot varētu uzpīpēt, tad viņa ir sexual vai arī jūs esat aizgājis pie kādas no Latvijas princesēm.

Kāpēc es par šito sāku rakstīt? Viena paziņa izteicās, ka viņas dibens ir tvirtāks kā Stounai un krūtis arī lielākas. Piekrītu, it sevišķi tai daļai par dibenu, bet līdz tam tomēr ir jāizaug, lai saprastu, ka ne jau dibenā ir laime. Kāda cita mana paziņa lielās ar savu maģistru un visaptverošām zināšanām, bet par vīrieša neesamību 30 gados kautri klusē. Te nu atkal jāņem talkā mana saprātīgākā puse un jāsaka, ka sieviete vispirms tomēr grib dzirdēt to, ka viņa ir skaista un tikai pēc tam, ka arī gudra, bet tikai tad, ja sieviete būs gudra, viņai to teiks tieši šādā secībā. Kalambūrs? Da nē, vienkārši - ja visur un vienmēr iet ar izriestām krūtīm abās pusēs izgriezumam, tad ir grūti pamanīt diplomu čupu augsti paceltā rokā, savukārt turot sev priekšā uz kartona salīmētus visus izglītību apliecinošos dokumentus nevajag brīnīties, ka neviens nepievērš uzmanību brīnišķīgajai vietai, kur mugura kļūst par dibenu.

Kāpēc es šito sāku rakstīt... tāpēc, ka skaistu sievieti nevar iesprostot noteiktajos modes žurnālu standartos, skaista sieviete ar sevi piepilda visu telpu. Un nē, Meganas acīs nav redzama doma, tas ir satraukums par to, vai mute pareizi atvērta.

P.S. Cienītie anonīmie lasītāji, es vecgada vakarā iedomājos arī par jums - kaut jūs šogad pārstātu baidīties rakstīt komentārus.

EOF

Jaunulis

2010-01-02T04:39:00.001+02:00

Labrīt, mans sasvinējies lasītāj! Laipni aicināts 2010.gadā, kurā mēs kārtējo reizi izdarīsim tikai daļu no tā, ko dzērumā sasolījām vecgada vakarā!

Personīgi sev es apsolīju vairāk rakstīt šeitan, jo tagadējo ierakstu intensitāte sāk tiekties uz cara Ivana Bargā un aizbēgušā kņaza Kurbska saraksti - 17 gadu laikā sešas vēstules. Vēl es sev apsolīju veselīgu dzīvesveidu (nu labi - veselīgāku kā līdz šim), jo tomēr savādi sagaidīt jauno mājās un skaidrā.

Nu labi, pietiks jau, nav iedvesmas, kad atnāks, tad arī rakstīšu, bet pagaidām - laimīgu jauno tīģergadu!

P.S. Lai kā man patīk, ka Elizabete mani pieminējusi arī šīgada jaungadam veltītajā ierakstā, tomēr neliek mierā aizdomas, ka tas izdzēstais teksts ir bijis no manis ņemts.

P.S. otrais: tikai nesakiet, ka bilde nav sakarā ar jauno gadu un ziemu.

EOF

Nedarbnieks

2009-12-07T23:24:00.002+02:00

Labvakar, manu mazo lasītāj! Klāstīšu tev aktuālu stāstu par aktualitāti, bet ne par Igora tusiņu kopā ar moci pie MK un arī ne par zvēru gatavošanos ziemas guļai. Pasoļojuši.

Esmu oficiāli tapis atzīts par bezdarbnieku, bet tas nebūt nenozīmē, ka es neko nedaru, tieši tāpat kā skriešana kailam pa ielu nenozīmē, ka skrējējam ir bumbiņas aiz rullīšiem aizgājušas. Manu (un jebkura bezdarbnieka) pienākumu saraksts ir pa A4 formāta lapu, tur ir tādi murgi sarakstīti, ka vājākas uzņēmības cilvēks skaļi kliedzot skries prom no tās iestādes un tādejādi ekonomēs valsts budžeta līdzekļus. Vispār es vāja rakstura un neuzņēmīgiem cilvēkiem ieteiktu nemaz netiekties pēc bezdarbnieka statusa - jūs pat vēl ne pusceļā salūzīsiet un raudot skriesiet kaili pa ielu, žēlā balsī saukdami mammu, es vairs tā nedarīšu.

Pirmais līmenis ir uzzināt bezdarbnieku kantora atrašanās vietu un darba laiku, jo, kā labi zināms, latvieši ir tendēti uz komunikāciju, bez tās nekur, tāpēc nevar paciest domu, ka kaut ko varētu izdarīt internetā, tāpēc nāksies vien vilkt savas kuslās miesas uz ragneša dēla un viņa mītnes vietas kopējā vārdā nosaukto ielu. Vēlams uz turieni doties kā tūrisma pārgājienā, jo reģistrējošās būtnes neizrāda sevišķu centību savā darbā, neies taču kaut kādu bezdarbnieku dēļ kustēties ātrāk par salūzušu tvaika veltni, tāpēc telts, guļammaiss un sausais pajoks vismaz trim dienām - šīm lietām būtu jābūt katra bezdarbnieka-iesācēja bruņojumā.

Kad nu beidzot ir tā laime tikt pie viņas majestātes reģistrētājas, tad sākas krustvārdu mīklu minēšana, jo, kā izrādās, valstī pastāv vairāki profesiju katalogi un mana nožēlojamā tur nemaz nav iekļauta, no kā izriet, ka vismaz ar kaut ko es esmu ekskluzīvs. Visa minēšanas procesa laikā ir iespēja vērties gudrības, nosvērtības un vieduma apdvestajā sievietes, kuras varā ir lemt par tavu likteni, sejā. Nu labi, patiesībā tur monitors atspīd. Bezgala grūtā un atbildīgā manu datu ievadīšanas procesa rezultātā man tiek izsniegtas divas lapiņas, no kurām viena saucas Individuālais darba meklēšanas plāns, bet otra man kaut kur pazuda, burvīgi briļļotās būtnes smaids (es tikai pēc krietna laika nonācu pie secinājuma, ka tas bija smaids) un veiksmes vēlējums, pie kam abi pēdējie bija diezgan imagināri.

Labi, tiku uz ielas un nedaudz atguvos, ievilku svaigo Rīgas gaisu nopīpētajās plaušās (kopā ar pāris nikotīna pilieniem - neesmu jau zirgs, man pajāt) un sakopoju tās dažas domas, kuras vēl bija saglabājušās un tagad lauztin lauzās ārā plašajās Centrāltirgus ārēs - prātīgākās no šīm domām vēstīja, ka jāņem cieši saujā tā lapiņu, kuru es tagad nevaru atrast, un jādodas uz nākamo kantori pieteikties bezdarbnieka pabalstam. Kādu brīdi gan es apsvēru iespēju pārdot bezdarbnieku kantorim ģeniālo ideju neizsniegt lapiņas, kuras mēdz nozaudēties, bet vienlaicīgi ar reģistrāciju bezdarbnieku rindās pierakstīt cilvēku uz pabalsta saņemšanu, bet tad sapratu, ka nē, nevajag, mani izsmies un notiesās uz sārta kā savulaik Koperniku. Un pofig, ka viņa griežas.

Ja jūs domājat, ka es pieteicos tam pabalstam, tad domājat tālāk, man vispirms lapiņa jāatrod. Ak jā, un rīt es dodos uz semināru Darba tiesības. Paredzu, ka kafija un zviedru galds nebūs. Nav viegli būt bezdarbniekam.

EOF

Nevaru izdomāt nosaukumu

2009-11-29T21:22:00.001+02:00

Labrīt, labdien un labvakar! Lai gumijas zābaki ir ar tevi, manu jauko lasītāj! Tā kā nu jau ir vakars un antisociālā ekoloģija lēnām izsvīst un vēl visādi pamet manu organismu, tad pastāstīšu nelielu stāstiņu par karmu un navigāciju.

Vispirms par navigāciju: mans autopilots vēl arvien darbojas nevainojami un sestdien, nākot mājās, nopirka avīzi, kas pēc ieraduma tiek sestdienās iegādāta jau gadus deviņus vismaz. Avīzē bija rakstīts par jaunākajām tendencēm mazmazsuņu modē (par to izteicās viena kaza, uz kuru paskatījies es sapratu - ja tās būtnes foto noliktu putnubiedēkļa vietā, tad putni ne tikai nezagtu graudus, bet arī iepriekšējā gada ražu atnestu atpakaļ), par jaunāko Aqua disku un kaut kas par krīzi. Par krīzi bija apmēram tā, ka mēs esam ļoti bagāta tauta - mums ir tik līdz mārrutkam visādu tautas kalpu, ka ir tikai loģiski, ka no atlikušās naudas diez kāda dzīvošana nesanāk. Ar karmu tam saistība tāda, ka kaut ko līdzīgu es izmetu sarunas karstumā pāris dienas atpakaļ. Laikam mani noklausījās.

Šodien sagribējās vēl kādu humoristisku rindiņu izlasīt un atvēru ziņu portālu, vortālu, hrentālu vai, tautas mēlē, ziņu lapu. Kaut kas par adventi. Vai tiešām darbības ar svecīti un vainadziņu tikai man un ugunsdzēsējiem liekas uzjautrinošas? Šveicieši referendumā atbalstījuši minetu aizliegumu. Ūja, kas ta puikiem nepatika? Lasam vēlreiz. Ā, minaretu aizliegumu. Vah, tas jau ir labāk. Pareizi ir, gribat minaretu - uzblieziet katedrāli Teherānā. Bļaustīties no torņa grib visi, bet kā ķieģeļi jānes, tā nav neviena. Lasu tālāk: Krievija koriģē vilciena katastrofas upuru skaitu uz 25. Izklausās, ka tur morgam kvartāla beigas un plāns jāizpilda. Vecrīgā varēs vizināties zirgu pajūgā ar rūķiem. Aha, un ar baltām pelītēm, rozā kāmīšiem un baibaka izbāzeni arīdzan. Ķīnā ar cūku gripu saslimuši divi suņi. Super, tagad arī Dienvidkoreja būs bada pārņemta valsts. Nokļuvu līdz pat sporta sadaļai: spēlētajiem bija liela vēlēšanas uzvarēt. A ko, citreiz spēlētaji iziet uz laukuma ar lielu vēlēšanos zaudēt?

Labi, apnika, tas jau kļūst apnicīgi. Visu labu, lasītāj, un ēd ābolus.

EOF

Pa skarbo

2009-11-21T19:34:00.000+02:00

Labvakar, cienītais lasītāj! Sagribējās ka nu man parakstīt un palamāties.

Kaut kur kaut kad plašajās interneta dzīlēs uzdūros viena ļautiņa jautājumam, kas un kā viņam būtu jāraksta savā blogā, lai viņu (autoru) lasītu. Tagad, pēc piecu minūšu sēdēšanas ar aizvērtām acīm, visiem topošajiem un esošajiem blogu rakstītājiem varu teikt tā - raksti visu, ko dvēsele kāro, bet ja tu, мудоёбище, kādreiz izdomāsi rakstīt ar baltiem burtiem uz melna fona, tad nebrīnies, пропидорашенный гандон, ka tevi neviens nelasa.

EOF

Stāstiņi

2009-11-10T14:29:00.004+02:00

Labrīt, jaukie lasītāji! Tā kā nevaru izdomāt sakarīgu otro teikumu, tad uzreiz pāriešu pie stāstījuma-vēstījuma.

Dzīvo zemes virsū tāds cilvēks-rakstītājs vārdā Stīvens Kings, interesantas tādas ne gluži bērnu grāmatiņas raksta, un vakar kaut kā nejauši atcerējos par viņu un pie reizes par savu vecmāmiņu. Nē, nav tā kā tu padomāji, lasītāj, vecmāmuļas man vēl abas dzīvas, saistība ar Kingu ir tikai vienai no viņām, saistība diezgan tieša: kaut kādos svētkos viena no viņām man uzdāvināja jauku un mīļu grāmatu, latviskajā tulkojumā saucas Zvēru kapiņi. Melni vāki, askētisks noformējums, kurā ietilpst melns un zaļacains kaķis. Jauki. Mīļi šādu grāmatu uzdāvināt, mazdēlam taču patīk kaķīši - tā gan jau ka padomāja vecā sieviete. Tā arī neesmu pajautājis, vai viņa maz zin, kādā stilistikā raksta krietnais Stīvens. Ak jā, te ir neliels ieskats, par ko tad ir šī grāmata.

P.S. Komplektā ar šo grāmatu der noskatīties Ravenous, pieejama arī Goblina tulkojumā.

EOF

Get a life vai tomēr nē?

2009-11-08T19:02:00.001+02:00

Labvakar, mans jaukais lasītāj! Veca ābolu sula lielos apmēros tomēr atstāj ietekmi uz veselību. Tiesa gan, to saka vecas kaktusu sulas tirgotāji.

Palasiet arī get a life aizsākumus.

Tad nu lūk, kaut kā tā sanāca, ka pa vidu starp pārgājieniem nācās krāmēt somu un izvilku es no tamās pavecu žurnālu, kuru tad nu pirms prommešanas pārlapoju. Žurnāls kā žurnāls, iepriecēja tas, ka tur bija minēts fakts, ka Triatel sāk piedāvāt push-to-talk pakalpojumus. Nu, tas bez komentāriem no manas puses, gan jau bijušie un esošie šīs lamām apvītās kompānijas klienti te paši parādīsies. Manu uzmanību piesaistīja raksts par blogiem un blogeriem, pats par sevi viduvējs raksts, ieturēts kā saruna ar tipa žurnālistes piedalīšanos, toties viens no sarunas dalībniekiem, Ģirts Slaviņš, toreiz vēl draugiem.lv direktors, izdeva šādu tekstu:
"... bet ārpus datora un blogiem rit īstā dzīve, kurā ir daudz citu vērtību un noderīgu darbu. Var kaut vai galdu saskrūvēt."

Idiots tu esi, Ģirt, un arī tas, kurš tev spogulī pretī skatās. Ja tev īstā dzīve ir skrūvēt galdu, tad kāda banāna pēc tu līdi par sociālā portāla direktoru, nevis gāji strādāt par Kombuļu desu ceha galdnieku? Kurš tev ir devis tiesības noteikt, kas ir dzīve, tu nelaimīgais lūzeri, kurš ģeogrāfijas olimpiādē dabūja atzinības rakstu, kamēr Laganovskis uzvarēja?

Es nezinu iemeslus, kāpēc tagad tam tur portālam ir cits direktors, bet zināma nojauta man ir - ja direktors uzskata, ka vispār viņa vadītais uzņēmums nodarbojas ~~ar huiņu~~ ar nesvarīgām lietām, tad tā arī sanāks, ja santehniķis ar roku līdz plecam podā domās par baletu, tad pods tecēs mūžam, ja sētnieki un koristi vadīs valsti, tad ķirurgi sāks dziedāt operā.

Morāle? Kad mana draudzene Elizabete pārtrauks sūdzēties rītā vakarā, ka viņai nekas nesanāk - tajā brīdī visi pasaules redaktori noņems cepures un brīdi paklusēs. Kad es beigšu domāt par darbā darāmo - tas nozīmēs, ka es esmu atlaists. Kad visi pasaules cilvēki sāks domāt, ka dzīve ir kaut kas tāds, kas rit kaut kur citur - tad arī maiju kalendārā iekaltais pasaules gals būs klāt.

P.S. Bet tomēr garšīga tā vecā ābolu sula.

EOF

Ziloņa murgi

2009-10-24T13:51:00.000+03:00

Labdien, manu mazo draudziņ! Kā tev neiet, ja pirmdien jāiet uz darbu! Bet ne jau par darbīgiem ziloņiem būs šis stāsts, stāsts vairāk būs par murgiem.

Sanācās atklāt, ka elektronu skaitļojamajā mašīnā maz vietas palicies, tādēļ vajadzētu kaut ko mest laukā, tikai ko? Tā, kas mums te ir... O, dakteris Māja, pie tam visas sezonas. Vai esmu visas noskatījies? Tātad noskatīšos.

Vispār jau seriāls ir slavas dziesma individualitātei, bet pie viena slavinot pūļa pārākumu. Tikai jo lielāks pūlis, jo stulbāks. Bet pūli tas uztrauc arvien mazāk. Šajā sakarā es tā arī nesaprotu, kas pasaulē tiek celts - komunisms vai kapitālisms, jo tikko pie apvāršņa parādās hokejs, futbols vai kāds cits tā sauktais komandas sporta veids, tā tiek sliets kapitālisms ar visu no tā izrietošo personības pielūgsmi, savukārt pārējā laikā lepni tiek plivināts komunisma karogs ar kolektivizācijas iezīmēm. Gribat teikt, ka globalizācija nav modificēta kolektivizācija? Sakiet, man pajāt.

Ir man viena paziņa, kurai reižu reizēm uznāk vēlme un organiska vajadzība izslēgt telefonu, neatbildēt uz e-pastiem un vispār nelikties ne zinis par pasaulē notiekošo - normāla tāda vēlme. Bet takš nē, viņas draudzene ir ieņēmusi galvā, ka ir personīgi atbildīga par meiteni un pierunājusi uz šādu domu vēl pāris draudzenes, līdz ar ko telefona pieslēgšana pārvēršas kaut kādā šovā ar darba nosaukumu "Izstāsti savu dzīvi", pie kam šova beigās tiek pieteikts nekad vairs tā nedarīt, jo "mēs taču uztraucamies". Vistu kolektivizācijas projekcija uz cilvēkiem. Lieki piebilst, ka meitukam uz šādiem aizrādījumiem ir pajāt.

Bieži tiek izteiktas tādas muļķības, ka dzīvot daudzdzīvokļu mājā ir drošāk kā privātmājā, jo vienmēr jau kāds kaimiņš būs mājās un zagļi nenāks. Piekāst! Man pagalmā ir apzagtas mašīnas un katrā mājā pa dzīvoklim, bet neviens neko nav redzējis. Nu tad kāda jēga? Otrkārt - visi normāli zagļi zin, ka ļautiņš privātmājā lielāko ienākumu daļu atdod par maksājumiem bankai, līdz ar to cerēt uz zeltu un briljantiem industriālos apjomos ir mazākais naivi (es nerunāju par zagļiem, kuri jau dzīvo privātpilīs), savukārt idiotu, kuri savu divistabu dzīvoklīti blokmājā ir piekrāmējuši līdz augšai ar bankai piederošām bagātībām, pie kam to visu nodrošinājuši ar super-puper-duperdrošām masveidā ražotām metāla imitācijas durvīm - tādu pietiek. Un mūsu mīļotais tautietis latvietis jau izsenis ir slavens ar to, ka uztraucas par kaimiņa labklājību - vai tik tam maitam neiet labāk.

Ko es ar šito palagu gribēju teikt? Neko, tie takš murgi. Starp citu - ja sieviete guļ ar vīrieti tāpat vien, tad tā ir mīlestība. Ja sieviete guļ ar vīrieti par naudu, tad tā ir prostitūcija. Ja sieviete ar vīrieti neguļ, bet naudu savāc, tad tā ir maucība. Atceros šo katru reizi, kad ieraugu nokāsto nodokļu summu.

P.S. Meklēju darbu. Māku rakt un māku nerakt.

EOF

Atnāca

2009-09-29T21:49:00.000+03:00

Labdien, lietus ūdens aplaimotais lasītāj!

Atnācis ir beidzot tas gadalaiks, kurš man tā patīk - rudens. Ja kāds nezin, tad mums te Latvijā vispār ir viens gadalaiks, tas pats rudens, tikai ar variācijām - ir agrais rudens, parastais un vēlais rudens, kā arī parudens, saukts arī par pavasari. Tā kā daudziem cilvēkiem rudens nepatīk un lietus vēl mazāk, tad viņi lieto lietussargus, kaut gan es šaubos, vai tāpēc, lai izsargātos no tā nesasalušā ūdens - pēc vakardienas un šodienas rūgtās pieredzes sliecos domāt, ka lietus patiesībā ir ideāls aizsegs maniakiem, kuri tad nu laimīgām sejām deso pa ielām, bruņojušies ar visdažādāko kalibru lietussariem un mēģina izbakstīt garām- vai pretīmnācējam acis. Visticamāk, ka šie ļaudis savulaik nav uzņemti medicīnas institūta oftomoloģijas nodaļā un tagad savu slēpto naidu izgāž uz nevainīgām līdzcilvēku acīm, pie tam jo zemāka un platāka šī maniaka šasija, jo diametrā lielāks lietussargs tiek izmantots neslēptajam uzbrukumam redzokļiem.

Atnāca un nostiprinājās pārliecība, ka var pastāvēt draudzība starp sievieti un vīrieti. Jā, draudzība. Un nevajag uz mani tā dīvaini skatīties, paši jūs samaitāti. Kādreiz izvāciet to gultu, kas tur rēgojas fonā, skatoties uz da jebkuru sievieti un paskatieties vēlreiz. Nu ko, ir savādāks skats?

Atnāca doma, ka slavenajiem austrumu būvniekiem kārtējo reizi izrādījās taisnība - ja ārā ir silti, tad arī iekšā ir silti. Šī pārliecība ir tapusi divos siltos praķos.

Ieradās arī negaidīti izdevumi - ja aizmirst telefonā izslēgt visus skaipus un citus ziņotājus, tad telefons dara ko? Pareizi, ar tiem ziņotājiem sazinās caur maksas cauruli. Nav jau gluži tik dārgi kā gāzi no Dašavas abonierēt, bet nu tomēr.

Atvilkās sajūsma (jau kuro reizi) par to, līdz kurienei tehnika aizripojusi - sēdi ka nu tu kaut kur citur un darbojies pa mājās palikušo elektronu skaitļojamo mašīnu kā radinieks. Skaisti. Tikai reizēm nevajadzīgi.

P.S. Atkārtošos - interesanti, kad šogad atnāks ziemsvētku dāvanu cinga?

EOF

Meklējumos

2009-09-18T22:06:00.000+03:00

Labvakar, manu mazo draudziņ! Lai spēks ar tevi un visiem taviem gaismas zobeniem!

Pastāstīšu ka nu tev pasaku - dzīvoja reiz kāds skolnieks mazs, kurš bieži gāja uz skolu... mmm... nu tobiš divas nedēļas gāja uz skolu, jo pēc pirmā septembra kā reizi uz divām nedēļām iestājās eiforija, jo visu vasaru nebija apspļaudīts Egons un aiz bizēm raustīta Mudīte, nebija mērīts ar gailīšiem havajā un telefoniem gaitenī. Bet - ak sāpe! - jau otrās nedēļas beigās tas bija apnicis, učuki arī lohi, tāpēc jāpaliek mājās, tikai jāizdomā, ko senčiem ieborēt. Hmm... vakar ēdu sēnes... saindējos... jāpameklē gūglā...

Tā nu šis kāds smadzeņu mazspējas laimīgais īpašnieks ierakstīja meklētājā latviešu ēdamās sēnes un nonāca manā blogā, lai es varētu par viņu paņirgāties. Un es vēl domāju, ka augstākais cilvēces sasniegums ir Rēzeknes rajona globuss vai staigājošie igauņu jāņogkrūmi. Ak es naivais.

P.S. Un kad, блять, tu, datorlietotāj, iemācīsies lasīt angliski un veikt bezmaksas update??? Nākas citēt biedri drunk_lizard: cоздайте еще более понятный интерфейс и мир создаст еще более тупого юзера.

EOF

Īsais

2009-09-11T01:20:00.000+03:00

Šodien biju Rock'n'Riga. Vienīgais skaistais bija Džeina.

P.S. Pārējais skaistais ir mājās.

EOF

Neraža

2009-09-07T21:18:00.001+03:00

Labvakar, mans lasītāj! Stāstīšu ka nu tev par neražu.

Atnācu ka nu es mājās (tā vēl nav neraža), apsēdos pie elektronizētā drauga, kaut ko palasīju, gribēju iet ēst vakarā ēdamo, bet... sākās neraža.

Pēdējā laikā atkal atradu un klausos Big R Radio - 80s Metal, Big Hair, Big Riff. Un ko jūs domājat - pa dienu, kad es kvernu darbā, tur skan mani neuzrunājošas dziesmas, savukārt tagad, kad vēders saka, ka tūlīt aptīs zarnas ap mugurkaulu un izbeigsies, tad skan kas? Jā - Whitesnake, Motley Crue, Vixen, Killer Dwarfs, Europe, Slaughter, Enuff Z Nuff, Warrant, Twisted Sister, Faster Pussycat, L.A. Guns, Kiss, David Lee Roth, W.A.S.P., White Lion, Skid Row, Poison, Alice Cooper, Guns'n'Roses, Bon Jovi, Def Leppard and so forth. Un tie gabali, kuri mani aizķer un priecē. Vai nav neraža? Kad es tikšu ēst???

UPD
Ja Kickstart My Heart uzliek kā modinātāja signālu, tad no rīta ir iespēja tikt pie ekskluzīva sitiena pa ribām. Paklausieties paši.

EOF

Komentāri

2009-08-30T21:09:00.002+03:00

Labdien, manu mazo lasītāj! Lai tev rīt viegli!

Vakar te bišku krāmējos pa galdu un atradu tādu lietu kā Return Form - tādu tu kā kārtīgs amerikāņu pircējs saņem kopā ar nopirkto/uzdāvināto preci un mantas nepatikšanas gadījumā sūti atpakaļ, lai pārdevējs saprot, ko tu gribi - apmainīt mantu pret citu vai dabūt atpakaļ piķi. Ja nu gadienā mantu gribas samainīt, tad tur ir ieķeksējami iemesli, aiz ko tad tā, par tiem tad es arī sapriecājos. Tā kā nesen sanāca saruna par klientiem, tad šis ir jauks ilustrējošais materiāls. Ak jā, mani komentāri pielietojami tad, ja cilvēks pats to mantu pircis nevis saņēmis dāvanā no trešās sievas otrā vīra pirmās sievasmātes jaunākās meitas vecākā dēla.

Tātad - Return Reason:

Item Not As Described - a tev ko, naudu nav kur likt, ka pērc visādu herņu neskatoties?
Did Not Look Good On Me - bļin, Bryan Adams atradies...
Priced Too High - vot lohs. Ko ta, naudiņas alum aptrūkās?
Item Failed After Use (viens no labākajiem) - блять, cik ilgi tu vēl nesīsi tos prezervatīvus atpakaļ?!?
Excess Shrinkage - pie tam pašrocīgi vulkanizētos prezervatīvus.
Changed My Mind (best of) - un kur tādus kretīnus ražo... nākamreiz skaidrā nāc uz veikalu, OK?
Did Not Like Color - ej apsities pret sienu, daltoniķi!
Arrived Too Late - a ko, nākamgad neko mugurā nevilksi?
Inadequate Packaging - mhm... tātad kur tev tās hemoroidālās svecītes iepakot?

Un atcerieties - klientam nekad nav taisnība! Pagaidām šo saukli gan ievēro tikai valsts iestādes...

EOF

Nu ļoti "gudrais blogs" divi

2009-08-13T17:48:00.004+03:00

Sākums ir pie Elizabetes, es tikai sāku rakstīt komentāru, bet atkal aizrāvos.

Tātad sieviete ir ielikusi 93 faktus par sevi, bet man ļoti patīk komentēt. Pošogaļi.

...Так я взялась за ручку. Мне было 8 лет - jā, jā, un citi vēl tagad nezin, kas ir ручкa.

Я четко знаю свои цели и свое предназначение. Знала это лет с 15 - mmm... no kuras klases tevi izmeta?

Я пишу медленно, и это очень трудо- и энергоемкий процесс - tā gadās, ja ir ручкa, bet burtus vēl nepazīst.

Художественную литературу я читаю выборочно — либо классику, либо книгу с очень хорошими рекомендациями - pareizi ir, nav ko piesārņot galvu ar savām domām un uzskatiem.

Я бы хотела научиться рисовать, фотографировать и писать музыку на профессиональном уровне - a grīdu slaucīt tu jau māki?

Я уверена, что оставлю след в литературе - piedirsīsi bibliotēku?

Я очень упорна и всегда заканчиваю начатое. Это предмет моей гордости - točna bibliotēku.

Я не боюсь неудач. Упав, всегда поднимаюсь и начинаю заново - nelaidiet šito bābu bibliotēkā!!!

Доброта и ум — это главное в человеке - un ir vienalga, kādas krāsas lexusā viņš braukā.

Я феминистка - nu par to es nebrīnos.

Мне все равно, какая у человека национальность - превед медвед!

Демократические ценности значат для меня очень многое - ak tad tāpēc tu esi feministe...

Я космополит - ja pasaule pieņēma crocs, tad kāpēc lai tevi nepieņemtu.

Из всех пороков наихудшими считаю трусость... - jā, jā, es arī dienās MM pāršķirstīju.

Постоянное саморазвитие — в отношениях с близкими, в работе, в творчестве — это мой девиз, основа основ. Люди, которые придеживаются подобных взгядов, особенно мне интересны - savdabīgs aicinājums uz publisku masturbāciju?

Я не верю в гороскопы, гадания, карму, астрал, НЛО и прочие ужасы - toties tici laika ziņām, fenšujam, tantiņai tirgū un zmejam Goriničam?

У меня очень низкий IQ — второй с конца - значит до конца не сдурела... бывает.

Я все детство провела в обществе книг - vecāki ieslēdza grāmatskapī?

Я не курю и почти каждый день хожу в спортзал - a ko, sportzālē cigaretes nepārdod?

Я очень редко болею по-настоящему - а жаль...

Меня не пугает старость. Мудрые, красивые, остроумные старушки — это замечательно. Хочу быть такой - не светит.

Я очень люблю свою маму. Она мой друг - tātad grāmatskapī ieslēdza tēvs, izlaida māte.

Я не выкладываю подробности о своей семье в Интернете. Это личное - о какой еще семье?

Музеи, библиотеки и книжные магазины — моя страсть - āāā, nelaidiet viņu arī muzejos un grāmatveikalos!!!

Мне никогда не бывает скучно. У меня столько дел, что их не переделать за целую жизнь - jāāā, sniegu slaucīt Sibīrijā nav viegli.

Я терпеть не могу, когда меня погоняют - pie ikdienas jāpierod.

Если бы мне дали 300 миллионов долларов, я бы ничего не изменила в своем образе жизни. Разве что давала бы больше на благотворительность - а вот пиздеть не надо.

Лучшее из удовольствий — разговор с умным человеком - tā tu sūdzies, ka ar tevi neviens nerunā?

Я даю деньги на операции больным детям - lūdzu precīzu bērnu sarakstu. И непиздим.

Я проста... - tik vienkārša kā zeme, kā dubļi, kā Ļeņins.

Люди, которых я ценю и уважаю, как правило, отвечают мне взаимностью - un kā jums trijatā ir?

...Огнестрельное оружие тоже не люблю. Хотя у меня есть пистолет - bet sekss tev patīk, ja? Un tāpēc vajag pistoli?

Моя несбыточная мечта: хорошо бы в Америке говорили по-русски! - tātad ar angļu valodu ir nopietnas problēmas. Bet pie zema IQ tas nav pārmetums.

Я люблю лес и океан. От земли я подпитываюсь, как от розетки - tas ir kā? Iebāz galvu kurmja rakumā?

В Америке меня огорчает неумение вести внешнюю политику - un tad iznāku es: viss baltā.

Я люблю высоту — горы, высокие здания - pacieties, gan jau kāds pagrūdīs.

Я выгляжу лет на 8-10 моложе, чем есть на самом деле - ja vēl gudrāka izskatītos.

Я люблю свежепожаренные семечки - un tad piespļaudi visu dzīvokli?

Блять, no kurienes šitie aug?

P.S. Nu jā, tikko izlasīju identisku paola_maldini komentu.

EOF

Browser wars

2009-08-13T15:12:00.005+03:00

Sveicināts, mans mazais draudziņ!

Sēdēju ka nu mājās, daudz lasīju un daudz eksperimentēju, līdz kamēr sapratu, ka datora drošība un izmantošanas ērtums ir divi ļoti grūti savienojami jēdzieni, kuros liela nozīme ir lietotāja aurai, fenšujam un vispārējai inteliģencei. Bet nu neieslīgšu profesionālajā kretīnismā, tas tāpat nevienu neinteresē.

Ir tāda lieta kā internet browser, latviski saukts interneta pārlūkprogramma, pazīstamākie pārstāvji ir Opera, Internet Explorer, Firefox, Safari, Chrome plus vēl kaudze visādu izstrādājumu. Tieši tāpat kā ir kaudze visādu automašīnu, kaudze visādu reliģiju, kaudze visādu sieviešu/vīriešu etc un par visām varītēm ir jāmēģina pierādīt, ka mana izvēle ir vislabākā. Ak tu lieto citu interneta pārlūku? Idiots tu esi. Ak tev ir cita reliģija? Idiots tu esi, es tevi tūlīt noduršu/sadedzināšu/uzspridzināšu. Tu ar citas firmas mašīnu braukā? Mudaks tu esi, es te vienīgais baltā. Un interesantākais ir tas, ka vairums pamatojumi ir no sērijas ābols ir sūds, jo tas nav apelsīns. Un cilvēkus, kas mēģina kaut ko konstuktīvu iebilst, neviens nedzird, jo kretīniskais vairākums по любому ir skaļāks.

Un ja kāds man mēģinās iestāstīt, ka cilvēks ir radības kronis, tad es vislabākajās civilizācijas tradīcijās atļaušos viņu nolamāt un iekraut ar cirvi pa galvu, lai pievērstu savai vispareizākajai ticībai ibo tolerance ir kaut kas līdzīgs Lohnesa nezvēram - visi ir dzirdējuši, bet neviens nav redzējis.

P.S. Tā bildīte ir ilustrācija iepriekšējam postam - tā ir jāizskatās desktopam.

P.S.S. Šeitan to arī ir interesanti aizpildīt.

EOF

TTP

2009-08-11T11:44:00.002+03:00

Labrīt šajā jaukajā dienā! Atcerieties - ja alu dzer pirmdienā, tad grūta diena ir otrdiena...

Piemīt man tāda īpašība kā braukt uz darbu, pie kam braukt ar transportu sabiedrisko, kas gan reizēm ir diezgan nesabiedrisks, bet ne par to šoreiz stāsts. Tā kā vakar likten's bij' lēmis, ka es nakšņošu kaut kur citur, tad šorīt es no turienes kaut kur citurienes braucu un blenzu pa logu, kā arī novērtēju cilvēku gaumi un stila izjūtu, jo šī ir viena no sabtransporta labajām īpašībām - iekāp tu tādā braucošā istabā un mierīgi studē psiholoģiju, modi un sazin ko vēl.

Tātad nu ir tā - vasaras sezonā vīriešu modes klasiska un nezūdoša vērtība ir melnas/brūnas sandales, kas uzvilktas uz melnām zeķēm, bišku augstāk ir īsbikses ar koda nosaukumu šorti, ansambli noslēdz īspiedurkņu krekls, reizēm pat gludināts. Ja vēl rokā trāpījies portfelis, tad paskats šādi staigājošam mūjābelim ir vienkārši graujošs - laikam uzvalka bikses līdz celim sabojājis, iebrienot Lubānas klānos, tāpēc ņēmis šķēres un bojāto daļu vienkārši nogriezis. Šajā modes grupā gan ir savi izlēcēji - ir redzēts vīrelis gludinātos šortos, gludinātā kreklā ar zīda šlipsi, brillīte zelta rāmī un (блять!) melnās zeķēs un sandalēs. Jop...

Sieviešu mode daudz neatpaliek - какова хрена pilni sieviešu žurnāli ar padomiem, kā nomaskēt to, kas ir par daudz/par maz, ja pa ielu slāj govis ar tauku krājumiem uz sevis tādiem, ka Āfrikas badacietēji bērni būtu paēduši visu gadu, iespīlējušas visu savu provīziju apģērbā, kas izskatās kā atņemts tam pašam āfrikāņu bērnam, nomālējušas to vietu virs kakla, kur parastiem cilvēkiem ir seja, ar tādu krāsas daudzumu un tādā kvalitātē, ka āfrikāņu cilšu šamaņi nomirtu aiz šausmām, aplējušās ar nezinu ko, bet 1925. gada Ženēvas konvencija par ķīmisko kaujas vielu neizmantošanu toč ir pārkāpta, un slāj tā, it kā būtu pasaules naba, zemes ass un galaktikas centrs vienlaicīgi. Un blakus viņai vīrelis, kurš atgādina ilgi tumšā vietā audzētu cūku pupas pāksti ar diloņslimas un aiz to vājprātīgas dzeguzes cienīgu skatienu. Protams, ka sandalēs un melnās zeķēs. Блять.

Braucošajā istabā sēž blonda vāvere. Laikam stilīga. Jo paņemt ķīniešu kedu, noraut augšu, to aizvietot ar kaut kādu siksniņu vijumu bišku virs potītes un nosaukt to par stilīgu var tikai garīgi nepilnvērtīgs pūces izbāzenis. Nēsāt arī. Tāpat kā iekarināt ausīs zelta krāsas plītsriņķus un regulāri atglaust savus ilgi ūdeņraža peroksīdā mērcētos matus, lai citi var redzēt šos metalurga murgus. Ideja par matu apgriešanu nerullē. Starp citu - pērciet Apple produkciju, tas ir spēks, jo šitā Frankenšteina radiniece tik ilgi grozīja rokās savu aipodu, kamēr atnāca ideja piezvanīt kaut kam un sākt apspriest sestdien gaidāmās vecmeitu ballītes plānu. No rīta. Trolejbusā. Regulāri izdodot neadekvātas un neartikulētas skaņas. Un es vakar dzēru alu. Блять.

Redzēju pilsētā daudz makšķernieku. Jo kāda cita iemesla dēļ lai šie cilvēki klīstu apkārt makšķernieku vestēs? Aiz iedzimta stulbuma taču nē. Redzēju arī vesti makšķerniekam-striptīzdejotājam. Principā ir tikai kabatas, pārējais darināts no tā caurspīdīgā palaga, kas Hamleta tēvu padara par rēgu un kas ir attāls radinieks kalgotkām. Somu iegādāties nerullē.

Stilīgi ir nēsāt somiņas pie siksnas, vēl stilīgāk ir uzvilkt maiku, kas izceļ burvīgi sasvīdušā vēdera apjomus (Āfrikas badacietēji bērni paēduši vēl vienu gadu), kuru sabāzt šortos, kurus apjozt ar siksnu, pie kuras piekarināt to somiņu. Un kājās uzvilkt melnas zeķes un sandales. Блять.

Tikko ieklīda viens kolēģis, kurš arī pārkāpj to Ženēvas konvenciju. Varbūt viņš mazgājas, bet nu ūdeni točna nemaina. Un tas pat nav блять, tas ir... nu labi, paši saprotat.

Viss, iešu pīpēt. Un beidziet smaidīt, tas kaitina.

EOF

Augustelis un reperi

2009-08-06T13:24:00.002+03:00

Labrīt, manu mazo draudziņ! Lai tev smaids pa visu ģīmi!

Kā jau katru gadu, tad arī šogad dikti negaidīti ir sācies augusts - ar pazeminātu ūdens līmeni Rīgas hidrauliski elektroniskajā hesā, ar izsalkušiem dunduriem tālās un civilizāciju ar aizpampušu aci redzējušās vietās, ar lielu ogu un sēņu ražu, kā arī ar pilnīgu neziņu par jaungada sagaidīšanas vietu.

Bet ar reperiem bija tā - izrakām četras bedres, lai atrastu trīs tos pašus. Morāle? Reizēm labākais draugs ir nevis satelīts tur augstu augstu aiz daudziem kokiem, bet mērlente un pieticīgas matemātikas zināšanas tepat uz zemes. Toties tagad zinu, ko dzer Ķeguma (un gan jau ka ne tikai) iedzimtie: stiprināto balto augļu vīnu "Daina". 19 ātrumi iesprostoti 0.7 tilpuma butelītē. Komentāri lieki.

Apzināta arī vieta Latvijā, kur nepalīdz nedz ārējais satelīts, nedz iekšējais, gandrīz 20 gadus ar orientēšanos pulētais, kolēģa kompass. Kaut gan par to kompasa nestrādāšanu es pēc Barbaras mātes stāsta vairs nebrīnos. Nu nekas, trešo reizi gandrīz neapmaldījāmies, ar kādu desmito reizi jau atradīsim kā žīds gešafti.

Beidzot sapratu, ka latvju senējais parunis "solīts makā nekrīt" attiecas uz meteorologiem. Vai arī uz laika apstākļiem, īsti nezinu.

Bet lai nu kā - audzējiet gladiolas, tās īstās ir pusotrmetrīgās.

EOF

Matucis

2009-07-27T09:18:00.003+03:00

Labrīt, manu mazo draudziņ! Lai tev jauka šī nedēļa un nesāp mugura!

Bija gadījums - piektdien, kad cilvēces apzinīgākā daļa devās uz Baltic Bitch Party un līdz turienei netikušie palikās Zvērā, es, kā jau cilvēces saprātīgākās daļas pārstāvis, devos satikties ar meituku tepat dižciemā. Un labi, ka tā.
Īsi par meituku - vispār jau mans spoguļattēls, tikai krietni skaistāka. Tā nu mēs sēdējām, kamēr meituks nosprieda, ka nav mani redzējusi bez matiem, ko varētu atrisināt, aplūkojot vecas fotogrāfijas, bet manam spoguļattēlam (tāpat kā man) ar to ir par maz, līdz ar to tagad esmu saistīts. Saistīts ar derībām.

Derības ir tādas: es apņemos savā 30 gadu jubilācijā būt ar 7 cm gariem matiem, savukārt meitene-zeltene apņemas negriezt matus no derību noslēgšanas dienas (piektdienas, 24. jūlija), tātad uz manu jubilāciju viņa varētu ierasties ar matiem līdz dibenam. Zaudējuma gadījumā es apņemos pusgadu iet balles deju kursos, savukārt viņa nedēļu staigās ar zaļiem matiem. Nu tā kaut kā...

Tajā pat vakarā atjaunoju citu norunu - ja meituks (jau cits) līdz 30 gadiem nebūs apprecējusies un es tāpat, tad precēsimies savā starpā.

Vispār jau es tajā un nākamajā sarunāju un sadarīju vēl visādas interesantas lietas, bet tas jau tāpat nevienu neinteresēs. Bet mugura sāp vēl šodien...

EOF

Atgriezums

2009-07-10T09:57:00.002+03:00

Sveiks, manu mazo draudziņ! Biju izgais, bet ir apakaļam.

Ja nu kas, tad šis te iraid komentāru apkopojums par šeit lasāmajiem ierakstiem, svaigākajiem četriem skaitā, kā arī bišku kaut kas vēl.

Emmm... Ar to vadīšanu jau nu ir tā, ka tu vari piemēroties visām un visiem, tikai pastāv ļoti liela iespēja, ka pēc laika tu nevarēsi atrast pati/pats sevi ibo viss ir izšķiests sīknaudā. Kaut gan pilnīgi piekrītu viena paziņai, kura savulaik izteicās, ka sekss ir kā džeza un pieccīņas apvienojums - ja nebūs izturības, tad ar improvizāciju vien cauri netiksi un otrādi. Pieļauju, ka tas attiecas arī uz vadīšanu - katram ir savs izturības līmenis, kuru var censties atvietot ar improvizāciju, jautājums ir par to, vai konkrētajam partnerim šāds lietu izkārtojums un attiecība ir pa dvēselei vai nav.

Viens meituks, kura mani pietiekami labi pazīst, apvainojās uz mani par to, ka es viņu uz jāņu svinēšanu uzaicināju kā trešo (jā, jā, zinu, ka normāli ļaudis 23. no rīta jau zin savu svinēšanas vietu, taču tas man nekad nav traucējis pieņemt, ka viņi to nezin), taču tas viņai netraucē regulāri aizmirst manas dzīvesvietas lokāciju. Atšķirība tikai tā, ka es uz viņu par to slikti nedomāju.

Ir cilvēki, kuri stāsta skaļi par sevi un nesaprot, ja kāds nestāsta par sevi - novēroju to katru rītu, kad eju uz sabtransportu, pie tantukiem, kuras kā zvirbuļi satupušas piesaulītē. Īpašība novērojama arī pusaudžiem un cilvēkiem dzērumā. Ne visiem, bet daudziem. Varbūt tā ir īpašas draudzības izrādīšana, varbūt pieklājība, es gan to sauktu par nepieklājību un takta trūkumu, jo kāda man daļa gar to, ka tev nesen izoperēti hemoroīdi vai kas tev mainās no tā, ka man ir jauns seksodroms? Ja vajadzēs un būs lemts, tad mēs to tāpat laika gaitā uzzināsim, pretējā gadījumā tā ir lieka informācija, kas aizņem vietu, varbūt to vietu smadzenēs, kurā varētu iestūcīt augstāko matemātiku komplektā ar Bali-Bali salas iedzimto iniciācijas rituāla dejas soļiem.

Nu labi, īstenībā es te cepos, man ar šādu informāciju pilns pauris, tikai es reti ar to dalos, vairumā gadījumu es izplatu secinājumus, ko esmu izvedis no šīs informācijas. Jo informācija ir fakts, ka pusčetros notika randiņš. Secinājums ir tāds, ka sekss būs ātrs. Vai nebūs vispār. Vai arī kāds nokavēs darbu. Kā, vai tad man darbs nesākas desmitos? Dīvaini...

Savulaik kaut kur te, bet senāk rakstīju par to, ka gaidu ādas jaku no štatiem. Sagaidīju. Un principā nenovilku līdz vēlam pavasarim. Vispirms jau tāpēc, ka ādas, otrkārt tāpēc, ka tagad viņa (jā, jā, tieši viņa) ir simtkārt mana, jo piedurknes ir manu roku leņķi, jo smaržo pēc manis, jo šitais noskrambājums ir pret betona stabu Lietuvas pierobežā, šitais pret metāla trosi Baltkrievijas pierobežā, šito es nobrāzu Igaunijā, savukārt šitais ir pret asfaltu tepat Rīgā. Un pēc gadiem, kad veselais saprāts teiks, ka nu vajag pirkt jaunu, es šamo (saprātu) aizdzīšu pīpēt un jaku valkāšu tik ilgi, kamēr viņa sadalīsies uz manis.

Ieklīdu savulaik krogā, stāvēju, dzēru savu dzeramo, kamēr pamanīju sev pievērstu kāda jaunekļa skatienu. Un nē, es nebiju ne Purvā, ne XXL, bet čalis skatījās nevis uz mani, bet uz manu ādas mēteli, kuram ir gadi 14 un viss no tā izrietošais - vecuma patīna, apskrāpējumi un ieēdušās ieloces. Ja es būtu lietojis vairāk spirdzinošos dzērienus, tad būtu viņam pārdevis savu mēteli, jo čalis bija gatavs pirkt. Ir taču dīvaiņi pasaulē.

Sapratu arī to, ka esmu pietiekami pieklājīgs, taktisks un tolerants (tas viss gan vairumā gadījuma attiecas uz cilvēkiem, kuru viedoklis man kaut ko nozīmē), lai nevarētu meituku aizsūtīt labi tālu. Es saprotu, ka cilvēks jūtas apdalīts no citu uzmanības, ka viņai nav savas kompānijas, ka tas viss aiz zema pašvērtējuma, bet nu ka nepielec, ka ne jau es esmu tas īstenais un vienīgais pašnovērtējuma cēlājs.

Gribēju vēl kaut ko rakstīt, bet dikti sagribējās pīpēt. Rakstiet vēstules!

EOF

Vēlējumi

2009-06-08T10:31:00.003+03:00

Labas rītas, lasītāj ak tu, kas pamodies! Vēstīšu tev par seniem laikiem vēstījumu, manu mazo draudziņ!

Par tik seniem nemaz ar nē, bet par vēlēšanām gan. Pareizāk sakot ne par vēlēšanām, bet par humoristiem, kas priekšvēlēšanu reklāmas sacerēja. Un nesakiet man, ka latvju tautai nav humora izjūta - ir, ir. Par piemēru cilvēks-buldozers: milzīgs plakāts ar viņa bildi un tekstu Mani darbi ir man aiz muguras. Nu ko, ja aiz muguras, tad aiz muguras, bet vismaz fona bildi varēja sakarīgāku izvēlēties, jo diezvai viņa sieva bija priecīga, sevi tur neieraugot. Kaut gan varbūt kā reizi sapriecājās - tātad kāzu nakts vēl priekšā.

Šorīt ieraudzīju mistiskas partijas, kura startēja ar numuru 13, reklāmas plakātu: 13.janvāris ir revolūcija, 13.saraksts ir... mmm, neatceros. Es ceru, ka viņus neievēlēja, jo ievēlēšanas gadījumā domes mājai ne tuvumā nevarētu pieiet: bruģis izrakņāts, mašīnas apgāztas, veikali izdemolēti. Ja arī kāds iekļūtu domē, tā viņam hlibis ar ķieģeli pa galvu, iedotu lēto vermutu bez uzdzeramā un ārā ejot vēl menti pa nierēm uzšautu.

Bija vēl kaut kāds milzīgs puisis pa visu bijušās rūpnīcas Sarkanais kvadrāts sienu izvilkts. Jocīgs tāds cilvēks - ar trim rrr uzvārds. Ņemot vērā, ka savulaik tur karājās zelta zivtiņas reklāma, tad visticamāk, ka zelta jaunatne uzskatīja viņu par jauno seriāla dalībnieku un tā vietā, lai balsotu, aizgāja piedalīties SMS ātrrakstīšanas čempionātā.

Bija vēl visādi interesanti saukļi, bet nav man galva miskaste un pēc kaut kāda laika to visu varēs dzirdēt un lasīt atkal, bet vienu gan es zinu noteikti - pa swh rock skanošā princešu skolas reklāma mani kaitina vairāk par visu latvijai reklāmu, jo jaunie idioti sevi beidza slavināt līdz ar vēlēšanu noslēgumu, savukārt kad vēl tikai beigsies nauda tai manekenu skolai.

Ak jā, vēl ielūkojos kalendārā un tagad zinu, ka 22.jūnijā ir varoņu piemiņas diena. Kādu varoņu - nav teikts, bet datums nejēdzīgs ibo kā varoņus vajadzētu godināt tos, kuri 29.jūnijā ne tikai ieradīsies darbā, bet būs spējīgi arī pastrādāt.

EOF

Buberts

2009-05-31T20:28:00.001+03:00

Maijucis

2009-05-18T11:42:00.003+03:00

Labrīt, lasītkārais lasītāj! Neprasi man, kur es biju un nedzirdēsi, kur būtu jābūt tev.

Šorīt tā sagadījās, ka pārmaiņas pēc brokastu ēdu virtuvē (kompis nosprādzis, cita nav, taisīt slinkums, varbūt šovakar) un pie reizes lasīju avīzi, kuru es kaut kad sestdien kopā ar cigaretēm nopirku, bet kāpēc - nezinu. Laikam vajadzēja. Tātad avīze sestdienas un pirmā lapā viedoklis par tautu, kura visādos veidos noliek Busuli un viņa dziesmu, bet fano par pašu eirodebilivīziju. Autore vai autors izteica klaju sašutumu par to, ka paši vispirms par dziesmu nobalso, bet pēčāk lamājas, savukārt es neesmu politkorekta avīze un pie kājas man abonenti, tāpēc paturpināšu domu.

Ir tā - ja pareizi atceros, tad mūsu dievzemītē par dziesmu, kura sūtāma uz dižkoncertu, balso skatītāji un profesionāla žūrija tur ko nosaka visai maz. Tā? Tātad sanāk, ka balsojušais skatītājs, lamājot Busuli, lamā pats sevi. Ak tu nebalsoji vispār un lamā? Tātad tu lamā savu balsojušo kaimiņu, kurš balsoja par Busuli. Tu balsoji par kādu citu, bet tāpat lamā Busuli? Tātad arī tu lamā kaimiņu, kurš balsoja par Busuli. Un tā nu pilns internets ar orālās nesatures un hroniskas dzimumnespējas mocītiem (kaut gan viņi nemokās, viņi to izbauda) ļautiņiem, kuri izgāž visus savus mēslus uz kaimiņa, kurš gan dara to pašu. Un nevienam neienāk prātā (muguras smadzenes arī var saukt par prātu) vecā anekdote par diviem kuiļiem sūdu bedrē, no kuriem augumā mazākais saka lielajam: Tu tikai nedirs! Jo tautai silti, jauki un vēl no augšas siltums krīt. Ляпота!

Pats konkrēto dziesmu esmu dzirdējis divreiz (man patika), nevienu no komentāriem lasījis neesmu, pasākuma laikā biju kaut kur citur.

Kaut kad ap to laiku notikās arī geju, lesbiešu un vēl visādu pidaru gājiens, pie kam vienlaicīgi ar antipidaru gājienu, kaut gan man kā garāmgājējam bija diezgan grūti pateikt, kurš ir lielāks tas pats.

Savukārt šī nedēļa iesākās ar apziņu, ka esmu grūtnieks (cilvēks, kam ir grūti (© Elizabete)), kas savulaik velk līdzi to, ka sulas da tējas ir garšīgi dzērieni. Varbūt arī sejas krāsa uzlabosies.

Salamat!

EOF

Tulku lietas

2009-05-11T13:32:00.002+03:00

Sveiks, lasītāj ak lasošais! Tikko te viens ambālis apjautājās, vai drīkst (sic!) uzlikt uz darba datora vienu mazu programmeli. Ieteicu viņam apdomāt, vai šādi reklamēta programma ir cienīga atrasties uz viņa datora, bet to, ka programma nestrādās dēļ strādājošas ugunssienas - to gan nepateicu.

Programmas reklāma tātad lasās šādi:

TVAnts будет популярной программой игрока multimedia p2p tv полагается на технологии BitTorrent (BT) для того чтобы поставить видео- содержание к телезрителям для того чтобы обеспечить высокое качество и ровное воспроизведение. Уникально характеристика TVAnts сравнивая к другим применениям P2PTV что TVAnts содержит серии каналов в реальном маштабе времени tv свободно-к-vozduxa, каналов кабеля, спутниковых каналов и kanala радиосвязи, включая paid подписанные наградные каналы.

TVants также приобретая славолюбие должное к наличию английской поверхности стыка потребителя. Большинств медиа-проигрывателей течь P2PTV such as PPLive, PPStream и другие начаты в Китае, с только поддержкой китайскийа язык. Английская поддержка позволяет потребителям в странах нон-Kita4 такие как Италия, Греция, Испания, другие страны europe, Таиланд, Корея, япония и больше передать и течь каналы tv от той страны. Это способствует до над 700 каналов имеющихся в TVants. Во время прямая телевизионная передача английской спички premier Леаге (EPL) soccer/footlball, it’s отсутствие сярприза, котор нужно увидеть которые больше чем пара каналов включая ESPN и CCTV-5 которое показывающ спичку, каждое в по-разному языках комментариев.

ВАЖНО: Вы читаете страницу переведенную машиной обеспечена "как" без гарантированности. Не похоже на людскому переводу, машинный перевод не понимает грамматику, семантику, синтаксис, идиоматизмы естественного языка, таким образом часто производит текст неточного и низкого качества который обманчив и непостижим. Таким образом, пожалуйста refer to первоначально английская статья когда в сомнении. Получите помощь или способствуйте концы или выходки на Мои Форумы.

Njā, tagad sāku saprast, kā radušies tādi teksti kā cienītās rakstnieces publiskai apskatei izliektie un ne tikai tie. Šitie vismaz godīgi cilvēki - tā arī ieliek, ka tulkojusi mašīna, nevis uzdod to par savu grūti sūri veikto veikumu.

P.S. Ir tāda filma kā We Were Soldiers, kur tulkotāju uzcītīgās darbības rezultātā frāze broken arrow bija pārvērtusies par божий огонь. Nojaucām filmas jēgu? Vai, atvainojiet, nav jau pirmā reize.

EOF

Nu tā

2009-05-04T15:36:00.003+03:00

Cienītā!

Pirms kāda laika jūs izteicāt vēlmi aizpildīt vakanto personīgā asistenta vietu – pēc neilgām pārdomām piesakos uz šo atbildīgo amatu.

Mana līdzšinējā pieredze saistīta ar brīvprātīgu darbu kā tehniskajam konsultantam un izpildītājam – darba pienākumos ietilpst klienta vēlmju un prasību apzināšana, spēja momentāni mainīt darbības stilu, kā arī izdoma un atvērtība jaunām idejām. Tā kā uzskatu, ka jebkurā projektā viens no svarīgākajiem aspektiem ir tieši process, tad uzsvaru lieku uz to, lai atdeve uzstādīto mērķu sasniegšanā pārsniegtu patērēto laiku rezultāta sasniegšanai.

Es vēlētos ieņemt konkrēto amatu, jo darbs šādā amatā, kas saistīts ar lieliem izaicinājumiem, ir saistīts arī ar profesionālās izaugsmes iespējām, kā arī ar pilnvērtīgām manu tiešo prasmju un zināšanu pielietošanas iespējām.

Gaidīšu uzaicinājumu uz darba interviju un CV apspriešanu, lai sīkāk pārrunātu manas izredzes.

Ar cieņu, Mārcis

EOF

Karalis vai bomzis?

2009-04-11T11:48:00.004+03:00

Labrīt, cienītie un citādi domājošie!

Sanācās vakar ieslēgt TV kasti un pat nedaudz paskatīties, jo uzdūros epohālajai filmai, triloģijas noslēdzošajai daļai Lord of the Rings: The Return of the King, plašāk pazīstamai kā Властелин колец: Возвращение бомжа. Nu... Izsaku savu apbrīnu visiem, kuri ir spējīgi šito trīs stundu šķaidījumu noskatīties ibo man diezgan garlaicīgi likās skatīties biedra Pučkina ierunāto versiju, kas tomēr ir krietni vien labāka par vakar redzēto - latvju tulkotājs un lasītājs atkal bija apvienojuši spēkus, lai pēc iespējas vairāk skatītāju aizbiedētu no redzi maitājošā ekrāna.

Uzreiz saku - grāmatu lasījis neesmu un oriģinālo filmu redzējis esmu tikai fragmentāri. Toties kā skatītājam labāk patika neoriģinālais tulkojums, kur man varētu nepiekrist daudzi Tolkiena fani un krievu/padomju kultūras un ne tikai notikumu nepārzinātāji, jo biedrs Pučkins visas trīs daļas ir pārpildījis ar citātiem un tekstiem, kas zvērinātam Holivudas kultūras fanam neizteiks neko, pie tam īpaši nemainot filmas jēgu.

Ja nepiekrītat - tās ir jūsu tiesības, bet vispirms tomēr noskatieties Goblina variantu. Un novērtējiet muzikālo noformējumu, kas ir galvastiesu pārāks par oriģinālu.

P.S. Я только Каштанку читал!

EOF

А мне это надо?

2009-04-10T09:23:00.003+03:00

Labdien, mans nedaudz mitrais (jo laukā migla) lasītāj! Šis ir kārtējais komentārs, kurš ir izaudzis par patstāvīgu ierakstu. So...

Jā, vajadzēja visu šito padarīšanu zem nosaukuma augstākā izglītība nokārtot gadus senāk, jo tagad es ar šito krāmēšos kā Noass ar šķirstu: tā kā vajag, tā kā negribās, bet beigās tāpat piedzērās. Vajag... Vajag kam? Elizabetei? Diezin vai, izlasiet paši. Man? Da priekš kam? Lai man par manu paša naudu klāstītu absolūtu sviestu? Maniem darba devējiem? Piekāst, mans primārais darba devējs pats nezin, kas ar viņu būs, savukārt pārējiem darba devējiem ir pie kājas mans papīrs, viņus interesē izdarītais darbs. Un atvainojiet, bet ar šādu attieksmi LU tālu nevelk uz garantu Latvijas attīstībai, kā stāv driķēts viņu mājas lapā - akadēmiskā izglītība šī vārda klasiskajā izpratnē nenozīmē, ka jau kursā otrajā tev jāsāk strādāt, lai pēc diviem gadiem tevi komplektā ar bakalaura diplomu vispār kādam vajadzētu. Zinu cilvēkus, kuri godīgi pavadījuši laiku alma mater sienās, nevis strādājot visādus darbeļus potenciālajā profesijā - māt, dzemdē mani atpakaļ, tiem ļautiņiem takš nav sajēgas par to, ko viņi ir studējuši un kur to pielietot, laipni lūgti mācīties visu no jauna.

Vajag... Ārprāts, divi gadi vējā, ārprāts, tik maz palicis... So what? Вы все такие умные, череп не жмёт? Es taču nesaku, ka jums gandrīz viss mūžs nodzīvots, vēl nedaudz palicis, nu taču saņemieties.

Tā kā es pats daudz runāju, tad zinu šīs nodarbes ieguldījumu tautsaimniecības attīstībā - tas tuvojas nullei. Ja to dara tāpat, tad viss bumbās, bet ja par to prasa naudu... Pie kam visu runāto pēčāk piegādā arī konspektu veidā... Un kam to vajag? Savukārt cilvēku, kurš runā krietnu bišķi mazāk un konkrētā diploma arī nav, bet toties dara par trijiem, neviens tā īpaši neievēro - dara tak dara.

Bet vispār jau nav tik traki - iedomājieties, cik garlaicīga būtu pasaule, ja visi būtu maģistri? Visi tik gudri, ka nebūtu ko pasūtīt.

P.S. Šeitan var atrast mājsaimnieču/mājsaimnieku dziesmu-himnu.

EOF

Izsvīstais bērns

2009-03-29T23:17:00.005+03:00

Labdien, mans jaukais lasītāj! Arī tad, ja tu neesi jauks - labdien!

Es gan šodien esmu jauks - sēžu jaunā krēslā, kurš atšķirībā no iepriekšējā ir kluss kā miris botāniķis, klausos Twisted Sister (kāds vispār tādus atceras?), sūcu veselīgu jāgeri ar neveselīgu spraitu un mēģinu vienoties pats ar sevi, vai ikgadējās marta beigas ir iemesls priecāties vai tomēr nē. It kā nebūtu par ko - tik vien kā vēlreiz esmu aplidojis saulei apkārt, bet tad izlasījās rindas par martu - sīkums, bet smaidīgi. Un tu, lasītāj, nemēģini man iestāstīt, ka tur nekādu rindu nav - kad tu beigsi blenzt uz fotogrāfiju labajā pusē zem ziemas dārza, tad arī tekstu ieraudzīsi.

P.S. Ir klāt. Ir klāt doma, ka par tikko sākušos dienu es nepriecājos. Kā jau to daru iepriekšējos desmit gadus.

Un neskatieties uz lejāk esošo laiku - īstenībā ir par stundu vēlāks.

EOF

Pāršķir lapu

2009-03-25T00:15:00.003+02:00

Tā kaut kā nejauši uzdūros, bet nu arī nekomentēšu neko.

Domu sajukums

2009-03-17T16:38:00.002+02:00

Sveicināts, lasītāj! Ko tik visu var atrast, tīrot māju... Tātad veltījums visiem tiem, kas pēdējā pusgada laikā zem nosaukuma eksperts vai arī mājas kārtībā izteicis svaigu skatījumu uz pašreizējās ķezas celoņiem.

Tā runāja Zaratru... eee... tā rakstīja Māris Zanders tālajā 1999.gadā, žurnāla Klubs decembra numurā.

Gads tuvojas noslēgumam, mudinot ierasti izteikt vērtējumus un prognozes. Latvijas ekonomikai aizvadītais gads bijis nelabvēlīgs, savukārt kā grūtību cēlonis ar apbrīnojamu neatlaidību tiek minēta t.s. Krievijas krīze. Krievija, protams, ir vainojama visā, kas slikts noticis ar Latviju kopš 13. gadsimta, tomēr tikpat liela nozīme ir mūsu pašu slieksmei situāciju vērtēt pēc dažiem makroekonomiskiem rādītājiem, atsakoties no situācijas daudzpusīgas analīzes.

Iedomājieties, ka cilvēks sirgst ar asinsrites traucējumiem - viņa asinsvados ir izveidojušies trombi. Ir pilnīgi bezjēdzīgi mēģināt uzlabot šā cilvēka stāvokli, ievadot viņa organismā, teiksim, divus litrus asiņu. Asins daudzums cilvēka organismā ir konstants lielums, tāpēc asinsrites problēmas ir jārisina, likvidējot trombus. Konkrētās valsts ekonomikā var ieguldīt milzīgi daudz naudiņas (ārvalstu investīcijas, valsts liela mēroga pasūtījumi utt.), bet šīm pūlēm nebūs rezultātu, ja iepriekš nebūs likvidēti trombi: korupcija, reālo ienākumu un izdevumu slēpšana utt. Viens no šādiem trombiem ir situācijas neadekvāta izpratne, paslēpju spēlēšana pašiem ar sevi, ko turklāt vienlīdz aizrautīgi dara gan valsts, gan biznesa struktūras. Minēšu dažus piemērus.

Latvijas komercbankām nereti tiek pārmesta pārāk augstu kredītlikmju noteikšana, kas traucē privātpersonām un firmām aizņemties tām tik nepieciešamo naudu. No otras puses, socioloģiskās aptaujas ar apnicīgu konsekvenci fiksē līdzcilvēku vairākuma pesimistiskās prognozes par savu un valsts ekonomisko stāvokli, piedevām to iedzīvotāju, kuri tic situācijas uzlabošanās iespējai tuvākajā nākotnē, ir mazāk nekā skeptiski noskaņoto. Veidojas situācija, ko, mazliet primitivizējot, varētu aprakstīt tā - mēs labprāt ņemtu kredītus, bet par to, vai spēsim tos atdot, gan neesam īsti pārliecināti. Tērēt Rietumu līmenī esam iemācījušies, nopelnīt - nezinu, nezinu.

Šī loģika man atgādina Statistikas pārvaldes regulāri veikto uzņēmēju t.s. konfidences aptauju. Atbildot uz jautājumu "Kas visvairāk traucē jūsu biznesam?", respondenti kā būtiskākos kavēkļus min noieta tirgus trūkumu, vietējo pircēju mazo maksātspēju, finansiālās problēmas atbīdot ārpus pirmā trijnieka, turklāt ir vērojama tendence finansiālo problēmu pozīcijai kļūt mazāk aktuālai. Jautājums - ja finansiālās problēmas uzņēmējiem kļūst salīdzinoši arvien mazāk spiedīgas, tad kāpēc valstij tā neveicas ar nodokļu iekasēšanu? Acīmredzot nauda ir, bet kāpēc jāmaksā nodokļi, ja var nemaksāt un ietaupīto atlikt nebaltai dienai. Man jau, kungi, nav žēl, tikai tad nav vērts pašiem brīnīties, kāpēc no budžeta un personīgās kabatas tukšuma aptrakušie ierēdņi rīkojas tikpat neloģiski, kāpēc Latvijā trūkst ceļu, slimnīcu, normālas policijas utt.

Kā jau teicu, valsts neizceļas ar lielāku apdomīgumu.

Pat cilvēkiem, kuri par ekonomiku neinteresējas, ir zināms, ka Latvijā šogad samazinājušies rūpniecības apjomi, apstrādāto tranzītkravu apjomi utt. Tajā pašā laikā valdība priecīgi ziņo, ka bezdarba līmenis sācis pazemināties. Jautājums - kur palikuši darbu ieguvušie bezdarbnieki, ja jau tautsaimniecība ir tādā stagnācijā? Grūti noticēt, ka darbu zaudējušie rūpnīcu strādnieki strauji pārkvalificējušies par nekustamā īpašuma mākleriem. Ir divas iespējas. Varbūt viņi strādā nereģistrētās darba vietās un nemaksā nodokļus, kas, protams, ir slikti. Ir arī iespējams, ka viņi atraduši sev darbu (arī nereģistrētu) nozarēs, kas pagaidām strādā ar plusiem - tirdzniecībā, mežrūpniecībā un kokrūpniecībā, būvniecībā. Pilnīgi normāla parādība - darbaspēks pārceļo uz tiem sektoriem, kur ir pieprasījums. Problēma ir tā, ka darbaspēka papildu pieplūdums puslīdz veiksmīgajās nozarēs var apdraudēt darba efektivitāti šajās nozarēs (darbu apjomu x veic lielāks cilvēku skaits). Citiem vārdiem, darba apjomu pieaugums kādā nozarē ir lēnāks nekā strādājošo skaita pieaugums. Respektīvi, īslaicīgi palīdzot samazināt bezdarbu, nozare rada sev problēmas nākotnē. Šādā kontekstā valdība nedrīkst līksmot, ka bezdarbs samazinās un cerēt, ka bizness šo jautājumu nokārtos.

Valdība kā lielu panākumu min Latvijas komercbanku atgriešanos vietējā tirgū pēc Krievijas krīzes. Sak, tagad būs gan vairāk kredītu pašmāju uzņēmējiem, gan bankas būs vairāk pasargātas no šaušalīgā Krievijas tirgus perturbācijām. Tas, protams, ir jauki, tikai jāatceras, ka vienlaikus aug Latvijas banku atkarība no Latvijas ekonomikas iespējamām ķezām. Un kurš uzdrīkstēsies apgalvot, ka mūsu bāleliņi nav spējīgi bankām radīt līdzvērtīgas galvas sāpes? Gribu tikai teikt, ka nevajag no viena grāvja otrā.

Lielus jokus rada mūsu nevēlēšanās pašmāju ekonomikā notiekošo samērot ar līdzīgiem rādītājiem vai procesiem citās valstīs. Piemēram, pēdējā laikā plašu publicitāti ieguvušais uzņēmums Latvijas dzelzceļš arvien ir lepojies, ka tas nodarbina apmēram 18 000 cilvēku. Akcents tiek likts uz darbavietu skaitu un samaksātā (varbūt) sociālā nodokļa objektīvi lielo apjomu. Te prātā nāk fakts, ka Brazīlijas dzelzceļu sistēma nodarbina apmēram 25 000 cilvēku, bet, ja atmiņa neviļ, Brazīlija ir lielāka valsts nekā Latvija. Ja mēs uz minēto ciparu - 18 000 nodarbināto - paskatāmies šādā kontekstā, tad aktuālāks gan liekas jautājums par mūsu dzelzceļa sistēmā strādājošo darba ražīgumu. Piemērs no citas nozares. Latvijas Banka labprāt atgādina, ka tās rīcībā ir pietiekams ārvalstu valūtas daudzums, lai teorētiski varētu apmaksāt Latvijas importu trīs mēnešus. Nu, lata dzelžainā stabilitāte ir vispārzināma. Gribu tikai atgādināt, ka tādai jaunattīstības valstij kā Ēģiptei centrālās bankas valūtas rezerves sedz septiņu mēnešu importa apjomu. Kā redzam, skaitļus varam traktēt dažādi.

Ekonomisko rādītāju dažāda interpretācija ir neizbēgama, jo to skaidrotājiem visbiežāk it atšķirīgi mērķi. Svarīgi, lai mēs neaizmirstu arī mūsu pašsajūtai mazāk tīkamos interpretācijas variantus.

EOF

Biroja šausmas

2009-03-02T16:20:00.003+02:00

Labdien, cienītais lasītāj! Lai gards dzēriens tev vienmēr pie rokas!

Vispirms apsveicu visus, kuri strādā birojos un pie tam vēl telpā ar citiem vergiem - nu tiešām apsveicu. Ar izturību. Jo kolektīvs pāri visam. Sabiedrības intereses rulē, далой indivīdu. Kopējais stulbums uzvarēs, āmen. Gribi individuāli iznesties? Sāc strādāt par sētnieku un nāc piecos no rīta. Nepiedalies kopējos pasākumos? Ahā, izlēcējs, necieni kolektīvu, redīss tātad.

Un tad vēl tie mēsli, kas aizņem lielāko daļu iekšējā datortīkla kabeļa... Nē, es tiešām negribu redzēt piecdesmitdevīto kaķīti ar kārtējo padebīlajo mordu vai arī simtastoņpadsmito kāmīti ar astoņdesmito parakstu apakšā. Mani patiesi neinteresē arī nezināma idiota darba laikā (!) uztaisītais slaidšovs ar šiem te dolbanajiem kāmīšiem un citiem sprāgonīšiem.

Labprāt nodziedātu komisku dziesmiņu uz to siekalaino kretīnu māju krāsmatām, kuri domā, ka skaipa iespēja sūtīt failus ir jāizmanto, lai visus savus nožēlojamās dzīves laikā sakrātos audio- un videofailus sūtītu man. Es jums prasīju? Es jums kādreiz esmu kaut ko sūtījis?

Un ticiet - ja reiz es neesmu darbā, tas nozīmē, ka man ir iemesls nebūt darbā, bet tas nav iemesls, lai es no kāda neveiksmīga mākslīgās apaugļošanas upura turpinātu saņemt nejēdzīgu kvantumu нахер nevajadzīgu baitu.

Tāpat es negribu lasīt draudzīgus tekstus par vīrusiem, sievusiem un nabadzīgiem bērniem. Kad jūs mani pēdējo reizi redzējāt, man uz pleciem bija kas? Galva? Pareizi, atšķirībā no jūsu pumpas. Un lai kā es dzeru, bet veselo saprātu vēl neesmu nodzēris.

Ja kāds no līdzīgas herņas sūtītājiem šito lasa un apvainojas uz mani, tad ziniet - man похуй.

Paldies par uzmanību un atvainojos visiem tiem, kuri man nekad neko bez pieprasījuma nav sūtījuši.

P.S. Ja nu kādam ir, tad varat atsūtīt U96 Das Boot labā kvalitātē.

EOF

Neskuveklis

2009-02-22T15:27:00.004+02:00

Labdien, manu jauko lasītāj! Lai tev viss labi un kājas siltumā!

Nesen (laikam aizvakar, bet labāk teikšu, ka šīs nedēļas laikā) sapratu, ka esmu tumsoņa un nedzīvoju XXI gadu simtenī un vispār esmu galīgi atpalicis. Bet hronoloģiski tas bija tā:

1) stāvēju uz balkona un pīpēju, savukārt lejā bērneļi (bērnudārza vecākie kursi vai sākumskola) sāka paskaļi diskutēt par to, kurš ir uzvarējis Cīņas klubā. Goda vārds, sagribējās vēlreiz noskatīties, lai redzētu, kurā vietā tur Nortons vai Pits dzied, bet tad man aizgāja, ka tas ir šovs un labi, ka es neesmu bērnelis - tik daudz vērtīgas informācijas mana smadzene neizturētu;

2) satiku paziņu, kura strādā mārrutks kādā tur reklāmas aģentūrā un nodarbojas ar to, ka liek reklāmas pa vidu filmām. Vai izvēlas filmas, kurās likt reklāmas. Vai izvēlas reklāmas, kuras likt filmās. Mārrutks. Un atcerējos, ka no televizora putekļi jānoslauka ibo nekādu prieku man nesagādā klausīties izcilu tulkotāju un izcilu lasītāju sajātās filmas. Ja nu viens no šiem elementiem gadījies sakarīgs, tad skatīties uz pilošām sievietēm ar sāpošu galvu vai neizgulējušamies večiem ar slapju priekšu man nav nekādas vēlmes, vieglāk uz datora pausi nospiest;

3) sarakstījos ar paziņu, kura tālu tālu mācās, kilometri divi ar pusi tūkstoši sanāks. Un lūk, viņa man itin nejauši pastāstīja, ka mums ir auksti un nav Ivara. To, ka ir auksti, es vēl zināju, mājās tomēr pa āru nācu, bet par Godmani man bija pārsteigums. Vismaz paspēja vīrs bungas ar Queen uzsist.

Tā nu par šito aizdomājos un izspriedu, ka toties es zinu, cik maksā 4. klases microSDHC karte ar 16GB uz borta un kas tas ir, protu forvardēt portus, kā arī vēl visādas nejēdzīgu nosaukumu lietas māku. Un tāpēc sāku skatīties Шерлок Холмс и доктор Ватсон. Gribu vēlreiz redzēt Holmsa izteikumus par kārtīgajiem bēniņiem.

P.S. Ļivanova balss man asociējas ar Karlsonu нежели ar Holmsu. Interesanta bērnības trauma.

EOF

Par lietu sākumu

2009-02-20T16:05:00.004+02:00

Генеральному директору Иегове
от начальника маркетингового отдела Гавриила

Исследования, проведенные нашим отделом в рамках проекта Genesis, показали, что наилучшие перспективы на рынке имеют системы следующей конфигурации:
Планета: 1 шт.
Радиус: 3000 км.
Сила тяжести: 0.5g.
Соотношение суша/вода: 1:1
Температура: +24.
Атмосфера: кислород.
Моря: пресн. вода.
Реки: молоко, мед.
Фауна: травоядная.
Периферия: светила 2 шт. (дн./ночн.), скорость: 0.0007 RPM (1 об/сут.)
“Направить в отдел стратегического планирования для подготовки ТЗ - Иегова”
- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -
Генеральному директору Иегове
от начальника отдела стратегического планирования Михаила

В целях снижения себестоимости системы предлагаю запитать оба светила
от одного источника энергии, а кислород заменить азотом.

“Хотя бы 50% кислорода надо оставить, а то пользователь задохнется - нач. отд. тестирования и техподдержки Рафаил”

“Хватит и 20% - Иегова”
- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -
Генеральному директору Иегове
от начальника отдела системотехники Люцифера

В ходе работ по проекту Genesis (стадия “Да будет свет”) выявлены следующие трудности: у нас отсутствует компактный источник бесперебойного свечения с распределителем на два светила. Предлагаю воспользоваться стандартным источником типа “красный карлик”, а в качестве ночного светила применить зеркало.

“Лучше “желтый карлик”. По себестоимости это не намного больше, а смотрится куда более внушительно - нач. маркет. отдела Гавриил”

“Это же серверный источник. Зачем он нужен пользователю одиночной планеты? - Люцифер”

“Что пользователю нужно, а что нет, ему объяснит отдел рекламы - Гавриил”

“Люцифер, занимайтесь вопросами вашей компетенции. Утверждаю “желтый карлик” - Иегова”

“Кстати, при той яркости, что дает желтый карлик, можно вместо зеркала поставить обычный планетоид - Михаил”

“Согласен - Иегова”
- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -
Генеральному директору Иегове
от начальника отдела системотехники Люцифера

После внесения изменений в ТЗ возникли следующие трудности: масса источника бесперебойного свечения намного превосходит массу планеты, вследствие чего источник отказывается вращаться вокруг планеты. Вместо этого планета вращается вокруг источника. Кроме того, из-за мощности источника наблюдается устойчивое превышение температуры над указанным в ТЗ (примерно на 2 порядка). Если увеличить расстояние до источника, существенно возрастут габариты системы.

“Габариты - это даже престижно, а вот вращение планеты вокруг периферийного устройства может вызвать у пользователя ощущение неполноценности. Может, поменяем гравитационную постоянную? - Гавриил”

“Если менять гравитационную постоянную, возникнут проблемы с совместимостью - Михаил”

“Да какая пользователю разница, что вокруг чего крутится? Пусть отдел рекламы придумает какую-нибудь теорию относительности - Иегова”
- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -
Генеральному директору Иегове
от начальника отдела системотехники Люцифера

После увеличения радиуса орбиты попытки разогнать планету до указанной в ТЗ скорости приводят к краху системы (планета улетает в космос). Кстати, с ночным светилом та же история.

“Неважно, что происходит в системе - важно, что видит пользователь. Почему бы не заставить планету вращаться вокруг своей оси? Тогда пользователю будет казаться, что источник и планетоид обращаются вокруг нее с указанной в ТЗ частотой - Гавриил”

“А пользователь нас не раскусит? - Иегова”

“Если и раскусит, проект к тому времени будет давно уже сдан - Гавриил”

“Согласен - Иегова”
- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -
Генеральному директору Иегове
от начальника отдела тестирования и техподдержки Рафаила

Первичное тестирование системы выявило следующие дефекты:
1) Наблюдается устойчивый перегрев.
2) Ось вращения отклонилась на 33 град. от вертикали, вследствие чего возникли цикличные температурные аномалии.
3) Пропускная способность рек не соответствует проектной.
4) Травоядная фауна отсутствует.
5) Орбита нестабильна, планета имеет тенденцию к падению на солнце.
- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -
Генеральному директору Иегове
от начальника отдела системотехники Люцифера

1) А что вы хотели при таком соотношении суша/вода? Для оптимального охлаждения нужно где-то 1:3 - 1:4.
2) Мы работаем над этим.
3) Потому что молоко скисает, а мед засахаривается.
4) Травоядной фауне трава нужна, а она не растет при такой жаре и без воды. Предлагаю пустить по рекам воду, это заодно поможет решить проблему 3.
5) В качестве гравитационного противовеса мы выведем на внешнюю орбиту еще одну планету.

“Сушу ужимать некуда, значит, придется увеличивать площадь морей. А это - рост объема и силы тяжести. Да еще лишняя планета… - Михаил”

“Ничего, пользователь стерпит. Лишнюю планету оформим, как фичу. А вот молоко и мед мы уже анонсировали. Хотя бы в самых заметных реках надо оставить - Гавриил”

“Напоминаю, что сроки поджимают, а у вас еще конь не валялся. Кстати, дизайнеры до сих пор не представили проект коня, все с динозаврами возятся. Кому нужны эти динозавры? - Иегова”

“Вообще-то пользователь динозавров любит - Гавриил”

“Ладно, но и конь чтоб был - Иегова”
- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -
Генеральному директору Иегове
от начальника отдела тестирования и техподдержки Рафаила

1) Помимо нерешенных проблем с осью, планета теперь имеет тенденцию к улету в космос.
2) Травоядной фауны опять нет.
- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -
Генеральному директору Иегове
от начальника отдела системотехники Люцифера

1) Сделаем еще один противовес, теперь на внутренней орбите.
2) А фауна размножилась, сожрала всю траву и передохла.

“Сколько всего противовесов вам надо? - Михаил”

“В общем, после калибровочных работ удалось стабилизировать систему на девяти - Люцифер”

“Я правильно понял? Вместо одной планеты пользователь получит 9?! - Иегова”

“Ну и что? 8 из них все равно непригодны для жизни - Люцифер”

“А размеры системы? - Иегова”

“А пользователю их и знать необязательно. Половину этих планет без телескопа и не увидишь. Предлагаю дополнить Руководство пользователя 11-й заповедью: “Не изобретай телескоп” - Гавриил”

“Не надо. Тогда они его точно изобретут - Иегова”

“Кстати, после увеличения радиуса орбиты яркость ночного светила упала ниже проектного минимума. Предлагаю инсталлировать вместо него зеркало - Рафаил”

“А где вы раньше были? Мы только-только уравновесили систему! Хотите все перенастраивать заново?! - Люцифер”

“Никаких заново! До сдачи проекта осталось шесть дней. Люцифер, или вы заставите все это работать, или я вас переведу с понижением! - Иегова”
- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -
Генеральному директору Иегове
от начальника отдела системотехники Люцифера

А я виноват, что мне сразу не дали нормального ТЗ? В общем, так. Наклон оси придется оставить, как есть. По крайней мере, в Эдемском саду +24 будет, а если пользователь полезет куда-то еще, это его проблемы. Динозавров мы доделать не успеваем, но коней сделаем.
С молоком и медом ничего не вышло, пустили по рекам воду, правда, она выносит в море соль. Чтобы травоядные не отжирали все ресурсы, мы выпустили патч в виде хищников, но поставить им программу отличения пользователя от добычи уже не успеваем. Ну а в общем, как-то работать будет.

“И это хорошо - Иегова”

EOF

Latviskais kaifs

2009-02-05T14:47:00.002+02:00

Sveiks, lasītāj! Pastāstīšu par to, kādā veidā tiek mazināta mana darba efektivitāte un nīcinātas smadzeņu šūnas.

Ir mums valstī cilvēki, kuriem nav ko darīt, bet ēst gribas. Daži iet slaucīt ielu, citi piedāvā pēc fenšui sakārtot jūsu pieliekamo, vēl citi vienkārši neēd, toties divkārši dzer. Ir arī tādi, kuri nedara neko no augstākminētā, jo domā. Domā par to, kur varētu dabūt uzpīpēt. Uzpīpēt zāli. Uzpīpēt daudz zāles. Nē, es nerunāju par biologiem-amatieriem, es runāju par Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas un Murguloģijas komisiju. Izcilos piemērus šeit nelikšu, ja vēlēsieties, tad google knows.

Šī pati aizdomīgā tendence attiecas arī uz softu - uzliec skaipu un mācies latviski, uzliec gūgļa zemi un latviski, gribi ieiet meklētājā - vo tev latviski, kiberpīlei vispār neatradu, kur valodu mainīt. Нахуя? Maziem bērniem tas vajadzīgs? Фиг! Mazie bērni jau dārziņā angliski runā labāk kā es krieviski. Veciem cilvēkiem tas vajadzīgs? Фиг! Vecie cilvēki dara to, ko viņiem parāda un pie kājas, kādā valodā tur kaut kas rakstīts. Man kā īstenam latvietim tas vajadzīgs? Фиг! Kāda banāna pēc man vajadzētu zīlēt, ko vakar ir lietojis kāds no augstākminētās komisijas īstenajiem locekļiem? Kāpēc nevar atstāt angliski to, kas ir radīts angliski?

Varbūt kaut kad nākotnē šie zinātnes prāti taps godā celti par latvju mēles glābšanu, bet pagaidām viņu darbības lietderības koeficients tiecas uz nulli.

EOF

Gella priekšautā

2009-02-05T03:19:00.002+02:00

Labvakar no rīta, mans guļošais lasītāj! Tā kā jau no seniem laikiem turos pie uzskata, ka naktis ir domātas rosībai, tad šī nakts nav izņēmums.

Savulaik cienītā kaimiņiene Elizabete bija noskatījusies Bortko ekranizēto "Meistaru un Margaritu", par ko arī uzrakstīja stāstu. Ir pagājis kāds laiciņš un arī es esmu noskatījies "Meistaru un Margaritu", bet citu versiju - Jurija Karas 1994. gada versiju. Atradu nejauši, līdz ar to komentārus un daudzgalvainā skatītāju pūļa atsauksmes neesmu lasījis, bet vienu gan izlasīju - producentiem (kaut kādiem biezajiem) filma neesot likusies pabeigta, tāpēc ilgus gadus nostāvējusi plauktā nevienam nerādīta, tad vēl kaut kādas nesaskaņas ar Bulgakova radiniekiem, tad vēl kaut kas un vēl... Un pa tam laikam atnāca Bortko un uzblieza savu redzējumu.

Es savulaik izteicos, ka man nepatīk minētais Bortko ekranizējums. Tad ziniet - Karas ekranizējums man patīk vēl mazāk. Un šeit es nerunāju par specefektiem vai aktieru atbilstību, bet par to, ko savulaik jau pieminēju - režisora redzējumu. Varbūt vainīgs finansējums, nezinu, bet tik un tā šis tas ir nogriezts, šis tas ir sasteigts.

Valentīns Gafts kā Volands... hmm... Garmašs kā Bezpajumtnieks gan man patika. Toties kāpēc cienīts režisors ieslodzītā Ješua un Poncija Pilāta dialogā centies iemānīt kaut kādu savu domu, kuras romānā nav - nesaprotu. Ļihodejeva pamošanās aina - jopcik, kas tas tāds? Par Begemotu neizteikšos - bērndārza sarīkojuma stilā par kaķi nogrimēts aktieris. Korovjevs - viņu spēlē tas pats vīriņš, kurš Bortko variantā Azazello - nogrimēts par klaunu. Klauns un āksts viņš arī ir, bet aktieris nu tik ļoti pārcenties, ka sanākusi karikatūra par Fagotu. Margarita... nu... ēēē... Runāšu tikai par balli - ja Bortko variantā bija pretenzijas par viņa Margaritas balles tērpu, tad ko domāt par Kara iztēli - balles karaliene sadomazohistu cienīgā apģērbā. Oriģināli... Un kāpēc tikai ballē bija jāuzaicina piedalīties tādi cilvēki kā kardināls Rišeljē, Felikss Dzeržinskis, Ļeņins un Staļins?

Mmm... Nez kāpēc filmas laikā nepameta sajūta, ka lomas spēlē teātra fakultātē pat vēl neiestājušies aktieri. Vai arī - aktieris atnācis ar savu domu par lomu, režisoram ir cita doma, bet pie kopsaucēja viņi tā arī nav nonākuši, bet visu beigās savu roku pielicis montētājs, izgriežot laukā viņaprāt liekās pauzes.

Varbūt arī labi, ka filma daudzus gadus nogulējusi kaut kur un nav rādīta - lai guļ tālāk... Ja nu kādam ir vēlme redzēt, tad tīklā var atrast. Var saņemt arī pie manis, bet kvalitāte tāda, ka mazus bērnus gaišā dienas laikā baidīt. Kaut gan, ņemot vērā, ka tas nav asa sižeta trilleris...

P.S. Gella tiešām ir priekšautā un kurpēs. Vai zeltītās - nezinu. Bet toties Pilāta slepenā dienesta šefs Afrānijs ir gludi skūtu galvu - sīkums, bet patīkami.

EOF

Nost ar cenzūru!

2009-02-04T17:57:00.006+02:00

Labrīt šajā jaukajā vakarā! Aizveriet visi savus ledusskapjus, man uz krustiem velk!

Tātad - благородная девица Елизавета uzrakstīja, teiksim tā, dvēseles bļāvienu. Bļāviens sakarīgs, par to es nestrīdos. Bet, pirmkārt, ja tas tiek rakstīts zem etiķetes Diskutējot, tad nevajag aizliegt komentārus. Un otrkārt nevajag atklātā tekstā pavēstīt, ka komentēt nevar, jo lai arī es zinu, ka bullim sarkanā krāsa ir dziļi vienaldzīga, tomēr man tādi aizliegumi kā bullim sarkana lupata.

Man arī nepatīk nēģeri. Ne jau tāpēc, ka viņi ir nēģeri, bet tāpēc, ka svētās govis. Ja reiz fanojam par demokrātiju, tad fanojam, nevis paceļam vienu rasi augstāk tikai tāpēc, ka savulaik kāds apķērīgs biznesmenis ar baltu ādas krāsu izdomāja shēmu, kā samazināt cukura pašizmaksu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka šodien notiek tas pats, tikai nevis ķīniešus ved pie izejvielām, bet izejvielas pie ķīniešiem. Melns prezidents... Savulaik sievietēm nebija atļauts vēlēt, uzskatot viņas par zemākiem radījumiem.

Viltīgie baltie... Džeka Londona savulaik aprakstītie gan Aļaskas, gan Okeānijas iedzimtie balto cilvēku sauca par stulbu aiz iemesla, ka neviens normāls nēģeris nebrauktu uz banāns zin kur esošu Aļasku, lai meklētu smiltis nežēlīgā aukstumā, tāpat kā neviens normāls indiānis neirtos uz nepierasta klimata salām, lai tur uzblieztu savu karogu un liktu vietējiem stādīt palmas. Bija tāda anekdote par nēģeri, guļošu zem palmas un neko nedarošu, un balto cilvēku, kurš viņam stāsta, ka vajag strādāt, strādāt un strādāt, lai mūža galā varētu gulēt zem palmas un neko nedarīt. Ir arī tāda neanekdote: labie gudrie baltie cilvēki grib ieviest demokrātiju visā pasaulē. Un brīnās, ka Āfrikā klope, Irākā klope, Zemaustrumāzijas salās klope, Krievijā das pofig, Kolumbijā sociālisms. Kāpēc neviens neapmāca govi ķert, plosīt un ēst savvaļas lāčus? Kāpēc zoodārzā tīģerim ēst dod gaļu, nevis jogurtu ar riekstiem?

Kā savulaik filmā "Формула любви" teica Леонид Броневой, tad saruna ir vislabākais un nekaitīgākais ārstniecības līdzeklis. Un ja cilvēki tikai runā, bet vēl nesit, tad nav ko traucēt - diemžēl hronisku gara trulumu medīcīna vēl neārstē. Savulaik profilaksei ieteica ap kaklu apsiet horoskopa zīmei atbilstošas krāsas akmeni mēness ciklam atbilstošā svarā un doties peldēties, bet pēc sekojošiem ūdenslīdēju ģildes un ģeologu protestiem profilaktiskie pasākumi ir samazinājušies.

EOF

Stāsts

2009-02-01T15:41:00.006+02:00

Labdien, dārgais, jaukais un bišku apsalušais lasītāj! Ja arī tu, līdzīgi kā es, jau otro dienu nevar saprast, kamdēļ gan uz ielas bez cepures salst, tad iesaku ciešāk ielūkoties termometra rādījumos, tas varētu viest nelielu skaidrību.

Bet ne jau par spirta fizikālajām īpašībām būs šis stāsts, tik vien kā par slinkumu. Manu slinkumu. Man ir slinkums regulāri stāstīt stāstu par to, kāpēc man nav matu. Kad šorīt man atkal tapa uzdots šis jautājums, es aizdomājos par to, vai tiešām tas ir vienīgais, kas interesē, skatoties manas istabas griestos, vai tas ir tik svarīgi un ko viņa atbildēs uz jautājumu, kāpēc šamai ir mati. Apnikuši. Apnikuši ar lielo Z.

Tātad sākums bija tā - radīju es debesis un zemi... ui, pa agru paņēmu... Tātad piedzimu es ar matiem, ne pārāk daudziem un pārāk bieziem, bet tomēr. Kā liecina kaut kur saglabājušās fotogrāfijas, tad pirmā dzīves gada laikā es no Sinead O'Connor tapu par kaut ko no Backstreet Boys, līdz pārvērtos par Jon Bon Jovi jaunībā. Ņemot vērā to, ka mati man bija vidējās statistiskās latvju zeltenes galvas rotas krāsā un blīvumā (pīt virvi gan nekad neesmu mēģinājis), tad visas mātes (varbūt arī tēva) draudzenes uzskatīja par savu pienākumu mani apčubināt, iecelt klēpī un paglaudīt pa spalvai. Tā nu man iepatikās...

Cik atceros skolas sākumu, tad tiku no mājas laists tikai saķemmēts, kārtīgs un ar celiņu. (Celiņš - ja nu kāds nezin - ir tāda abstrakta lieta starp kaut ko un kaut ko. Pirmais celiņu mēģināja izveidot Mozus. Ēģiptieši jums pastāstīs sīkāk.) Pateicoties tēva kārtības mīlestībai (ko citu no ārsta gaidīt), mana frizūra ilgus gadus tapa, uzliekot galvā bļodiņu un pa malām apgriežot. Sīkāku frizūras recepti jautāt frizierim. Tā kā toreiz mati man vēl bija taisni un paklausīgi (kā es), tad frizūras izveide bija elementāra kā žiguļa piekare.

Gāja gadi un mati sāka spuroties nē, krokoties nē, bet čirkoties/sprogoties/ondulēties gan, kā rezultātā procedūras pie friziera un šovs ar ķemmi sāka aizņemt aizvien vairāk laika, bet skapī parādījās tādas lietas kā matu laka un matu želeja. Tā kā John Travolta es iepazinu tikai tālajā 1994. gadā, tad breolīnu nelietoju. Šādā neveiksmīgā cīņā pagāja daudzi gadi, līdz kamēr kaut kad uz vidusskolas sākumu man apnika klope ar vējdzirnavām un es aprobežojos ar plaukstā iespiestas želejas iezieķēšanu matos ar mērķi pietuvināt tos galvai, izlaižot bezjēdzīgos un laikietilpīgos mēģinājumus salauzt ķemmi.

Apmēram ap to laiku es ievēroju, ka sāku augt cauri matiem, no kā secinājums, ka ģenētika ir spēcīga lieta - līdzīgi caur matiem ir izaudzis manas mātes brālis, līdz ar to liekas ir mana tēva aizdomas par stārķi no blakus dzīvokļa. Vienlaikus ar šo novērojumu es sev nosolījos, ka, turpinoties matu izkrišanai un kļūstot redzamai no pirmā skatiena, es sev izveidošu frizūru kā Andre Agassi, bet ne jau kā šamam jaunībā, kad puisietis vairāk atgādināja balinātu Slash spēka gados. Mani gan atrunāja (un vēl tagad mēģina pierunāt audzēt), pamatojot ar to, ka "tev tik skaisti mati", bet šeit nu mēs nonākam pie vispasaules bēdas - otram vienmēr ir labāk: otram ir garšīgāki āboli, auglīgāka zeme, smukāka sieva, kuplāki mati etc. Ticība gan otram nav labāka, bet par to citreiz. Tātad ap to laiku es vairs nereaģēju uz stāstiem par savu "ak cik skaisti" galvas rotu, akūtākos gadījumos piedāvājot mainīties, kā rezultātā tapu atstāts mierā. Neskatoties ne uz ko, taupības un maskēšanās nolūkā nolēmu tapt līdzīgs Brian May. Nesanāca.

Nesanāca vairāku iemeslu dēļ un ģitāras spēlēt nemācēšana nav tas galvenais. Tā kā guļu es diezgan aktīvi un matu tīkliņa nebija, tad no rīta (rīts ir tad, kad es pamostos) spoguļa lielāko daļu aizņēma siena gubai tilpumā līdzīgs veidojums. Par spīti spogulim, līdz pleciem tomēr izaudzēju, tad gan palika žēl izlietotā laika frizūras izveidei un izlietotās naudas izveidošanas palīglīdzekļiem.

Lai arī matu garums nekādi neietekmēja acīmredzamo to izkrišanu, tomēr pavisam atstāt frizierus bez darba vēl nebiju saņēmies ibo skaistais cirtainums pievilka zināmu sabiedrības daļu. Tomēr, dzejnieka vārdiem runājot, prieki beidzās tad, kad no aizvien lielākas šīs sabiedrības daļas pārstāvēm nešifrētā tekstā dzirdēju, ka kļūstu plikpauris. Kādu laiku gan atmētājos ar frāzēm, ka uz dimantiem sūnas neaug, stulbi mati pamet gudru galvu, bet cik var - pienāca brīdis, kad iesēdos friziera beņķī ar tekstu (vispār ar dibenu, tekstu es pateicu pēčāk), lai atbrīvo mani no šīm cirtām. Meituks uz brīdi tā kā apmulsa, tā kā nopauzēja, reizes trīs man pajautāja, vai es zinot, ko darot (pati kā nekā bija glaudījusi pa spalvai), bet tomēr ķērās pie mašīnītes, gan paziņojot, ka pavisam kailu viņa mani nedarīs. Nu ka ne, tad ne, par to pašiem milimetriem 3 paldies.

Šādi nostaigāju es kādus mēnešus trīs, kamēr reiz pienāca tas brīdis, kad nelielā alkohola un savstarpējas ķircināšanas gaisotnē radās ideja mani epilēt. Tā kā nezināmu iemeslu dēļ man mājās epilācijas štrumenti neatradās, tad palikām pie idejas padarīt mani kailu ar skuvekļa palīdzību. Un šeit vietā padoms asu izjūtu cienītājiem - idejai skūt galvu jānobriest tad, kad normāli skuvekļi mājās ir beigušies, toties ir žiletes, kad mājās ir brīnišķīga un nedaudz iereibusi būtne, kura nekad nevienam nav skuvusi galvu un kura procesa laikā mēdz iesmieties (iespurgties, ieķiķināties), kas nu nekādi nedara stingrāku roku.

Sekas? Es sāku ticēt skuvekļu reklāmām par peldošo galviņu nozīmi civilizācijas attīstībā. Tā kā mana āda nekad nav bijusi ideāli gluda, bet žilete, kas iestiprināta stanokā, atzīst tikai gludu virsmu, tad žiletes darbības rezultātā jebkura virsma bija kļuvusi gluda. Toties tad, kad sadzija, man iepatikās (ne jau žiletes darbība, bet rezultāts), toties tagad vienmēr laicīgi iepērku skuvekļus. Protams, ne vienmēr man sanāk laicīgi atjaunot galvas gludumu, bet uz aizrādījumiem es atbildu, ka tādejādi es pierādu, ka matu klātneesamība ir skūšanās, nevis radiācijas iedarbības sekas.

Ceru, ka ar šo es esmu pavēris noslēpumainības plīvuru, kas līdz šim apvija manu galvu kā vecs palags Hamleta tēvu. Ja ir vēl kādi jautājumi - rakstiet un komentējiet, mēģināšu neatbildēt.

EOF

Biju internetā. Atradu nejēdzīgas lietas...

2009-01-29T20:01:00.002+02:00

Марцис Лагановскис, знаменитый тайваньский писатель, родился в 1641 году в Льеже, в семье мостостроителя. В 5 лет написал свой первый роман "В середине мигрени". В 1651 году, в возрасте 10 лет издал роман "Таинственный Юпитер", а ещё через 4 года выпустил скандальный сборник стихов "Out" (1655). В 24 года получил специальность дизайнера в Потсдаме, защитив диплом на тему "Климатическая диспропорция современной Великобритании в контексте синтетики". Оппонентом на защите выступил известный индонезийский профессор Герард Гвоздодеров; рецензентом - сирийская поэтесса Лола Зайценашкина, ставшая женой писателя . Венчание произошло в 1659 году в Лагосе. Материальное положение семьи было очень тяжёлым. Для того, чтобы свести концы с концами, молодой жене однажды пришлось Познать табуретку, а мужу - Укротить селёдку, что не помешало им, в итоге, получить лицензию звездочёта и сколотить небольшое состояние. Уже в 1663 году писателя ждал успех с связи с выходом нового бестселлера - "Возвращение талантливого викинга", разошедшегося тиражом более 801457661 экземпляров. Имела успех также киноверсия книги (режиссёр - Рудольф Эффектов) и серия комиксов (художница - Злата Ягодкина). Особенно книгу оценила албанская публика, раскупившая все поступившие в страну экземпляры книги за 54 минуты. Не меньшим успехом пользовались новые труды писателя - "Абрис лодки", "Паровоз металлического плэйбоя" и даже сборник ранних произведений "Диагноз пассажирского штурмана". В 1667 году издательство "© ФАУ 2" в Гааге издало полное собрание сочинений писателя, составяющее и по сей день золотой фонд мировой культуры.

Пройти тест!

Sniega prieks

2009-01-13T17:31:00.002+02:00
Labvakar, cienītais lasītāj! Uzreiz saku - tīrā etiķī mērcēti šampinjoni automātiski neskaitās marinēti... tas gadījumam, ja kāds taisās nodarboties ar šampinjonu marinēšanas biznesu.

Bet vispār stāstelis būs par ziemu, kā jau to varēja sagaidīt no virsraksta, manis un esošā datuma. Precīzāk - par ziemas sastāvdaļām, kas sevī ietver sniegu, ledu, slēpes, smiltis, sētniekus, aukstumu, sāli, mēles likšanu pie dzelzs kliņķa, ūdeni, slidas, bļitkotājus, kā arī pārsteiguma momentu. Pēdējais gan attiecas uz nacionālajām īpatnībām. Tad nu pēc kārtas:

sniegs - sastopams reizēm pat balts (šeit un turpmāk aprakstītās pazīmes attiecas uz galvaspilsētu, sauktu par Rīgu ibo man kā šī dižciema rezidentam būtu grūti un arī nekorekti aprakstīt to, kādas šīs pazīmes ir Strūžānos) un pūkains, pie tam jebkur pilsētā. Pēc laika kļūst pelēks vai pat melns, bet ne visur;

ledus - sastopams zem baltā un pūkainā sniega, zem un blakus pelēki melnajam sniegam, zem un virs ūdens, kā arī pats par sevi. Jebkurā gadījumā spējīgs nodrošināt ar emocijām, kas parasti pieejamas daiļslidotājiem;

slēpes - atkarībā no to darinājušās firmas pagarina vai saīsina lietotāja krānu. Nav obligāti ar tām pārvietoties, saistītām pie kājām - pietiek uzlikt uz jumta bagāžnieka. Mašīnas bagāžniekā ieliktas slēpes savu funkciju neveic. Daži ar tām mēdz slēpot - un tā viņiem vajag;

smiltis - liecība, ka tuvumā mitinās sētnieks vai jūs esat nonācis pie vecu ļaužu pansionāta. Savienojumā ar balto un pūkaino sniegu rada kājām tīkamu pludmales efektu, ļaujot bez maksas trenēt kāju un sēžas muskulatūru;

sētnieks - mītiska un reizēm arī arhaiska parādība. Draudzējas ar smiltīm, veciem ļaužiem un slotu (arī ziemā). Sastopams kaisām sāli un smiltis uz slapja asfalta un sniega čupā, bet baidās no lāpstas un ledus, tāpēc konkrētās divas lietas neaiztiek;

aukstums - pieejams saldētavā un nelielos daudzumos serveru telpā. Mēra pīpēšanas ātrumā - jo aukstāks, jo ātrāk pīpē;

sāls - iespēja uz ielas izveidoto pludmali papildināt ar ūdeni. Ja pārkāpsiet sāls pavēlnieka smagās automašīnas izskatā privāto telpu, viņš jums kādu kaudzīti sāls uzmetīs uz mašīnas gurķu skābēšanai, savukārt no apaviem un bikšu/svārku galiem ņemto sāli var izmantot nelielu brūču apkopšanai un deguna skalošanai. Lai gan asfalts un bruģis neskābējas, tomēr šis mīts regulāri tiek pārbaudīts;

mēles likšana pie kliņķa - sakarā ar globālo sasilšanu, Eiropas standartiem un virtuālajām izklaidēm tiek praktizēta tikai attālinātos un necivilizētos planētas nostūros;

ūdens - ledus parastais stāvoklis;

slidas - ar tām pārvietojas hokejisti. Sētniekus neviens vēl nav iepazīstinājis ar doktrīnu, ka tam ir nepieciešams gluds ledus bez sāls un smiltīm. Daudzi ir dzirdējuši tikai to, ka sāli un smiltis nevajag;

bļitkotāji - iesalušo gulbju apbrīnas objekts, līdz šim nezināmā veidā saistīti ar drīzu ledus parādīšanos virs ūdens. Nekad neko nav dzirdējuši par nāvi, kur nu vēl par ēnu. Blaumani uzskata par ledlauža izgudrotāju;

pārsteiguma moments - lieta, ko sētniekiem, ceļu tīrītājiem un pārējiem Ivana Halturina garīgajiem pēctečiem nekādi nevar atņemt.

Salamat!

EOF

Neturēt tuvu sejai

2008-12-31T16:27:00.006+02:00

Labvakar, cienītais lasītāj! Vai kāds no jums kādreiz ir pieminēts Forbes miljonāru sarakstā? Es esmu. Teiksiet - tas nav ne Forbes, ne miljonāru saraksts? Pajāt, jūs arī tur neesat! Teiksiet - jūs esat pieminēti daudz biežāk? Pajāt, kriminālhronika un alimentu parādnieku saraksts neskaitās.

Tā, un tagad rakstīšu tiem trim cilvēkiem, kuri tika tālāk par pirmajiem septiņiem teikumiem - ir septiņi (tikos es sāku rakstīt) vakarā 31. decembrī, nesen esmu atgriezies no kārtējās ilgstošās pastaigas, sapratis, ka šogad esmu pietiekami bieži sagaidījis pusnakti negaidīti un nejūtu nekādu vajadzību, ne iekšēju, ne ārēju, speciāli gaidīt pulsteņa rādītāju satuvošanos, lai pa virsu alum, šnabim, tekilai, rumam, kalvadosam, portvīnam, absintam, odekolonam etc uzlietu šampanieti un pēc tam divas dienas mocītos ar uzpūtušos galvu. Tāpat es šovakar negribu redzēt cilvēkus, pietiekami viņus šogad esmu redzējis un kopā negaidīti sagaidījis pusnakti. Nolemts - šovakar palikšu mājās. Kaut kur mētājas balzāms, paciņā palikušas piecas cigaretes, на тугой конец ir Беломор-Канал un kaut kur tālu virtuvē vārās ūdens kafijai. Sākam.

Lai arī mani māc šaubas, vai jaunais gads sākas tieši tad, kad atkorķē šampi, tomēr neiedziļināšos tādos sīkumos kā Jēzus dzimšanas gada, mēneša un dienas apspriešanā, gregoriāņu kalendāra pārākuma par visiem citiem kalendāriem apšaubīšanā vai zemes trajektorijas koriģēšanā. Negribas. Šodien nē. Labāk vēstīšu vēstījumu, kas gada nogalē liksies visai banāls - kas tāds atmiņā paliekošs ir šogad noticis:

1) esmu saņēmies až 17 (ieskaitot šo) teksta gabalu uzrakstīšanai, pie kam jūlijā veselus (tikai bišku apslimušus) trīs plus tests. Testa rezultātus vislabāk raksturo vārdu salikums pжато бугогато;

2) esmu pamanījies nenomainīt darbavietu, kā arī novērot, ka cilvēki, kuru izkustēšanās no darba vietas ir saistīta tikai ar tekošo/krītošo vajadzību atrisināšanu un kafijas/tējas pagatavošanu, ir kašķīgāki, mazefektīvāki un lēnāki (visās izpausmēs) par tiem, kuri ekonomijas nolūkā vēl nav atmetuši smēķēšanu un līdz ar to regulāri skrien iedzīt naglu Veselības ministrijas un ozona slāņa zārkā. Iespējams, ka kustoties cilvēka organismā esošais šķidrums nepaspēj kļūt par bremžu šķidrumu;

3) esmu atkal atklājis angļu auto žurnālistus ar viņu brilliantly-brutal izteikšanās stilu. Te būs tikai viens no viņiem, bet pārējie nav tālu jāmeklē. Un ziniet - ja TV6 necūkotos un vienu Top Gear epizodi nerādītu piecdesmit divos atkārtojumos, pie tam velns zin kādos laikos, tad tas būtu mans mīļākais kanāls. Tagad jāskatās BBC ar svītrām, bet ko padarīsi - vismaz par velti;

(Runājot par žurnālistiem un žurnāliem (vairāk gan par lasītājiem) - tikko iekš Times uzdūros lasītāju sabalsotam ietekmīgāko cilvēku top 100 - un kas, das bļin, ir tas japānis? Un ja tas ir ietekmīgāko cilvēku tops, tad kāda banāna pēc pirmajā desmitniekā ir Mario tēvs, trīs tirliņi-aktieri, no kuriem viens nebalts, nevienam nezināms smilšains filozofs, divas izbadējušās sievietes, no kurām viena savulaik aizmigusi solārijā, fiziķis un divi caurkrituši politikāņi? Lai tikai tagad kāds iesmilkstas, ka valdība (da jebkura) ir stulba...)

4) atkal iepazinos ar socioniku un atjaunoju zināšanas par sevi. Arī es senāk, pirms gadiem pieciem, dzīvoju ar nesagraujamu pārliecību, ka esmu vienīgais, neatkārtojamais un visādi citādi brīnišķīgais. Tad viens ar socioniku aizrāvies meituks mani iepazīstināja ar manu soctipu - esmu intuitīvi ētisks ekstraverts. Kā spogulī...;

5) sadarīju vēl visādas lietas, kuru sīkāka uzskaite prasītu izcirst pusi no vēl atlikušajiem mūža lietus mežiem (lasītāj, izvēlies pats tīkamāko mežu nosaukumu).

Nu tā, balzāms ir nosūtīts svētceļojumā pa iekšām, cigarete palikusi viena un rakstīt kļuvis manāmi grūtāk, lai gan domu ir daudz vairāk.

Paldies visiem lasītājiem, komentātājiem, domubiedriem un domubiedrenēm, kā arī tām divām vieglas uzvedības sievietēm, kuras patiesībā tādas nav. Salamat!

EOF

Veselīgie svētki

2008-12-25T18:36:00.002+02:00

Nu labvakar, mani mazie lasītāji! Nestāstīšu ka nu jums pasaku par to, kamdēļ tik ilgi nerakstīju, jūs tāpat neticēsiet, labāk pastāstīšu teiksmu par Udo. Jautāsiet - kas ir Udo? To kā reizi es nestāstīšu, teiksmas arī nebūs, vārdu sakot - lasiet tāļāki.

Visa šitā padarīšana ar svētku svinēšanu vispār ir viens smieklīgs pasākums - ja vis' caur' gad' da jebko reklamē puspliks meitietis, tad ap novembra sākumu šai galvā tiek uzmaukta baltsarkana mice un turpat kaut kur slaistās sarkandegunains zoofīls, kurš amatu apvienošanas kārtībā arī kolas reklāmas aģents. Visi tipa zin, ka tā ir reklāma, bet iet un pērk. Ko? Da visu. Bet valstī krīze.

Tramvajā puisītis zvana mammai un skaļi stāsta, ka skolā bijis tas nenosakāma dzimuma un vecuma indivīds, kurš nevis Karlsons, bet gan sala tētis, vectēvs sals vai žurnāls Santa Klauss Marija Brandauers, kurā puisītis ātri vien, pēc paša vārdiem, sazīmējis fizruku Imantu. Aplauziens agrā jaunībā. Kas vēl notiks, kad atklāsies, ka stārķis patiesībā bija tētis. Bet krīze.

Iegāju (virtuāli) vienā ziņu lapelē un ātri ātri aizvēru ciet ibo ieraudzīju virsrakstu: Būtiski samazinājies maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo. WTF? Sapratu divus vārdus, pārējie laikam lamu vārdi. Pareizi ir, es arī lamātos, ja man kaut kas būtiski samazinātos. Jo krīze.

Atvēru to lapu šodien un izlasīju, ka viss ir labi un vispār mums ir krutākā valsts uz zemes. Lai jau nu tā būtu, bet kāpēc tas ir jāpaziņo ar tādu seju, it kā katra diena sāktos ar klizmu, turpinātos ar ogļu rakšanu aiz polārā loka un noslēgtos ar dvīņu dzemdībām bez anestēzijas? Jo krīze?

Tikko austiņās iedziedājās Fredijs un teica, ka davai ka nu ierubam rubiļņiku jebšu Let's Turn It On. Silti iesaku visiem noklausīties. Vispār priecīgs puisis bija tas Fredijs. Bet mums krīze.

Bet īstenībā jau stāsts nav par krekliem un pat ne par krīzi (kas vissmieklīgākais), bet gan par idiotismu un nespēju saprast, ka tie kretīni (apzīmējums noklausīts trolejbusā, spriežot pēc tālākās divu 40-gadnieču sarunas - domāta valdība) ir tikai pašu atspulgs. Bet krīzes ta nav. Nu, tobiš smadzeņu nav, tas būtu pavisam precīzi, savukārt no smadzeņu neesamības izriet arī naudas neesamība. Tas nu tā, sīkums, daudz svarīgāka ir veselības saglabāšana pirms svētkiem, svētkos un pēc svētkiem, tādēļ pildīsim acu daktera norādījumus un tā vietā, lai blenztu TV kastē, iesim tīrīt sniegu, kā savulaik teica viens bārdains vīrs no tās pašas kastes, bet visi par viņu smējās. Jo krīzes vēl nebija.

Salamat!

EOF

Veču skarbums

2008-11-15T10:31:00.009+02:00
Labdien, manu jauko lasītāj, labdien šajā skaisti drūmi postvasarīgajā dienā! Pastāstīšu jums stāstiņu par seniem laikiem, kurus atcerēties, tieši tāpat kā klausīties šiten te minētās grupas, nav stilīgi, moderni un vispār tas bija tik sen, ka uz zemes vēl nekā nebija. Bet bija gan!

Bija biedri Arnolds un Silvestrs, plašāk pazīstami kā 800. sērijas 101. modeļa terminators un Jānis Rembo, bet piedalījušies arī tādos neaizmirstamos grāvējos kā Predator, Commando un Cobra da Rocky attiecīgi. Ir vēl šādi grāvēji, bet šie tādi pazīstamākie.

Var ņirgāties par Ārniju, kurš kā Ļeņins subotņikā stiepj baļķi, kurš viens pats ieņem nocietinātu salu, stiepjot sev līdz tādu amunīcijas daudzumu, kuras pietiktu vadam, kurš tiešām būtu nepieciešams konkrētās salas ieņemšanai. Var smieties par Rembo ar viņa meganazi, ar nebeidzamajām bultām, par nepārprotamo krutumu gan gaitā, gan sejas izteiksmē. Var smieties, bet...

Die Hard 4 - vecajo Vilisu un viņa meitu izglābj kaut kāds puņķains datortārps ar līku muguru un vāji izteiktām sekundārajām dzimumpazīmēm. Visu laiku grāvējs Matrix - tas havajietis visu daļu laikā staigā kā smagi kontuzēts un viss viņam jāpaskaidro. В каком смысле? В прямом, блин. Pēdējais hīts - Max Payne: čalis visu laiku kaut ko domā, kamēr sieviete viņu izglābj. Kaut kad senāk bija Independence Day - pasauli glāba smuglijs nēģeris un žīds zinātnieks, kurš beigās noteikti pieprasīja samaksāt. Tas pats Terminator 3 - galvenais ir kaut kāds uniseksa iemiesojums un histēriska sieviete. Un tā varētu turpināt vēl ilgi.

Vai tiešām uz šīs pasaules ir palikuši tikai pidari (saukti par gejiem, kad viņiem ir nauda), žīdi un nēģeri? Vai tiešām vīrieši no Marsa ir saņēmuši Venēras pavalstniecību? Kur ir mūsdienu Rembo, Kobra, Matrikss aka komando? Veči, kuri nesēž stundu domādami par Āfrikas badacietējiem bērniem, bet iet un dabon to paiku, veči, kuri staigā zābakos, nevis kedās, veči, kuri staigā ar plikiem torsiem tāpēc, ka tur ir ko redzēt, nevis tāpēc, ka to prasa filmas pamatdoma. Kaut gan kāda tur doma, tās domas ir vēl mazāk kā 80. gadu grāvējā, vienīgi specefekti pielikti...

Ilustrācijai - Commando. Ieskrien lāga Ārnijs istabā, kur sēž viens lohs un paziņo, ka viņa (Ārnija) meita ir nolaupīta. Rezultāts - lohs noķer lodi. Tāpat kā visi pārējie filmas gaitā. Un, kā dzied Prāta vētra - ...bet meitenes, bet meitenes pēc tam, kam pierādījums ir visas (nu labi - 99.5%) mūsdienu filmas - sliktais nelabais tiek aizšauts un tad nu jādzenās šim pakaļ. Savulaik to sauca par haltūru.

P.S. Lāga Ārnijs iekš Terminator pateica 17 dikti īsus teikumus, bet viņa I'll be back atceras visi. Vai kāds atceras kaut ko no tā, ko tas havajietis murmulēja iekš Matrix?

EOF

Labi, ka nelīst

2008-11-02T19:26:00.003+02:00
Ja divi cilvēki salīdzinoši regulāri satiekas, lai iedzertu, parunātu par šo un to un jauki nokniebtos, bet tad viens no viņiem sāk gribēt ko vairāk, tad...

... tad man ir brīvs vakars un pārdomas par to, kāpēc un ko no manis gribēja, uzsvaru liekot uz to kāpēc.

Bet liktenim tomēr ir humora izjūta.

EOF

Smaids no rīta

2008-10-17T12:09:00.002+03:00
Labdien, manu ekonomiskās krīzes nomocīto lasītāj!

Lai arī cik netipiski man tas būtu, bet vakar sagadījās tā, ka pievienojos urkšķētāju pulkam un sāku cepties par strādāšanu/nestrādāšanu, par to, kā strādā citi, apvainojos par to, ka man pārmet nestrādāšanu un līdzīgām nenozīmīgām lietām. Arī šorīt, braucot uz darbu, turpināju sāpēt savu sāpi (pēdējā laikā jau pārāk bieži to daru, pašam sāk apnikt). Un tad...

Pietura zem nosaukuma "Rīgas modes", atveras trolejbusa durvis un... Labi, ainas pilnībai - darbdienas rīts ap pusdeviņiem, līst lietus, laukā drūmi pelēks laiks, trolejbusā esošo sejas tikpat zemes pelēkas, es esmu iegrimis apcerē no sērijas cik-gan-viss-slikti. Un šajā brīdī atveras trolejbusa durvis, paverot skatu uz meiteni, kura ir atspiedusies pret kāpņu margām un sūc pienu. Pilsētā, kurā visi kaut kur skrien pārnopietnus ģīmjus savilkuši, stāv meitene - bez somas, vienkāršā zamša jaciņā, izlaistiem matiem, bezrūpīgu seju un vēl bezrūpīgāk no paciņas sūc pienu. No viņas stājas, no viņas sejas, no piena paciņas staroja kaut kas tāds... Nereālāk sen nebiju juties.

Un aizmirsu es savas pseidoproblēmas, savu cepšanos un drūmo laiku. Ko novēlu arī tev, manu reto lasītāj.

P.S. Pēc piena vēl neaizgāju, bet labi der arī kafija un cigarete.

EOF

Cigaretes uz galda un ne tikai

2008-10-14T09:20:00.003+03:00

Sveicināts, mans apburošais lasītāj! Apsveicu ar zelta rudeni un ļaužu pūļiem, kuri kā katru gadu gāž apkārt Siguldu, jo, kā labi zināms, tad lapas paliek dzeltenas un sarkanas un vēl kādas tur tikai Siguldā, citur šamās nokrīt 150 milisekunžu laikā, apsveicu ar ikrudens jautrības uzplūdiem, apsveicu ar garākām naktīm!

Tā kā mana dzesēšanas sistēma atkal atteicās funkcionēt, tad nu jau otro dienu ir iemesls gulēt mājās un censties pierunāt organismu nesakausēt glāzi, no kuras dzeru. Glāzi, kuru nav kur īsti nolikt, jo galds ir piekrauts ar kaut ko. Varētu sakraut gultā, bet divguļamās viena puse piekrauta (un regulāri tiek izkrauta) ar kaut ko. Varētu sakraut uz palodzes, bet brīdī, kad man sagribas atvēt logu, tas tāpat tiks sakrauts uz galda vai gultā. Skapī? Mmm... Kurš šito visu tur sabāzis?

Nu labi, pieņemsim, ka uz galda esošās mantas (jau pieminētā glāze, krūzīte, divi lādētāji, divi cietie diski, nezināms daudzums CD un DVD, cigaretes, līgumi, dažas brilles, pāris metri vadu, vēl dažas pavadzīmes, sērkociņi, karte, trīs veidu knaibles, tai skaitā ķirurģiskās, daži perehodņiki, kilograms šķiltavu, fotoaparāts (sen meklēju), bārdas dzenamais, šķiltavu benzīns, kārtis, portcigārs un vēl kaut kas, kam man slinkums domāt nosaukumu, kā arī dators, monitors un printeris) es salīdzinoši bieži izmantoju (tikai nejautājiet...), savukārt no tā izriet, ka zem galda un atvilktnēs esošās mantas un lietas es izmantoju attiecīgi retāk un reti. Ja man ir zināms, ka zem galda ir vēl pāris metri vadu, nejēdzīgs daudzums manuāļu un specifikāciju, vēl kaut kādi pribambasi, viskijs (o!), iespējams, ka (nedaudz piepūloties) funkcionējošas detaļas, konjaks (wow!), tad par esošo triju atvilktņu saturu man ir jākonsultējas ar kādu gaišreģi (vai eksorcistu), jo zinu tikai to, ka vienā lādē man glabājas visādas vizītkartes (neatrodamas brīžos, kad nepieciešamas), savukārt otra ir piestūcīta ar rēķiniem un čekiem. Rēķini visi ir apmaksāti, jo nesamaksāšanas gadījumā es (un ne tikai es) tieku apbērts ar vēl bagātīgāku papīra lietu, kas nelabvēlīgi ietekmē manas atvilktnes iekšējo blīvumu. Kas aizņem atlikušo vietu - zināt nezinu. Par skapi pat nesākšu runāt - man ir aizdomas, ka tur dziļumā glabājas Dzintara istaba... Ak jā, un brīvajās vietās da jebkur atrodas grāmatas un grāmatiņas. Ja vēl izdodas sameklēt klavieri un peli (abas bezvadu), tad jau varu justies laimīgs.

Bet nu štrunts ar nezināmo, to, ko man vajag, es atrast varu, bet jāsāk ar ko citu - kādu laiciņu atpakaļ biju ciemos pie meitenes (ak, kāds pārsteigums!), kurai dzīvoklis bija vēl vairāk pārkrauts - štrunts pie štrunta, pekele pie pekeles, tikai nevis tādā noliktavas stilā kā man, bet kārtīgi un akurāti - var redzēt, ka cilvēkam sagādā prieku šī te nevajadzīgo mantu izstāde, sagādā prieku tamās kārtot, pucēt un slaucīt, novietot pareizajās vietās un apbrīnot savu kārtības izjūtu. Atnācu mājās un izraku Džeroma K. Džeroma "Trīs vīrus laivā": Metiet laukā grabažas, cilvēki! Lai jūsu dzīves laiva ir viegla, lai tajā atrodams tikai visnepieciešamākais - mājīgs nams un vienkāršas izpriecas, pāris draugu, kas ir šī vārda vērti, kāds, kas mīl jūs un kam jūs atbildat ar pretmīlestību, kaķis, suns un viena vai divas pīpes, pietiekami daudz ēdiena un drānu, un mazliet vairāk nekā pietiekami - dzērienu, jo slāpes ir drausmīgs posts. He, labi gan, ka es vismaz reizi pusgadā izmetu laukā grabažas... Visas grabažas, gan materiālās, gan garīgās, jo tendence krāt fiziskos krāmus atspoguļojas uz visu pārējo. Kaut gan fizisko mantu man tāpat daudz nav - visu, kas nepieciešams izdzīvošanai, es varu panest, pārējais ir tikai bonuss, bet bonusi ne vienmēr ir tie labākie.

Morāles nebūs, būs tikai smīns - jo pa radio jau iet reklāma, kas aicina iepirkt ziemsvētku dāvanas. Tikai dāvanu pirkšanas un mājas piekrāmēšanas drudzī tiek aizmirsta sena patiesība: двум богам нельзя служить!

EOF

Vecais lāga Mērfijs

2008-09-27T11:59:00.002+03:00
Un atkal rakstīju komentāra komentāru, bet sanāca posta cienīgā garumā... Īso stāstu rakstnieks no manis nesanāks.

Ir arī tāds Mērfija izteiciens: Pirms ies labāk, ies sliktāk. Kurš teica, ka ies labāk? Principā tā arī dzīvoju, jo tad, ja gatavojas uz vissliktāko, bet notiek tikai sliktākais, tad ir prieki visā zemeslodē, priecājos pats un mute smaida. Reizēm sajūta, ka visapkārt ir bardaks un tavas darbības, kas vērstas uz šī bardaka sakārtošanu, to padara tikai lielāku, nepamet mani gana ilgi, lai taptu tādi dvēseles bļāvieni kā iepriekšējais ieraksts.

Man gan bieži pārmet, ka es neko neuztveru nopietni, bet ja visu uztvers tik nopietni kā menti geju praidu, tad atliks tik vien kā ņemt striķi un iet uz Daugavu nošauties. Nu cik var cepties par absolūtiem dzīves sīkumiem! Pacepas vienreiz un miers, bet nē - vajag atkārtot un atkārtot, pie tam gūstot no tā mazohistisku baudu.

Piemērs - man vakar pastāstīja, kādu litrāžu absinta es esmu izlacis pirms nedēļas. Man gan pašam nav nekādu pierādījumu, kas tas biju es, ir aizdomas, ka tas bija mans dvīņubrālis, bet labi - ticēšu bārmenim. Nu lūk, vienreiz absintu salakos un tagad miers - esmu uzzinājis, ka autopilots bez sbojiem darbojas arī šādos nelabvēlīgos apstākļos, podus netaisa un miers ar viņu. Viss.

Gan jau ka arī citur valda sviests, margarīns un citi teorētiski no govs izdalījumiem atvasinātie produkti, tikai mēs izceļamies ar to, ka lepojamies ar to, cik mums ir slikti un grūti, tautiskā garā tas ir aprakstīts šeitan.

Kā savulaik izteicās viens no trešā reiha dižvīriem (tagad neatceros tamējā propogandas ministra vārdu), tad ir meli, lieli meli un statistika, līdz ar to statistikas biroja mājaslapu var palasīties brīvbrīžos, starp TV programas izlasīšanas beigām un krustvārdu mīklas minēšanas sākumu.

Katrā gadījumā mani pēc "Latvija..." uzrakstīšanas atlaida, savu tvaiku es izpūtu un pat nevienu (nu OK, gandrīz nevienu) mātes vārdu neuzrakstīju.

P.S. Zini, kāpēc dzimto valodu sauc par mātes valodu? Tāpēc, ka tēvu pie vārda neviens nelaiž.

EOF

Latvija, kas tevī notiek?

2008-09-25T14:58:00.007+03:00

Labdien, mani cienītie daži lasītāji! Sākšu es ar savu atbildi uz virsrakstā likto jautājienu - sviests tik liels, ka jau uz supergeto, atvainojiet, Supernetto margarīnu velk. Tad nu sākšu.

Katru dienu divas reizes (nu labi, vismaz vienu reizi) braucu gar būvlaukumu, kur dienās sliesies visas tautas vai vismaz Demakovas vairāk par Lāčplēša augšāmcelšanos ilgotā gaismas pils, kas patiesībā bibliotēka. Nu... Savulaik Krievijā dzīvoja vīrelis, kuram nu tik ļoti cars nepatika, ka konkrētais subjekts izdomāja šamo (caru) uzspridzināt. Neiedziļinoties sīkumos un bumbas kā ieroča diezgan lielajā nejēdzīgumā viena cilvēka iznīcināšanai, teikšu to, ko jūs gan jau ka nojautāt - nekas viņam nesanāca. Par mēģinājumu vīreli noraka, bet viņa uzvārds vēsturē palika un vēl joprojām piesaista daudzus sekotājus. Sauca viņu Ivans Halturins, tēvavārdu nepateikšu. Tad nu lūk, vīreļi tajā būvlaukumā ir viņa sekotāji. Celtnieks neesmu, bet to, ka viņi tur pīpē un baros pa desmit bezjēgā klīst apkārt, pie tam par maniem nodokļiem - to es zinu gan.

Vakar slēgāju putekļaino kasti stūrī, pazīstamu arī kā televizoru, un uzdūros domburšovam. Tā kā darīju ko citu, tad šovu tikai klausījos un arī tad sadzirdēju tikai atsevišķus fragmentus, bet arī ar to pietika: viens tur dikti kliedza, ka VOAVA (Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra) strādājošos vajag ar apkakātu mietu dzīt, savukārt otrs izteicās, ka nevajag, jo tur strādājošie derīgu darbu dara. Tad otrs fragments - kāds sacīja, ka gadījumā, ja dakteriem un māsām algu nepaaugstinās, tad viņi visi bliezīs tālēs zilajās un varēsim ārstēties ar tautas metodēm.

Pats strādāju valsts iestādē un esmu iepazinies ar drausmīgo tanti birokrātiju - darbu, kuru var izdarīt viens, dara vismaz četri un vismaz četrreiz ilgākā laikā, bet līdz ar to, ka atbildīgi ir visi četri, par sastrādātajiem sūdiem neatbild neviens, līdz ar to piekrītu, ka VOAVA dzīt vajag un ne tikai viņus - vairumu ierēdniecības bez jūtamām sekām varētu apslīcināt CERN kolaiderī izplūdušajā hēlijā. Un nevajag man stāstīt par 10% atlaisto nabadziņu un vispārējo taupību - aiziet tie, kuriem ir apnicis un taupīts tiek uz lietām, kuras ir vajadzīgas, nevis uz mega-super-truper-figņām. Neticat? Tiek celta gaismas pils, kura maksā baiso piķi, savukārt ārsti laiž uz ārzemēm. Jautājums - kam tad šito būdu slien, ja visi tāpat tūlīt apsprāgs bez medpalīdzības? Slienam koncertzāli - un atkal kam? Dzerošais un slimais latvis uz turieni ies? Skuju! Viņš aizies uz lielveikalu atlaižu sezonā kārtējo Ķīnas pagrabā diegto seģeni nopirkt. Tūristi uz turieni ies? Atkal skuju! Viņi piepļausies jau RIX un tālāk par minetautomātiem netiks.

Labi, tālāk - ir sākusies kārtējā CSDD akcija par to, ka visiem automašīnā vajag sprādzēties. Vajag ta' vajag, bet kāpēc akcija? Liekas, ka Ievas redaktores slejā bija rakstīts apmēram tā: "...cerams, ka nākamgad CSDD akcijā tiks runāts par mobilo telefonu kaitīgumu..." Kāda banāna pēc par to jārunā akcijas veidā? Kāds atnāk mājās un saka mīļotajai meitenei/puisim: "Mīļum, šovakar akcija - es pierādīšu, ka varu mīlēties!"? Jūs aizejat mājās un rīkojat akciju "Vakariņu ēšana"?

Piegāju no rīta pie kioska cigaretes nopirkt, bet tantuks man paziņo, ka sakarā ar blakus esošo skolu viņiem cigaretes aizliegts pārdot. Da jop, tie mazgadīgie perdeļi takš iet uz puskilometru tālāk esošo veikalu, kur nopērk ne tikai cigaretes, bet arī alu, un atpakaļ nākot padzeras un uzpīpē! Nabaga bērniņi... Mobilie tādi, par kuriem es ilgi domātu, vai man visas iekšā sabāztās fīčas vajag, mūzikas playeri ne jau šādi tādi, bet Ipodi, pie tam jaunie un ja vecie, tad ar 160GB vietas uz borta, mašīnas tādas, ka skolotājs savu velosipēdu kaunās blakus likt...

Kaut kad augusta beigās Dienā bija aprakstīts pētījums par latvju jaunatnes nākotnes plāniem un cerībām. Tā kā mēs esam tik politkorekti, ka melnu krāsu saucam par afroamerikāni, tad pētījuma rezultāts vēstīja, ka jaunatne nākotnē skatās ar "pasīvu optimismu". Tautas mēlē tas nozīmē, ka darīt negrib neko, bet naudu grib saņemt lielu. Punkts.

Daudzi satraucas par reklāmās minētajām laimīgajām vecumdienām un apjomīgo pensiju. Statistika gan liecina, ka Latvijas sieviešu vidējais vecums ir 42.7 gadi un 37.3 vīriešu, no kā var secināt, ka liela daļa iedzīvotāju velti uztraucas, bet tas netraucē žubei bankā apjautāties lipīgā balstiņā, vai es esmu pieteicies pensiju kuram tur līmenim.

Un nobeigumā - ir tāds Mērfija likumu grāmatā ievietots aicinājums/uzmundrinājums/sauklis: smaidi, rīt būs sliktāk. Uz šīs pozitīvās nots tad arī beigšu savas sāpes uzticēšanu klavierei.

EOF

Džinsi, mati un āda

2008-09-01T13:19:00.004+03:00

He, atkal ir piepildījies - sievietes šajā dzīvē mani virza...

Sākumā viss bija vienkārši un nesatricināmi - piedzimu, augu un klausīju vecākiem. Ilgi klausīju. Bet tad sagadījās tā, ka nokļuvu slimnīcā (un labi, ka tā, nevis morgā), kur nevarēja darīt tā, kā es darīju, ja man kas vai kāds nepatika - pagriezties un aiziet, nācās vien izturēt. Un kļuvu es par visas nodaļas līderi, jo vietējie krieveļi man neatstāja iespēju būt vienaldzīgam nodaļas pacientam - kādam vajadzēja būt mēslam. Es izvēlējos, ka mēsli būs viņi.

Tas bija 12 gadus senā pagātnē, bet daudz kas mainījies nav - džinsus es vēl arvien nonēsāju līdz pēdējam, pašlaik ar nepacietību gaidu, kad no štatiem atnāks pasūtītā ādas jakas (pa lēto, ja salīdzina ar vietējām cenām), klausos to mūziku, kas man patīk, skatos uz to, kas man patīk (bildē var redzēt), pieskaros tam, kas man patīk (bildē var redzēt) un sēžu tur, kur man patīk. Runājot par sēdēšanu - reizēm sēžu kopā ar baikeriem. Un nekas īpašs, cilvēki kā cilvēki, jo pēdējais patiesais baikeris izkusa až 1991. gadā. Ak jā, un vēl taisos ar domubiedriem dibināt, teiksim tā, dibinājumu zem nosaukuma pajāt.lv, jo man nepatīk vēl viena potenciālā jaundibinājuma nosaukums nerūp.lv

Par stilu - vienreiz Ģertrūdes ielas pazemes pārejā man piesējās pāris vietējo, sarunu sākot ar vārdiem "ei, metaļuga". Tā kā biju dvēseles un fiziskajā stāvoklī, kad cilvēku vada rezerves barošanas bloks un autopilots, tad atļāvos cilvēkiem pielabot deguna formu, tā arī nepaskaidrojot, ka tikpat labi esmu metālists kā zobārsts. Nepaskaidrojot, ka es esmu slinks un daudz labprātāk savu netīro ādas apģērbu noslauku, nevis mazgāju, kas neizbēgami noved pie bikšu ceļgalu ieplīšanas. Nepaskaidrojot, ka mans ādas mētelis ir vienīgais apģērba gabals, kurš kopā ar mani ir gājis vidusskolā (un labi, ka tamējais nemāk runāt).

Kādas dienas senāk iznāca parunāt ar pašlaik strādājošu skolotāju, kuras stāstu iespaidā es aizdomājos, kā ir mainījusies sabiedrība. Un ziniet - mūsdienās vairs neviens neatļaujas lāpīt saplīsušos džinsus, jo saplēstus un salāpītus var nopirkt veikalā, tāpat kā tur var nopirkt jaunas nonēsātas ādas jakas. Arī šodien fano par da jebko, bet tomēr es ticu, ka veikalā pirktais Tailera vai Kūpera stils nav ar to smeķi, kāds ir paša šūtajam, plēstajam un kniedētajam prikidam.

Pašlaik klausos Van Halen un domāju stāsta morāli... Laikam jau morāle slēpjas tajā, ko manis pieminētajai skolotājai ir stāstījuši viņas mācītie pamatskolas audzēkņi - дом большой поговорить не с кем, pie tam vārda tiešā nozīmē - vairuma bērnu vēlme parunāties tiekot atsista, tā vietā iedodot naudu un piesakot netraucēt... varbūt bēdīga finansiālā situācija tomēr nav tas sliktākais.

P.S. Taisnība tomēr bija Kazulim - es esmu muzikālā mauka, jo tagad klausos Wet Wet Wet. Un kas man ko var padarīt?

EOF

LPZS

2008-08-17T20:08:00.003+03:00

Labdien, mans sailgojies lasītāj! Beidzot pienācis laiks atkal kaut ko uzrakstīt un man pajāt, ja kādam kas nepatīk – tas ir mans viedoklis un to es aizstāvēšu tāpat kā savas konstitucionālās tiesības dzert aukstu vodku.

Parunāšu ka nu par Gruziju. Ja reiz visi runā, tad ar ko es būtu sliktāks? Vienīgi es neatbalstu Gruziju, dzerot Gruzijas vīnu. Šis pasākums nu ir tikpat sviestains kā ieteikums boikotēt Ķīnā ražotas preces – kurš tikai idiots to izdomāja? Varbūt uzreiz pakārties latvju nacionālajā ar rokām pītajā kaņepāju virvē, lai nemocītos? Jo atbalstīt kaut ko, lietojot viņu ražotos produktus, neliecina par īpaši augstām prāta spējām, tad jau sanāk, ka mēs varam atbalstīt pandas, ēdot viņu kakas. Un tad arī nav brīnums, ka krievi uzvarēja WW2 – viņi atbalstīja paši sevi, dzerot savu šnabi. Vācieši arī dzēra savu šnapstu, bet viņu bija skaitliski mazāk.

Nerunāšu par konfliktu (klopi) kā tādu, jo man ir slinkums rakstīt tik daudz, cik man būtu ko teikt.

Katrā gadījumā viens ir skaidrs – amerikāņi ar savu politkorektumu, cilvēktiesībām un visur esošajiem žurnālistiem jau tagad ir dziļi tur, kur ir tumšs. Būtu labāk mācījušies no krieviem – dažus no rakstošajiem debīliķiem novāca citiem par brīdinājumu, toties pārējie tagad zin savu vietu. Un tas nav apvainojums žurnālistiem kā tādiem – lai taču dzīvo, daudzi taču staigā apkārt ar tādām mazām dabas kļūdām, kuras sauc par suņiem (čihuja vai nihuja – īsti nezinu) un no kuriem tāpat nekādas jēgas nav. Bet kāpēc tik daudz un kāpēc svētās govs statusā? Varbūt tāpēc, ka saprāts uz šīs planētas ir miris? Miris, sācis smirdēt un tapis izmests laukā? Jo traucē... Bet pat to – iepriekšējais ieraksts.

Parunāšu par basketbolu. Nē, labāk nerunāšu, bet katrā gadījumā skaidrs ir viens – ja reiz tu esi ietrāpījusi laukumā uz olimpiskajām spēlēm, tad ir jāspēlē, nevis jādomā attaisnojumi, kāpēc nespēlēji un bezjēgā skraidīji pa laukumu. Ir tāda skaista filma „Platoon”, kurā izskan teksts, ka attaisnojums ir kā caurums pakaļā – tāds ir katram. Lieki piebilst, ka filma uzņemta laikā, kad saprāts vēl bija tīri dzīvs.

Parunāšu par sapieriem. Tagad ir par vienu sapieri mazāk. „... и шапки далой и рюмку до дна когда хоронят бойца...”

Un LPZS nav mana jaundibinātā partija, tā, līdzīgi kā MZGD, ir abreviatūra.

EOF

Veltījums lasītājam

2008-08-17T20:06:00.003+03:00

London Times Obituary of the late Mr. Common Sense - Sunday, 31st March 2008

'Today we mourn the passing of a beloved old friend, Common Sense, who has been with us for many years. No one knows for sure how old he was, since his birth records were long ago lost in bureaucratic red tape. He will be remembered as having cultivated such valuable lessons as: Knowing when to come in out of the rain; why the early bird gets the worm; Life isn't always fair; and maybe it was my fault.

Common Sense lived by simple, sound financial policies (don't spend more than you can earn) and reliable strategies (adults, not children, are in charge).

His health began to deteriorate rapidly when well-intentioned but overbearing regulations were set in place. Reports of a 6-year-old boy charged with sexual harassment for kissing a classmate; teens suspended from school for using mouthwash after lunch; and a teacher fired for reprimanding an unruly student, only worsened his condition.

Common Sense lost ground when parents attacked teachers for doing the job that they themselves had failed to do in disciplining their unruly children.

It declined even further when schools were required to get parental consent to administer sun lotion or an Elastoplast to a student; but could not inform parents when a student became pregnant and wanted to have an abortion.

Common Sense lost the will to live as the Ten Commandments became contraband; churches became businesses; and criminals received better treatment than their victims. Common Sense took a beating when you couldn't defend yourself from a burglar in your own home and the burglar could sue you for assault.

Common Sense finally gave up the will to live, after people started pouring religion into their politics and abandoned common sense.

Common Sense was preceded in death by his parents, Truth and Trust; his wife, Discretion; his daughter, Responsibility; and his son, Reason. He is survived by his 4 stepbrothers; I Know My Rights, I Want It Now, Someone Else Is To Blame, and I'm A Victim.

Not many attended his funeral because so few realized he was gone. If you still remember him, pass this on.

Liktenis sliktenis vai lidojoša muca?

2008-07-29T12:30:00.002+03:00
Pienāca reiz tas brīdis, kad atkal iegāju pa Alma Mater plašajām durvīm ar vēlmi studēt, vai, apzīmējums, kas pašam patīk labāk, pabeigt to fakultāti, ar kuru es sāku un kura atrodas skaistā vietā Alberta ielā. Uzņemšanas process no tālās pagātnes mainījies nav, jaunie un daudzsološie idioti arī beiguši rindās stāvēt, vārdu sakot idille. Līdz brīdim, kad meituks man paziņo, ka es iestāties nekur nevaru, jo man latviešu valodā un literatūrā nav sekmīgas atzīmes, t.i., kopā nesanāk. Neiegrimstot sīkumos teikšu tā - viss nokārtojās, kārtošu ārvalstniekiem domāto testu un rudenī ļaušos maniem bijušajiem kursabiedriem mani fuksēt un vēlāk mācīt.

Bet ne par to ir stāsts, bet gan par manām atzīmēm latviešu valodā un literatūrā. Pasniedzēja bija sava darba fanātiķe, viņai mierīgi varētu piederēt izteiciens "Es jūs piespiedīšu mīlēt Raini!", taču viņa ar to neapmierinājās - "Es jūs piespiedīšu mīlēt un no galvas citēt latviešu literātus!" būtu precīzāks sauklis. Ar gramatiku bija līdzīgi, kaut gan neviens no mums ne tālu uz filologiem iet netaisījās. Uz pedagogiem vēl mazāk.
Tad nu lūk, pēc kārtējā domraksta (senāk saukta par sacerējumu) par to pašu nelaimīgo Pliekšānu es sāku diskusiju ar pasniedzēju par tēmu domas un raksts, kā arī par to, kāds un kur atrodas domas etalons, vai tas glabājas Parīzē blakus metra un kilograma etalonam etc. Sāku es runāties tamdēļ, ka manam solabiedram par konkrēto sacerējumu nekas sekmīgs sanācis nebija, jo nu nav cilvēkam iekšā literāta talants, toties automehāniķis labs bija jau tad, tāpēc es cienīto skolotāju lūdzu paskaidrot, ar ko automehāniķa domas ir sliktākas par latviešu valodas skolotāja domām? Beidzās viss ar to, ar ko beidzās, toties tagad ir ko rakstīt.

Un rakstīt ir lūk ko: šo svaru mēru palātā glabāto domas etalonu redzējis neesmu vēl līdz šim, toties vēl arvien esmu pārliecināts, ka vārds "domraksts" ir saliktenis, ka Raini nevar piespiest mīlēt (tāpat kā nevienu citu), ka fanātiķi kara (un nekara) gadījumā būtu jāizšauj pirmie, ka ja mani bērni tāpat kā tēvs skolā palaidīs muti, tad es viņus neapklusināšu un ka gadījumā, ja zinātnieki iestūcītu mani laika mašīnā un aizsūtītu mani uz šo pašu klasi stundas sākumā, tad nekas nemainītos, lai arī es zinātu, ar ko tas beigsies.

Es zinu, ka no manis un manas rīcības nekas nav mainījies, ka sistēma tik viegli nemainās, ka pašam pēc tam mēsli, bet es to varu atļauties - uz to cilvēku kopskaitu, kas nekad balsi nepacels un nekad nedomās savādāk kā vajag ir nepieciešams kāds, ko citiem aprunāt. Jo cilvēku pūlis ir ļoti labs mēslu tīrīšanai, bet ne domāšanai.

EOF

Tādu jūs mani esat padarījuši...

2008-07-27T14:48:00.001+03:00
You are the Smartass! You are rational, extroverted, brutal, and arrogant. In fact, you could very well be the anti-Christ, as you are almost the exact opposite of everything Jesus was supposed to be. While Jesus says love your enemy, you say love beating the crap out of your enemy. While Jesus raises the dead, you raise hell. While Jesus walks on water, you tend to sink. You probably consider people who are emotional and gentle to be big pussies who are obviously in lesser stature than you. You have many flaws, despite your seeming intelligence and cool-headedness. For instance, you aren't very nice. In fact, you're probably an asshole. And you are conceited and self-centered. Not only that, but you are very loud and vocal about all this, seeing as how you are extroverted. There is no better way to describe you than as a "smartass", I'm afraid. Perhaps just "ass" would do, too. But that's a little less literary and descriptive. At any rate, your main personality defect is the fact that you are self-centered, mean, uncaring, and brutally logical.
To put it less negatively:
1. You are more RATIONAL than intuitive.
2. You are more EXTROVERTED than introverted.
3. You are more BRUTAL than gentle.
4. You are more ARROGANT than humble.

Take The Personality Defect Test

Nu kā māja...

2008-07-14T20:45:00.002+03:00

...man ideja, tikai ka izpildījums tāds pavārgs kā Maximas mazgātā telts nesanāk... Tātad ir tā - Rīgas rātes gudrajie ar pieaicināto viesmākslinieku iekšlietu (dīvaini - dakter's tak' nav) ministru dikti jau nu neapmierināti ar angļu tūristu iznešanos mīļotajā galvaspilsētā, tajā pašā laikā neviens pat neapsver domu visus šitos tirliņus pa taisno no RIX vecos baļķvedējos nogādāt, teiksim, Maltā vai Rogovkā. No kā mēs secinam ko? To, ka avīzes vajag lasīt, tās visai bieži sēj gudrību, cēlsirdību un mūžību, kā to jau sen apjauta Turcijas pavalstnieka dēls. Un izlasīju es, proti, ko: sazin kādā pilsētelē Spānijā, ne ta Pampāļos, ne ta Pamplonā, notiek ikgadējais un tradicionālais ne ta buļļu, ne ta vēršu (žurnālistos Latvijā aiziet tas, kurš neko citu nejēdz) skrējiens, kurā "...ievainojumus guvuši simtiem cilvēku." Neviens nav guvis savainojumus ar ragiem, bet tas dzīvnieks arī nav tērēts - guļošo nesitīs (cilvēki varētu mācīties).
Tad nu tā - ieviešam Rīgā tūristu skrējienu: pa priekšu tūristi, kuru vienīgai aizstāvēšanās ierocis ir izdzertas plastmasas glāzes un piepūsti prezervatīvi, savukārt nopakaļus teciņiem vien menti ar stekiem, metaļugas ar ķēdēm un mmmm...eitenes ar pātagām. Ja Eiropa piesiesies, tad teiksim, ka tā ir senas latgaļu tradīcijas "Kāzas bez klopes ar mietiem nav kāzas" reinkarnācija XXI gadsimtā ar refrešoto nosaukumu "Atskaldi fakino angļu sekstūristu". Tas, ka pie reizes pa rīkli dabūs pārītis vācu pensionāru, neskaitās - tas par nomocīto Imantu Sudmali. Un iedomājieties, kā palielināsies tūristu pieplūdums - drīz vien uz Latviju kaut kādi štrunta koknejieši nevarēs atļauties atlidot, līdz ar to uzlabosies arī ekonomiskā situācija, ko veicinās arī pasaules sabiedrības interese par šiem tautas svētkiem. Vienā mierā uzcelsim Elektrības māju, pazīstamu arī zem nosaukuma Gaismas pils, būs mums koncertzāle, bet Dienvidu tiltu nolaidīs zemē aiz Lielupes, savukārt zem 1. slimnīcas izraks pazemes daudzstāvu morgu - tiem angļu tūristiem. Domājat, ka nebūs tik traki? Nekā nebija - ja angļu tūristu nenosit, tad tas nav nekāds angļu tūrists, bet gan stulbs dānis ar pierakstu Falklendu salās un Indijas pavalstniecību...

EOF

Zinātne un tehnika

2008-07-05T10:10:00.003+03:00
Sveiciens 21.gadsimtā upuriem! Jā, jā, nemaz neskatieties tik šķībi, mēs visi tādi esam, pat tie latviešu pēcteči, kurus nesen atklāja Amazones džungļos un kuri ar šķēpiem taisījās lidmašīnu notriekt. Bet ne jau par to ir stāsts - stāsts ir par to, ka arī es staigāju riņķī apkārt ar mazmazkasti, kura redz lidojošās mucas, savukārt mans pārvietojamais (mobilais) tālrunis caur to kašteli arī redz tās lidojošās mucas un spēj man parādīt, kur esmu es. Tiem, kas tankā - mans mobiļņiks caur zilzobi sajūgts ar GPS uztvērēju. Secinājumi - во техника докатилась... Bet īstenībā jau skarbi - iedod cilvēkam šito iekārtu un pēc nedēļas viņš tev ziemeļus ne pēc sūnām, ne pēc satelītu šķīvjiem noteikt nemācēs, kā to liecina daudzie gadījumi ar daudzkārtējiem Darvina prēmijas laureātiem amerikāņiem... Kaut vai stāsts par ASV kareivīti, kurš uz gāpēesu skatījās otrādi (!), kā rezultātā iebrauca savā mīnu laukā. Toties pēc tam visās iekārtās ieskapēja autorotāciju - a mazums idiotu pasaulē...
Bet idiotu tiešām ir daudz: kādā forumā viens ļautiņš paziņoja, ka visi šitie receiveri ir mēsli un ražotājus vajag sist un mērcēt, jo nestrādā ātrumā virs 6000 mph... Un saki vēl, ka supermenis un viņa zīda apenes ir izdomājums. Jautājumi par to, kāpēc pliks bmp neimportējās un kas par dzīvnieku ir kalibrācija, nobāl klasikas priekšā: "Manam telefonam ir GPRS (jā, jā, tieši GPRS), kur dabūt un kur lai es lieku Latvijas (Afganistānas, Indijas, Austrijas etc) karti?" Mjā, smuks burts tas "D"...
Tam visam ir viens mīnuss - vidējam statistiskajam pilsonim pieejamais lidojošo mucu redzētājs no pilnas uzlādes līdz pilnai izlādei no spēka izdzīvos diennaktis trīs, pēc kam nomirs dabīgā nāvē. Bet jau nu tu esi Sibīrijas tundrā, kur līdz tuvākajai apdzīvotajai un elektrificētajai vietai par simts rubļiem ar taksi neaizbrauksi? Staipīt līdz savu portatīvo AES arī negribas - ja nu mugura apsvilst... Un nevajag uz Sibīriju braukt - arī tepat Latvijā ir vietas, kurās ne komunisms, ne elektrifikācija nevienā acī nav redzēti.
Ar visu šo es nebūt negribu mesties tehnoloģiju noliedzēju rindās, dedzināt mašīnas, vārīt telefonus vai šmorēt procesorus, tikai kārtējo reizi man uznāca pamatīgas aizdomas, ka vai tikai mēs nebūsim pamatīgā "žo" ar savu milzu uzticēšano un paļaušanos uz tehnoloģijām...
Morāle: mācieties, bērni, lasīt karti, drīz tā būs ekskluzīva prasme.

P.S. Ja Rīgas topeni iekš .bmp fotoveikals lēni ver vaļā, tad jāpaskatās uz topenes svaru - ja pāri gigabaitam, tad tas uz smēķēšanu.

EOF

Senums

2008-06-22T14:19:00.001+03:00
Vai jūs zinājāt, ka Killing Me Softly oriģinālā izpilda Roberta Flack un notiek tas tālajā 1973. gadā? Es tagad zinu... Un ziniet - viņas izpildījums man patīk labāk par Fugees. Tāpat kā 1982. gadā Joan Jett izpildītais I Love Rock N Roll, kuru kaut kad atcerējās mazās, mīļās paijmeitiņas Britney Spears producenti un lika viņai gandrīz viens pret vienu pārdziedāt.
Morāle - nav nekā jauna šai pasaulē, un ja būs, tad ne jau Latvijas radio jūs par to uzzināsiet.

EOF

Latvju mūzika forevā!

2008-06-22T13:25:00.000+03:00
He, pārbaudīju savus 30 kanālus un uzdūros LTV1... Tas vien jau ir baisi, bet LTV1 ir tāds raidījums zem nosaukuma "Šlāgeraptauja", kaut gan precīzāks būtu nosaukums "Māt, dzemdē mani atpakaļ, jo šito skaidrā nevar skatīties" vai kaut kā tā. Tātad sākums bija tā - iet divi, viņš un viņa, pa pļavu, pie tam spriežot pēc apģērba, abi tikko kā no Cēsu diskonakts izbēguši, pie kam vīrišķis to disko nav dejojis, bet diezgan daudz laika pavadījis pie bāra, par ko liecina viņa nedēļu neskūtais ģīmis. Tāda seja varētu būt Ļeņinam, ja viņš pēkšņi savā mauzolejā pamostos: "Kas es esmu? Kur es esmu? Kur ir manas smadzenes?"
Uz kurieni viņi iet, nav zināms, varbūt uz tuvējo ezeru slīcināties - ja tā, tad izvirzu viņus abus Darvina balvai. Vēlreiz par tērpiem - "Village People" salīdzinājumā ar šito pārīti ir modes guru, man no šīm te latvju šļāgera zvaigznēm idiosinkrāzija sākās...
Dziedāja viņi skaidrā latgaļu mēlē "Skaidro volūda", pie tam ģitārists kaut kad sen sen bija dzirdējis tādus roka monstrus kā "Status Quo", kuri visā savā karjerā nekur tālāk par trim akordiem netika.
Katrā gadījumā bija viena nianse, kas mani vienoja ar solistu - viņa sejas izteiksme dziesmas beigās. Ļeņiniskais izmisums bija izgaisis, atstājot skarbu dzīves apnikumu un vēlmi pēc kaut vai Preiļu dzeltenā.
Un nu, kā jau parasti stāsta beigās - morāle: pie šāda veida un kvalitātes latvieši nevar nenodzerties. Pārāk jau nu baisi...

EOF